Ievadam.

Ceļojums saorganizējās ļoti spontāni. Pirms kāda laika biju atradusi ceļakāju, lasot forumu, saiedvesmojusies no tā, ka ceļot arī uz tālām vietām, ceļojumu plānojot/kombinējot pašiem, nevis nopērkot gatavu “paketi”, ir pilnīgi reāli (man vienmēr šāds ceļošanas veids šķitis vilinošs un daudz foršāks kā braukt gatavos ceļojumos, par cik man patīk kaut ko redzēt no vietas kurp esmu devusies, bet nepatīk to darīt piespiedu ekskursijās kopā ar vēl desmitiem cilvēku, kā arī apskatīt vietas un lietas tās, kuras es gribu redzēt un tad, kad es gribu redzēt, nevis citu ieplānotos laikos), un šeit uzzinājusi par Airixo eksistenci,  vienkārši intereses pēc iegāju paskatīties, kas tur labs atrodams. Kad ieraudzīju, ka uz Kanāriju salām no Rīgas var aizlidot par +/- 135eur turp atpakaļ, man tā šķita lieliska cena, jo līdz tam par patstāvīgu šāda ceļojuma plānošanu/lidojumu kombinēšanu tā  nopietni un reāli nebiju domājusi, bet čarteru cenas no Rīgas uz Kanārijām manuprāt bija (un arī šobrīd ir) galīgi nedraudzīgas. Nu, lūk.. Ieraudzīju cenu, ieraudzīju to, ka forši kombinējas lidojumi, ja neskaita vienu nakti atpakaļceļā, kas jāpavada lidostā Londonā, jo lidojums atpakaļ uz Rīgu ir 6:20 no rīta, kas nozīmē, ka jau ap 4AM jābūt klāt, attiecīgi kādos 3AM jābrauc laukā no Londonas centra. No FUE STN lidmašīna ielido vēlā pēcpusdienā, sanāk, ka viesnīca būtu jāņem bezmaz uz pāris stundām. Izpētot viesnīcu cenas, sapratu, ka negribu tik daudz maksāt par tām dažām stundām, tāpēc izdomāju, ka to vakaru vienkārši veltīsim Londonas apskatei, cik nu sanāks ne tajā draudzīgākajā gadalaikā. Bija variants arī braukt atpakaļ tajā pašā dienā, kad atlidojam no FUE, bet palasot dažādus forumus, nobijos, ka nepaspēsim, jo laiks starp lidojumiem bija kaut kāda pusotra stunda, ja pareizi atceros. Tagad, paskatoties atpakaļ - mēs būtu paspējuši – bet nu.. Bija kā bija un ceļojumā, kam kopumā ar Londonu vispār nebija nekāda sakara, sanāca ietvert arī mazu, mazu daļiņu no šīs pilsētas. Un tas man vēl joprojām šķiet liels +, ka bija iespēja kaut pavisam nedaudz, bet redzēt arī Londonu. Bet sākšu no sākuma, nevis beigām.. Tātad, tika iegādāti 4 Ryanair lidojumi (RIX-HHN, HHN-FUE, FUE-STN, STN-RIX) 2 personām, un nākamo 2 mēnešu laikā saplānots pats ceļojums – izdomāts, kur dzīvot, ko darīt un norezervētas viesnīcas. Ceļojuma apraksts par 90% ir mana dienasgrāmata, ko rakstīju, esot šajā ceļojumā, un kuru beidzot esmu pārrakstījusi datorā un saņēmusies nopublicēt. Apzināti neko nemainīju, nekoriģēju, lai paliek tā īstā sajūta un mirkļu iespaidi, kas bija tieši tad un tur. Vien nedaudz papildināju atsevišķas vietas. Vienīgi – ļoti gari tas viss kopā ir, nezinu, vai kādam pietiks pacietības izlasīt. Bet, nu.. neprotu īsi laikam uzrakstīt, tā ka ņemat par labu, kā ir.

