Vai tā ir jauna tendence, ka aviokompānijas veic papildu nosēšanos ceļā uz galamērķi, lai uzņemtu/izlaistu pasažierus?
Pēdējais ceļojums ir bijis diezgan traks, jo pagadījās aviokompānijas, kas pa ceļam apstājas pieturās kā autobusi. Vai tā ir kāda tendence, vai vienkārši sagadīšanās. Lai nokļūtu no Rīgas caur Recifi uz Manaus man bija jāpiedzīvo 16 lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās:
RIX-AMS-SID-NAT-REC-FOR-BEL-MAO-STM-BEL-SLZ-FOR-REC-SID-RTM-CDG-RIX.
Līdz ar to esmu uzstādījis jaunu personisko rekordu vienam ceļojumam, kas ilga vien 10 dienas. Pirms tam Venecuēlas ceļojumā 2 nedēļās laikam bija 12 lidojumi. Bez izkāpšanas no lidmašīnas nolidoju posmu ar GOL Airline reisu G31650 posmā MAO-STM-BEL-SLZ-FOR-REC ar izlidošanu 12:45 un ierašanos REC 21:58. Varbūt Amazones džungļos ir pierasts, ka bezceļu dēļ autobusa funkcijas pilda lidmašīnas?
Trakākais, ka, pērkot biļetes šādas papildus nosēšanās bieži pat var nepamanīt, un kādā meklētājā garo lidojumu no Manaus uz Recifi pat uzrādīja kā direct. Jāpiemin, ka visi posmi šajā garajā lidojumā bija pārpildīti, un cilvēki starppilsētās par šādu servisu noteikti ir apmierināti. Aviokompānija gūst papildus peļņu, bet gala pieturas pasažieriem tas gan sagādā diezgan lielas neērtības.
Un kā ir ar drošību, kad kāds starpposmā izkāpj, un mierīgi atstāj savu rokas bagāžu?
Nu, Eiropas aviokompānijām arī mēdz būt tādi lidojumi, bet parasti jau ar max vienu nosēšanos. Visviežāk ir satopami trijstūrveida lidojumi, turkiem ir (vai bija) Stambula - Viļņa - Tallina - Stambula, BT savā laikā bija Rīga - Ammāna - Beiruta - Rīga, AF ir CDG - Santo Domingo - Punta Cana - CDG, KLM ir (vai bija) AMS - SXM - CUR - AMS u.t.t.
Padomju laikā autobusa tipa lidojumi arī bija populāri, atceros bija, piemēram, tāds maršruts Rīga - Novgoroda - Vologda - Siktivkara. Un vēl daudzi citi.
Ja neuzmanīgi pērk biļetes, šito reizēm var nepamanīt. Bieži vien nemaz nerāda precīzu maršrutu, bet tikai to, ka ir nosēšanās pa vidu. Bet pie starpniekiem var gadīties, ka arī to aizmirst uzrādīt. Ar vairāk kā vienu nosēšanos pa vidu es gan mūsdienās nebiju manījis, bet acīm redzot zināmos reģionos tā ir norma.
Ak jā, atcerējos, ka arī pašlaik BT lido uz Popradu ar nosēšanos Varšavā. Un vēl pāris tādi lidojumi viņiem ir vai vismaz bija.
Wideroe lidojums WF937. Alta—Hammerfest. Četras nosēšanās pa vidu: http://www.gcmap.com/mapui?P=ALF-VDS-BJF-MEH-HVG-HFT
Interesanto lidojumu krājēji var izmēģināt. 
Nedomāju, ka tā kāda jauna tendence. GOL Brazīlijā tā dara un ar to arī Tu saskāries. Kā arī āfrikāņi gan jau ka arī dara un ar to Tu saskāries. Bet nedomāju, ka Tev vajadzētu bažīties, ka turpmāk visi Tavi lidojumi notiks šādā garā
Vēl jāpiemin slavenais United Island Hopper, UA154, Honolulu-Guama ar piecām piestāšanām pa vidu: http://www.gcmap.com/mapui?P=HNL-MAJ-KWA-KSA-PNI-TKK-GUM
Bet kopumā — tā nav jauna tendence un diez vai samazināsies vai palielināsies. Tā dara tur, kur tas ir ekonomiski izdevīgi. Jāņem vērā, ka pacelšanās/nolaišanās patērē ievērojamu daļu no degvielas, tā ka vieglu prātu lēmumi veidot tādu maršrutu netiek pieņemti.
Indija Jet Airwais lidojuma no Trivandrum uz Deli nolaidas Goa un uznema pasazierus viss notika diezgan atri pat lidmasinu iztirija. Stumdisanas gan bija liela.
