Vilciens ir šāds: http://www.visit.kaunas.lt/en/news/new-train-connection-kaunas-bialystok-poland-started/

Kaut kas īsti nav OK. 250 km - 5 h. Vai tad tas ir solītais Rail Baltica ātrums??

Vai tad tur kādas nebūt sliedes jau ir ierakuši, un vai tas būtu slavenā Rail Baltic posms? Jo padomju laikā no Lietuvas uz Poliju ar vilcienu varēja tikt tikai caur Baltkrievijas teritoriju.

Jā, jau kādus mēnešus atpakaļ ziņoja, ka Rail Baltica posms no Polijas līdz Kauņai ir jau pabeigts.

Re kā, izskatās, ka beidzot tas ilgi solītais vilciens tomēr brauc 

Nekāda RB tur nav, īpaši jau poļu pusē, kur ir viens no lēnākajiem dzc posmiem Polijā.

Lielākais mīnuss, uz 9 no Rīgas Kauņā nonākt saprātīgi nav iespējams.

Varianti ir, ar pārsēšanos Paņevežos vai Viļņā, bet ļoti ērti tas nav, baukšana notiek pa nakti:

1.variants: Rīga pl 02:10 - Paņeveži pl 04:30 ar Eurolines, no Paņevežiem pl 05:30 (it kā biļešu kases Paņevežos strādā no pl 5 rītā (P-S); ar vietējo busu uz Kauņu pl 07:40

http://www.eurolines.lt/lt/rezultatu-puslapis/?from_id=2655-1&to_id=2408-1&from=Riga+%28bus+station%29&to=Kaunas&date=2016-07-30&date_back=

2.variants: Rīga pl 02:30 - Viļņa pl 6:30 Ecolines, no Viļņas ar Toks busu pl 07:00 uz Kauņu pl 08:35 (no pagaidu autoostas līdz dzelzceļa stacijai ap 1km).

http://www.eurolines.lt/lt/rezultatu-puslapis/?from_id=2412-1&to_id=2408-1&from=Vilnius&to=Kaunas&date=2016-07-30&date_back=

Visu laiku tur sliedes ir bijušas, padomju laikā, iespējams, tikai kravas vilcieni kursēja. Es 2001-2004. gadā, vismaz reizes 10 esmu braucis ar vilcienu Varšava-Viļņa, robežu šķērsoja pavisam netālu no E67 ceļa. Vienīgais, ka līdz pabeidza jauno RailBaltic posmu, mainījās sliežu platumi un tad kādu stundu mainīja riteņus. Lēni laikam tas vilciens brauca, bet tas bija naktī, tā, ka vienalga. Iespējams, ka pēdējos gadus vairs nekursēja.

90-o gadu sākumā bija vilciens Tallina-Varšava (labi tā laika paziņas ne reizi vien izmantoja), vēl diezgan nesen bija vilciens Viļņa-Varšava (ar saskaņoto pārsēšanos Šeštokai stacijā līdz kurai jau bija Eiropas platuma sliedes no Polijas puses, iespējams, ka šī gadsimta sākumā tur bija arī riteņu maiņa, kā min Atis; šim vilcienam ik pa laikam bija pārtraukumi un kārtējā augšāmcelšanās). Tagad bezpārsēšanās sliedes izbūvētas līdz Kauņai un pamazām sākas to ekspluatācija.

Paldies Epa, diemžēl, šādas izvirtības nesagādā problēmas 20 gadu vecumā, man tomēr ir drusku vairāk.

Tas dzelzceļš bija ērta un laba alternatīva autobusiem, pirms Polijā bija autobāņi izbūvēti, vēl bija jāstāv uz robežas un uz Latviju lidoja lētās aviolīnijas. Rīga-Berlīne, sadalot pa posmiem Rīga-Kauņa ar autobusu, Kauņa - Varšava ar nakts vilcienu un Varšava-Berlīne ar ātrvilcienu varēja aizbraukt par tādu pašu cenu kā ar autobusu, aptuveni tikpat ilgā laikā kā ar autobusu, tikai pa nakti izgulēties kupejā, Varšavā normāli paēst brokastis, nevis visu laiku sēdēt pārpildītā autobusā. 

