Varbūt kādam noder neliels apraksts par 8 dienu garu ceļojumu pa Ziemeļrietumitāliju. Braucām 5 cilvēku grupa, mašīnu neīrējām, visur braucām ar sabiedrisko transportu.
Bergamo lidostā ielidojam ap pl.13, uzreiz ar busu dodamies uz Milānu. Karstums nežēlīgs, ap +40C. Stacijā nopērkam vilciena biļetes uz Novaru un mēģinām atrast kādu pārtikas veikalu, bet nesekmīgi. Iepērkam stacijas bodē saldējumu un alu un rāpjamies vilcienā. Mūsu vagonā nav ne citu pasažieru, ne kondicioniera, kamēr citos vagonos ir gan viens, gan otrs. Novarā atkal mēģinām atrast pārtikas veikalu, atrodam tikai aizdomīgu indiešu iestādījumu, kur uzdrošināmies nopirkt tikai alu. Sameklējam autobusu pieturu, sagaidām vajadzīgo busu un braucam uz Varallo, te jāpārsēžas citā autobusā, kurš mūs aizvizina uz galamērķi – Alagna Valsesia. Diezgan pārsteidzoši, bet internetā atrastā informācija par autobusu kursēšanas grafikiem izrādījusies precīza.
Apmetamies kempingā “Alagna”, uzslienam teltis un ejam uz pilsētu ar cerībām beidzot atrast pārtikas veikalu. Lai arī ir jau vakars, beidzot atrodam vietējo pārtikas produktu delikatešu veikaliņu, kam saimnieki krāso fasādi. Tiekam ielaisti veikalā un iepērkam dažādus gardumus un vīnu vakariņām. Pilsētiņa maza, bet ļoti skaista.
No rīta kempinga saimnieks mūs sagaida ar siltu maizi. Ātri uzēdam brokastis, savācam iedzīvi un dodamies uz kalnu pusi – uz Valle d’Otro. Pa nelielu taciņu kāpjam kalnā, pa ceļam apskatām pamestas magnēzija raktuves un pēc apm. 1h nonākam klajumā. Te fantastisks skats uz atsevišķiem seno “valseru” (kas ir mūsdienu vāciešu/ šveiciešu pēcteči) ciematiņiem.
Viens no “valseru” ciematiņiem
Uz nogāzēm izvietojušies 5 mazi ciematiņi, katrā tikai dažas, gadsimtiem vecas mājas. Šis skaitās kā brīvdabas muzejs, kur vietējie iedzīvotāji nodarbojas ar naturālo saimniecību. Starp mājelēm ir arī baznīca un “rifugio Zar Senni” ar kafejnīcu, kur saldējuma gan nav, bet var dabūt aukstu alu un ko ēdamu.
Skats pa “rifugio” terases logu
Izstaigājam visus 5 ciematiņus un pa to pašu taciņu dodamies lejā uz Alagnu. Sameklējam veikalu, nopērkam pārtiku nākošām 2 dienām un ar funikulieri uzbraucam līdz Pianalungai.
Lejā ielejā Alagna
Sākam kāpienu uz augšu līdz ūdenskritumam Cascata d’Pisse, kas 150m augsts. Tālāk ceļš ved uz leju gar upi līdz kempingam “Rifugio Pastore”. Te paēdam itāliskas vakariņas, uzslienam teltis un mēģinām gulēt – ir auksts, apm. +5C, lai gan Alagnā, kas atrodas nieka 500m zemāk, pa dienu bija vairāk kā +30C.
Skats no “rifugio” kafejnīcas
No rīta ejam apskatīt slaveno Cascata dell’Acqua Bianca, bet nesaprotam, ko te redzēt – ļoti nekāds ūdenskritums. Tālāk dodamies uz augšu pa Tour del Monte Rosa taku, ko kara laikā Musolini izbūvēja kā tanku ceļu, lai tiktu uz Šveici. Ejam uz kalnu pāreju Colle del Turlo (2738m vjl.). Kāpiens apmēram 4h, bet skati fantastiski!
