Indija pirmā…
Maršruts:
- Rīga - Cīrihe - Deli - lidoju
- Deli - Kalka Kalka - Šimla - vilcieni
- Šimla - Manali - autobuss
- Manali - Bhuntar - autobuss
- Bhuntar - Deli Deli - Varanasi - lidojumi ar Air India
- Varanasi - Deli - lidojums ar IndiGo
- Deli - Cīrihe - Rīga - protams ka arī ar lidmašīnu
Vīzu kārtoju Indijas vīzu centrā. Nodevu pasi, samaksāju 74.91EUR un pēc nedēļas dabūju atpakaļ jau ar zīmogu.
e-visa par pārdesmit euro lētāk, bet gribējās visu gatavu, ar vīzu pasē jau no mājām.
Starptautiskos lidojumus izpildīja Swiss Air, pirku Budget Airā, maksāja tas prieks 145EUR. Kombinācijā RIX - ZRH - DEL - RPR(Raipura, bija arī tāda, izdevās noņemt laika gaitā) - DEL - ZRH - RIX
Uzzināju par šo kļūdu pateicoties Ceļakājai, daudz bija tādi, kas to izmantoja, vienā reisā vien 44pakši
Internetā piereģistrēties neizdevās, lidostā bez problēmām. Palūdzu sēdvietas pie ejas, līdz ar to iegūstu kustības brīvību un pa logu šā kā tā neko redzēt nevar.
Izlidojām gandrīzvailaikā, 10:38. Izsniedza mazu piciņu, šokolādi. Tēja, kafija, suliņas un ari alkohols bija pieejams. Varētu būt ka jauns Airbusa modelis, vietas kājām mazāk un tualetes viena otrai blakus, šauras stipri
Cīrihē no lidmašīnas tiku ārā 12:15 (sēdēju sestajā rindā). Ielidojām A terminālā, lidojums uz Deli no E. Diezgan patālu, ari vilcieniņš transportēšanā nodarbināts. Tad pasu kontrole un esi tik pat kā jau klāt. Tas viss neskrienot - 15minūtēs. Tie kas sēdēja lidmašīnas aizmugurē, ieradās pēc deviņām minūtēm, tieši uz geita slēgšanu, šaubīgs tas 40minūšu koridors lai pārsēstos.. 12:50 A330 sāk kustību. Izskatās ka visi paspēja.
Sākumā izdalīja cepumiņus, vēlāk pabaroja pa īstam. Bija vista un veģetārais ēdiens.
Četrrindā starp mani un francūzi, brīva vieta, izdevīgi malā ņemt sēdvietu
Francūzī i pēc apģērba i pēc uzvedības varēja atpazīt Indijas fanu. Vakariņās viņš ņēma veģetāro ēdienu, lēcas ar kautko brūnu.. un ar baudu apēda palielu sarkano piparu, tas tāds salātiņš viņiem
Ap desmitiem pasniedza karstu plāceni ar dārzeņu pildījumu, saldējumu un dzērienus.
Aizpildīšanai izsniedza divas blankas, vienā jāieraksta apmešanās vietas adresi, jāraksta tā pati kas bija vīzas pieprasījumā, uz robežas pārbaudīs vai sakrīt.
16.septembris. Laika starpība ar Latviju + divas ar pusi stundas
Deli, termināls 3. muita, robeža - balto rinda nebija dikti gara, vietājiem gan kā pie Maskavas mauzoleja
Samainīju naudu, 61,79 par dolāru. Maiņas punkti gan ielidošanas zonā gan pie izejas, kurss vienāds. 00:30 jau viss bija nokārtots, bet jāsteidz nav, vilciens 5:40
Metro sāk darbu tikai 4:50, jābrauc ar autobusu. Kā atrast: Izejot no termināla, jāiet pa kreisi, buss sarkanā krāsā, ved uz centru. Biļeti jāpērk kasē(neredzēju) vai konduktors pienāks. LīdzNew Delhi Railway Station 75rūpijas.
01:10 izbraucu. Autobuss nav piebāzts, bet pa dienu vajadzētu būt bēdīgam skatam..
Pēc 15 min. domestic termināls, braucam tālāk, pagaidām viss tīrs, strādnieki arī pa naktīm kaut ko rok un krāso. Un silts, tipiska Āzijas valsts. Pagaidām patīk
Pa ceļam redzēju daudz policistu mašīnu ar ieslēgtām bākugunīm. Kaut kur jau traucas, tā pat taču nemidžināsies. Vienā vietā bija noķēruši smagā auto šoferi un klopēja to, tas bļaustījās un gaiņājās pretī..
Pēc 40min.izkāpu pie galvenās dzelzceļa stacijas
Tur gan savādāka Āzija pavērās skatam. Simti transporta gaidītāju guļ uz betona, pie žogiem slapjš un smird pēc urīna
Lai gan ir nakts, tuktukisti nomodā, vaktē kādu brauktgribētāju, arī tirdzniecība iet pilnā sparā, te es izdarīju pirmo ēdiena pirkumu..nopirku 1L ūdenspudeli par 20 rūpijām
New Deli dzelzceļa stacija, ir divi naktī. Indiešu ir daudz, ļoti daudz, un lai gan dzelzceļa satiksme ir labi sakārtota, biļetes šā kā tā nepietiek..lētās biļetes. Lai pie tām tiktu, puisīši spiesti dežūrēt pie kasēm diennakti..
Izmeklējos autobusu Nr.166 uz Rokhilu..neatradu, teica ka pa nakti neejot.. Nokaulēju tuktuku uz 100(no 200) un pa desmit minūtēm atbraucu. Līdz vilcienam trīs stundas..karsts..un protams ka smird pēc urīna..
Uz Himachal Pradesh
5:40 no stacijas Delhi Sarai Rohilla - Kalka ar Himalyan Queen Nr.14095
AC Chair Car(CC)tas nozīmē krēsli un kondicionieris, C1/35vieta. Pirkts Cleartripā par Rs 510(7 EUR)
P.S. šis gan nav mans vagons,šis irslīpers
Tāds tīri ciešams parvietošanās līdzekli, pat kontaktligzdas katrā rindā ir, bet ka logi netīri tas gan slikti,krēslā neko saredzēt nevar..ceļā piecas ar pusi stundas
Katram vagonam savs pavadonis, dikti svarīgs kungs.
Līdzi jābūt izprintētai biļetei, pasei un kartei ar kuru maksāji, ja trūks viens no šiem ceļojuma atribūtiem - nekur nebrauksi..
Pa vagoniem staigā tirgotāji - zupu, tēju, čipsus, kaut kādus eļļā ceptus bubļikus piedāvā. Tējas pārdevējam garie pirksti sabāzti papīra glāzītēs..pagaidām esmu nopircis tikai ūdens pudeli..
Pie katras apdzīvotās vietas atkritumu lauks, stiepjas no sliedēm līdz mājām, tur ganās govis, cūkas, vistas, spēlējas bērni, lielie kaut ko lasa maisos..
