Salīdzini izmaksas: autoīre vs sab.trans.+ekskursiju pirkšana. Ja pārsvars pirmajai pozīcijai, tad baidīties no Melnkalnes ceļiem nevajag. Jebkurā valstī sākumā ir jāievērtē vietējo braukšanas stils un jāstūrē tieši tāpat kā viņi. Vienīgās bailes-tas, kurš stūrēs, redzēs mazāk!

 Pārvietošanās ar auto priekšrocības: tad, kad gribi un tur, kur vēlies! 

Melnkalnē ir fantastiski kalnu ceļi, tuneļi, pavisam noteikti ir jāņem nomā auto vai velo un tie jāizbauda.

Melnkalnē nav ekstrēmāka braukšana kā Latvijā. Noteikti vajag auto. Žabļakā gājām uz Ledus alu. Ledus ala nekas īpāšs, ceļšs uz turieni bij foršs. Taras kanjons ne ar ko neizcēlās, ja nu vienīgi ir vēlme nolekt ar gumiju. Melnkalnē kolosāli kalnu skati un romantiska jūras piekraste. Krievu gan tur bija daudz.

 Īsti nevaru atcerēties, bet šķiet, ka Melnkalnes kafejnīcās bij feins rēķina pasniegšanas princips: ne tā kā, CZ alus alus patēriņa vietās, kur uz galda novietotā lapiņā vilka IIIIIIII, izdzerto alus kausu stabiņus, bet pēc katra pasūtījuma norādīja, cik jāmaksā konkrētajā brīdī. Izpēti un saproti vai desertēnam ar vāl sanāks..... un beigu šampusikam ar rožu pušķi klātesošajām! Tā, lai nepaliktu kaunā! Viss godīgi. Iekšzemē nezinu, bet tuvāk jūrai kaut kā atmiņā palicis.

 Podgoricā nebij kur novietot autiņu un veikli repatriējāmies. Viss tāds līdzens un neizteiksmīgs. Būs jābrauc vēl.

Melnkalnē 2014.g. esmu apbraucis apkārt Kotoras līcim. Pēc iebraukšanas Melnkalnē tā bija pirmā robeža, kur tika prasītas pases un kur robežsargi iebāza degunu autiņā. Pēc robežas šķērsošanas uzreiz uzkrita tāda, kā padomju aura. Ceļi uzreiz palika manāmi sliktāki, nekā Horvātijā. Bet baidīties braukt pa Melnkalni nevajag, jo sliktāki nekā Horvātijā - tas nozīmē, ka tieši tādi, kā Latvijā :) Kaut ko īpašu melnkalniešu braukšanas stilā es nemanīju. Visādā ziņā, tik ķerti, kā rumāņi viņi neizskatījās - līkumos un pret kalnu uz apdzīšanu negāja. Melnkalnē braukšanas josla nav tik šaura, kā Norvēģijā (bez norobežojošām barjerām un stabiņiem, bet ar aizu ceļa malā uzreiz, kā beidzas asfalts), bet apmēram atbilst Latvijas šosejas platumam. Un Melnkalnes satiksmē nav arī tā haosa, kurš ir no Romas uz dienvidiem, sevišķi Sicīlijā, kā arī Atēnās, u.t.t. , arī Nīcā, Kannās, u.t.t. , kuru rada mums, Latvijas autobraucējiem neierastie motorolleru bari. Bet tajā stresā, ko mums, Latvijas autobraucējiem,  rada šī neierastā situācijas dienvidu pilsētu satiksmē, tas ir tikai mūsu pašu, mūsu nezināšanas, nemācēšanas, neinformētības dēļ, jo mēs, Latvijas četru riteņu transportlīdzekļu vadītāji neesam apmācīti, kā mums pilsētas satiksmē ir jāsadzīvo ar divu riteņu motorizētajiem transportlīdzekļiem. Bet par šo tēmu es gribētu iesākt atsevišķu diskusiju sadaļu, jo braukšana ar auto pa dienvidu pilsētām, tā ir neatņemama ceļojuma sastāvdaļa un tas autobraucēju analfabētisms, kas ir redzams Rīgas pilsētas satiksmē - par to noteikti ir jārunā!

Liels paldies par ieteikumiem. Bet es tomēr labprātāk dzirdētu vēl kādus ieteikumus bez ieteikuma nomāt mašīnu. Pie stūres tik droši tomēr svešā valstī ar svešu auto nejūtos. Tāpat arī finansiāli ras man mazāk izdevīgs variants. Jā, piekrītu - tas ir ērtāk. Tomēr ir gana argumentu pret.

