Izdevīgi ceļojumi šķērsgriezumā — labas ceļakājiešu atrastas kombinācijas
tikai interesanti, ja ir restoraana kupons, dzeramnauda no kaadas summas jaamaksaa?
Dzeramnauda nav "jāmaksā". Ja izlem maksāt, tad tīri Tavā ziņā, cik. Rēķināt to no ēdiena summas man šķiet absurdi. Loģiskāka pieeja būtu rēķināt no tā, cik viesmīlis uz Tevi patērējis laika, atnesot šķīvjus — 5, 10 vai 20 minūtes.
Neaizmirstam, ka mēs runājam par ASV, kur tomēr ir stingras dzeramnaudas došanas tradīcijas, kuras pat varētu dēvēt arī par noteikumiem.
Vispār jau Amerikā nesamaksāt nekādu dzeramnaudu skaitās apmēram tas pats, kas nospert no letes bulciņu. Konkrētus piemērus nepateikšu, bet, šķiet, ka ir dzirdēts, ka par dzeramnaudas nemaksāšanu tiek saukta policija vai vismaz iesaistīta vietējā restorāna apsardze. Pamatojums tam it kā ir tāds, ka dzeramnauda ir iekļauta nodokļu aprēķinos, un nesaņemot neko, oficiantam šie nodokļi būs jāsamaksā no savas kabatas.
Vispārinot, vienreiz jau aizlaisties tā var, bet atkārtoti uz to vietu tad vairs doties nevajadzētu. Arī tad, ja dzeramnauda tiks atstāta, noapaļojot, teiksim 29.15$ rēķinu uz 30$, atkārtoti apmeklēt attiecīgo vietu nebūtu vēlams.
Nu nezinu, ja var ticet tripadvisorim tad nav tik traki ka Tu te male
https://www.tripadvisor.com/Travel-g191-s606/United-States:Tipping.And.E...
Vispār jau Amerikā nesamaksāt nekādu dzeramnaudu skaitās apmēram tas pats, kas nospert no letes bulciņu. Konkrētus piemērus nepateikšu, bet, šķiet, ka ir dzirdēts, ka par dzeramnaudas nemaksāšanu tiek saukta policija vai vismaz iesaistīta vietējā restorāna apsardze. Pamatojums tam it kā ir tāds, ka dzeramnauda ir iekļauta nodokļu aprēķinos, un nesaņemot neko, oficiantam šie nodokļi būs jāsamaksā no savas kabatas.
Piedod, bet tās manuprāt ir muļķības un (oficiantu izdomāti? 
) mīti. Nekāda apsardze un policija par dzeramnaudzas nedošanu netiks iesaistīta, tas ir absurds. Ja notiek policijas izsaukšanas, tad tas reālu pārkāpumu dēļ (atsakās maksāt vispār, vai nemaksā piemaksas, kas ēdienkartē norādītas kā obligātas, uzbrūk oficiantam utt).
Ja oficiants dzeramnaudās nesaņem minimālo algu, iestādījuma saimniekam likums liek piemaksāt starpību līdz tai (varbūt kādās pilsētās / štatos ir izņēmumi, bet vairumā ASV ir tā).
Ir daļa amerikāņu, kas arī atsakās piedalīties šajā dzeramnaudas teātrī, tā ka nevajag justies kā pilnīgam izlēcējam. Saprotu, ka var būt neērta sajūta rīkoties savādāk kā pūlis. Man personīgi daudz nepatīkamāka ir sajūta, ja pūļa spiediens man liek tērēt manu naudu bez jēgas. Visu šo peripētiju dēļ ASV arvien mazāk apmeklēju tādas iestādes, kur varbūt kāds sagaida dzeramnaudu.
Tūristam apmeklēt dažadus iestādījumus tikai vienreiz nav sarežģīti.
Nu nē, nekādu policiju, protams, neviens saukt nevar, jo nekāda formāla pienākuma maksāt dzeramnaudu nav. Apsardzes iesaistīšana arī būtu izspiešana. Amerikā nesamaksāt dzeramnaudu restorānā ir aptuveni tas pats, kas Latvijā nemaksāt nodokļus. Principā to ir iespējams nedarīt (jo enforcement ir ļoti vājš) un daži cilvēki tā arī dzīvo, bet pēc būtības tas ir cūcīgi.