Indieši sevi kopj, bieži mazgājas, normāli ģērbjas, bet par cūcību uz ielas pilnīgi neuztraucas..
11:40. Ceļā pavadīju piecas ar dižo pusi stundas, 12 pieturas, pievarēti 303km.
Tālāk maziņš vilcientiņš(Toy Train) līdz Šimlai. 96km piecās stundās. Pa šo laiku es uzbraukšu no 625m virs jūras līmeņa līdz 2075m virs jūras līmeņa. Ceļā būs pāri par 90 tuneļiem.
16.sept.12:10 - 17:20 vilciens Nr.52455 / Himalyan Queen, Kalka - Simla
AC Chair Car(CC) C2/23vieta. Cleartrip Rs 324(4,50EUR)
Diezgan pašaurs, diviem sēdēt neērti, bet neviens neliedz pakarāties ārā pa durvīm
Mani ceļa biedri
Aiz loga zaļi un smuki
Pusceļā pietura uz piecām minūtēm, lai papipi un lai sapirktos ēdamos/dzeramos.
Es pirmo reizi Indijā kaut ko ēdamu nopirku, avīzes strēmelē ietītu kautkādu pīrāgu ar sakarijotu pildījumu(tagad zinu, tas ir puri un parasti viņiem ir kartupeļu pildījums)
Puisīši/meitenītes paēda un draudzīgi visus papīrus pa logiem izmeta..
Jo augstāk un tālāk jo apdzīvotāks, pieturu vairāk, bet uz pavisam maziem brītiņiem. Nokavēt nav ieteicams, jo lai gan maziņš, bet diezgan ātrs šis vilcieniņš
Laiks sasliktojās
[video]http://youtube.com/watch?v=VIVy2jsTTSM[/video]
Šimlā lija, nemaz nebija silti, biju noguris un traki gribējās gulēt. Tāpēc apmetos pirmajā, kuru ieraudzīju, viesnīcā. WI FI bija, silts ūdens bija, gulta ar pelēku veļu arī bija, samaksāju 800 rūpijas.
17.septembris. Nogulēju no septiņiem vakarā līdz pieciem rītā. Uzvārīju kafiju, aizsūtīju pāris vēstules un devos nu jau saulainajā dzīvē
Pilsēta populāra atpūtas vieta pašiem indiešiem, te viņi brauc glābties no karstuma. Pilsētā daudz mērkaķu, visapkārt ciedri. Šeit man nav paredzēts uzkavēties, pārāk maz laika ceļojumam atvēlēts..
Aizstaigāju līdz pilsētas autobusu stacijai, domāju ka kāds buss ies līdz starppilsētu..nekā. Līdz lielajai stacijai seši km, kājām tālu, paņēmu tādu mazmazītiņu taksīti. Gudrinieks nebrauca pa lielo ceļu, bet pa šauru, gandrīz vai gājēju celiņu. Ieekonomēja laiku un benzīnu, salīgtā summa palika - 200 rūpijas.
[video]http://youtube.com/watch?v=NpVs1gtd3zo[/video]
Šimla - Manali 8:20 - 17:20. 450 rūpijas(6 EUR)
Lai autobuss piepildītos nācās gaidīt vien minūtes desmit. Televizorā visu ceļu rādīja Bolivudas filmas, pasažieri aktīvi juta līdzi filmu varoņiem, uzdziedāja kopā
Ventilatorus nevajadzēja, nebija nemaz tik silti..
Daudz smago mašīnu, un būvju arī daudz, būvējas privātie un bieži redzami lieli objekti, viesnīcas un ēku grupas. Ceļmalu miestiņi un pilsētiņas atgādina jau redzēto Āziju, vienkārši viss un nav tādas netīrības kā zemienē bija.
Kalnu serpentīns, ceļš šaurs, bet kaut kā samainīties var, reizēm jāapstājas gan.
Pa ceļiem staigā kazas, aitas, ēzeļi. Tie zvēriņi tik pat nesteidzīgi kā indieši paši, lēnām iet pāri ceļam nebaidoties no mašīnām, šoferīši sabremzē un apbrauc, un nemaz nestreso, ne tā kā pie mums pieņemts..
Te video, ne mans. Skaisti skati un grūtais šofera darbs
[video]http://youtube.com/watch?v=DkWAn4rtLa4[/video]
12 pieturējām uz pusdienām. Êdienkartē tikai vietējie nosaukumi, bez bildêm.. Palūdzu puisītim lai iesaka ko ņemt, sak man tumša bilde, bet ēst gribas. Šis nosauca shahi paneer un roti. Paldies, nes tik šurp
Nepievilcīgs, bet ļoti garšīgs tas shahis, veģetårais protams, ar tofu gabaliņiem. 160 rūpijas paneers un 16 par divām roti
Un vēl - vienu reizi var minēt kādā valodā es runāju ar jaunēkli
Pus divos busim kaut kas salūza, piebraucām pie darbnīcas..desmit minūtes un braucam tālāk. Tālāk līdz Kullu skati vēl labāki
15:50 - 16:15 Kullu autobusu stacija. Tad bikvairāk par stundu līdz Manali. Kopā deviņas stundas pa serpentīniem pavingroju
Manali. Himachal Pradesh štats, Kullu ieleja, 2000m virs jūras līmeņa, 30.000 iedzīvotāju. Te sākas ceļš uz īstiem kalniem. Redzēju nepāliešu šerpas un kalnāgājus japāņus pilnā ekipējumā. Paliela nepāliešu kopiena te arī dzīvo.
Esmu saaukstējies, sāp kakls un knapas kājas.. 
Viesnīca centrā 1200 rūpijas. Wi Fi(gan tikai pie recepcijas un restorānā), balti/tīri palagi un dvieļi, liela vannas iataba, karsts ūdens
Tieši pretī šņabja veikals, kalni visapkārt
Pats saimnieks aizveda mani līdz aptiekai. Par to pavakariņoju viņa ēstuvē. Pasūtīju roti un mutter paneer. Līdzīgs shahi, arī ar siera gabaliniem, daudz zalo zirnu, naudâ 130. Roti gan par 15rūpijām/gb, masala tēja 31,50 bet atsevišķi kannā t.i.veselas divas tases. Cukurs jāliek pašam
Vēlāk līdzinot cenas, Kunzam ēstuvei tās izrādījās pat zemākas kā citur, izņemot ielas ratiņus protams
Brokastis apmēram tā: angļu 270/290, indiešu 150/210
Old Manali
Desmitos no rīta, ar tuktuku aizbraucu līdz Manu templim, tā ir Old Manali pati tālākā vieta, tādēļ 100 rūpijas
Tas ir Old Manali beigās, tikai trīs kilometri bet kalnā, tuktuks brauca desmit minūtes
Uzmetu aci slavenajam templim. Manu esot radījis cilvēku un visu pārējo dzīvo/nedzīvo uz zemes(tā kā dievs vai??)