Lejā ielejā Alagna
Skaisti skati
Gandrīz jau uz pārejas Colle del Turlo (2738m vjl.)
Augšā sniegs un pavisam sniegots skats paveras uz otru ieleju, pa kuru nu būs jākāpj lejā. Jūsmojam par skatiem un nesteidzīgi kāpjam lejā.
Ceļš uz Macugnagu
Pēc apm. 4h kāpiena saprotam, ka līdz plānotajam kempingam Macugnagā mums šodien netikt, atrodam zaļu pļaviņu upītes krastā ar skatu uz ūdenskritumu, ceļam teltis, nedaudz pasalstam un guļam nost.
Šodien paredzēta atslodzes diena – nekur daudz nekāpsim. Turpinām vakardienas maršrutu uz leju, ejam gar Crocette (Citta Morta), kas ir pamestas zelta raktuves. Tur kaut kāds toksiskais piesārņojums palielināts, apkārtējo ūdeni nav ieteicams dzert, izlejam savas kalnu strautā sapildītās ūdens pudeles un izslāpuši nonākam pie Lago delle Fate ezera. Ļoti skaists un auksts, bet peldēt te nez kāpēc nedrīkst. Blakus ezeram kafejnīcā nopērkam saldējumu un alu, sēžam un skatāmies uz pāreju, no kuras esam atnākuši. Skaisti!
Lago delle Fate ezers. Tieši priekšā pāreja, no kuras atnācām
Atpūtušies turpinām ceļu uz leju uz Macugnagu. Te iegriežamies zelta raktuvju muzejā Miniera d’Oro della Guia, kas ir pirmās zelta raktuves Alpos un Itālijā, kas pārvērstas par muzeju. Diezgan iespaidīgas, lai gan gide runāja skaidrā itāļu valodā, kaut ko no stāstītā pat sapratām.
Starp zelta raktuvēm un Macugnagu
Tad sameklējam Macugnagas vienīgo kempingu, uzslienam savus namiņus un ejam pilsētu izstaigāt. Arī ļoti skaista, kalnu ieskauta pilsētiņa, kas ziemā pārtiek no kalnu slēpotājiem, vasarā no kalnu staigātājiem.
Skats pa telts durvīm
Šodien bija paredzēts doties pāri vēl vienai kalnu pārejai caur Šveici uz Valle d’Antrona. Bet plāni tiek nomainīti – vienam ceļabiedram sabojājusies veselība – varbūt pie vainas vakardienas itāļu pārtika, bet varbūt grappa. Tad nu visi pielāgojamies vājiniekam un izdomājam vienkāršāku maršrutu. Uzbraucam ar funikulieri uz Monte Moro pāreju (2985m).
Monte Moro pāreja (2985m)
Sniega Madonnas statuja
Te pasakaini skati, uzrāpjamies līdz Sniega Madonnas statujai, ar vienu kāju iekāpjam Šveicē, pasēžam vietējā krodziņā un braucam lejā. Mūsu vājinieks ir nedaudz atspirdzis, tāpēc ejam uz otru Macugnagas funikulieri, kas mūs uzved uz Belvederes ledāju.
Ar pacēlāju uz Belvederes ledāju
Pa labi Belvederes ledāja mēle
Te atkal pasakainas ainavas, ejam gar Dufourspitze (4634m), kas ir otra augstākā Alpu virsotne aiz Monblāna, nogāzi, tā ir iespaidīga ledus siena, kas skaitās augstākā un stāvākā Alpos. Tā kā ir jau vakars, atrodam teltsvietiņas un liekamies gulēt.
No rīta konstatējam, ka viss dzeramais ūdens beidzies, no kalnu strautiem dzert šeit neriskējam, jo visur saliktas zīmes ar kakājošiem murkšķiem, piešmucējuši tie zvēriņi visu ūdeni esot. Tā nu pērkam ūdeni pa dārgu naudu netālu esošajā Rifugio Zamboni Zappa.