Policiju nepiedzīvoju, bet to, ka viesmīle izskrēja līdzi ārā uz ielas no restorāna ar tekstu "you forgot to leave a tip", gan nācās piedzīvot 
Neveiksmīgi bija tas, ka draugs bija aizmirsis savu jaku uz krēsla, kuru viņa ar tik lielu krampi turēja, ka bez tējas naudas jaku bija neiespējami atgūt
Tas ir šīs kultūras fenomens, un piekrītu viedoklim, ka ne mums kā ceļotājiem to ir tiesības mainīt, lai paši tiek galā... Ja jau esi attiecīgā valstī, pieņem spēles noteikumus kādi tur ir rakstīti...
Principā to ir iespējams nedarīt (jo enforcement ir ļoti vājš) un daži cilvēki tā arī dzīvo, bet pēc būtības tas ir cūcīgi.
Cūcīgi ir nemaksāt darbiniekam algu un cerēt, ka klienti sametīs, un vēl klientus kaunināt, ka oficiants taču saņem tik maz, bet strādā tik smagi… Es vēl saprotu, ka tādas krokodila asaras lej iestādījumu īpašnieki, kuriem šī sistēma ir finansiāli izdevīga, bet mums kā klientiem kaunināt vienam otru par atteikšanos piedalīties izlikšanās riņkadancī man liekas diezgan neloģiski.
Tas ir šīs kultūras fenomens, un piekrītu viedoklim, ka ne mums kā ceļotājiem to ir tiesības mainīt, lai paši tiek galā...
Es paturu tiesības nepiekrist, bet saprotu arī tos, kas mīļā miera labad iet pa straumi.
Ja jau esi attiecīgā valstī, pieņem spēles noteikumus kādi tur ir rakstīti...
Rakstītos ievēroju. 
Es teiktu, ka tā sistēma ir izdevīga visām iesaistītām pusēm.
Īpašniekiem - tāpēc, ka nav jāuztraucās par viesmīļu algām.
Viesmīļiem - tāpēc, ka ir iespējams nopelnīt sakarīgu naudu (īpaši smalkajos restorānos).
Klientiem - tāpēc, ka tas veicina labu apkalpošanas līmeni. Aprēķināt, ka Tava maltīte maksās par 20-25% dārgāk, nekā ir rakstīts ēdienkartē, manuprāt, nav nekas sarežģīts.
Klientiem, kuri negrib maksāt - tāpēc, ka viņi var nemaksāt un ietaupīt.
Valstij - tāpēc, ka visi ir ieinteresēti, lai tas restorāns strādā labi, kas veicina ekonomisku attīstību un lielākus nodokļu ienākumus (varbūt gan ne no viesmīļu algām).
Vienīgais izņēmums, kuram tas tiešām nav izdevīgi, ir klienti, kuri tikko ieradās valstī un nerēķinājās ar šādiem izdevumiem. Nekādus citus cietējus neredzu.
Bet, Juri, tā šai valstī ir pieņemts. Aizbildinājumi, kāpēc nemaksāt, protams, brīnišķīgi harmonizē ar šo tēmu, bet neatstāt dzeramnaudu ASV, pirmkārt, ir ļoti nesolīdi, otrkārt, tā ir līšana ar savu dziesmu grāmatu svešā baznīcā. Tad jau labāk godīgi atzīt, ka tos dažus dolārus, ko sagaida oficiants (kurš, stājoties darbā, rēķinās ar savas valsts tradīcijām, nevis, ka atbrauks tāds Juris un sāks pārtaisīt Ameriku pēc sava prāta), vienkārši ir vēlēšanās ietaupīt, nevis mēģināt te bezmaz radīt iespaidu, ka, nemaksājot dzeramnaudas, pasaule sāks kļūt par labāku vietu. Un, ja cilvēks ievēro tradīcijas, tad viņš ir tikai pieklājīgs, tāpat kā, ja es ieeju veikalā un pasaku labdien, tad tas nenozīmē ne "iešanu pa straumi", ne "teātri", ne "pūļa spiedienu", tas nozīmē elementāro pieklājību.
Diskusijas par dzeramnaudām nekad pie laba gala neved. Bet tomēr, lai izskan visi argumenti —
Es teiktu, ka tā sistēma ir izdevīga visām iesaistītām pusēm.
Īpašniekiem - tāpēc, ka nav jāuztraucās par viesmīļu algām.