Andžejs, minēji, ka Taras kanjons īpaši neizcēlās? Gumijas lēkšana man par traku. Rafting mēģināji? Kādi hakošanā tur ir maršruti? Ir ok?

Kāds tur ir organizētās ekskursijas pamēģinājis? Un sabiedriskā transporta biļetes labāk online vai uz vietas tomēr meklēt?

Raftings vasaras otrā pusē un it īpaši septembrī īpašu adrenalinu neizsauc, jo tad ir zems ūdens līmenis.

Ieteiktu paņemt no Bos-Hercog vismaz Mostaru un ja sanāk laika, tad vēl Sarajevu.

Sveiciens!

Noteikti iesaku paņemt raftingu pa Taras upi - nekad nebiju raftojis un ļoti patika. Žabaļjakā gan jārēķinās, ka var būt ļoti vēss (bijām septembra vidū pag.gad) un var līt lietus, jo esot viena no lietainākajām vietām Eiropā. Iesaku braukt pašiem - ceļi ir labi, nedaudz šaurāki nekā Horv''atija utt, bet nekas traks. Un Žabaļjak'ir ļoti sirsnīga kundzīte gados, kas runā tekkoši ENG, GER un visu par raftošanu izstāstīs, norezervēs un arī sniegs citus labus padomus.

Kotora un Budva ir skaistas vietas, tiesa netīrākas par Horvātījas standartu, bet man personīgi Melnkalne labāk patika nekā Horvātija. Budvā var rēķinātiesa ar diezgan skaļu apkārtējo nakts uzdzīvi. Iesaku Budvā paņemt kuģīti un aizbraukt uz netālu esošo saliņu- tāpat vienkārši padzivoties.

Tāpat pievienojos Hasto, ka vajadzētu paņemt Mostaru, noteikti ir vērts!

Piekrītu par Mostaru - viennozzīmīgi ir jāredz. Lai gan atšķiras protams no mana pirmā apmeklējuma tālajā 1986.gadā, kad pāri vēl nebija gājis karš. Bet nu jau sāk uzpravīties. Par Melnkalni - mēs izbraukājām ar sabiedrisko, jāņem vērā, ka vilcieni mēdz kavēties - un pat ļoti. Piemēram, no Belgradas uz Podgoricu vilcens kavēja 3 stundas - un vietējie to uzskatīja kā pašu par sevi saportamu , tā esot bieži un normāli. Tā kā, gadījumos, ja jāsastiķējas ar kādu citu transportu, tad var arī nokavēt. Man no Melnkalnes jūras piekrastes pilsētiņām labāk patika Hercognovi, pavisam netālu no robežas ar Horvātiju. Tur bāzējāmies un tad izbraukājām gan Kotoru (noteikti jāapskata un jāpaiet pa augsto mūra sienu, līdzīgi kā Ķīnas mūris ), gan citas vietas ar sabiedrisko vienā mierā. Jā Hercgnovi mazāk arī slāvu, ja tas ir būtiski. Melnkalne man ļoti patika, un vismaz pirms trīs gadiem bija arī lētāk izbraucama nekā Horvātija.

Mostara ir skaista un apmeklējuma vērta, bet tai nav nekāda sakara ar Melnkalni, kas pati par sevi ir skaista un interesanta!

Šeit arī ir pieminēta Melnkalne, moš kas noder http://www.celakaja.lv/forumi/balkani-rudeni

Nekāda vaina Melnkalnē ar auto braukt nav. Noteikti normālāk, nekā jau pieminētajā Sicīlijā (man ir nostiprinājies viedoklis, ka pie puslīdz intensīvas satiksmes aplis tur principiāli nav izbraucams atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem). Ja ir braukts pa kalniem, tad vispār bez problēmām.

Ja būsiet Budvā, tad nav vairs pārāk tālu līdz Melnkalnes simbolam - Sv.Stefana salai. Ļoti jau gleznaina vieta. Tur īpatnēji, ka vienā pusē pludmalē noteikti jāņem "ļežaki" par bargu naudu, bet otrā pusē neviens netraucē mierīgi smiltiņās atlaisties un papriecāties par ainavu.

Esot Budvā, par saprātīgām naudiņām bija pieejami izbraucieni ar kuģīti. Arī nebija ne vainas paskatīties piekrasti no jūras puses.

Manā uztverē Melnkalne vispār ir visskaistākā no Balkānu valstīm.

