Man te tāds pamuļķīgs jautājums, varbūt kāds zin. Vai mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, autonomas savos auto ievieto kaut kādus GPS raidītājus / uztvērējus, pēc kā varētu bez problēmām noteikt tā atrašānās vietu? Ja lieto, varbūt tikai dārgā gala modeļos?
Lieta tāda, ka paņēmu auto Horvātijā, un vajadzētu pavisam nedaudz iebraukt Slovēnijā. Skatos noteikumus, aizliegts tas nav. Bet vajadzēja brīdināt pie saņemšanas, un, protams, nomaksāt kādas tur naudiņas pa virsu. Gribētos zināt, vai viņi var pieķert, ja braukšu tāpat. Formālā robežkontrole mani nebiedē (viņiem tur līguma nosacījumi ir galīgi pie kājas), tāpat nesatrauc tas, ka Slovēnijā nedarbosies apdrošināšana. Vienkārši gribētos zināt, vai mani nevar netīšām pieķert, tā teikt, uz karstām pēdām. Pēc tam vēl mēģinās piešūt, ka esmu mēģinājis viņu autiņu nospert.
Gadus 5-7 iepriekš, Rumānijā, redzēju izvērstu TV pārraidi par draiskajiem rumēņu puišiem, kuri akurāti, ar kreisajām pasēm bij ņēmuši ārvalstīs biezos autiņus un bez sirdsapziņas pārmetumiem taisnā ceļā devušies mājup! Lai šo te autiņu pārformētu kā nepieciešams. Savām vajadzībām un pārdošanai. Protams, robežzēni (ROM) ar tajā visā bija iesaistīti. Kā viņus notvēra? Visticamāk pārāk aizrāvās ar šo rūpalu. Bet tagad pieļauju ( kā jau Tu rakstīji), ka dārgajās mašīnās kaut kāda fīča varētu atrasties.
Piemērs 2015. Haka (Jaca, Spānija). Ar ESP ņemtu auto džeki aizbrauca uz FRA. Ļoti tālu nē, bet kāds strēķis bij. Atgriezās bez pārmetumiem. Mēs nedevāmies ne uz FRA, ne Andoru. Baidījāmies!
Lai runā vairākkārtēji likumpārkāpēji!
Islandē pavisam ne jaunā autiņā bija atklāti uz paneļa zem vējstikla novietota iekārta ar uzrakstu GPS. Dažādās valstīs ir dažādi noteikumi, ne tikai par iebraukšanu ārvalstīs, bet arī, piemēram, par nebraukšanu uz konkrētiem 4x4 domātiem ceļiem Isalndē, vai neizbraukšanu pārāk tālu Austrālijas 'outback'. Tā kā domāju, ka šādas ierīces automašīnās ir un ne vienmēr tas atkarīgs no dārguma.
ja ir ļoti liela vēlme uzzināt vai auto ir uzstādīta attiecīgā ierīce vajag vienkārši piezvanīt tehniskajam atbalsta dienestam, ka nevar iedarbināt auto,ir grūti izstāstīt atrašanās vietu un vai viņi paši nevarētu noteikt auto dislokācijas vietu kur sūtīt tehn.palīdzību,no atbildes būs viss skaidrs,nenoliekot klausuli pateiksi ka auto par brīnumu pieleca-viss ok -palīdzība vairs nav nepieciešama
Minēšu, ka GPS iekārta mūsdienās ir visiem autonomas autiņiem, izņemot varbūt kādus mazos kantorus drošās vietās. Vai daudzi no viņiem izmantos GPS informāciju, lai piestādītu rēķinu par izbraukšanu ārpus noteiktās teritorijās, nevis auto atrašanai, - nezinu. Horvātijā gan jau varētu. Mana pieredze ar otrādu mēģinājumu uz tās robežas bija tāda, ka Horvātijas robežsargi neielaida no Slovēnijas, jo Itālijā nomātam auto bija reģistrācijas apliecības kopija, nevis oriģināls.