Templis tā..vienkāršs vispār, bet skati apkārt ļotilabi 
un pagājos tālāk, paskatījos senās mājas, pafotoju
Daudz veco jumtu ar šķelto akmeņu pārklājumu, jaunajiem metāls, un jau sarūsēlis..
Sienas arī no akmeņiem
Atradu mazu taciņu kalnup, viena daļa pat ar akmens plāksnēm izlikta
Augšā templis, mazītiņš
i nesaprastu ka tas templis, ja ne uzraksts pirms tam
Templis pa kreisi, bet pa labi - labi skati no klints malas
Šeit tālāk nav kur kāpt, eju atpakaļ
Saimniece pret plakanu akmeni trin milzīgu dūci, ne taču lai lopiņam slikti darītu.. 
Himalajos pret govīm izturas vienkāršāk, viņas ved ganos, sien ar ķēdi un viņas ir brūnas, tādas kā mūsējās bija pirms eirovizācijas
Citāda drusku
Liekas ka pavisam galīgs nostūris, bet pēkšņi no baltiem ķieģeļiem celts gesthauss un vēl Wi Fi..
Mūsdienu arhitektūra
Skola
Pa ceļam bieži patrāpījās dažādu kravu nesēji. Nu neērti man tā tieši acīs fotografēt..vienu noķēru kad neskatās..
traki smags darbs viņiem, stiepj visu viņi no apakšas, no Manali..
Zemāk jau modernākas mājas
Nav rindu, kā tad tā?
Kaut kas nogājis greizi laikam, 10 naudas nav kam maksāt, aiz ticket rūma fekālijas rindiņā saliktas..
Pastaigāju nedaudz pa tukšo parku, koki un akmeņi, sabrukuši koka celiņi. Satiku vēl vienu mugursomnieku un viss
Šis ir Old Manali sākums/apakša, tur jau intensīvāka satiksme
Ejot tālāk ieraudzīju vēl vienu ceļa atzarojumu, norādes vēstīja ka tur daudz viesnīcu un līdz ar to vajadzētu būt labam skatam. Kāpu atkal kalnā..
aiz šiem akmeņiem, divas jaunas indietes nacionālajos tērpos, kārtoja mazās vajadzības.. dikti sasmējās kad es tur pēkšņi uzrados..
Ceļš beidzās un pavērās augšskats uz Old Manali daļu
(Bildes adrese Log Huts Manali, Old Manali, Himachal Pradesh, India)
Eju atpakaļ.
Te jau New Manali
Un te jau centrs, promenāde
Atgriezos New Manali un vienā ēstuvē pagaršoju dhala dal(dal ir sautēta zirnu putra) Piedevās svaigi sīpoli, marinēts ingvers un marinēti tomāti. Pēdējie īsts spridzeklis, svaigie sīpoli likās kā maigi salātini Klāt rīsi. Stipriparlielu porcija maksāja 180.
štrunts par stiprajām piedevām, bet man negaršoja dals..var būt kādreiz vēl pamēģināšu..gan jau..
Pēc ēšanas piedāvā anīsa sēklas uzkost, plus saldumu kādu vai vienkārši cukuru. Sēklas ieber labajā rokā un vari iet, viss škīvis nav jāizēd
Vakara ēdienā bija Mushroom Haas. Dārzeņu un sēņu sacepums, garšīgs! Ēdams ar roti vai rīsiem, šo arī var ierakstīt kā lietojamu. Kad pienesējpuisītim prasīju kas tai hasā ir in? šis atbildēja: ..mašrūms.. 180par vakariņām, incl.čai
Daudz ko nepagaršoju pilsētiņā Manali,arī šo, atliksim līdz nākošajai reizei?
19.sept. Manali - Kulu ar autobusu, drusku vairāk par stundu un 58 rūpijas.
Autoosta
Viss jau būtu labi..,bet nav vis Līst, nepavisam nav silti, caur degunu paelpot nevaru..
Bija doma pastaigāt pa Kulu, var būt ka pat pa nakti palikt, ja iepatiksies. Bet laika apstākļi koriģēja manu plānu - braukšu tālāk, uz Bhuntar un tur sameklēšu labu viesnīcu ar karstu dušu un biezām segām
Kamēr autobuss stāv, tajā iebrūk bars ēdienu piedāvātāju. Diezgan populāra uzkoda ir sasmalcināti dārzeņi ar riekstiem plus specijas pa virsu. Pasniedz uz žurnāla lapas, karotes vietā folijas gabaliņs. Kā to brīnumu sauc - nesapratu.
Tālāk līdz Bhuntar. 15 rūpijas, pus stunda ko braukt
Man priekšā sēdēja divi dredaiņi/bižaiņi, viņi jau Manali pirka biļeti līdz Bhuntar un prasīja vai tā ir gala stacija. Konduktors protams ka apstiprināja kaut gan jautājumu nesaprata (autobuss brauca tālāk, redzēju ka tirgoja biļeti par 240 rūpijām)
Kāpjot ārā netīšāmpiebridu vienam puisītim bizi..bija iemesls pateikt ka esam Bhuntar.. a šie atkal neliek mierā konduktoru - vai šī ir fainal steišn? Jes, Jes, šis atbild..
Līst, Tur pat pie autoostas tirgus, nu kā gan bez tā
Apsēdos vienā tīrā ēstuvītē(pēc Āzijas standartiem) ar nolūku apjautāties par viesnīcu
Ēdu čapati, ellā vārīti kraukškīgi pīrāgi ar kartupelu pildījumu un sarkano piparu mērci. 15 rūpijas(prasīja fiftī..)
Pavārpuisīša ieteiktā Malaman viesnīca, dabā izrādījās Malabar, baltajā stūra ēkā atrodas
Viesnīca laba. Recepcijā laipni, labi gērbušies kungi. Restorāns. Tīri, balti palagi, ventilators, kondicionieris, karsts ūdens, ziepes, tualetes papīra, labs televizors ar Indijas daudzprogrammām. 1325 ar nodokliem
Pie viesnīcas, tādā kā garāžā - tipogrāfija. Drukāja reklāmas lapas
Aizgāju uz to pašu ēstuvi, pateicos par ieteikumu un pasūtīju tos tur žagariņus, puisītis gan teica kā šos sauc, bet nesaglabājās man tas fails
Dārzeņi mīklā, vārīti eļļā(vai mīkla ar dārzeņiem), klāt vēl čillī mērce un čai. Nu dikti gardi
Prasīja 47 rūpijas, bet panēma 27..
Pastaigāju pa tuvāko apkārtni.
Šis pie manas ēstuves, cenas skatījos, bet nenofiksēju
Tirgus līdz pašai upei
Medus gredzens - piecītis, čai - desmit
20. sept. Kullu/Manali - Deli
Air India atsūtīja pazinojumu ka reiss pārcelts uz 9:50. Labi ka pirku biļeti ar četrstundīgu gaidīšanu
Laika apstākļi te nepastāvīgi, lidojumu var aizkavēt vai atcelt pavisam..
