Tā kā daudzi ceļakājieši drīz dosies uz Honkongu, saņēmos un uzrakstīju pirmo apraksto šo, kaut vēl rindā gaida šis tas no Indijas, kā arī ceļojuma divas pirmās daļas - Guandžo un Makau. Kā vienmēr, visas bildes bildējis jeecha, vēl aptuveni 50 bildes www.sapnumedniece.lv

Kas ir Honkonga? Viena no pasaules metropolēm, kurā būs interesanti katram, vai tu būtu dabas vai pilsētu cienītājs. Izklaides iespējas šeit ir neierobežotas – Āzijas, Eiropas ēdieni un to sajaukums, milzīgas celtnes un vēsturiskas vietas, kā arī ārkārtīgi skaista daba. Savulaik Honkonga uzskatīta arī par lētas iepirkšanās vietu tās nodokļu sistēmas dēļ.

Lasot ceļvežus par Honkongu, tā vien šķiet, ka tos visus vieno vajadzība izcelt kādu vienu aktivitāti kā īpaši Honkongu raksturojošu. Ja neesi izbraucis ar divstāvu tramvaju/uzbraucis The Peak/apēdis dim sum/izbraucis ar Star Ferry /(kā arī neskaitāmas citas versijas) tu neesi bijis Honkongā! Izlasot vairākus ceļvežus rodas iespaids, ka pat tie, kas dzīvo Honkongā, visdrīzākais, vairs nekvalificējas kā tur bijuši, jo viens cilvēks to visu vienkārši nav spējīgs pagūt apskatīt! Šoreiz Honkongas apmeklējumam mums bija divas ar pusi dienas, kas ne tuvu nebija pietiekoši, tādēļ šis ieskats noderēs tiem, kas Honkongā ir caurbraucot vai ir steigā! Man šķiet, ka šajā megapolē būtu iespējams pavadīt vairākas nedēļas, un tāpat nepagūt to izjust pilnā krāšņumā. Honkonga ir viena no pilsētām, par kuru jau vairākus gadus zināju, ka turp noteikti aizbraukšu un tagad nepamet sajūta, ka noteikti tur kādu dienu atgriezīšos.

Mēs Honkongā ierodamies no Makau -  ar kuģīti, kas maksā aptuveni 18 eiro cilvēkam (un brauciens ilgst nepilnu stundu) un ierodamies China Ferry Terminal, kas atrodas Kowloon pusē. Kas ir Kowloon? Honkongai ir vairākas daļas – Honkongas sala, ar daudzajiem slavenajiem debesskrāpjiem un The Peak; Kowloon pussala (kur dzīvojam mēs, kas kādreiz it kā ir skaitījies vairāk guļamrajons, taču paskatoties uz daudzajiem veikaliem, viesnīcām, debesskrāpjiem tā vis vairs neliekas) kā arī vairākas citas salas, no pārējām speram kāju tikai uz Lantau, jo tur atrodas lidosta, taču ceļotājiem ar vairāk laika noteikti būs ko apskatīt arī tajā! Kādā no nākošajiem braucieniem noteikti apskatīsim arī citas salas, jo mazliet pabraucot ārpus pilsētas centra jau paveras gluži cits skats.

Tā kā Honkonga iekrīt mūsu ceļojuma beigās (šoreiz rakstu ne hronoloģiskās secībā, jo uz Honkongu atbraucam no Makau, kur, savukārt ierodamies no Guandžo),  tad cenšamies to vairāk baudīt un mazāk skriet, bet tāpat beigu beigās pamatā pārtiekam no proteīna batoniņiem un ātrajām uzkodām, jo apsēsties vienkārši nav laika, tā kā gribas redzēt visu un pagūt visur!

Atbraukšana

Robežkontroles punktā mums nejautā pilnīgi neko, tikai apskata pases un iedot atbraukšanas lapiņu (vīza nav nepieciešama). Diemžēl, zīmogi pasē netiek spiesti, tāpat kā Makau, tāpēc paliekam bez jauna tetovējuma pasē. Lai izkļūtu no ostas, izejam cauri lielveikala labirintam un esam uz ielas, kur uzreiz arī ieraugam milzīgu divstāvīgo autobusu, kas šeit gan nav ekskursiju autobuss, bet visparastākais sabiedriskais transports. Viesnīcai nevajadzētu būt tālu, tādēļ dodamies turp ar kājām. Veikalu skatlogi, milzīgas reklāmas un debesskrāpji – ja piever acis uz hieroglifiem, man ir sajūta, ka esmu mazliet tīrākā Ņujorkā vai Londonā, pat iedzīvotāju skaits šeit ir līdzīgs – 7,5 miljoni. Vietējo iedzīvotāju šeit ir daudz, tūristu arī, un es nejūtos ka es ar kaut ko atšķirtos no apkārtējiem un tūristiem neviens īpaši uzmanību nepievērš.