Varbūt es kļūdos, bet, cik atceros, gan padomju gados, gan arī vēlāk, ap 2000.gadu un vēlāk kursēja palēts tiešais nakts vilciens Viļņa - Varšava, kuru apkalpoja Polijas dzelzceļš. Vēlāk, Lietuvas un Polijas dažādā sliežu platuma dēļ posms tika sadalīts 2 daļās, uz robežas mainot dzelzceļa sastāvu. Brauciens vairs nenotika pa nakti kā ar tiešo vilcienu, bet gan pa dienu. Šis variants ilgā ceļojuma laika dēļ nomira dabīgā nāvē, jo nebija vairs ne lēti, ne ātri, ne ērti. Kaut kā neatceros, ka jaunākajos laikos jebkad būtu gājis nakts vilciens Kauņa - Varšava. Tad tiešām vilcienam vajadzētu braukt pa tagadējās Baltkrievijas teritoriju, lai nokļūtu Polijā. Līdzīgas ainas redzētas  filmā "Sapņu komanda", kad mūsu brašie basketbolisti vēl pagājušā gadsimta 20.- 30.gados dodas no KOVNO uz BERLĪNI un tālāk uz Šveici un, protams, ar vilcienu.

Padomju laikos (70-tie - 80-tie gadi) pilnīgi noteikti nekādu sliežu starp Lietuvu un Poliju nebija. Es to zinu visai droši, jo skolas un studiju gados aktīvi interesējos par ģeogrāfiju, un mājās bija lērums karšu; tā laika kartēs, atšķirībā no mūsdienām, visās bija atzīmēts dzelzceļš, arī tie posmi, pa kuriem pasažieru vilcieni neiet. Biju izpētījis, ka ne visai garo Lietuvas un Polijas robežu neviens dzelzceļš nešķērso.

1987. gadā braucu t.s. ārzemju praksē kā students uz toreizējo VDR. Bija vilciens Ļeņingrada - Berlīne, kas gāja caur Pleskavu, Rēzekni, Daugavpili, Viļņu, Grodņu, un tad jau pie Polijas robežas mainīja riteņus, tālāk caur Varšavu uz Berlīni. Lai tiktu pa taisno no Rīgas, bija viens vai divi vagoni Rīga - Berlīne, kurus vispirms piekabināja vilcienam Rīga - Viļņa, pēc tam Viļņā pārkabināja pie vilciena Ļeņingrada - Berlīne. 

Vēlāk jaunības dienu ģeogrāfiskās kaislības pārgāja, un arī kartes sāka ražot aizvien nesakarīgākas (bieži dzelzceļi vispār netika atzīmēti, vai atzīmēti ne visi), tāpēc droši vien būs jātic, ka ap 2000. gadu varēja aizbraukt no Viļņas uz Varšavu, nešķērsojot Baltkrievijas stūri, taču tad jāpieņem, ka tās sliedes tur tika izbūvētas pirmajos neatkarības vai pašos pēdējos padomju gados. 

Pēc Tevis rakstītā sanāk, ka sen atpakaļ Lietuvai un Polijai bija viens sliežu platums un kursēja tiešie vilcieni, bet tad kāda no pusēm to platumu izmainīja, un tāpēc nācās posmu dalīt divās daļās???

Cilvēku atmiņa laikam ir visneuzticamākais informācijas avots.

Tikko ieskatījos 1931.gada Lietuvas dzc kartē un tur līnija no Šeštokai uz Trakiszki kā dzīva. Padomjlaikā, ticamāk, ka pāri sliedēm bija žogs, bet kādu militāru pasākumu dēļ momentā atverama. Jo kā citādāk Baltijas ekspreša maršruts agrajos 90-ajos būtu ticis Polijā. Tādi (aizslēgti) robežpunkti joprojām eksistē u\ BY/PL robežas, kopš iestāšanās šengenas zonā uz LT/PL robežas žogi/vārti noņemti un bez divām galvenajām šosejām (Ogrodniki un Kalvarija) ir vairāki meža ceļi, pa kuriem iebraukt Polijā. Īpaši interesanti ir trīsstūrī LT/PL/RUS, kur sēta tikai ar RUS.

1988-ajā arī braucu pa orsona aprakstīto maršrutu, pārsēšanās (vagona pārkabināšana) Viļņā, riteņu maiņa jau Polijas teritorijā Kuznica.