Pošos uz lidostu, jāiet minūtes desmit nesteidzīgā solī
Pa ceļam tirdziņš. Nopirku ūdeni un banānus
Kulu/Manali lidosta, Bhuntar, Himachal Pradesh štats. Viens reiss dienā uz/no šīs lidostas, tas ir ja laika apstākļi atļauj..
Dala pasažieru ierodas tikai deviņos, nekāda stresa.
Pēc metāla detektora pārbauda vēl ar portatīvo detektoru, pēc tam vēl apčamda.. Viņus neinteresesē ne šķidrumi ne dators, škiltavas un sērkociņi ir tie bīstamākie. Pirmo zīmogu uz biļetes liek ieejot izlidošanas zonā, otru pēc trīskāršā detektora. Sanemot caur skanieri izlaistās mantas, trešais zīmogs un tieku ierakstīts grāmatā.
Izlidojām 10:10
Virs kalniem krietni pakratīja.
Pusdienās maize ar sieru, ketčups, kekss, glāze pepsi un mazpudelīte ūdens
-----------------------------------------
Tā kā pametu Himachal Pradesh štatu, nedaudz rezumē
Himachal Pradesh štats, no autobusa loga, stipri atgādina manis jau redzēto Āziju. Šimlu, Manali, Bhuntar arī apostīju pamatīgāk, nu punkts punktā, ieskaitot cilvēkus un stipri gardos ēdienus ielu ēstuvēs.
Ubagi, bērneļi, pārdevēji praktiski netraucē, tādi reti un vārgi mēģinājumi bija, bet pēc vienkārša nē - pārstāj. Un tas neskatoties uz to ka balto te ļoti maz, pārsvarā paši indieši un līdzīgi šiem, pamelni pēc skata, bet griežoties pie kāda indieša, runā angliski.
Vilcieniņā uz Šimlu pēdējo reizi redzēju tūristus ar čemodāniem, citur tikai ar mugursomām. Neredzēju arī lielās tūristu grupas, lielos busus tikai stāvvietā.
Raftings populārs Kulu apgabalā, upe ar krācēm, pateicīga tādai izklaidei.
Autobusos naudu neņem no jaunekļiem kuri brauc strādāt.. Tā bija ar grupiņu no Nepālas un vienu puisīti, kurš deva konduktoram zīmīti un naudu. Šis izlasīja, noteica to work un naudu neņēma. Kontroles arī nemanīju ne reizi, ne tā kā Filipīnās
Autobusam Šimla - Manali, bija norobežota liela šofera/konduktora platība ar papildus soliem. Tur sēdināja jaunās sievietes kuras brauca bez pavadoniem.
Mazinais Nestkafe maisins - piecas rūpijas, varanasi jau desmit maksāja.
Par sūkājamām tabletēm un 12 rūgtajām (figurēja vārds paracetamols) samaksāju 60 rūpijas.
Ir gan cakli cilveki es tikko pa durvim ienacu,bet te jau viss gatavs.Bildes loti skaistas.
Nu staastijums Lei Fenga stilaaa.... bildes forsas, tachu, manupraat, tas vairaak iederaas savam blogam vai dienasgraamatai.... Es vispaar ja godiigi, biju iedomaajies, ka katrs vareetu ko ielikt par savu celojumu, tjip marsruts, kas patika nepatika utt, daleejas izmaksas, apskates objekti nu vai kaa taa....un tas viss zem vienas teemas... nu nosaukums Indija pirmaa... bija daudzsoloss...)) bet nu pofigs....katram savu Kingfisheru!!!
He he, izklausās tiešām pēc Indijas. Es gan pa Keralu un Tamil Nadu reģioniem vairāk jau pavasarī padzīvojos. Paldies par stāstu. Uzjundīja atmiņas.
necik ilgi nebija jāgaida, kad sākās jau zināma autora nolikšana
man gan šitas patika, izlasīju un apskatīju visu. bet gan jau būs apskati visām gaumēm, arī tādi "pieņemami", kur modeļu paskata cilvēki vāļāsies pieczvaigžņu pēļos un bildes būs kā no Nešenel Džiogrfik, iespējams pat bildētas ar kādu superkrutu kameru, kuras apspriešana vien aizņems pusi diskusijas, lol 
Es tā īsti nesapratu, kura daļa tieši iederētos savai dienasgrāmatai? Katrs raksta par to, kas vairāk aizķēries. Virkne praktisku lietu, kas noderētu katram, kas uz to pusi dosies. Arī bildes var apskatīt, lai saprastu, ir vai nav tur vērts doties.
Neredzu gan arī problēmu ar bildēm, kas sanāk kā no National Geographic. Vai tad tādēļ cilvēkam, kam talants, tiešām būtu tīšām jābildē slikti, lai tikai ceļakājā kāds pieņemtu?
Domāju, ka visi apraksti te iederas un nevajag nevienu nolikt, galu galā nav jau spiesta lieta lasīt vai skatīties bildes. Tā mēs tikai te aizbaidīsim cilvēkus un nekādu aprakstu nebūs vispār
zahuj meģina sasniegt augstāko pilotāžu, pirmajā teikumā aizrādot citiem par autora "nolikšanu", lai nākamajos nodarbotos ar to pats citu autoru sakarā.
Par Arviic teikto — katrs jau raksta aprakstu kādā stilā grib, un visi veidi te ir laipni gaidīti. Šāds, kā andrian uzrakstīja, nav ne pirmais, ne arī (cerams) pēdējais. Doma apvienot visu braucēju aprakstus pirmajā brīdī vilinoša, bet gan jau visu pieredze būs tik dažāda (vienīgais vienojošais elements — lētās biļetes ), ka manuprāt nav pamata. Lai katrs raksta savu, un tad salīdzināšana lasītāju ziņā.
Andrian — es Tavas bildes pārkopēšu uz ceļakāju, labi? Mums te vietas pietiek, un ar citām bilžu hostēšanas vietām man nelaba pieredze — cilvēki nejauši no turienes izdzēš, vai pats serviss izdzēš/aizklapējas ciet, un tas sabojā visu aprakstu.
Juri, vēl tu varētu nedaudz teksta formatējumu palabot, mazāk vizuālās vietas aizņems. Man ir 22" monitors, bet tāpat grūti lasīt, kad viens teksts ir pa pus ekrānu, bet cits kā ierasts.
Man patika kā Adrian raksta. Izlasīju vienā elpas vilcienā...
Pēc zahuj komentāra var spriest, ka laikam mani ceļojuma apraksti nav laipni aicināti, ja reiz es jau 10+ gadus darbojos modes industrijā, bet vīrs māk bildēt izmantojot savu superkurto kameru, par kuru seminārā bija tik daudz jautājumu un bildes tiešām ir publicētas NG. Ko mēs tev abi esam nodarījuši, ka tāds naids?