Pirmā diena. 27.11. RIX-HHN-FUE

Lidojums no sākumpunkta uz galamērķi sanāca ļoti tāls, daudz tālāks, kā man šķita sākumā, ka tas varētu būt. RIX-HHN 2,5h, HHN-FUE 5,5h (!) = kopā 8h gaisā. Lidot man vēl joprojām ne visai, lai neteiktu vairāk un turbulences brīžos vispār čau. Labi, ka ticu tam tur augšā un ir Tēvreize, ko paskaitīt, kad paliek ļoti bail. Taču.. skati, ko var redzēt lidojot.. mmm, vieni no skaistākajiem, kādus vispār cilvēks var redzēt. Baltu mākoņu vannas, saule, saulrieta radītās sārtās debesis un kā punkts uz i – laižoties lejā, starp tumšiem mākoņiem varavīksne kā garā pupa stāvus debesīs. Ļoti, ļoti skaisti!

Fuerteventura mūs sagaida ar saulrietu un brīnumainu mākoni debesīs… sarkanu, milzīgu un pēc formas kā tornado. Kamēr gaidām autobusu, uzsmidzina sīks lietus, bet ļoti īsu brīdi. Ārā sešos vakarā +19C. Sākums lielisks!

Sagaidām savu autobusu Nr.3, kurā uzreiz iegādājam Bono karti, lai varētu braukt autobusos ar 30% atlaidi un dodamies uz Puerto del Rosario, no kurienes tālāk ar autobusu Nr. 6 uz Corralejo, kas turpmākās 3 dienas un 4 naktis būs mūsu mājvieta Fuerteventurā.

Biju aizmirsusi paskatīties, kur tieši Corralejo jākāpj laukā no autobusa, lai tiktu uz viesnīcu, tāpēc automātiski pieņemu, ka jābrauc līdz galam, t.i., ostai, jo atceros, ka apartamenti (Corralejo Surfing Colors) atrodas netālu no tās. Tomēr garām.. Galapunktā no šofera noskaidroju, ka esam atbraukuši vienu pieturu par tālu. Bet šoferis, lai arī angliski praktiski nerunā, saprot, uz kurieni mums vajag un ir tik labs, ka piedāvā aizvest. Super! Sanāca gandrīz transfērs līdz pašai viesnīcai.

Viesnīcā iečekojamies ātri un dabūjam apartamentu, pēc manām domām – gandrīz ideālā vietā – nost no skaļuma, no ielas, ar galdiņu un krēsliem pie apartamenta ieejas un ir tāda ļoti privāta sajūta. Jauki! Ieejot apartamentā, redzu, ka arī mana īpašā prasība iedot istabu ar double bed, nevis divām atsevišķām gultām, ir izpildīta. Vēl jaukāk! Apartamenti un konkrēti mūsu istaba – tīri, mājīgi, svaigi. Prieks atrasties! Vienīgais, par ko it kā varētu piesieties – skats pa logu, jo tāda vienkārši nav… Pretī ir otra viesnīcas korpusa sāns un elektrības sadales skapji, bet tas sīkums, ne jau pa logu laukā skatīties šeit atbraucām. Tas, ka istaba ir nomaļus, jau pats par sevi ir +, jo citus vispār neredzam un nedzirdam. 

Pēc iekārtošanās dodamies uz pārtikas veikalu iepirkt pārtiku brokastīm un citas nepieciešamās lietas. Tā veikalā paiet gandrīz stunda. Iznākot no veikala, saprotam, ka ir nolijis, bet cik labi, ka mums to nenācās izjust. Ja līst šādi, lai līst! Plāns ir nolikt visu iegādāto apartamentā un doties vakariņās uz kādu no “saraksta” restorāniem (pirms braukšanas izpētīju tripadvisor un uztaisīju sarakstu ar iespējamajām ēšanas vietām, ņemot vērā atsauksmes), tomēr šis plāns izgāžas brīdī, kad, krāmējot pirkumus pa vietām, saprotam, ka ārā ir vētra. Nezinu, tieši cik stipri pūš vējš, bet ļooooooooti stipri. Patiešām burtiski pūš nost no kājām, pat apartamenta durvis atvērt sagādā grūtības + pa starpai vēl smidzina lietus. Tā nu restorāna apmeklējums šovakar tiek atcelts un uzēdam turpat apartamentā šo to no nopirktā veikalā. Pēc tam kādu laiciņu pasēžam vestibilā, kur ir pieeja wi-fi un tad jau nakts ir klāt un dodamies pie miera.