Pirms reģistrēšanās viesnīcā (Panorama Hotel by Rhombus) vēl domāju vai palūgt īpašāku numuru vai tomēr palikt pie “parastā” club harbour view, beigās sakautrējos, nepajautāju un tieku blakus numuriņā slavenajam 2713, kurā itkā guļot vannā varot redzēt visu ostu. Mēs redzam līci no istabas, vannas istabā ir duša, taču numuriņš citādāk ir patīkams. Nav īpaši lēti arīdzan, taču esmu nolēmusi, ka pēdējās divas atvaļinājuma naktis jāpavada pa smalko un nedaudz arī palīdz aptuveni 60 eiro atlaide, kas iegūta kāda portāla kuponos.

Honkongas parks un Edward Youde Aviary

Viena no obligātajām lietām manā Honkongas sarakstā bija Edward Youde putnu māja Honkongas parkā. Tā kā atbraucam tikai pēcpusdienā un kamēr sakrāmējamies doties uz pilsētu, jau tuvojas pievakare, diezgan tempā skrienam uz putnu māju, jo tai drīz jau jāveras ciet. Izvēlamies pāri līcim braukt ar metro, kas strādā nevainojami. Biļetes var nopirkt vienam braucienam (tikai jārēķinās, ka biļešu automāti nepieņem liela nomināla banknotes, kuras, savukārt mīl izdot bankomāts) vai arī izmantot Octopus karti (kuru savukārt pieņem teju visur – pat saldējuma mašīnas uz ielas). Metro satiksme Honkongā ir viegli saprotama, par pieņemamām cenām un visa nepieciešamā informācija ir pieejama šeit: http://www.mtr.com.hk/en/customer/tourist/index.php

Beidzot nokļūstam līdz Honkongas parkam, un sākam pa to klejot, lai atrastu putnu māju. Kā beigās izrādās ar lielu līkumu, tomēr nokļūstam putnu mājā pirms slēgšanas (ieeja ir bezmaksas) un skatam paveras desmitiem putnu, kas sēž zaros, ēd kukurūzu no barotavām, skraida pa zemi un izklaidē tūristus lēkājot pa margām. Ja pirms brīža biju raižu pārņemta par jaunas pilsētas apgūšanu – vai pareizi saprotu, kur brauksim, vai esam īstajā vietā? Tad putnu mājā vienā mirklī viss satraukums pāriet un es baudu putnu sabiedrību. Putnu māja ir ļoti tīra, ik pa pāris minūtēm darbinieki (ģērbušies hūtēs un lietusmēteļos) rūpīgi noslauka un pat nomazgā visus netīrumus. Šeit dzīvo 80 sugu 600 putni, kas pārstāv Dienvidaustrumu Āzijas, Indonēzijas un Jaungvinejas reģionus. Krāsaini un ne tik ļoti, lieli un mazi, lidojoši, skraidoši, baloži, fazāni un daudzi citi, te būs interesanti gan pieaugušajiem, gan bērniem. Putnu māja mums iepatīkas tik ļoti, ka tajā atgriežamies arī pēdējā brauciena dienā, un, ieraugam daudzus tādus putnus, kurus pirmajā reizē nepamanījām!

The Peak

Turpat blakus parkam ir slavenā vagoniņa pietura, kas aizved uz The Peak jeb skatu punktu, no kura paveras visa Honkonga. Naivi priecājamies, ka pagūsim izstāvēt rindu līdz saulrietam! Diemžēl rinda, ko izstāvam stundā, ir tikai uz biļešu kiosku, lai iekāptu vagoniņā, ir jāstāv vēl tikpat un laukā jau satumst. Iespējams, biļetes var iegādāties arī iepriekš, taču izskatījās, ka tiem, kam tādas jau bija, tāpat bija jāstāv kopējā rindā. Lai būtu virsotnē saulrietā, būtu jāierodas divas, iespējams, pat trīs stundas pirms saulrieta. Lai redzētu skatu visā krāšņumā, jāpērk Sky Pass biļete, kas maksā 83 HK$ (ar vagoniņu arī atpakaļceļam un ieejas biļeti terasei, 1 HK$ ir aptuveni 0,12 eur). Labākais skats paveras vagoniņa labajā pusē.