P.S adrian malacis, ka tik ātri visu noformulēja un jau ielika apskatei! Lidostā tiekoties ar visiem bija interesanti uzzināt, kur kurais bijis, te var redzēt visu no-līdz viena cilvēka acīm
es jau tieši teicu, ka dažādiem apskatiem te ir vieta, katrai gaumei. aizmirsu tikai piebilst, ka jebkura sakritība ar kādu reālu personu vai personu grupu ir pilnīga nejaušība...
Paldies par aprakstu un bildēm. No manas puses - visu cieņu cilvēkiem, kuri dodas uz Indiju. Šī laikam ir tā vieta, uz kuru diez vai kādreiz aizdošos. Protams, "nekad nesaki nekad", bet man laikam līdz gatavībai doties uz Indiju vēl tālu. Ceļojumu aprakstus un bildes skatīties - super, bet pašai - nē, paldies! Es nespētu! Vismaz pagaidām!
Runājot par to, kā kurš raksta un kādas bildes liek - vienmēr ir forši palasīt un paskatīties tieši dažādas versijas/skatpunktu par kādu konkrētu valsti. Mēs katrs esam dažādi un dažādi arī redzam, uztveram, baudam un pēc tam aprakstām lietas un vietas. Un neviens variants nav sliktāks vai labāks par kādu citu. Personīgi es novērtēju jebkuru iespēju virtuāli paceļot pa pasauli. 
Paldies par aprakstu! Ui, dikti sagribējās atkal uz Indiju! Manali, kalni - feinas atmiņas.
Varu piekrist llbb - ja neesi tur bijis, bet iespaidi ir tikai no TV vai bildēm - izskatās traki tur Indijā llbb - sāc iepazīt Indiju no dienvidgala, Keralas, piemēram.
Pēc zahuj komentāra var spriest, ka laikam mani ceļojuma apraksti nav laipni aicināti.
Nē, visi apraksti ceļakājā ļoti gaidīti. Cik cilvēku, tik viedokļu
Paldies autoram par nepacietīgi gaidīto pirmo aprakstu! Un piekrītu llbb teiktajam, par dažādību! Ļoti patīk skaistās bildes, bet tikpat ļoti nozīmīgas ir arī tās reālās
Tagad pār mūsu galvām gāzīseis 40+ apraksti? Kur lai ņem laiku to visu izlasīt...
Izlasi Usain andrian Bolt rakstīto+kvalitatīvs lietussargs!
Nē šis apraksts ir ļoti labs - vispārīgs un galvenais ar bildēm lai ātri in ērti var saprast visu.
Paldies
Rakstīju uz mazā iPada tur, Indijā, uzreiz, lai neaizmirstas te saliku garumzīmes un bik ko pielaboju.
Rakstīju sev, bet šķita ka kādam vēl būs interesanti, tādēļ ieliku šeit.
Ir vēl otrā daļa, Varanasi, bet atkal būs šķībi ar bildēm un formatējumu.. Juri, palīdzēsi?!
Droši liec iekšā, kā ir, pielabošu formatējumu, kā jau šorīt izdarīju pimajām daļām.
Indija pirmā… Uttar Pradesh
Ielidoju 11:20, Deli vienā miglā, +40°C… Ātrāk var tikt caur transfēra zonu, tur lifts uz otro stāvu, reģistrēšanās. Pēc tam trakā bagāžas kontrole. Pie geita apsēdos 12:20
Deli - Varanasi ar Air India 13:20 - 15:55, 4677INR, Airbuss 320.
13:40 esam gaisā, otrās pusdienas ar veģetāru burgerbulku, ketčupu, kūciņu, tēju, ūdeni. 15:00 piezemējamies Gaya, nedzirdēta, bet liela pilsēta, daudzi tur izkāpa/iekāpa. 15:35 jau ceļamies gaisā Mongoļu, vai kautkasuztopusi, meitenīte uzlika austiņas un klausījās nacmūziku, mēs līdz ar viņu… nu ļooti skaļi
Varanasi
Līdz ceļam, kur kursē autobusi, trīs km, neiešu, braukšu ar taksi. 16:15 jau sēžu prepayd taksī, 750 rūpijas, 40 minūtes.
Mašīnas īpašnieks uzrakstīja tel. nr. kur zvanīt kad braukšu atpakaļ, bet cenu nenolaida, tie paši 750 palika… nemaz ne biznesmenis…
Pa lielceļu mašīnīts nesās kā traks, Varanasi jau jāpiebremzē
Te pavisam stops, policists ar bīsi kasa degunu, te neko nepadarīt
Braucu līdz Bangali Tola, tālāk pa šaurielām uz Munshi ghatu, tur sarunāts miteklis
Marigold P. Guest House. Par dienu 600 rūpijas
WI FI ir, duša un WC ir, ūdens dabīgi remdens, laikam no Gangas ventilators ir, uz gultas četri spilveni un palags, segas nav un arī nevajag, miteklī tā pat kā ārā, ap 35… Nav logu…
ir terase uz jumta, ar skatu
Vēl viens pluss, gesthauss atrodas pie Varanasi galvenā, Dashashwmedh ghata.
Tur visas svarīgākās darbības notiek, arī Pudža.
Rādīšu ceļu: Izejam uz galvenās ielas, pagriežamies pa labi
un tik uz priekšu
vēl tik jātiek lejā
tagad tikai uzmanīgi pa kāpnītēm, slidens un agresīvi mērkaķi, tūristi diezgan bieži klūp…
Tikko kā ierados tā saimnieks, Mr.Sonu, jau uz ekskursiju pierunāja, ar laivu.
Sonu bijušais sportists, daudz balvu recepcijā plauktos stāv
Sākumā uz Manikarnika gatu, pēc tam no upes puses skatīties Pudžas ceremoniju.
Mani un divus japānus ar airu laivu veda saimnieka kalps. 250 rūpijas no katra.
Manikarnika, galvenā krematorija. Fotografēt un filmēt aizliegts!
Pieīrāmies diezgan tuvu un vērojām kā nelaiķi atnes un apmazgā Gangas ūdeņos.
Vīrieši pārklāti ar audumu zelta krāsā, sievietes ar sarkanu.
Sārti te kuras 24 stundas diennaktī. Kad kāds izdeg, pelnus savāc, izkaisa Gangā un krauj nākošo sārtu…
Paprasīju par tām nokvēpušajām mājām, vai tur kāds dzīvo?
Nu īsti tā kā nedzīvo…cilvēki tur iet nomirt…
Tomēr pamanījos bildi uztaisīt, pirms tam jautāju vai posibl? Puisītis kaut ko gari
plaši stāstīja un es izlobīju = ja fiksi un neuzkrītoši tad drīkst… kad nospiedu pogu…
šis sāka baurot ka tā nedrīkst, karma būs pagalam!!!
Bilde nesanāca… laikam karma vainīga…
Uz pudžas ceremoniju bija atbraucis premjerministrs. Visur policisti, tuvumā piebraukt nav iespējams. Puisītis pieveda mūs pie pašas policistu ķēdes. Japāņi vēl dabūja no ūsaina jefreitora uzbrēcienu, ka ne tajā laivas pusē apsēdušies…
Pudžabs kā koncerts… nu teiksim tā - interesants
No rīta nākošais brauciens ar laivu, reklamē ka viena stunda 300 rūpijas, pie Marigolda saimnieka dārgāk - 500.