Viļņa-Varšava vilciens ar pārsēšanos Šeštokai kursēja vēl pirms dažiem gadiem (šajā desmitgadē, pašos pēdējos gados nomainīts uz autobusu). Te diezgan interesanta informācija - http://www.miestai.net/forumas/showthread.php?t=7594 (ar leišu mēli jau kaut kā tiks forumisti galā).  Precīzi tagad grūti atrast, bet izskatās, ka maršruts uz Šeštokai no Viļņas gāja caur Kauņu (vismaz tādu sarakstu atradu).

Nu, spriežot pēc jaunā vilciena maršruta, beidzot ir skaidrs, kam īsti tas Rail Baltic ir vajadzīgs - lai leiši (un vēlāk arī letiņi un igauņi) varētu ērti tikt uz Belostokas tirgu pēc šmotkām!

Nē, es vienkārši neesmu norādījis visas detaļas. Nakts vidū, kad saldi gulēju, vilcienam Viļņa - Varšava mainīja ritentiņus. To nu skaidri atceros. Manuprāt, jaunākos laikos gan tiešais vilciens no Kauņas uz Varšavu nav kursējis. Var jau būt, ka manis minētais vilciens Kauņu ņēma tranzītā uz Varšavu.

Par pēcpadomju laiku viss skaidrs, bet par padomju laiku man arī būtu ļoti interesanti uzzināt, kas kursēja un kas nekursēja. Arī bērnībā interesēja dzelzceļi, zināju dzelzceļa pieturas Latvijā, visus starprepublikāniskos vilcienus, kas kursēja no Rīgas (toreiz tādu bija tiešām daudz, visādas tur Gomeļas, Novorosijskas, Čeļabinskas u.tml.)

Īsu brīdi kara laikā (1941-1944) okupētajās teritorijās tai skaitā Latvijā un Lietuvā dzelzceļi bija standara platumā, bet pēc kara krievi protams nomainīja atpakaļ. Par Polijas dzelzeļa vēsturi es tā uzreiz nevarēju atrast, bet lielākā daļa Polijas ieskaitot Varšavu pirms pirmā kara bija Krievu impērijas sastāvā tā ka dzelzceļam arī loģiski vajadzētu būt bijis krievu platumā. Pārējā Polijā noteikti ka standarta platums. Visticamāk nomainīja pēc pirmā kara un pirms tam būtu varēts braukt no Kauņas uz Varšavu nemainot riteņus.

Mūsdienās gan ir speciāli vilcieni kas šo nomaiņi spēj veikt pāris minūtēs. Spānijā tie ir diezgan izpaltīti lai varētu braukt gan pa jaunajām AVE līnijām gan pa vecajām sliedēm ar Ibērijas platumu. 

Studentu gados strādāju studentu-vilcienu pavadoņu vienībā visus vasaras brīvlaikus. Bez tiem vilcieniem, kas kursē tagad, bija arī tālie vilcieni uz Ļvovu, Kijevu, Simferopoli (turklāt pa diviem dažādiem maršrutiem), Harkovu un Sočiem, Kaļiņingradu, Orlu un Voroņežu, Odesu (īsu laiku, jo mazs pieprasījums bija), Gomeļu, Viļņu, Tallinu (viens - caur Valgu, Tartu, bet otrs - caur Pērnavu) un uz Klaipēdu. Gadus piecus pirms "perestroikas" perioda bija arī  dažas reizes nedēļā kursējoši vilcieni uz Gorkiju, Sverdlovsku un Čeļabinsku, kuri kursēja no kādreizējiem Oškalniem (Zemitāni), lai atslogotu Rīgu un daudzās Maskavas stacijas, kuras padomju periodā vasarās bija nenormāli pārslogotas. Reiz braucu uz Urāliem ar "čeļabinskieti" - pat vasaras pilnbriedā vilciens bija patukšs abos virzienos. Pēc "pir-rastroikas" perioda salika arī dažus piekabinātos vagonus uz ārzemēm, bet to mūžs nebija ilgs.

Vot, Novorosijsku kaut kā neatceros...

Vēstures sarakstos ieraudzīju, ka kādās vasarās ir bijis Rīga-Novosibirska (vilciens vai vagons/-i tik sīki nav).

Jā, varbūt tā bija Novosibirska. (Vispār varbūt bija abas, bet es tiešām vairs neatceros.) Katrā ziņā Novosibirska laikam toreiz bija tālākā pilsēta, uz kuru gāja vilciens no Rīgas.