Rīt būs mūsu pirmā “īstā” diena šeit, kad ieraudzīsim salu gaismā. Tāpēc ceru, ka pa nakti vējš izplosīsies, viss lietus izlīs un rīt būs miers un jauka, saulaina diena.  Lai varam apskatīt Corralejo un izbaudīt vasaru ziemā.

Dienas galvenie iespaidi:

• Mākoņu vannas un saulrieta debesis pa lidmašīnas logu
• Varavīksne no putna lidojuma
• Vējš – vētrains
• Brīnumainais mākonis
• +19C sešos vakarā 27.11.
• Spāņi nerunā angliski
• Patīkamas pārtikas cenas veikalā (ļoti daudz kas lētāks kā LV)
• Atvaļinājums ir sācies!

Otrā diena. 28.11. Corralejo.

Šī diena pagāja, apskatot pilsētu un beidzot vakariņojot restorānā. No rīta laiks bija briesmīgs (lietus un ārprātīgs vējš), bet, kamēr brokastojām un sataisījāmies kaut kur iešanai, noskaidrojās. 

Tā aizgājām līdz tepat apartamentiem tuvumā esošajai okeānmalai izbaudīt okeāna skaistumu, spēku un akmeņaino krastu, pēc tam pa promenādi aizstaigājām līdz ostai. 

Skaisti! Tiešām ļoti, ļoti skaista šī pilsētiņa. Par spīti tam, ka ar laikapstākļiem mums galīgi nav paveicies, esmu sajūsmā to, kas līdz ceļojumam tikai bildēs skatīts, ieraudzīt “dzīvajā” un saprast, ka ir “woow”!

Pie ostas uzēdām launagu – bageti, bet nu sanāca fail. Tāda galīgi nekāda tā bagete bija. Vienīgais labums, ka ļoti liela, attiecīgi katrs pieveicām tikai pusi un otra puse noderēs rīt brokastīm, tikai jāuzlabo pildījums.

No ostas aizgājām līdz apartamentiem nolikt “brokastmaizes” + vēl dažus sīkumus un tad devāmies atpakaļ pastaigā. Atkal aizstaigājām līdz ostai, tikai pa citu ceļu un tad gar okeānu centra virzienā. Vēl skaistāk! Mazie bāriņi, restorāniņi, smilšu pludmale, sērfotāji.. Un, protams, okeāns – tik zils, tik viļņains, tik varens.. šī ir patiesi burvīga vieta!

Tā ejot, aizblandījāmies diezgan tālu no apartamentu puses un būtu gājuši vēl, ja pulkstenis nerādītu tik daudz un netuvotos tumsa. Sapratām, ka jādodas atpakaļ, lai paspētu pa ceļam ieiet veikalā un pēc tam uz restorānu. Tā arī darījām, tikai atkal pa citu ceļu. Izgājām cauri villu rajonam un sameklējām Corralejo centrālo vietu – El Campanario t/c. Nopirkām pastkartes (mums ir tradīcija vietā, kur esam ceļojumā, nopirkt pastkartes un izsūtīt vecākiem + pašiem sev), vīnu un devāmies atpakaļ uz “mūsu” rajonu. Palēnām satumsa un pusceļā sāka līt.. arvien stiprāk un stiprāk. Un stiprāk. Kur jāiet, precīzi nezinājām, zinājām tikai virzienu un gājām pēc intuīcijas + steidzāmies uz restorānu, jo, spriežot pēc atsauksmēm, tur jāierodas līdz plkst. 19:00, lai nevajadzētu stāvēt rindā uz galdiņu. Finālā sajutāmies apmaldījušies, bet kaut kādā benzīntankā kaut kā bezmaz ar žestu valodu (jo spāņi, vismaz tie, ar ko mums sanāca kontaktēties, vai nu nerunā angliski vispār vai runā ļoti slikti) noskaidrojām, kur jāiet un devāmies tālāk. Cauri slapjām drēbēm, kājām un matiem tikām līdz viesnīcai, lai pārģērbtos un dotos vakariņās (šī vakara izvēle – restorāns “Avenida”). Kamēr ģērbāmies, lietus paldies Dievam bija mitējies un varējām sausi aiziet paēst. Pilnīgs bad luck ar laikapstākļiem mums sanācis, jo tāds vējš, kas gāž no kājām un tik stiprs lietus šeit NAV norma. To apstiprināja arī viesnīcas reception cilvēki.