Vēl nav pat seši. Ļoti daudzi guļ laivās, laikam nav karsti uz ūdens
Izvizināja mani vienu līkumu, apskatīju Varanasi no Gangas
Šī kādreiz maharadžas pils bijusi
Rīta ceremonija, vīriešu iet lūgt savu šivu un mērcēties Gangā…
Un tā katru rītu…
Maharadžas pils, katra otrā ir maharadžas pils, tikai štats mainās…
Kedar ghat. Šivas templis
Arhitektūra
Veļas mazgātavas
Harishchandra Ghat, Bangali Tola, Elektriskā krematorija tomēr darbojas, dūmi kūp
Šī nav tik populāra kā Manikarnika, ārpusē nav sārtu
Ja nav uguns, drīkst fotografēt
Pulkstens septiņi, cilvēku jūra
un netraucē indietim cūcība blakus, mierīgi mazgājas, ar baudu, zobus arī tīra
Pastaigājos pa gatiem, nu viss tur notiek. Cep, ēd, curā, pērk, pārdod, masē, skuj, ārstē, vienam jauneklim no auss vilka ārā kaut kādas ērcītes, palielas…
Māju nišās, drusku prom no svešām acīm, svētie cilvēki - sadhu, pīpē hašišu vai marihuānu
Tā manta ir aizliegta, bet apgrozījumā ir, man arī, vakarā, tumšā ieliņā, tika piedāvāta marianovna…
Vietām samīzts tā ka elpu rauj ciet, bet paej kādus metrus tālāk un labi atkal. Tikai jāskatās lai neiekāptu kādā govs vai suņa atstātā fekālijā…
Ja pierod - nav ne vainas
biju aizstaigājis līdz Manikarnikai pa sauszemi, nepatīkami tur, gāju prom…
Tirgotāji, laivu piedāvātāji, ubagi, nesatrauca. Ubagiem naudu nedevu, ar tirgotājiem pat papļāpāju
Salīdzinoši daudz tūristu japāņu
Vakarā vēl apskatīju galveno ghatu
nobildēju Babu, dabūju svētību pierstrīpas veidā
Normāli noskatījos Pudžu, un par velti
Sonu ieteica kafejnīcu džudī, kā labu esot, nevarēju atrast tādu, apstājos pie Jyoti…
Čilly paneer - 100, Roti - 10, čaj - 20
Varanasi, cik nu es viņu redzēju, nepatika…
Ceļmalu ciemi un atsevišķās mājas, apkārtne tāds pats viss kā jau redzētajā Āzijā, tikai vēl nabadzīgāk. To pašu varu teikt par pilsētas centrālajām ielām, knapi jau, bet ne traģiski. Toties mazās ieliņas un ghatu rajons, tur dzīvoju, netīrs ļoti…stipri netīrs…nu neesmu tik netīrā vietā bijis, pat iedomāties nevarēju…
Sevi un mājokļus gan viņi uztur tīrībā. Ieejot mājā, kafejnīcā jānovelk apavi, grīdas izslaucītas, mazgātas. Paši vismaz reizi dienā maina vešiņu. Bet tas viniem netraucē iedzert glāzi čaja stāvot uz kanalizācijas restes, blakus dzīvnieku kakām…
Par tiem uzbāzīgajiem nopērckautko/iedodkautko galīgi nesatrauktos, tāds viniem darbs.
Nu viss, jābrauc prom. Jānovāc bardaciņš, kā reizi indiešu stilā mans galds. Būs jāievieš termins - Indiešu stils, pielietošu ja kāds pārmetīs ka pie manis nekārtība
Ar Marigolda saimnieka sarunāto tuktuku līdz lidostai 50 minūtes un 500 rūpijas (uz ielas varot sarunāt par 400 un zemāk). Brauciens nerelaksējošs, šumaherezāda kaut kāda, bet beidzās labi. Lidostas teritorijā iekšā nebrauca, esot simts rūpijas par to jāmaksā.
Pus stundā iereģistrējos un izgāju kontroli, divas stundas līdz izlidošanai.
Varanasi lidostā nevajadzēja rādīt maksājumu karti, bet vajadzēja izņemt iPadu
22.sept. Varanasi - Deli ar IndiGo 10:50 - 12:25, 3161INR(45 EUR)
Airbuss jauns, tēju, sulu, kūku kaut kādu deva
No Domestic līdz Airport ekspresim, stacija Delhi Aerocity, 30 rūpijas un 10 minūtes ar tādu kā pusbusiņu, pieslānītu līdz ūkai.
No tās līdz New Delhi ar modernu metro 50 rūpijas.
Pa logu ļoti pat solīdi viss izskatās, tīrs, zaļš. Ceļā 15 minūtes.
No metro izeja pa kreisi, tieši pretī gājēju tilts pāri dzelzceļa sliedēm, vēl gabaliņš pa stacijas rajonu un esmu viesnīcā
Hotel City Star. 2429 INR. Bukingā tikai rezervācija, jāmaksā viesnīcā
Address:8718 D.B.Gupta Road, Paharganj. New Delhi
Tīrs, balti palagi, tas ir svarīgi, pēc mājīguma smaržo
Têja/kafija, divas ūdens pudeles, cepumi/augļi.
Velkamdrinks ievācoties, ūdens pudele izrakstoties. Sīkums, bet patīkami
Vēlā izrakstīšanās: Pēc divpadsmitiem atstāju mantas, izblandījos pa pilsētu un pēc atgriešanās man piešķīra brīvu numuru lai mierīgi varu pārģērbties. Numurs bija jau sakopts, tā ka dušā negāju, kaut kā neērti bija…
Airport shuttle par brīvu, ja buko viņu mājas lapā. Viesnīcā tūrisma birojs, piestāstīs pilnu galvu.
Man piedāvāja mašīnu ar šoferi uz visu dienu par 1750.
Recepcijas baltkrekli, čemodānnesēji, ēstuves personāls, šveicars, visi ļoooti laipni un galvenais ka zinoši un varoši. Informēja mani par cenām, par drošību, u.t.t.
Samainīja saplēsto naudu, kuru Varanasi banka it kā neņēma pretī…
Operatīvi izmazgāja man drēbes, kaut kur sešas stundas viņiem vajadzēja
Rakstīts ka trīs zvaigznes, bet es liktu visas četras un vēl plusu par attieksmi!
Par šito gan var dabūt pat krustu
Restorāns uz jumta.
ar skatu
Brokastis knapas, bet vārītas olas bija, omleti un pankūkas cepa
tostermaize bija, sula, tēja, kafija.
Pārējais - austrumu virtuve, jāpāņi sūca nūdeles, indieši ēda rīsus ar dalu.