Kāpiens lejā uz Macugnagu
Tālāk pa vieglu taciņu nokāpjam līdz pilsētai, gaidot autobusu pasēžam vietējā krodziņā, pasūtām picas, kas šeit ir briesmīgas, iedzeram Prosecco kokteiļus un braucam uz Maggiore ezera pusi. Līdz ar to mūsu kalnu ceļojums ir beidzies, atlicis tikai mājupceļšL.
Ar autobusu tiekam līdz Domadossolai, tālāk ar vilcienu līdz Baveno pilsētai Maggiore ezera krastā. Mūsu kempings “Parisi “atrodas pie paša ezera, beidzot tiekam nopeldēties! Vakarā izstaigājam naksnīgo pilsētu, paklīstam pa kafejnīcām un gulēt.
No rīta dodamies uz vietējo tirgu, kas te reizi nedēļā notiek, bet liels ir mūsu pārsteigums, ka itāļu labumus te var nopirkt tikai no pāris pārdevējiem, pārējie tirgotāji ir melnie un tirgo briesmīga paskata štruntus. Nopērkam sieru un olīvas mājiniekiem un mūkam prom. Tālāk dodamies uz vietējo Baveno ostu, atrodam kuģīti, kas brauc uz Isola Bella salu, kur fantastiski skaista pils un dārzs.
Isola Bella
Isola Bella
Visu izstaigājam, ņemam atkal kuģīti un braucam caur Stresu uz Aronu. Pa ceļam vēl kuģītis piestāj pie Santa Caterina del Sasso baznīcas, kas ir klintī izcirsta, interesanta.
Santa Caterina del Sasso baznīca
Kuģīšu satiksme te ļoti laba un izdevīgi, ka var nopirkt biļeti virzienam ,piem., no Stresas uz Aronu, pa ceļam katrā pieturā var kāpt ārā un turpināt ceļu ar nākošo kuģīti.
Aronā kāpjam vilcienā, braucam uz Milānu. Tā kā ir jau vakars un ap staciju klīst Āfrikas bēgļu bari, izdomājam te ilgāk neuzkavēties un braucam uz Bergamo lidostu. Lidmašīna mums no rīta, gabaliņu tālāk no lidostas atrodam olīvbirzi vai ābeļdārzu, izklājam paklājiņus, salienam guļammaisos un zem itāļu zvaigžņotajām debesīm vēl brītiņu nosnaužam.
Kopējās izmaksas neesam skaitījuši, bet vienam cilvēkam apmēram tā:
sabiedriskais transports (vilcieni, autobusi, kuģi, neskaitot lidmašīnu) - ap 55€
kempingi (4 gab.) – ap 38€
funikulieri (3 gab.) – 42€
muzeji (2 gab.) - 18€
+ pārtika.
Ar laikapstākļiem paveicās – lietus uzsmidzināja tikai pirmajā vakarā. Lai arī ielejās bija nežēlīgs karstums (Milānā ap +40C visu nedēļu), kalnos patīkami vēss.
Sabiedriskā transporta plusi – var iet no vienas ielejas uz nākošo, nav jāatgriežas atpakaļ pa to pašu taku.
Mīnuss šim maršrutam varbūt bija diezgan švakie veikali maršruta sākumā. Tikai Macugnagā beidzot tikām kaut cik normālā veikalā. Un pirmo lielveikalu sastapām ceļojuma iepriekšpēdējā dienā Domadossolā.
Šādam gājienam nav vajadzīga nekāda īpašā fiziskā sagatavotība, visas takas bija viegli izejamas.
Varbūt kādam noder kaut kas no šeit rakstītā, ja kādi konkrēti jautājumi, jautājiet!
