Kaut kas man nesen stāstīja, ka dāma tālajā lidojumā skandalēja, meta ēdienu zemē un beigās atlidojot sagaidīja policija.

Vēl redzētas bildes, kur sākas turbulence, stjuartes fiksi piesprādzējas, bet eja tad ir tā kā kaujas lauks, ar visiem traukiem zemē.

Man kaut kā neliekas ok mest zemē maisiņus no segām un austiņām, sausiņu iepakojumus utml, bet kaut kā tieši reisos uz/no Amerikas es īpaši daudz visādu sušķību redzu. Pēc dažiem paliek kultūrslānis.

Lidojot caur Abu Dabi savukārt aizdomājos par segu nešanu līdzi - uzgaidāmajā telpā katram otrajam bija Etihada sedziņa. Man vienmēr likās ka tas ir tāpat kā nest prom metāla dakšas, bet citi laikam to tā neuztver.

Ir bijušas spilvenu cīņas arī ar Lufthansas ekipāžas piekrišanu:

Domāju, ka tās varētu būt pārnestas gaidas no citiem kontekstiem un kultūrām. Piemēram, UK kinoteātros prasa atstāt atkritumus tur, kur sēdēji. Kāpēc - man nav ne jausmas, šķiet taču daudz efektīvāk, ja katrs savējos aiznes. Bet Spānijas baros ir pieņemts visu lieko mest uz grīdas. Tad populārās dzertuvēs uz rīta pusi grīdas vietā ir atkritumu slānis.

Darbs visiem jādod, arī tīrītājiem

Londonas centrā bieži vien tiek novāktas visas miskastes (parasti uz svētkiem baidoties no terorisma). Visi visu met zemē.

Tas pats ir metro, kur visi visu lieko atstāj, galvenokārt, tās, protams ir bezmaksas avīzes. Galapunktos vilcienus sagaida speciālas tīrītāju brigādes ar lieliem maisiem, kas ātri visu savāc.

Liela dalja cilveku ir loti cuciski, paris augstak esoshie komentari to pierada

Uja, es gan komentaaros neko tadu neredzu. Zinat, kas ir ista cuciba? Kad savus atkritumus nem un izgaz mezaa kada klusaa vietinaa, kaa dazi te Latvijaa paradusi. Vot, tadiem tiesam gribas gazt ar bomi pa pieri.

nu dižās talkas dienas pievakarē manu radinieku mežā parādījās izgāzta krava ar talcinieku cītīgi savāktajiem atkritumiem. acīmredzot kāds placīts tika kopīgiem spēkiem sakopts.

Mums vēl padomju mantojums asinīs, neesam pieraduši, ka kāds mums gatavs dupsi atslaucīt, kur nu vēl maksāt par to. Pareizi augstāk saka, cilvēkiem ir vajadzīgs darbs un nevajag viņus apbižot, šo iespēju viņiem liedzot.

Tas nu gan ir dīvains apgalvojums. Kārtības mīlestība, necūkošanās un sakopšana pēc sevis nav starp lietām, kas nāk prātā, dzirdot "padomju mantojums"…

 Sākotnējais virsraksts tika plānots kā: "Rukšu kūts", bet tad apdomājos un nevēlējos apvainot omulīgos rukšķus.

 Ir nācies pamatīgos sporta pasākumos akurāti novietot tukšu dzēriena iepakojumu cieši aizmugurē pie rindas betonētās apmales, bet nekad UZSVĒRT savu ruksiskumu.

 Nākamreiz cīši vērsīšos pie sušķiem un izprasīšu darbības motīvus! Monitorēšu!

 Atsaucoties uz jtt k-ga piebildi, sanāk tā, ka promejot no ļotenes, man īpaši jāuzsver stjuartes lēdijai Milanai-prezervačivčik s 27 rjada priberiķe, please! Tikai nakts reisos!

Jaunajiem un visiem pārējiem, kas nav dzīvojuši CCCP, saprotams, ka viņu viedokli veidojuši tikai tā vai citādi angažēti mēdiji. Joprojām ir milzu atšķirība starp ex-CCCP zemēm un "vecajām" kapitālisma zemēm. Tur (Londonā, Parīzē (te suņu kakas vispār atsevišķs stāsts) utt.) bieži ielas mēdz būt nejēgā piegružotas, toties tīras. Te (Rīgā, Maskavā utt.) gružu daudz mazāk, toties viss briesmīgi netīrs. Tur ir cilvēki, kas regulāri tīra, te tādu nav (nedaudz pārspīlēju, bet situāciju kopumā tas nemaina), vien cilvēki paši apzinīgi un negružo (meklē urnu un ir nepatīkami pārsteigti, ka daudz kur pasaulē tādu nemaz nav). Vien plašāks redzesloks kopš robežu atvēršanās apzinīgumam par labu nav nācis.

Laikam Singapūrā gan tīra, gan negružo, tur pabijušie labāk pratīs izstāstīt.