Īpašniekam jā, jo pirmkārt var maksāt superzemas algas, un neviens neiedrošinās protestēt, un otrkārt var maldināt klientus, izliekot cenas, ko reāli 90% klientu beigās nemaksās. Kaut arī liela daļa zina par dzeramnaudu, psiholoģiski mazākie skaitļi tomēr nostrādā.
Viesmīļiem - tāpēc, ka ir iespējams nopelnīt sakarīgu naudu (īpaši smalkajos restorānos).
Neredzu uzlabojumu no gadījuma, kad darbadevējs maksātu adekvātu algu. Es pat teiktu, ka sakarīga alga ir labāk, jo neliek zemoties klienta priekšā (ko amerikāņiem iemācīts saprast ar labu servisu), nepadara atkarīgu no klienta untumiem, nepadara līdzatbildīgu neveiksmīgos īpašnieka biznesa lēmumos (ja kāda iemesla dēļ klientu nav, dzeramnaudu sistēmā cieš viesmīļi, kaut nav pie tā vainīgi).
Klientiem - tāpēc, ka tas veicina labu apkalpošanas līmeni.
Pētījumi gan rāda, ka klienti ASV pārsvarā dod tādu dzeramnaudas procentu kā ieraduši, neatkarīgi no saņemtā servisa. Tātad nav īsti motivācijas apkalpot tos labāk. Lielāku ietekmi uz dzeramnaudu atstāj tas, vai viesmīle ir blondīne ar iespaidīgiem dotumiem. Vai ir godīgi restorānā maksāt augstāku algu slinkākai darbiniecei tikai tādēļ, ka viņai lielākas krūtis?…
Laba apkalpošana ir kultūras jautājums, nevis dzeramnaudas. Japānā ir daudz laipnāka un cieņpilnāka apkalpošana, kaut dzeramnaudu tur nevienam nenāk prātā dot.
Klientiem, kuri negrib maksāt - tāpēc, ka viņi var nemaksāt un ietaupīt.
Un izbaudīt sociālo stigmu par to, ka viņi vienīgajā sev iespējamā veidā neatbalsta šo sistēmu. Saņemt aizrādījumus, ka rīkojas cūcīgi. Un neizbēgami kāds ieminēsies, ka patiesā motivācija ir santīmu mīlēšana. Nē, es to neuztveru kā izdevīgumu, daudz labprātāk ēdienkartē redzētu pilnu gala cenu un tad izvēlētos, kurp iešu un kurp neiešu pusdienot bez visām šīm peripetijām.
Turklāt jebkuriem klientiem šajā sistēmā nākas ciest no viesmīļu uzspēlētās draudzības un viltus brāļošanās, ar ko viņi mēģina palielināt dzeramnaudu. Man ir hipotēze, ka nodarbošanās, kurā alga ir atkarīga no klienta iežēlināšanas un tā, cik lielu vainas apziņu viņā rada, ir tuvāka ubagošanai kā servisam.
Valstij - tāpēc, ka visi ir ieinteresēti, lai tas restorāns strādā labi, kas veicina ekonomisku attīstību un lielākus nodokļu ienākumus (varbūt gan ne no viesmīļu algām).
Pats saproti, ka Tev nācās veikt daudzus nepamatotus pieņēmumus un lielu akrobātiku, lai apgalvotu, ka valstij ir izdevīgi neiekasēt nodokļus no saņemtā atalgojuma — dzeramnaudām (oficiāli ir jāmaksā, bet pieņemu, ka vairums viesmīļu to nedara pilnībā, vismaz par skaidrā naudā saņemto). Ja tas tik izdevīgi, nez kādēļ no citām algām valsts tos tomēr iekasē…
Vispār, ja kāds plāno doties uz Isola 2000 vai Auron slēpot, varu piešķirt divas kartes, kur uzlādēt nopirktos skipass. Būs vieglāk saklikšķināt vairākus passus 50% akcijā (ja tāda šogad būs).
Es, protams, neatteikšos no abiem, jo tuvakaja ziemas sezona Lazūra krāstam un apkart kalniem jau ieplanots laiks.
Īpašniekam jā, jo pirmkārt var maksāt superzemas algas, un neviens neiedrošinās protestēt
...
