Kādus suvenīrus no Latvijas vedat ārzemniekiem?
(Pārlieku atsevišķā tēmā - Juris)
Ko pārējie dāvina, kad dodas pie ārzemju klientiem?
Es vedu maziņo balzāmiņu(ap 50 ml), mazo šampīti, rupjmaizi, Gotiņkončas, Lāču trīsstūrīšus, Serenādes.
Lietas, ko var apēst uzreiz, neaizņem daudz vietas, pat ja negaršo - mazie izmēri der degustācijai. Kaņepju sviests vēl rullē, un eksotikai nēģi želejā.
Taustāmus suvenīrus neatbalstu, jo tie neko nenozīmē cilvēkam, kas nav bijis LV, taču ja nu būtu vajadzība - izvēlētos vest lavandu smaržspilvenus, eko kosmētiku (tā ārzemniekiem ir ļoti dārga un ļoti rullē).
Vai kadam ir cenradis RIX E–sektora latvijas suveniru veikalam LB produkcijai, interese melnais balzāms 0.5L, 0.7L, 1L, varbut kada cita sektora izdevīgak?
50ml jau rokas bagaža taja škidruma maisiņa – bet tie stingri pec instrukcijas – ārstniecības nolūkiem 
Pēdējo reizi vedu Laimas Piena Lāse karameli skārda burciņā!
Ance33 - jā, šāds komplekts bija līdzi 2 iepirkuma maisiņi, kad devos nedēļas garā braucienā pie Krievijas piegādātājiem. Bija līdzi arī "minoga" un šprotes. Bet ir valstis, kur alkoholu nelieto (vai tēlo, ka nelieto). Rupjmaize citu vēderiem ir pārāk smags ēdiens, bet to augsti novērtēja norvēģa sieva, kas bija ieceļojusi no Krievijas Taču tas pats norvēģis šausmīgi saviebās, un ķeksēja ārā no mutes zobos ielipušo gotiņu, kas bija vēl pilnīgi svaiga. Šokolāde bieži galapunktā jau galīgi sakususi. Ar pārtiku ļoti jāuzmanās, un jāzina cilvēks, lai trāpītu desmitniekā. Taču ar priekšmetiem ir forši, ja tie birojā ir goda vietā, vai klienta mājās atraduši praktisku pielietojumu.
Taču tas pats norvēģis šausmīgi saviebās, un ķeksēja ārā no mutes zobos ielipušo gotiņu, kas bija vēl pilnīgi svaiga.
Nu bet protams, neuzmanīga iekošanās tik ķepīgā un lipīgā veidojumā kā gotiņa labākajā gadījumā var beigties ar izrautu plombu. Ja dāvina kaut ko tādu, saņēmēju noteikti vajag brīdināt par dāvanas specifiskajām īpatnībām, citādi var sanākt tā, ka dāvinātāju atcerēsies nevis ar labām emocijām, bet pavisam otrādi.
Dzērvenes pūdercukurā, šprotes ar rupjmaizi, knapsieriņus, nu tā lai eksotiskāk. Esmu vedusi arī dzintara rotas, magnētiņus ar Rīgas bildēm, grāmatzīmes, kur rakstīts Rīga vai Latvija.
Taču tas pats norvēģis šausmīgi saviebās, un ķeksēja ārā no mutes zobos ielipušo gotiņu, kas bija vēl pilnīgi svaiga.
Nu bet protams, neuzmanīga iekošanās tik ķepīgā un lipīgā veidojumā kā gotiņa labākajā gadījumā var beigties ar izrautu plombu. Ja dāvina kaut ko tādu, saņēmēju noteikti vajag brīdināt par dāvanas specifiskajām īpatnībām, citādi var sanākt tā, ka dāvinātāju atcerēsies nevis ar labām emocijām, bet pavisam otrādi.
Man gotiņas pašam neienāktu prātā vest klientiem, bet toreiz tās bija ar LIAA logo iesaiņotas speciāli nacionālā stenda vajadzībām izstādei (projekta vadītāja ideja). Pats parasti stenda traukam izvēlējos serenādi, jo pēc tām gan cilvēki atgriezās.