Vakariņas bija ok. Galdiņu dabūjām, uzkodas un dzērieni + apkalpošana bija lieliski, tikai ar pamatēdienu gan kaut kas līdz galam, manuprāt, nebija kārtībā.. Abi pasūtījām zivi, vīrs – lasi, es – balto zivi. +/- jau bija normāli, porcijas lielas un ēst varēja, bet es noteikti neizbaudīju šo ēdienu. Tas eļļas un sāls daudzums vienkārši nebija normāls. Lasim vēl sāls bija ok, tikai šausmīgi daudz eļļas, bet mana zivs bija ne tikai ļoti eļļaina, bet arī konkrēti pārsālīta. Nezinu, kas tur bija nogājis greizi un kāpēc, bet priekš restorāna, kurš tik augstu kotējas tripadvisor atsauksmēs, tomēr biju vīlusies pamatēdiena kvalitātē. Patīkams pārsteigums toties bija restorāna uzsauktie šotiņi. Kaut kāds liķieris ar putukrējumu mazā glāzītē.. tiešām ļoti gardi. Uzkoda – garneles ar avokado arī bija ļoti garšīgi un pretēji pamatēdienam, uzkodu tiešām izbaudīju.

Pēc vakariņām aizgājām atpakaļ uz viesnīcu un par cik neilgi pēc tam atkal sākās vētra ar lietu, tā arī vairs nekur nevarējām aiziet. Žēl, bet neko darīt – laikapstākļi ne no viena nav atkarīgi, tikai no Mātes Dabas, un šoreiz viņa mums nav īpaši labvēlīga. Redzēs, kas būs rīt.. Ļoti ceru, ka beidzot būs daudz saules un lietus nelīs vai līs minimāli.

Dienas galvenie iespaidi:

• Corralejo skaistums un šarms
• Bezlietus laiks pa dienu
• “Avenida” – manuprāt, tomēr pārvērtēts restorāns
• Okeāna varenība un skaistums

Trešā diena. 29.11. Corralejo un El Cotillo.

Šodien izīrējām skūteri un pabraukājām apkārt. Corralejo kāpu dabas parks – V, El Cotillo – V. Brauciens gan sanāca diezgan ekstrēms, jo braucām šortos un vējš bija milzīgs, bet ļoti,ļoti forši un skaisti pavadījām laiku.

Sākumā aizbraucām uz kāpu dabas parku (Parque Natural de las Dunas). Reāli iespaidīgi.. kāpas tādā plašumā un augstumā, ka šķiet, ka esi tuksnesī nevis pludmalē. Tikai par cik bija mežonīgs vējš, dabūjām pamatīgu smilšu pērienu. Sāpīgi, kad pa kailu miesu sit ar miljons smilšu graudiņiem + tas, ka neko neredzi, jo smiltis pūš arī sejā. Bet, nu.. kā saka, izbaudījām smiltis līdz kaulam un viss forši. Tad, kad tikām aizvējā, akmeņu krāvumos, tad jau bija super – silti un saulaini, pat karsti. Bet, kamēr līdz turienei tikām – ai, ai, ai, cik sāpīgi tas bija. Un smilšaini. Bet tas tā.. Skaistums tur neaprakstāms. Ja nebūtu tāds vējš un tā nepūstu smiltis, varētu tur nodzīvoties ļoti, ļoti ilgi. 

Pēc kāpu dabas parka apskates un uzrāpšanās kāpu kalnā un skrējiena no tā lejā, devāmies tālāk – uz El Cotillo aptuveni 16-18km attālumā no Corralejo.  Un šī vieta man vienkārši aizrāva elpu. Tā dabas varenība, raupjums un okeāna spēks, pat mežonība, kas bija redzams tur – vienkārši WOW! Sajūsma pilnīga! Apskatījām okeānu no augšas, t.i., klinšainas malas, pēc tam vēl izbraucām līkumu pa El Cotillo, aizbraucot līdz bākai, kur arī bija ļoti,ļoti skaisti. Žēl,  bet nepaspējām apskatīt lagūnas, jo sāka krēslot un smidzināt lietus, un mums vēl bija jātiek atpakaļ uz Corralejo. 