Paldies par aprakstu, pēc tā izlasīšanas sapratu, ka jums laikam ļoti garšo alus un saldējums
Vai maršrutu kaut kā plānojāt pirms tam vai uz vietas improvizējāt? Nekādas naktsmājas, ja saprotu, pirms tam netikāt rezervējuši.
Paldies par aprakstu! Jums tas brauciens bija pašā vasaras vidū?
infests: braucām 5 cilvēki, bija karsts, daži atvēsināšanās nolūkos pirka alu, daži - saldējumu
Maršrutu plānojām, bet sanāca arī šo to improvizēt uz vietas. Norezervējām vienas naktsmājas - teltsvietas pie Rifugio Pastore, jo viņu mājaslapā skatījos, ka tiek piedāvātas tikai 10 teltsvietas (koka platformas, jo apkārt ļoti akmeņains). Uz vietas gan izrādījās, ka bijām vienīgie pretendenti uz teltsvietām.
Māris: jā, no 7 -14.jūlijam
Jauks apraksts! Kā notika plānošana, kur skatījies info par takām?
Zinājām, ka gribam braukt uz Alpiem, uz skaistu vietu, kur samērā viegli un ātri var nokļūt ar sabiedrisko transportu. Izpētot dažādus variantus, šis šķita vislabākais.
Izdomājām sākumpunktu un galapunktu, takas tika izvēlētas tā, lai nevajag speciālu aprīkojumu un lai ir smuki skati. Izpētījām http://www.openstreetmap.org kartē esošās takas un vietējo apdzīvoto vietu mājas lapās aprakstītos kalnu maršrutus. Pa kalniem ejot izmantojām openstreetmap karti ierakstītu telefonā, bija diezgan precīza.
Tekla, apskaužami skaists ceļojums. Paldies par aprakstu!
Raksti, ka nav nepieciešama fiziskā sagatavotība, bet nu ne kurš katrs var tā bez fiziskās sagatavotības visu dienu ar telti mugurā un dzeramā krājumu pāris dienas soļot pa kalnu taku. Es gan atzīšos, ka ļoti vēlētos izveikt tādu kalnu pastaigu, tik tomēr musina vai fiziski būšu spējīga to paveikt.
Jā, par kalnu pastaigu maršrutiem mani arī interesētu, kur skatīties informāciju?
Doroteja: Teltis bija divas uz pieciem, speciāli izvēlējāmies salīdzinoši vieglas, arī līdzi ņemamās drēbes tika izvēlētas pēc iespējas vieglākas un tikai iztikas minimums. Ūdeni pildījām arī pa ceļam no kalnu strautiem, bet pirms tam arī tajā pašā openstreetmap kartē izpētījām ūdens ņemšanas vietas, tās gan ne vienmēr atbilda īstenībai. Somu smagums mums bija apm. no 5-10kg, kā kuram.
Labs veids, lai pārbaudītu savu fizisko sagatavotību ir aizbraukt uz Siguldu, uzkraut mugursomu plecos un visu dienu staigāt pa takām un trepēm (ja iet no Raganu katla līdz Velnalai gandrīz visa diena arī paiet). Tad jau jutīs, vai var paiet. Var pirms kalniem kādu mēnesi pastaigāt uz sporta zāli uz velotrenažieriem. Lielākā problēma varētu būt ar ceļiem - kāpjot lejā tie var sagādāt problēmas. Un galvenais uz kalniem jābrauc kopā ar apmēram tikpat fiziski stipriem, tad būs ok, var izvēlēties arī ļoti vienkāršus kalnu maršrutus pirmajai reizei.
Par pastaigu maršrutu meklēšanu neko īsti nevarēšu pateikt - jāraksta googlē trekking Xvietā un jāmeklē, laikietilpīgs process.
Paldies!
Ceļojums jums tiešām burvīgs sanāca.
Paldies par aprakstu! Man ar tāds ceļojums patiktu! Ļoti smuki skati!