Bija līdzi arī "minoga" un šprotes.
Kura? Ne taču Kailija?
Man nebūtu nekas pretī ar Kailiju turnejā pa Krieviju paceļot. Iespējams, ka vismaz tad labāks rezultāts būtu bijis arī ar piegādēm. Biju piemirsis, kā krieviski ir nēģi, tāpēc uzreiz nevarēju atbildēt, ko esmu atvedis. Bet tad viņi sāka minēt, un pieminēja manas iecienītās dziedātājas uzvārdu, un atcerējos...
Sukādes - rabarberu, cidoniju, ķirbju utt.
Jau minētos balzāmiņus, krūzītes, pildspalvas, bieži vien Stendera produkciju vai kādus darinājumus no lina, reizēm arī pa kādam magnētiņam. Reizēm arī piemetu klāt kādu Serenādi vai šoko ar Rīgas bildēm uz iepakojuma.
Man pašai ļoti nepatīk saņemt ēdamos suvenīrus, it īpaši šokolādi, kas, manuprāt, ir visbanālākais no variantiem - ja nu vien ko pavisam mazu un kā piedevu.
Nedaudz offtop: Padomju laikos ieradās ungāru kolēģi. Līdzi krievu tulks no Maskavas. Restorānā nēģīšu uzkodas. Ungāri kaut ko jautā. Tulks samulst. "Kas par lietu? Tulks:"Viņi prasa ar ko tā zivs pildīta?".Kāds mūsejais tulkam:" Sinok ti nestesņaisa i skaži im čto eta riba farširovana sobstvennim gavnom"
man draugs tieši prasija paņemt lidzi neģus tējas želeja – tas kas tirgu €30/kilo, bus ka parasti tikai rokasčemoversija, palasijot regulu 185/2010 domaju var mierigi kadus puskilo plastmasa karbiņa ielikt – nav ne matu želeja, ne dzivnieks, ne katapulta. Bus arī vakara ko pašam paest ar vīna glazes
Paņems ciet par bioloģiskajiem ieročiem 
Ej nu izskaidro viņiem kas tie tādi par tārpiem.
Lina galdautus utml. izstrādājumus - ērti svara un vietas ziņā. Dažādas zāļu tējas, ogu sukādes. Ja pārtiku - tad labas kvalitātes konfektes - Laimas roku darba vai Emila gustava. Balzāmu, šprotes, nēģus un rupjmaizi varēs saprast tikai valstīs - bijušajās PSRS republikās. Pie tam to visu tur var arī nopirkt (nezinu kā ar šprotēm uz šo brīdi). Pārējiem šie ēdieni/dzērieni liekas tiešām jocīgi, ticiet man
Rimi Klēts veikaliņos var daudz ko atrast un ne tikai no pārtikas.
Vai kadam ir cenradis RIX E–sektora latvijas suveniru veikalam LB produkcijai, interese melnais balzāms 0.5L, 0.7L, 1L, varbut kada cita sektora izdevīgak?
E nezinu, B tikko paskatījos — cenas visos veikalos praktiski vienādas, 0,5 l = 11 EUR, 0,7 l = 14,5 EUR. Plus vēl visādi dārgie suvenīrkomplekti ar glāzēm, īpašajās pudelēs, skaistās kārbās utt.
Lidosta ir vienīgā vieta kur esmu manījis balzāmu plastmases bļašķveidīgajās pudelēs, ko ērti iebazt kabatā. Pilsētā nez tādas arī tirgo? Vai tas ir spec pasūtījums lidmašīndzērājiem?
0,5 l = 11 EUR, 0,7 l = 14,5 EUR.
plds, €20 par litru +/- normala cena lai nerupeties par checked bagažu
Roņa burzītā porcelāna krūzītes. Līdz šim visiem traki patikušas.