Uzbraucot augšā (un atkal izejot cauri milzīgam lielveikalam) man tā arī netapa skaidrs vai bez terases ieejas biļetes ir iespējams kaut kur redzēt skaisto skatu vai nē. Patiesībā, ja vien mums būtu vairāk laika, mēs noteikti meklētu alternatīvu vietu, kur vērot pilsētu no augšas, jo terasē ir pamatīgi pūļi un šķita, ka no tālāk esošajiem parka celiņiem skats varētu būt labāks. Vējainā dienā terasē  ir pavēsi, tāpēc noderēs vēl viena jaka. Jaka arī ļoti noderēs vagoniņa gaidīšanai atpakaļceļam, jo tur jau atkal ir rinda.

Sai Kung East parks

Nākošajā dienā nolemjam, ka jāapskata daba. Lai arī bija apņemšanās celties agri un braukt uz parku vēl pirms 9 no rīta, esam pārguruši un beigu beigās iztaisāmies diezgan vēlu un parkā esam tikai ar vieniem. Nokļūšana parkā ir sarežģīta. Vispirms braucam ar zaļo metro līniju līdz Choi Hung pieturai un izejam pa C izeju. Ārpusē ir mazie zaļie autobusiņi, iekapjam 1A, maksā 8.40 HK$ (iemet kastītē pie šofera, atlikumu nedod, var maksāt arī ar Octopus karti). Braucam līdz pat Sai Kung pilsētiņai, kura izslavēta ar jūras produktiem. No turienes kursē autobuss 29R (diemžēl darbdienās tik reti, ka izvēlamies braukt ar taksometru) un braucam līdz Sai Wan Pavillion. No kurienes tad ejam ar kājām uz Sai Wan. Vairākos ceļvežos lasīju, ka Sai Wan un Ham Tin Wan pludmalēs pieejamas laivas, ar kurām pēc tam atgriezties atpakaļ Sai Kung. Iespējams, vasarā vai brīvdienās tādas tiešām ir, taču mēs pārliecinājāmies par to neesamību pārgājiena beigās, neilgi pirms saulrieta. Iešana atpakaļ līdz Sai Wan pavillion neko nedotu, jo pēdējais autobuss jau sen bija aizgājis un vakarā taksometri cilvēkus uz turieni nepieved – tāpēc tāpat būtu jāiet vēl pāris kilometri ar kājām.

Parkā ir ārkārtīgi daudzas skaistas takas, un nebija viegli izvēlēties vienu (beigās nācās noiet vēl divas neesošo laivu dēļ), taču te var iet gan visu dienu, gan tikai dažas stundas, aizet līdz dambim vai doties pretējā virzienā meklēt tukšās pludmales. Daba šeit ir fantastiska! Zili zaļš ūdens, tukšas, smilšainais pludmales, klintis, krūmi un putni. Pat savvaļas govis vienā no pludmalēm!

Takas ir betonētas, visur ir kāpnes, laikam vienīgā nekoptā taka bija uz ūdenskritumu, kurš arī nebija pārāk ievērības cienīgs sausuma dēļ. Tomēr esam fotografēšanai visnepiemērotākajā dienas vidū, tādēļ šoreiz var noteikti teikt, ka dzīvē tur ir skaistāk, īpaši, ja atbrauc pareizajā dienas stundā.

Aizejot gan līdz Sai Wan, gan līdz Ham Tin Wan pludmalei un saprotot, ka laivas te tiešām nav, domājam, ko darīt. Griezties atpakaļ vai iet pa Pak Tam Au taku? Satiekam citu pārgājiena grupu, kundzes jau nedaudz gados, viena no Taizemes, viena no Beļģijas un viena amerikāniete (visas ļoti brīnās par vārdu “Latvija”) un viņas saka, lai dodamies ar viņām, jo drīz satumsīs! Kā reizi ir ceļā uz autobusa pieturu un šodien jau ir pārgājienā septīto stundu. Lai arī kundzes gados, tempu uztur tādu, ka mēs ar slapjām mugurām knapi tiekam līdzi gan augšā kalnā, gan lejup. Diemžēl ceļš uz pieturu nav īpaši interesants, skatam paveras tikai zaļi biezokņi abās ceļa pusēs un kāds pamests zvejnieku ciemats, no kura arī tālumā ieraugam kuģīti, kurš kursē pa iekšējo līcīti... Neskatoties uz zīmju trūkumu vairākos taku krustojumos, laimīgi nokļūstam līdz autobusa pieturai piecas minūtes pirms autobusa un braucam atpakaļ uz pilsētu. Diemžēl gan saulriets, gan “zilā stunda” jau ir krietni pāri, jau atkal nokavēta un atliek vērot tumšās debesis un spilgtās neona gaismas.