Nu kaut kā vilcienu uz Novosibirsku 70.-to gadu beigās gan neatceros, lai gan pavadoņu vienībā strādāju 4 vasaras. Vēsturiski 70.- to gadu beigās vistālākais vilciens no Rīgas bija uz Sočiem (Adleru). Ja kādreiz ir bijis tad krietni agrākos laikos. Arī 80.-tajos gados uz tuvumā esošo Barnaulas reģionu ar tūristu iecienīto Altaja novadu varēja nokļūt tikai caur Maskavu vai Sverdlovsku (ar pārsēšanos).

Te atradu samērā detalizētu atskaiti par Viļņas-Varšavas pēdējo tiešo vilcienu, ar sīku problēmu analīzi un pasažieru statistiku. Īsumā, vilciens brauca 2000.-2005.gadā. Būtu tolaik zinājis, ka tik vēsturiskā vilcienā braukāju, būtu kaut vienu foto uzņēmis .

http://www.tandfonline.com/doi/pdf/10.1080/16484142.2007.9638102

Nelasīju visu, palika iespaids, ka autors apskata tikai vilcienu ar automātisko riteņu platuma maiņu (kas tur ar šiem vilcieniem nebija gluži kārtībā, nezinu, jo arī uz Ļvovu tādu palaida, tad atkal noņēma, it kā pašlaik brauc, nepārbaudīju informāciju). Jo vispār šis maršruts ar pārsēšanos Šeštokai darbojās gan pirms(?) 2000.gada, gan pēc 2005.

Novosibirsku ieraudzīju 84.-85.gada sarakstos.

Bija gan Novorosijska! Arī es 80-tajos gados braucu studentu vienībā - tikai restorānvagonā par oficianti. Mūsu maršruts bija uz Novorosijsku. Viena nakts ceļā, otrā vakarā ieradāmies galā, nakti izgulējāmies, bet no rīta devāmies ar kuģīti sauļoties, peldēties pie Melnās jūras uz "Mazo zemi":)). Atpakaļ izbraucām pašā vakarā. 

Viens runā par Novosibirsku, otrs par Novorosijsku Jauna kompānija jau standarta pāriem Slovākija / Slovēnija un Austrija / Austrālija

Nekā, mēs tieši runājam par abām Un es arī atceros, ka 80-tajos bija Novorosijska, bet Novosibirska bija tālākais maršruts no Rīgas.

Tagad es arī sāku atcerēties, ka "pir-rasstroikas" sākumā tiešām bija tiešais vilciens uz Novorosijsku. Vismaz vilciens uz Novosibirsku noteikti nekursēja laika periodā no 1977.-1980.gadam, jo citādi es, strādājot pavadoņu vienībā četras vasaras, to būtu atcerējies un ievērojis. Visi vilcienu saraksti papīra formātā jau sen izlidināti ārā, nav kur paskatīties.

Atceros, ka caur Jelgavu brauca visi Ukrainas vilcieni (Kijeva, Odesa, Simferopole, Soči(Adlera), bet laikam ne Harkova), no Baltkrievijas Minska, Ļvova (bet laikam ne Gomeļa), bet caur Krustpili visi pārējie (nu, protams, izņemot Sanktpēterburgu (Ļeņingradu) un Tallinu).

Caur Jelgavu brauca visi minētie, tai skaitā arī Harkova, kā arī Kaļiņigrada, Klaipēda, Mažeiķi, Novorosijska. Harkova kursēja pāra datumos, bet tikai jūlijā un augustā, savukārt Soči (Adlera) bija pagarināts Harkovas maršruts, bet nepāra datumos un kursēja no jūnija beigām līdz oktobra sākumam (Melnās jūras kūrortu sezonas laikā). Minska un Gomeļa caur Krustpili un Daugavpili ar sāka kursēt tai brīdī, kad parādījās robežkontrole gan uz LV, gan uz LT robežām un tranzitēšana ievērojama pagarināja brauciena laiku. Tai laikā beidza kursēt arī kādreizējais Transbaltijas dienas eksprešvilciens ''Čaika" pa maršrutu Tallina - Tartu - Rīga - Viļņa - Minska, kurš toreiz šo attālumu pieveica apmēram 16-17 stundās.