Neredzu uzlabojumu no gadījuma, kad darbadevējs maksātu adekvātu algu. Es pat teiktu, ka sakarīga alga ir labāk, jo neliek zemoties klienta priekšā (ko amerikāņiem iemācīts saprast ar labu servisu), nepadara atkarīgu no klienta untumiem, nepadara līdzatbildīgu neveiksmīgos īpašnieka biznesa lēmumos (ja kāda iemesla dēļ klientu nav, dzeramnaudu sistēmā cieš viesmīļi, kaut nav pie tā vainīgi).
Ja vien restorāns nav nekurienes vidū, tad neviens viesmīlis tur nepaliks par 2$/st., ja nav klientu. Viesmīļa darbs restorānā ASV atšķirībā no daudzām citām valstīm reāli nav minimum wage job. Man personīgi ASV apkalpošanas kultūra šķiet pārāk uzbāzīga, bet imho tam nav nekāda sakara ar tējasnaudu. Arī ārpus restorāna amerikāņi caurmērā ir uzbāzīgāki par eiropiešiem
un otrkārt var maldināt klientus, izliekot cenas, ko reāli 90% klientu beigās nemaksās. Kaut arī liela daļa zina par dzeramnaudu, psiholoģiski mazākie skaitļi tomēr nostrādā.
Neredzu šajā apstāklī neko maldinošu. Tas ir aptuveni tas pats, kā norādīt apelsīnu cenu par kg, un tirgot tos ~1.25kg maisos. Vai tad tas ir maldinoši? Visi taču apzinās, ka beigās samaksātais būs vairāk. Tāpat arī šeit.
Pētījumi gan rāda, ka klienti ASV pārsvarā dod tādu dzeramnaudas procentu kā ieraduši, neatkarīgi no saņemtā servisa.
Varbūt, Tev ir arī kādas atsauces? Pirmais pētījums, ko atradu googlē, neapstiprina Tevis teikto: http://scholarship.sha.cornell.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1022&context=articles
Lielāku ietekmi uz dzeramnaudu atstāj tas, vai viesmīle ir blondīne ar iespaidīgiem dotumiem. Vai ir godīgi restorānā maksāt augstāku algu slinkākai darbiniecei tikai tādēļ, ka viņai lielākas krūtis?…
Tam, ka "lielāku", nav nekāda apstiprinājuma. Turklāt, ja pareizi lasu tabulu ar datiem, Tevis minētais pētījums parāda, ka šie faktori (aiz DDD izmēra izņēmuma, kuram ir tikai 6 data points, tā kā to es neuztveru nopietni) vidēji ietekmē tējasnaudu 0.2-0.3 procentpunktu robežās. Es neticu, ka to pašu faktoru ietekme uz algām būtu mazāka. (piem. https://www.businessthink.unsw.edu.au/Pages/Blonde-Ambition-Are-Brunettes-Paid-More-Because-Theyre-Worth-It.aspx )
daudz labprātāk ēdienkartē redzētu pilnu gala cenu un tad izvēlētos, kurp iešu un kurp neiešu pusdienot bez visām šīm peripetijām.
Nu bet sadali savu pusdienu budžetu dolāros uz 1.25 un viss, kādas tur peripētijas? Nodokļu + tējasnaudas uzcenojums ir praktiski vienāds visos restorānos, tā kā cenas viņu starpā ir viegli salīdzināmas arī neko nerēķinot. Man šķiet, ka peripētijas Tu radi sev pats
Turklāt jebkuriem klientiem šajā sistēmā nākas ciest no viesmīļu uzspēlētās draudzības un viltus brāļošanās, ar ko viņi mēģina palielināt dzeramnaudu. Man ir hipotēze, ka nodarbošanās, kurā alga ir atkarīga no klienta iežēlināšanas un tā, cik lielu vainas apziņu viņā rada, ir tuvāka ubagošanai kā servisam.
Kā jau minēju, es neesmu pārliecināts, ka tam ir kaut kāds sakars ar tējasnaudu vs. amerikāņu izpratni par viesmīļa darbu kā sava veida animatoru. Bet piekrītu, tā maniere nav patīkama.