Pa kalniem iepriekš neesmu braukusi, bet var jau izprovēt to . Ja reiz visi tā uzsver par auto vajadzību, tad iesakiet, kur īrēt auto Melnkalnē? Pie mazajiem vai pie lielajiem tagad iepriekš internetā? Būšu tur pēc intensīvās sezonas - septembrī .

Pavisam nesen atgriezos no Balkānu ceļojuma, pārsvarā pa Melnkalni. Šoreiz gan vairāk visu baudoša un maz plānojoša ceļotāja lomā, tomēr savu ieskatu varu sniegt.

Izskatījās, ka autobusu satiksme tur principā eksistē, arī nomaļākos reģionos - tiesa, cik ļoti tai var uzticēties un cik bieži kas kursē, grūti pateikt. Pašiem bija īrēts auto no Serbijas - ar Dacia Logan mierīgi izbraucām kalnu un šauros Kotoras līča ceļus. Vietējie šoferīši bija pēc mūsu skalas trakākie, tomēr jāatceras, ka viņi tos ceļus braukā diendienā. Palaid viņus pa priekšu, un turpini braukt savā tempā. Budvā lietainas darbdienas vakarā nācās sastrēgumā sēdēt stundu, un mēs pat necentāmies tur iebraukt - augusta sākums/vidus gan arī ir aktīvākā tūrisma sezona. Ja pūļi nevilina, tad pludmales labāk meklēt Kotoras līča apkaimē - tur pludmale, var teikt, ik uz soļa, un istabiņas par mērenām cenām var dabūt pāris soļu attālumā no ūdens.

Aizraujošu ceļu tur ir daudz, grūti pat izcelt vienu. It kā īpaši slavē Taras kanjonu, tomēr jebkurš kanjona ceļš ir ievērības cienīgs. Varu ieteikt Kotor-Cetinje - tiešām elpu aizraujoši, plus ir vērts par 2eur/persona cenu iebraukt Lovčenas nacionālajā parkā un aizdoties kaut līdz Njegoša mauzolejam, kur pēc 400 pakāpieniem sekos brīnišķīgi skati. Pašā mauzolejā gan nebiju - pārāk patika ainavas.

Žabljaka noteikti ir izcils pieturas punkts, ja plāno slēpot/kāpt kalnos/doties pārgājienos. Tad gan jāpēta sīkāk, kuras ir tās vērtīgākās takas. Pilns ar tūristiem pie Melnā ezera, kas turpat netālu - atkal par ļoti komerciālu padarīts dabas nostūris. Kopumā gan biju pārsteigts par lielo tūristu daudzumu, un ne tikai piejūras zonā. Arī divas latviešu mašīnas pa ceļam pamanīju - viena ar divriteņiem līdzi.

Un Kotora arī ir pieturas vērta. Piekrītu, ka pa mūri ir vērts pakāpelēt, bet īpaši iesaku taku, kas ir aiz mūra. Tur pa lodziņu jāizlien un tad varēsi dancot ar kazām ap drupām un baznīciņu.

Braukājām pa Melnkalni bez jebkādām problēmām - nu bet, protams, pa kalniem diezgan braukāts

Ja aktīvā atpūta, tad Durmitoru vajag obligāti iekļaut, un tur bez auto daudz ko palaidīsiet garām. Piemēram, kāds te minēja, ka Taras kanjons nekas īpašs neesot. Ja aprobežojas ar vietu, kur kanjonu šķērso galvenais ceļš, varbūt arī tā - kaut gan arī tur bija skaisti. Bet, ja zina labākos skatpunktus, tādus kā Ćurovac netālu no Žabļakas, tad būs ko redzēt. (Protams, arī raftings, bet to neizmēģinājām.)

Ir vēl arī Pivas kanjons tuvāk Bosnijas robežai, arī iespaidīgs. Tur bez auto nekādi netiksiet.

Durmitora kalnos bijām dienas četras, nelieli, bet ārkārtīgi skaisti. Kāpiens Bobotov kuk - estētiskā ziņā varbūt vislabākais, kādu ir nācies veikt (un Alpi ir izstaigāti visai pamatīgi, Kaukāzs arī mazliet).

Kotorā arī ir forši, mums tas bija labs relax pēc kalniem. Tālāk uz dienvidiem nebijām.

No jūsu septiņām dienām droši vien dalītu četras Žabļakā (Durmitors) plus trīs piekrastē. Vai piecas plus divas - atkarībā no laikapstākļiem, cik aktīvi gribat būt un cik daudz paspēt utt.