Kad atgriezāmies, satumsa pavisam. Atdevām skūteri un devāmies uz viesnīcu. Ar kārtējo mazo vīna pudelīti, smilšani un vēja izpūsti. Bet ļoti, ļoti priecīgi. Šī bija tiešām skaista diena, arī laikapstākļi salīdzinoši krietni labāki kā iepriekšējās dienās. Pa ceļam uz viesnīcu tādi paši netīri iegājām norezervēt galdiņu šī vakara plānotajā vakariņu vietā – restorānā “La Arroceria”, viesnīcā fiksi nomazgājāmies un devāmies baudīt spāņu tradicionālo ēdienu – paella. Šī vakara izvēlētais restorāns – fantastiska vieta. Ēdiens, apkalpošana, atmosfēra – 10/10. Tiešām ļoti, ļoti. Paši saimnieki gatavo ēst, aprunājas ar viesiem un ēdiens patiesi lielisks. Arī interjers un kopējā atmosfēra – izcili!

Rīt pēdējā diena Corralejo un plānā ir aizbraukt uz los Lobos salu ar prāmi. Galvenais, lai laiciņš labs!

Dienas galvenie iespaidi:

• Izbrauciens ar skūteri
• Corralejo kāpu dabas parks
• Smilšu pēriens
• El Cotillo
• “La Arroceria”
• Salīdzinoši labi laikapstākļi

Ceturtā diena. 30.11. Corralejo

Šorīt cēlāmies ar modinātāju,lai no rīta 10:00 ar prāmi tiktu uz los Lobos salu. Grūti gāja, bet kaut kā iztaisījāmies un ātri aizstaigājām līdz ostai. Diemžēl nekāds brauciens nesanāca, jo pēdējo dienu lielā vēja, viļņu un straumes dēļ braucieni uz los Lobos salu tuvākajās dienās bija atcelti. Sajutos vīlusies uz īsu brīdi, jo brauciens uz šo salu bija viena no tām lietām, ko visvairāk, esot Fuerteventura, vēlējos izdarīt. Taču, kā saka – better be safe than sorry, tāpēc, ja nevar, tad nevar. Pastaigājoties pa pludmali, ejot prom no ostas, satikām cilvēku, kurš piedāvāja aizvest uz los Lobos, cenšoties mūs pārliecināt, ka viss būs labi. Bet es paskatījos uz viņa laivu, ar kuru viņš mūs piedāvāja vest uz turieni, paklausījos viņa runātajā un.. nē, tomēr iztiksim bez šī brauciena.  Pieklājīgi atteicāmies un sākām plānot, ko tad šodien sadarīt, par cik plānotais brauciens izjuka. 

Vienu bŗīdi šķita, ka iesim uz centru, īrēsim auto un pabraukāsim apkārt pa Fuerteventuru, bet tad, staigājot pa pludmali, ieklīdām Aqua bārā iedzert pa kokteilim, un aizsēdējāmies. Riktīgi forša vieta. Sēdējām ar lieliem, garšīgiem kokteiļiem, vērojot pludmali un ostu, cilvēkus, laiks gāja un izdomājām, ka, par cik laiciņš šodien ideāls (saule un +24), nav ko skriet apkārt, labāk izbaudīsim dienu, pastaigājoties pa Corralejo un pludmalē. Tā arī izdarījām. 

Pastaigājām pa centrālo ielu, pēc tam aizgājām uz El Campanario centru, kur bija kaut kāds tirdziņš + ļoti pozitīvs spāņu mūzikas koncerts, tad uzkāpām zvanu tornī un aplūkojām pilsētu no augšas, un beigās vēl aizgājām atpakaļ uz pludmali, tikai citā vietā un, sēžot uz vulkānakmens un tur ēdot līdzpaņemtās pusdienas, baudījām sauli, vēju un okeānu. 