õ, beidzot kaut kas interesants! citādi jau apnika lasīt par visām latvju gastronomiskām un tautiskām preteklībam, ko es pat iedomāties nevarētu dāvināt biznesa partneriem civilizētās valstīs.
Neviens nav pieminējis "Prozit" konfekšu kasti....
Lidosta ir vienīgā vieta kur esmu manījis balzāmu plastmases bļašķveidīgajās pudelēs, ko ērti iebazt kabatā.
Cik skatījos, lidostā tajās plastmasas blašķēs ir tikai upeņu balzāms un Rīgas balzāms Element (kas ir balzāms + rums…). Oriģinālais nemaz nav. Cena lidostā 8,50-10,00 EUR.
õ, beidzot kaut kas interesants! citādi jau apnika lasīt par visām latvju gastronomiskām un tautiskām preteklībam
Tas jau izklausās pēc kārkluvācietības, viss latviskais ir slikts un apkaunojošs. Es uzskatu, ka nēģi un zuši ir pasaules līmeņa delikatese, Rīgas balzāms pasaules līmeņa liķieris. Ja kāds saņēmējs tos nespēj novērtēt, tad kaunēties vajadzētu viņam, ne zahujam. Tāpat kā kaunēties vajag tiem, kas nogrieza "sapelējušas" daļas no manis atvestā franču siera, nevis francūžiem, kas tādu pagatavoja. «Gotiņa» un «Piena lāse» arī ir kas tāds, ko es bez kādas aiztures vestu.
Laimas ražojumi gan ir kļuvuši stipri viduvēji un var nostrādāt tikai uz sentimentālo noti postpadomju telpā; dzintara rotas neesmu redzējis gaumīgi izpildītas; sukādes ir ok, bet nekas oriģināls. Lina izstrādājumus ir iespējams atrast gaumīgus.
Vislielāko izbrīnu, neizpratni un pēc tam sajūsmu esmu pieredzējis, kad ar francūžiem padalījos ar hematogenu. Tikai jāpasaka, ka gatavots no asinīm.
Interesanti varētu būt bišu produkti — ne tikai medus, bet arī propoliss, ziedputekšņi, peru piens utt.
Ārzemju latvieši man ir lūguši, lai atvedu Dziesmusvētku DVD.
Labieša alus varētu būt kaut kas tāds, ko citur nedabūt.
Rubeņu kūpinātās vistas.
Ja varētu atrast kvalitatīvu, asinsdesa varētu būt interesants suvenīrs, diemžēl vairums ražotāju to cenšas taisīt maksimāli lētu, ne gardu.
Neieteiktu lina galdautus, jo tos vini tad lieto lidz 1.mazgasanai....
Nu bet protams, neuzmanīga iekošanās tik ķepīgā un lipīgā veidojumā kā gotiņa labākajā gadījumā var beigties ar izrautu plombu.
Nekad neesmu redzējis tādu gotiņu, kas spētu izraut plombu… Nejauc ar īrisiem?
Šie produkti labi kalpo arī maisaimiecība – ritdienaj latte
bet ka porcelana latviešu makslinieka stradajošs paraugs man vairak patik tads ekzemplars (bija pirkts kaut kur vecrīgas,
(vienigais nav atbilstoša bļambuka, nevar mazgat automatiskamašinas, dargaks neka piebalgas variants)
Šie produkti labi kalpo arī maisaimiecība – ritdienaj latte
Kur šāds te brīnums ir nopērkams?
RITO veikalā Marijas ielā (droši vien arī citos viņu veikalos), esmu redzējis kāda interjera lietu veikala skatlogā Tērbatas ielā starp Ģertrūdes un Stabu ielu.
Kur šāds te brīnums ir nopērkams?
Sava laika fabrikai laikam bija vajadzigi papildfinanšu lidzekļi un vismaz divas reizes produkcija bija pieejama kuponu portalos:
cenu limenis bija draudzigs, vel slavenos latos
ja brauc uz Kubu, tad var vest abolus - mums divas dazadas vietas vietejie stastija, ka vinji vienmer priecajas par tadiem eksotiskiem augliem ka aboli