Nu šitais ir iespaidīgi... Esmu lidojis ar nosēšanos tikai vienreiz - ar Swiss no Cīrihes uz Muscatu ar nosēšanos Dubajā. Lielākā daļa izkāpa Emirātos. Apmēram 40 min pagāja šim pasākumam.
KLM: AMS-SIN-DPS-SIN-AMS un AMS-KUL-CGK-KUL-AMS
Uzbeki caur Rigu uz NYC, Malaisian uz NYC caur ARN, Singapure air uz Houston caur Maskavu, Jet airways uz NYC caur Brisele u.t.t.
Air China: PEK.-MSQ.-BUD-PEK
Vienīgo reizi lidojot uz Kaboverdi, turpceļā (no AMS) arī TACV nolaidās LIS, lai uzpildītu degvielu.. Iekšā gan neviens nekāpa. Un ārā arī nē. Durvis bija vaļā, bet trepju nebija, lai pastaigātu pa skrejceļu un uzsmēķētu...
Iespaidīgs routings, RX.
Man gadījies Indijā ar IndiGo lidojot maršrutā Kochi - Mumbai - Deli, Mumbajā gan arī ar aptuveni 30% lidmašīnas "satura" izkāpām.
To, ka aviokompānijas piestāj 1 reizi, zināju, un arī pats piedzīvoju pat ar mūsu BT lidojumā no Rovaniemi caur Tamperi, kad tikko bija iepirkti jaunie Bombardier. Nebūtu brīnījies, ja pa vidu būtu gadījušās arī 2 nosēšanās. Bet nebiju domājis, ka ir arī tādi reisi, kad piestāj 4 reizies. Tagad zināšu. Labā ziņa ir tāda, ka tādā veidā aviokompānijas degvielu tomēr neietaupa, un bez īpašas vajadzības šo lietu nepraktizēs.
Bet kā tad paliek ar drošību? BT reisā no TLV vienam pasažierim gadījās sirdslēkme, un nācās piestāt KBP. Izkāpa tikai 2 pasažieri, bet visiem nācās paņemt rokās savu rokas bagāžu, lai pierādītu, ka nav palicis nekas lieks. A te - noliec un kāp nākošajā pieturā kopā ar lielu baru ārā, un neviens pat neko nevarēs piešūt.
Man līdz šim reisos, kur ir bijusi nosēšanās pa vidu, piemēram, DXB-MLE-CMB ar Emirātiem Malē pirms laida iekšā tos, kas gribēja lidot tikai MLE-CMB, apkalpe izstaigāja lidmašīnu un katram bija jāidentificē sava rokas bagāža (tiesa, pievērsa uzmanību, manuprāt, tikai overhead nodalījumiem). Līdzīgi bija no AMS uz Kaboverdi. Ar četrām papildus nosēšanām tas gan laikam būtu ļoti laikietilpīgi un nogurdinoši.
Interesanti kā izpaužas "pārpildītais lidojums"? Stāv kājās kā tramvajā? 
Man no lidojuma procesa visvairāk nepatīk tieši pacelšanās un nolaišanās, vienmēr meklēju ceļojumus ar vismazāk lidojumu posmiem. Nevaru iedomāties kā jūs to varat izturēt...
Kas tur ko izturēt - sēdi ar savu šmigas trauku rokā un boli acis, nekādu problēmu... Tikai tas ka laiks iet - kamēr nolaižas, pavizinās pa skrejceļiem, uztankojas, papīrus tur visādus saraksta.
Interesanti kā izpaužas "pārpildītais lidojums"? Stāv kājās kā tramvajā?
Nē tak' - nebija brīvu sēdvietu.
Laika nogalināšnai noder zoles partijas
Nekā jauna. Vēl 80-ajos lidoju Erevāna-Rīga ar starpnosēšanos Anapā. 90-ajos ar čehiem Prāga-Rīga ar Pēterburgu pa vidu.
Arī tagad meklētājos regulāri uzpeld reisi ar šādu uztankošanās pieturu.
Jā, 80. - 90. gados AEROFLOT bija tādi reisi, kā, piemēram, Magadana - Jakustska - Novosibirska - Sverdlovska - Simferopole vai arī Vladivostoka - Čita - Irkutska - Ufa - Odesa. Arī no Rīgas vairums reisu uz Krievijas austrumu galu bija ar 1 nosēšanos (ja lidoja TU-154) vai ar 2 nosēšanām (ja lido ar TU-134). Tas ticamāk, bija saistīts ar tā laika "benzīnrijīgajiem" lidaprātiem, jo nebija "uztankošanās" problēmu zemo benzīna cenu dēļ. Baigie brīnumi, ka Brazīlijā tagad notiek tas pats. Nosēšanās vairākās vietā Kabo Verde liekas pašsaprotama, jo lidojumu starp salām pamaz un citas nokļūšanas alternatīvas no vienas salas uz otru - pavājas.