Tad aizstaigājām atpakaļ uz viesnīcu, lai noliktu mantas, kuras bija plānots ņemt līdzi uz los Lobos salu, nedaudz atpūstos un pārģērbtos un tad jau vakars bija klāt un laiks doties vakariņās. Šī vakara izvēle – “La Taberna”. Perfekta izvēle. Fantastiski garšīga zivs un burvīgs saimnieks. Tikpat labi, cik vakar. Protams, savādāk, bet atkal tiešām izcila pieredze. Pēc vakariņām atkal aizgājām uz Aqua bāru pludmalē, lai uz atvadām no Corralejo izdzertu pa gardam kokteilim tāpat kā no rīta un tad jau bija laiks doties uz viesnīcu gulēt. Rīt pēdējā diena Fuerteventurā, brauksim tuvāk lidostai.

Dienas galvenie iespaidi:

• Corralejo pilsēta un pludmale – patīk šeit atrasties ļoti, ļoti
• Saule un vasara
• Aqua bar
• La Taberna
• Mūzika El Campanario centrā
• Skats no zvanu torņa

Piektā diena. 01.12. Corralejo un Caleta de Fuste

Sākotnēji bijām plānojuši doties uz Caleta de Fuste jau no rīta, uzreiz pēc izčekošanās no viesnīcas, bet par cik kritām kārdinājumā uz LV aizvest lietu, kas mums bija vajadzīga un tur maksāja uz pusi lētāk kā LV, tad nācās iet iepirkt lielo koferi (kurš kā reiz mums arī bija vajadzīgs, jo vecais bija izbeidzies) + jāiečeko bagāža atpakaļceļam + par jaunu jāizdrukā lidmašīnas biļetes. Un, protams, suvenīri, ko aizvest draugiem un radiem. Tā pusi dienas pavadījām, staigājoties pa Corralejo galveno ielu un uz Caleta de Fuste aizbraucām tikai pēcpusdienā, plkst. 15:30, attiecīgi ieradāmies tur īsi pirms tumsas iestāšanās. Caletā bijām norezervējuši Bungalows Castillo Playa un ar viņu atrašanu sanāca vesels piedzīvojums. Apmaldījāmies, nezinājām, kur īsti jāiet, kā rezultātā lūdzām palīdzību sastaptajiem pretimnācējiem un mums palīdzēja gan spāņi (kuri atkal jau nerunāja un nesaprata angliski) ar google maps telefonā, gan kāda angļu sieviete, kura parādīja, kur jāiet. Viss jau būtu labi, ja būtu aizgājuši, kur viņa bija domājusi.. Neiazgājām! Bišķiņ sajaucām celiņus un rezultātā nokļuvām pludmalē kādas citas – lielas viesnīcas teritorijā, no kuras pēc palīdzības jautāšanas reception atgriezāmies gandrīz tajā pašā punktā, kurā sajutāmies apmaldījušies un sākām savu apartamentu meklējumus. Finālā absolūti uz “čuju” aizgājām pa ielu, kas beigu beigās mūs tomēr aizveda uz īsto vietu. :D 

Bungalo – burvīgi. Reāli te var braukt atpūsties un dzīvoties ar bērnu uz kādām 10 dienām kā minimums. Bungalo = viesistaba + guļamistaba + gandrīz pilnībā aprīkota virtuve + vannas istaba. Viss ļoti mājīgi un jauki, tīri.. Un vīna pudele dāvanā. :P  Bungalo izveidoti un izvietoti tā, ka, lai arī atrodas viens otram blakus, ir sajūta, ka blakus neviena nav. Ļoti piemērota vieta ģimenes atpūtai.

Nolikām mantas un devāmies uz centrālo pilsētiņas zonu. Paēdām vakariņas pirmajā restorānā, kas trāpījās ceļā, jo pēc vakara piespiedu garās pastaigas ar koferiem nebija vairs spēka vēl speciāli meklēt kādu no “saraksta” restorāniem. Vieta, kas trāpījās mums ceļā – Lin’s. Ēdiens bija garšīgs, bet atmosfēra man kaut kā ne visai. Paēduši, aizgājām uz veikalu nopirkt vēl pēdējos suvenīrus mājām un tad devāmies uz Piero’s music cafe, kur iedzērām sangriju un paskatījāmies tur notiekošo vakara šovu. 