Star Ferry

Star Ferry ir kuģītis, kas brauc gan no Honkongas uz Kowloon, gan arī citos maršrutos un ļauj vērot pilsētu no ūdens. National Geographic Traveler to sauc par labāko Honkongas atrakciju, citviet raksta neiztrūkstošo “ja nav braukts ar Star Ferry, nav būts Honkongā”, bet vēl citos ceļvežos, ka šis varētu būt labākais cenas/piedāvājuma kruīzs pasaulē. Par biļeti no Honkongas salas uz Kowloon samaksājam 2 HK$ katrs (kas ir lētāk nekā ar metro).

Brauciens nav ilgs, vakarā gribētāju nav pārāk daudz un varam vērot gan sarkano buru Aqua Luna kuģi, gan gaismas šovu uz debesskrāpjiem. Uz viesnīcu ejam ar kājām, metot līkumu Avenue of Stars, jo to šobrīd remontē. Patiesībā, Kolwoon piekraste man šķiet daudz interesantāka un no tās paveras labāks skats nekā no Honkongas puses krastmalas. Tā droši vien domā arī daudzie fotogrāfi, kurus tur redzam piedāvājot savus pakalpojumus, kā arī neskaitāmie fotoentuziasti, kas pēdējā mūsu ceļojuma dienā šeit pulcējas saulrieta laikā.

Pēdējā diena Honkongā

Nākošo dienu atkal pavadam blandoties pa pilsētu, ko var labi pārskatīt no daudzajām estakādēm, kas atvērtas arī gājējiem. Izstaigājam centru, Wan Chai rajonu, kurā kontrastam var vērot gan pavisam mazus, teju brūkošus namus, gan milzu debesskrāpjus; vēlreiz izstaigājam abas krastmalas un satiekam skolēnu grupu, kas “uz mums” pilda angļu valodas mājasdarbu. Skolēni arī ļoti vēlas ar mums nofotografēties tāpēc, ka esam krietni garāki par vidējo Honkongas iedzīvotāju. Tuvojoties vakaram apskatam arī izslavēto Temple Street Market, kur var iegādāties ķīniešu ražotās somiņas, maciņus un nieciņus. Tās pašas preces, ko pirms nedēļas redzējām Guandžo, tikai dārgāk.  Īstu mantu cienītājiem šeit darīt nebūs ko, ja vien nav sapnis par viltotu somiņu ar lielu uzrakstu.

Dienas beigās vēl mazliet atpūšamies viesnīcas lounge zonā un tad dodamies meklēt Kowloon stacijas bezmaksas shuttle autobusu, kas piestāj blakus viesnīcā. Stacijā samaksājam 90 HK$ no personas par lidostas ekspresi, nododam somas turpat stacijā un pēc divdesmit minūtēm esam jau lidostā.

Kopsavilkumā

Iespējams, pēc Indijas apmeklējuma man tagad viss liekas tīrs, smaržīgs un pūkains. Taču mani pārsteidz, ja cilvēki uz autobusu stāv rindā un ka metro iekāpšana vagonā notiek uz zemes uzzīmētu bultiņu virzienā un sabiedriskajā transportā ir stingri aizliegts ēst vai dzert. Apkalpošana visur ir laipna, vairums vismaz nedaudz runā angļu valodā (lai arī sliktakā, nekā gaidīju) un pilsētā satiksme šķiet ļoti labi organizēta un saprotama.

Ne brīdi nešķita, ka šeit kaut kas mūs apdraud, vai tie būtu kabatzagļi vai kas sliktāks. Tikai pastaigājoties pa Nathan Road mums piesējās neskaitāmi viltotu Rolex pulksteņu tirgotāji, citādāk pilsēta bija neuzbāzīga, nešķita tik tūristu pārblīvēta kā Makau un pēc tās apmeklējuma palika sajūta, ka viss šeit vēl nav redzēts, tā turpina piesaistīt! Honkonga ir pilsēta, kurā būs ko darīt katram – iepirkties, pastaigāties, baudīt ēdienu vai fotografēt. Lai arī šķiet, ka pasaules metropolēs viss notiek ātrā tempā, īsi pirms Ziemassvētkiem Honkonga šķita ļoti mierīga – cilvēki pa ielām iet pastaigu solī, runājoties un pētot izkārtnes. Nākošajā reizē mēs noteikti darīsim tāpat!