Pats saproti, ka Tev nācās veikt daudzus nepamatotus pieņēmumus un lielu akrobātiku, lai apgalvotu, ka valstij ir izdevīgi neiekasēt nodokļus no saņemtā atalgojuma — dzeramnaudām (oficiāli ir jāmaksā, bet pieņemu, ka vairums viesmīļu to nedara pilnībā, vismaz par skaidrā naudā saņemto). Ja tas tik izdevīgi, nez kādēļ no citām algām valsts tos tomēr iekasē…
Es neesmu apgalvojis, ka valstij ir izdevīgi neiekasēt nodokļus no algām. Bet tas, ka viesmīļi ir tieši ieinteresēti restorāna apmeklētāju plūsmā, ir gan izdevīgi. Tāpēc ka valsts iekasēšanai/neiekasēšanai nav tiešas saistības ar to, ka viesmīļi ir ieinteresēti restorāna biznesa veiksmīgumā, un ir līdz ar to motivēti darīt labu darbu, kas noved pie labākiem rezultātiem. Ja valsts pēkšņi sāktu stingri iekasēt nodokļus, šīs apstāklis taču nemainītos.
Bet ja maksaa dzeramnaudu, tad maksaa no brutto vai netto summas?
Bet ja maksaa dzeramnaudu, tad maksaa no brutto vai netto summas?
http://www.businessinsider.com/how-to-tip-on-discounted-meals-2012-3?IR=T
Es vispār nespēju sagremot sistēmu kur man obligāti kādam kautkas jāuzsauc. Atvelkas tev speķains oficiants nosmulētā priekšautā pēc 25 min gaidīšanas, pieņem pasūtinājumu un pēc tam pazūd vēl uz stundu un nerādās, tad kautko atnes, vēl piedevām kautko aizmirst un kautko sajauc un tev tāpat viņam jāpiemakša 25%. Da par ko?!?
Ja man tiešām patīk apkalpošana, tad tipus atstāju labprāt, bet ja nepatīk, tad man pat prātā nenāk to darīt, vai tā būtu USA vai Zimbabve.
Jā, paraža atstāt (zemāku) tējasnaudu par sliktu servisu man arī šķiet tizla, es tādā gadījumā neko neatstātu. Bet pagaidām man ASV nebija slikta servisa
P.S. 25% tējasnauda skaitītos ļoti liela. Manos aprēķinos 25% ir aptuveni tax + tips, jo nodokļus ASV arī nav pieņemts iekļaut ēdienkartē norādītās cenās.
Es tipošanu ASV uzskatu par pats par sevi saprotamu lietu. Piemēram Floridā es parasti tipus rēķinu kā Tax reiz 2. Lai gan bieži vien kafejnīcu čekos tas skaitās mazākais iespējamais tips, uz kuru tiek maigi norādīts.
Jā ir gadījies arī neatstāt tipus, vai teiksim pāris dolārus. Bet nu lai par mani domā ko grib
Tāda viņa ir kārtība ar to Tipošanu. Un mēs varam to pieņemt vai nē. Bet tā tur ir. Tas ir katra ziņā, to ievērot vai nē.
Šobrīd 2 dienu Go Card San Francisco standarta cena ir 90$, grouponā cena svārstās, manis novērotā pēdējā pusotra mēneša laikā bija 74-81$, bet vienmēr ir atrodami promo kodi, ar kuriem dabūjama ievērojami zemāka cena.
Vai var kāds pateikt kur šos promo kodus var atrast?
Atverot Groupon.com, praktiski vienmēr tur lēkā kāds viņu pašu baneris par 10-20% atlaidi. Piemēram tagad kods SALE3.
Sapratu.
Paldies
Lai laba diena visiem!
Par dzeramnaudu! Manaa groupon kuponaa rakstiits sekojosh:
| . | *Remember: there's no discount on great service. Groupon customers tip on the full amount of the pre-discounted bill (and tip generously). That's why you are the coolest customers out there. |
Par dzeramnaudu:
Labs!
Manaa groupon kuponaa rakstiits sekojosh:
| . | *Remember: there's no discount on great service. Groupon customers tip on the full amount of the pre-discounted bill (and tip generously). That's why you are the coolest customers out there. |
Nekādā gadījumā neiedomājieties paši izlemt, ko darīt ar savu naudu! Jūs no mums nopirkāt vienu kuponu, tāpēc varam atļauties jums norādīt, kā dzīvot.
Man tik jautājums par datumiem/sezonu, kad ir tik zemas cenas skipassiem uz 9 dienām – 108,20 EUR ?
Kā jau BigBigT norāda, tas ar 50% atlaidi. Pilna cena būtu ~200 EUR (kas arī nav slikti 9 dienām). Pērkot flash izpārdošanā, var izvēlēties, kurā datumā lai sāk darboties skipass. Skipassus 20:00 izķēra diezgan veikli, pāris minūšu laikā. Bet, ja braucienu ieplāno laicīgi (ne kā es, man bija palikusi tikai viena iespēja otrdienā), tad var mēģināt pirkt katru otrdienu, līdz sanāk. Pieņemot, ka nākamgad viņi arī tādu akciju taisīs.