Neko daudz no Caleta de Fuste neizdevās redzēt, bet vismaz centrālo zonu un pludmali (pateicoties tam, ka apmaldījāmies) apskatījām. Kopumā iespaids nebija slikts, bet skaidrs ir tas, ka šī pilsētiņa, salīdzinot ar Corralejo, ir daudz daudz tūristiskāka vieta. Ja Corralejo šķita (un domāju, ka arī bija) dabiska, īsta, tad šī vieta nedaudz atgādināja lielu Ēģiptes kūrortu, absolūti orientētu uz tūristiem un bez vietējiem iedzīvotājiem, bet.. droši vien tas tāds īsa tur pavadītā brīža iespaids.. Domāju, ja paliktu šeit ilgāk kā vienu vakaru un apskatītu Caleta de Fuste kārtīgāk un plašāk, gan jau atklātu vēl daudz ko citu arī bez tūristiskajām vietām. Kopumā jau jauka pilsētiņa un iespaids pozitīvs.

Rīt no rīta dodamies mājās. Īpaši negribas! Pirmkārt, atkal ikdiena, rutīna, ziema un sniegs. Ir tik labi būt siltumā, saulē un prieka pilnā vietā! Kaut esam te tikai 5 dienas, esmu iemīlējusi šo salu. Vienīgais, kāpēc gribas mājās – mūsu puisēns, kurš pietrūkst un pēc kura ļoti ilgojos. Nākamreiz (un es jau tagad zinu, ka tāda noteikti būs) brauksim visi kopā!

Dienas galvenie iespaidi:

• Apmaldīšanās Caleta de Fuste un pludmale
• Vasara & siltums
• Es mīlu Fuerteventuru
• Negribas braukt mājās. Gribas atvest šurp bērnu un pagarināt laiku šeit uz vēl vismaz nedēļu
• Katy&Paul uzstāšanās @ Piero’s music cafe

Sestā diena. 02.12. Fuerteventura – Londona

Nākamā pietura ceļojumā – Londona. Vēl joprojām ļoti negribas braukt prom no Fuerteventuras, bet neko darīt – tādi nu tie ceļojuma datumi mums bija izvēlēti. Taču es noteikti zinu, ka atgriezīsimies šajā salā vēl kādreiz, tikai tad jau visi 3.

Lidojums līdz Londonai bija ok, kaut gan par lidošanu lidmašīnā vēl joprojām nefanoju.

Londonā ieradāmies pēcpusdienā, ar Easybus aizbraucām uz centru, pirms tam nodot lidostā glabāšanā lielo koferi. Centrā uzpildījām Oyster kartes, nopirkām cepures un cimdus un ar metro devāmies uz Temzas pusi. Sākotnējais plāns bija iet kājām, bet, nonākot no +23C +5C sapratām, ka lielus gabalus ar kājām negribam staigāt. No metro izkāpām pie London Bridge, apgājām kaut kādu riņķīti un tad aizstaigājām līdz Tower Bridge, lai beidzot redzētu to “dzīvajā”. 

SKAISTI! Londonas centrs vispār kā tāds ir ļoti, ļoti skaists. Kaut gan pati Londona kopumā (cik nu no viņas redzēju) tīri atmosfēras ziņā priekš manis šķita par vēsu un lielu. Bet tas droši vien tāpēc, ka pēkšņi nonācām pilnīgā kontrastā Fuerteventurai, kura bija tik ļoti savādāka un tik ļoti iekrita sirdī. Londonā bija tāda ļoti bezpersoniska sajūta! Daudz cilvēku, katrs savās lietās un steigā.. Salīdzinot ar Fuerteventura, pietrūka tā siltuma un mājīguma, kas bija tur. Bet atkal no otras puses – atrodoties Londonā, visur kur gājām, bija tāda wow sajūta. Dīvaini – it kā wow, bet tajā pašā laikā klikšķa nav. Ko norakstīšu tomēr uz to milzīgo vides un laikapstākļu kontrastu, jo tas, ko Londonā redzēju un kā tur izskatījās, man tiešām ļoti, ļoti patika. Gan Temza, gan Tower Bridge, gan London Eye, gan Big Ben.. Vispār Londonas “izskats” kā tāds.. Skaisti, skaisti, skaisti! Un iespaidīgi. Big Ben bija mans lielākais pārsteigums, esot Londonā. Nezinu kāpēc, bet uz mani tieši šis objekts no šovakar redzētajiem atstāja visspēcīgāko iespaidu, kaut dodoties uz turieni, domāju, ka visspēcīgākais iespaids būs par Tower Bridge, kuru es jau sen tiešām ļoti, ļoti gribēju redzēt dzīvajā. Trāpījām tieši arī uz Big Ben zvanīšanas laiku un, kamēr pulkstenis zvanīja, varējām vērot arī gaismu spēles uz pretējā Temzas krastā esošās ēkas sienas.