Šie ir springroli indiešu gaumē
Vakarpusē devos uz templi Swaminarayan Akshardham.
(Man ta viņš pēc atpūtas kompleksa vairāk izskatījās)
Līdzi tikai nauda, pase, ūdens un mitrās salvetes(tās arī ilgi grozīja, čamdīja)
45 minūtes un 200 rūpijas ar tuktuku.
Vilināja strūklaku šovs septiņos vakarā, pie reizes gribēju visu tur reklamēto apskatīt.
Aizbraucu agrāk, bet Iesprūdu dikti ilgā materializētā teikā. Piecas minūtes iet tejāteris, tad atveras durvis uz… nākošo uzvedumu, un tā bez gala
Drusku labāku ūdensgabalu rādīja kinoteātrī uz milzīga ekrāna. Himalaju skati iespaidīgi!
Filmā galvenā persona bija meitenīte, kura paaugoties izskatījās pēc taizemiešu transvestīta, bez krūtīm, šaubīgu izskatu un balsi. Un tās personas priekšā indieši krita ceļos un visādi citādi pielūdza…
Nu būves tur grandiozas, kaut kas līdzīgs Baltajam Templim Čiangrajā.
Tikai vēriens cits! Te jau valsts naudiņu ielikusi, un ne mazo!
Vislabākais tomēr bija strūklaku šovs! Traucēja kārtējās teikas iestarpinājums, bet tas tomēr ir tikai IMHO.
Ēstuvē par 100 nopirku Dienvidindijas komplektu. Uz paplātes bija: plāna, kraukšķīga pankūka ar kartupeļu pildījumu - dosa masala, tad uttapa, bieza pankūka ar ieceptiem dārzenu gabaliņiem, vēl bija viens igli, tvaicēts plācenis no rīsu mīklas, pāris mērcītes un dārzeņu mikslis, ass kā izkapts…
Atpakal atkal par 200 rūpijām, prasīja 400…
Ielas malā labi ģērbti klerki nesteidzīgi ēd brokastis, tur pat arī tuktukisti un nabagi
23.septembris. Izrakstos
Viesnīca piedāvāja mašīnu ar šoferi uz dienu par 25$… Lēti, bet tur iekļauti fiksēti objekti un gan jau kāds veikals arī pa vidu, izvēlējos brīvību
Par 250 rūpijām un 50 minūtēm aizbraucu uz Qutab Minar 12 gadsimtā celts komplekss.
Vietējiem biļete 10 rūpijas, neindiešiem - 250!!!
Ja tas tiešām no tā laika saglabājies, tad gods un slava celtniekiem!
7m garš dzelzs stabs, nez arī no 12gs.? Tai laikā rūsu nepazina?
Plaši, zaļi visapkārt, katkādi susļiki skraida. Nezinu kas tās par drupām, bet interesanti
Sarunāju tuktuku uz Red Fort, piedāvāju 150, šis piekrita, vēlãk gan burkškēja ka tomēr par tālu, bet kas līgts tas līgts. Tiešām, celā stunda divdesmit. Nu bija jau gan arī sastrēgumi, bet šā kā tā tālu.
Red Fortā ieeja arī 250 rūpijas. Tur gan iekļauts arī kaut kāds vakara šovs, uz kuru netikšu…
Pie ieejas posteņi ar ložmetējniekiem
Šīs sievietes, grieza zāli ar kaut kādu rokas kapli. Blakus zālāju pļāva ar traktoriņu…
Kādu laiku pavadīju muzejā. Visi eksponāti no šīs vietas. Interesanti.
Ejot prom, pie ieejas jau tāda rinda…
No tuktuka fotografēts
policists
Bīna kravas mašīna. Izklausās ka viņai divtaktu dzinējs…
90% mašīnu saskrāpētas un paņurcītas.
velosipēdi viņiem tāda arhaiska paskata, motorolleri arī patrāpās izrakteniski
ja kas, visiem tuktukiem ir skaitītāji un tukeriem vienādas formas
Pirmo reizi braucu ar rikšu, divas stundas pa Old Deli. Šauras ieliņas, cilvēku pūļi
Sapazinos ar Akbar Rickshaw Driver pie Red Forta, viņs solīja īsto Deli parādīt
Kādu brīdi es arī pastūrēju
Bet jo tālāk jo biezāks…
Likām transportu "stāvvietā"
Pa ceļam Akbars atstāja pie apavu tīrītāja savas iešļūcenes, vecas, saplēstas
Uzvilka maiņas apavus un devāmies tālāk
apstaigājām garšvielu vairumtirgotavas. Un puisītis tik stāsta un stāsta…kur ievāc, kur ved pārdot u.t.t.
Staigājām, staigājām, kamēr uzkāpām uz jumta. Tur vēl viens rikšists ar tūristiem no… Japānas
Paskatīju pili kārtējo
Apnika man tas pasākums, metu mieru. Biju salīdzis par 175. Tik lēti tāpēc ka šis ieveda garšvielu tirgotavā un gan jau vēl kaut kur kaut kur grasījās. Normāls onka, betelriekstu sakošļājies dikti darbīgs, bet par daudz runāja, noguru… Vēl jau zēns nedaudz paprotestēja: kā tā, mēs vēl daudz ko neredzējām…
Ja vēl varētu pabraukt, tad nekas, bet sastrēgumi nereāli, gāju kājām, laika man pietiekoši
Iet arī nav vienkārši, bet jautrāk
kaut kur pusceļā piekritu rikšas piedāvājumam par 100 līdz New Deli
Aizveda, dodu 100, šis: tu man 200 solīji! Pasūtīju…
Viesnīcā iedeva istabīti kur nomazgāt muti un pārgērbties, Wi Fi arī atjaunoja. Sēžu, lasu, rakstu. Pēc pus stundas došos uz metro, tad lidosta, un tad jau bai bai Indija
Stunda ir jārēķina lai tiktu uz lidostu. Airport ekspresis 60 rūpijas
Cik nu saprotu svešvalodiski, tad tāda nauda tikai uz laiku, būs divas reizes dārgāk…
vai bija dārgāk un palika lētāk?…
nu kaut kas tāds apmēram
Nu jebkurā gadījumā arī divreiz lielāka nav nekāda zvēra nauda.