7 dienu skipass derīgs jebkurās dienās, īsāki tikai darbadienās. Atlaidi nedeva uz Jaungada periodu un skolēnu brīvdienām Nicas apgabalā.
Sniegs marta beigās bija ļoti labs.
Skatos, ka šogad Isola 2000 arī rīkos Flash izpārdošanas. Pirmā plānota rīt, 6. decembrī. Cena mainījusies minimāli, 75,90 EUR par 7 dienām, pagājušogad bija 74,80 EUR. Manuprāt tas ir labākais skipass darījums Eiropā.
Skatos, ka šogad Isola 2000 arī rīkos Flash izpārdošanas. Pirmā plānota rīt, 6. decembrī. Cena mainījusies minimāli, 75,90 EUR par 7 dienām, pagājušogad bija 74,80 EUR. Manuprāt tas ir labākais skipass darījums Eiropā.
Sakas precizi 21:00 pec Latvijas laika, 21:05 7 dienam un 1 dienam visi limiti jau bija izķerti, 21:10 5 dienas pazuda, 21:22 pazuda ari 3 dienas , ta ka mierigi var paspet (nemot vera pirmo datumu "ažiotažu"), izpardošana notiek no 21:00 līdz 24:00 pec Latvijas laika, Amex kartes neakceptejas sistema, tranzakcijas pardevejs radas ka Stations Mercan, komisijas nav.
PS
21:29-21:40 paradijas jauna porcija (izņemot 1 dienas) ar statusu 96% already sold , iespeja iepirkties arī bija
Vēl izdevīgāk ski pase par velti. Tikai aizbrauc un dzīvo.
Atgriežoties pie sākotnējās tēmas, īsais izbrauciens pa Vāciju — Čehiju — Slovākiju februārī:
Lidojums Rīga-Berlīne 23 EUR turpatpakaļ, Ryanair (tripojot itāļu edreams)
Buss (Flixbus) Šēnfeldas lidosta — Drēzdene 6,90 EUR
2 naktis Drēzdenes Holiday Inn South – 2 x 5000 punkti (Pointbreaks)
Drēzdenē — ieejas biļete Cvingerā 12 EUR, citu vietu apskate bez maksas, ēdieni un dzērieni 5 EUR dienā, transports — kājas
Vilciens Drēzdene — Prāga 8 EUR (České dráhy)
2 naktis Prāgas Holiday Inn Airport – 2 x 5000 punkti (Pointbreaks)
Prāgā — vairums izklaižu par velti, ieejas biļete DOX 180 CZK (~7 EUR), 2 x 24 stundu transporta biļete — 2 x 110 CZK (~ 2 x 4 EUR)
Vilciens Prāga — Bratislava 15 EUR (České dráhy)
3 naktis Bratislavas Crowne Plaza — 3 x 5000 punkti (Pointbreaks)
Bratislavā dažādu izklaides vietu apmeklējumi — kopā aptuveni 10 EUR, ēšana — 0 EUR, jo par suvenīru no Latvijas (šokolādi) iedeva pieeju laiskotavai, transports — kājām, viena biļete uz lidostu 1,20 EUR
Lidojums Bratislava — Berlīne 6 EUR, Ryanair (tripojot itāļu opodo)
2 naktis Holiday Inn Conference Center (pie SXF lidostas) — 2 x 10 000 punkti (standartcena)
Dienas karte Berlīnes transportam (ABC zona) — 7,70 EUR, ēdieni un dzērieni aptuveni 5 EUR dienā, ieeja Gemäldegalerie 10 EUR, neliels šopings, tēriņš Stone alusdarītavā / bārā — 15 EUR, Bundestāgs, Sony centrs un citas mīļas vietas Berlīnē — par velti
Kopējie tēriņi:
- Dzīvošana 9 naktis viesnīcās — 55 000 IHG punktu (uz 2 personām)
- Lidojumi, pārējais transports, izklaides, ēšana, utt; pilnīgi viss, kas par maksu — ~170 EUR (no personas)
Dārgākā izklaide bija Stone apmeklējums, bet bija to vērts, noteikti iesaku, pasakaina vieta!