Pēc plkst. 22:00 no centra ar metro devāmies atpakaļ uz Old Street ar domu, ka varētu mēģināt tikt atpakaļ uz lidostu ar ātrāku Easybus kā mūsu norezervētais 3:15AM (nekad vairs šādi), jo sapratām, ka mums ir pārāk auksti un pārāk liels nogurums, lai turpinātu klīst pa milzīgu, svešu pilsētu tik vēlās stundās šajā gadalaikā vai tās 4-5h tusētos kādā bārā. Doma izdevās, tikai dārgi maksāja. Sanāca esošo biļeti aizlaist vējā un pirkt uz vietas busā jaunas biļetes par 10gbp 1 cilvēkam. Bet nu nebija variantu. It kā jau pat tās 10gbp priekš Londonas nav nekas ļoti daudz, tikai tas, ka pašiem škrobe, ka jau uzreiz neparedzējām šādu scenāriju un nenopirkām biļetes uz busu 23:45. Bet nekas  – ātri un veiksmīgi atgriezāmies lidostā, kur, gaidot rītu, dzērām tēju (un pēc tam atkal vīnu no tējas krūzēm) un darījām neko. Stanstedas lidostā ir free wi-fi uz 1 stundu, tad vismaz ar to īsinājām laiku. Kaut kā to rītu sagaidījām, bet nu ir traka šī “nakšņošana” lidostā. Vismaz Stanstedā noteikti! Atlicis vēl pēdējais posms – lidojums Londona – Rīga. Un tad jau varēs plānot nākamo ceļojumu, jo ceļot – tas ir ļoooooooooti super!

Dienas galvenie iespaidi:

• Londona – SKAISTA un iespaidīga!
• Cenas Londonā – ārprāts!
• Nakšņot lidostā galīgi nav forši, bet izturēt var.
• Mēs noteikti kādreiz atgriezīsimies Fuerteventurā!

Nobeigumam.

Ceļojums, manuprāt, izdevās labs, ja neskaita to, ka diezgan nepaveicās ar laikapstākļiem pirmajās dienās un ka bija par īsu. Daudz ko no plānotā nepaspējām apskatīt, bet tas nekas – mēs noteikti aizbrauksim uz Fuerteventuru vēl kādreiz un apskatīsim to, ko nepaspējām šajā reizē. Pasaule jau, protams, ir milzīga, tik maz kur līdz šim ir būts un bieži vien šķiet, ka nav vērts braukt uz vienu un to pašu vietu vairākas reizes, bet no otras puses – tā kā šis ir gana pieejams un salīdzinoši netāls galamērķis + tiešām iemīlējām šo salu un nolēmām braukt vēl kādreiz, priecājos, ka nesteidzīgi tiešām izbaudījām laiku, ko pavadījām tur, nevis skrienot virspusēji apskatījām pēc iespējas vairāk, lai tikai atzīmētu, ka tur un tur esam bijuši.

Finanses:

Avio – 264Eur lidojumi + 14Eur lidostas nodeva Rīgā 2 personām = 278Eur

Viesnīcas – 132Eur 4 naktis Corralejo + 39.60Eur 1 nakts Caleta de Fuste = 171,60Eur

Sabiedriskais transports Fuerteventurā – 22Eur

Ekskursija pa Fuerteventura ar skūteri: skūtera noma 30Eur + benzīns 2,22Eur = 32,22Eur

Pārtikas/dzērienu iegāde + restorāni = 263,85Eur

Kopā: 767,67Eur 2 cilvēkiem = 383,84Eur no cilvēka, braucot pašiem, nevis izvēloties čarteri (ja brauktu tipa ar AI)

Šīs izmaksas attiecas tikai uz Fuerteventura daļu, jo Londona tomēr bija tāds kā papildus mikro ceļojums.