Nelabprāt laiž lidostā ja esi ieradies ātrāk kā trīs stundas pirms izlidošanas
…atņēma manas saliekamās šķērītes
Viņas ar mani ceļoja gadus piecus, nevienam netraucēja…
kaut gan var būt pats vainīgs, neieliku saimniecības makā kopā ar nesaprotamo drazu, bet plecu somā ar dokumentiem, laikam bija labi saskatāmas skanierī…
Tualetēs apkopēji pārâk izpalīdzīgi, atver kabīnes durvis, atgriež ūdens krānu, pienes papīra dvieļus
24.septembris. Deli - Cīrihe 01:15 - 06:20
Lidmašīnā deva Indiešu ēdienu, t. i. asu…
Cīrihes lidostā cenas sākas no 10 eiro! Nu labi, ir jau lētāk arī, bet paēst var par desmit. Ir viena ēstuve Lido stilā, tādas izvēles protams nav, un jāsaka ka nav nekādas izvēles, bet garšīgi
Jāsaliek sagrieztos dārzeņus trauciņā, trauciņu pavāram. Tas nozīmē ka būs trīsolu omlete ar taviem dārzeņiem, siers pa virsu. Var pasūtīt vienkārši ceptas olas, tad tur kaut kas līdzīgs kartupeļiem frī, tikai smalki sagriezti. Uz olītēm uzliku sačurkstināto bekonu un simpātiski saceptos dārzeņus… Tā man pēc Indijas ēdieniem tāda medusmaize bija
Daudz dāāārgu veikalu: kaviāra, pulksteņu, cigāru. Ienāca prātā doma - nopirkt cigāru kasti, tukšu, par visu savu gadā nopelnīto euro čupīti… pārdomāju… cita lieta ja pilna būtu…
Uz iekāpšanas uz tablo ir ne tikai reisa numurs un pilsēta, bet arī temperatūra tajā
Cīrihe - Rīga 11:40 - 15:10 …
------------------------------------------
Patērētais laiks transportā, apmēram…
- Lidosta - dzelzceļa stacija 1st
- Deli - Kalka 5,5st.
- Kalka - Šimla 5st
- Šimla - Manali 9st
- Manali - Kulu - Bhuntar 2st
- Lidosta - Varanasi - Lidosta 1,5st
- Lidosta - Deli - Lidosta 1st
- Pa Deli 5st
= 30st. ar zemes tr.līdz.
Kopā ar gaisu 48st…
------------------------------------------------------------------------------------------
Novērojumi
Indijā piedāvājums stipri pārsniedz pieprasījumu, tā ka jākaulējas…
Nepatīk kaulēties - vienkārši ej prom, panāks un nosauks zemāku summu
Ar indiešu diedelēšanu jāsadzīvo, nav ko cepties, šā kā tā labāk nepaliks
Indieši maz smēķē, vismaz sabiedriskās vietās. Smēķē tuktukisti. Betelriekstus zelē daudzi un tad spļauj sarkanu. Vēl viņiem patīk aiz lūpas sabērt sēkliņas un saldumus, pārdodas mazos maisiņos, mazākos par tējas maisiņiem
Divas reizes man lūdza atļauju kopā nofotografēties
Indieši nesteidzas, ar stipri retiem izņēmumiem, iet pat izteikti lēni
Deli ievēroju daudz zilo pārīšu, staigā rociņās sadevušies
Traucē kraukāšanās un spļaušana nu tieši kā vecie kīnieši
Arī sievietes spļauj, izliecas pa autobusa logu un ar baudu notecina siekalu
Vilcienu stacijās nesējam uz galvas saliek divus čemodānus, uz rokām sakarina somas un pat iepirkuma maisiņus.
Indieši ļoti labi izmanto otreizējās izejvielas. Papīrs. Veikalos, aptiekās, ielas pārdotuvēs, nopirkto ieliek maisiņos kuri izgatavoti no vecajām avīzēm/žurnāliem
Atvestais maisiņš no žurnāla vēl joprojām ir funkcionāls
Jāievēro
Noteikti jābūt līdz tieši tai bankas kartei ar kuru pirki bileti, lidostās(man tikai Bhuntar salīdzināja)un vilcienu stacijās nu riktīgi stigri skatās.
Krāpšanas
Salīgu rikšu par 100, aizbraucot galā šis saka ka runājām par 200. Protams pastāvēju pie sava, šis: nu tad vismaz 150… Nosmējos un gāju tālāk. Bet sākumā tas apstulbina. Tā ka jābūt gataviem strīdam vai līgtais cipars jāuzraksta uz papīra. Kaut gan šajā variantā tas varēja arī nenostrādāt, jo to simtnieku vinš pats piedāvāja.
Bija klasiskie varianti:
- Templis jau slēgts.
- Aizvedīšu par 20 rūpijām.
- Izdodoto naudu noteikti jāpārskaita, kādu simtnieku var aizmirst iedot (viens gadījums)
- Bojātas naudaszīmes, ja tādas iesmērētas, kāds ta paņems, vai banka samainīs, izņemot ja naudīte pārplēsta pa vidu un salīmēta (viens gadījums)
Nu, tiešām kolorīta tā Indija, ļoti.. lai neteiktu vairāk. Un mana pārliecība, ka es tur nē, nostiprinājās vēl vairāk! Paldies autoram. Lasīju un bildes skatījos ar lielu interesi.
Skatoties bildes, nevaru vien nopriecāties kāda es biju gudriniece,ka nenopirku lētās aviobiļetes uz Indiju
Paldies par aprakstiem, ir interesanti palasīt un paskatīt bildes !
Kas tur ir ar tiem video? No pirmās daļas tikai viens hyperlinks, pārējiem man vispār nekas nerādās. Juri, vai var tur ko salabot?
Paldies. Tiešām ļāva acerēties savu braucienu. Bija līdzīgi atgadījumi, kad "netīšām" aizmirsa atdod 100 rūpijas, un sarunāto 100 rūpiju vietā tuk tuk prasīja 200. Tūrisma aģenti, ar 'government" ofisiem utt. Ieteikums parējiem braucējiem paņemt līdzi stiklenes (nekūst) priekš bērniem, kas vienmēr tur būs lielā daudzumā.
Paldies par interesanto aprakstu. Man ļoti patika par Varanasi. Zinu, ka pati nekad nesaņemšos tur aizbraukt. Bet palasīt un vēl ar uzskatāmiem materiāliem, super. Paldies!
Paldies par aprakstu un bildēm!
Mani arī pārņēma prieks, ka nenopirku lētās biļetes Lai gan tajā brīdī, kad notika ceļakājiešu kolektīvā iepirkšanās, bija riktīgi grūti sev pateikt "nē".
Paldies!
Biju Indijā pirms gadiem 20. Mumbajā,Keralā un vēl kaut kur,ko jau vairs neatceros.Pa šiem gadiem nekas tur nav mainījies - skati pilnīgi identiski kā toreiz. Piederu pie tiem,kam Indija nepatīk. Ja ir lieka nauda,tad,tomēr, vajag 1 x mūžā tur aizbraukt arī tiem,kam šīs bildes un apraxts uzdzina šermuļus. Kaut vai tāpēc,lai būtu ko atcerēties,jo tas kultūršoks paliek atmiņa uz mūžu.
Apraksts un foto super. Parādīju arī sievai, tā bija liktenīga kļūda, uz Indiju būs jābrauc vienam
Paldies! Man patika i apraksts, i bildes (kaut gan dažas bildes man kaut kā nevērās vaļā. Varbūt tāpēc, ka lasīju mobilajā versijā? ) Bet datorā atkal man kaut kā lēkā viss teksts un to atkal norakstu uz to, ka PC nav tas jaunākais.