Man ar Avis Izraēlā nejauši sanāca iebraukt West Bank, kas bija kategoriski aizliegts. Nekādu sankciju.
Kādus gadus atpakaļ no Beģijas aizbraucu uz Franciju, kas nebija atļauts, taču arī nekādu sankciju nebija. Tiesa, auto nodošana izpaudās, kā atslēgu iemešana lidostā kastītē.
Man reiz Turcijā nomā iedeva labāku auto, nekā biju rezervējis, bet ar tekstu, ka vēlāk samainīs uz manu rezervēto klasi. Es šiem saku, ka būšu tādā un tādā pilsētiņā (stundas brauciens no nomas vietas), bet nezinu konkrēti kur un cikos. Saku, lai zvana, ar domu ka telefonu izslēgšu un palikšu pie esošā auto. Pēc pastaigas pa pilsētiņu, pie auto jau dežūrē nomas džeks un saka - maināmies . Nedomāju, ka viņš mani atrada nejauši, visdrīzāk ka bija GPS.
Es tikai domāju, ka šitādai izsekošanai vajdzētu būt pretrunā ar kaut kādiem personas datu aizsardzības likumiem. Tas ir, pat, ja sistēma ir uzstādīta, viņi drīkst to izmanto vai nu pēc klienta lūguma, vai arī, ja klients pazūd un neatgriež laikā mašīnu. Citādi sanāk, ka viņi var visu laiku izspiegot, kur klients atrodas, un tas zināmos apstākļos cilvēkiem varētu nepatikt.
Vienīgi, ja nu sekošana automātiski aktivizējas, ja tiek pamesta valsts (un tas ir pretrunā noteikumiem) - to vēl varētu saprast.
Mums nomas līgumā bija jau minēts, ka auto ir aprīkots ar GPS.
Lielākā daļa mūsdienu auto ir aprīkoti ir GPS uztvērēju - ierīci kas ļauj noteikt atrašanās vietas koordinātas un tiek izmantots iebūvētajai navigācijai.
Cita lieta ir raidītājs (parasti mobilais GPRS/3G modems), kas nepieciešams lai šīs koordinātas noraidītu auto īpašniekam, izīrētājam, FBI, NSA, FSB, KGB utt. Tās jau ir papildus izmaksas ne tikai par ierīci, bet arī datu pārraidi kāda mobilā operatora tīklā.
Tākā patiesībā saukt auto atsekošanas ierīci par GPS ir ne līdz galam korekti
Ar apdrošināšanu jokot var vien tad, ja samaksāt par auto pilnu cenu ir kā bulciņu nopirkt. Labāk tad pašam papildu nopirkt.
Datu aizsardzības faniem - izseko auto (kustamu īpašumu) nevis cilvēku/-s, kas tajā atrodas, prasmīgam advokātam tā varētu būt milzu starpība. Galu galā sabiedriskajam un kravas transportam tā tagad vai obligāta prasība, iespējams, ka nomas auto var kvalificēt kā sabiedrisko transportu.
Par cik GPS sensori paliek aizvien lētāki, auto ražotāji arī privātajiem auto tos liek iekšā.
Datu aizsardzības faniem - izseko auto (kustamu īpašumu) nevis cilvēku/-s, kas tajā atrodas, prasmīgam advokātam tā varētu būt milzu starpība. Galu galā sabiedriskajam un kravas transportam tā tagad vai obligāta prasība, iespējams, ka nomas auto var kvalificēt kā sabiedrisko transportu.
Bet, ja līgumā ir tikai viens vadītājs, tad tak pat ezim skaidrs, ka auto bez šī vadītāja nekust no vietas! Ja auto stāv, tad, protams, vadītājs var no tā attālināties neireobežoti, bet, ja auto ir kustībā, tad vadītājam (ja viņš nepārkāpj līguma noteikumus un nenodod auto citam) tur jābūt iekšā 100%.
Un auto evakuācija (noteikumu pārkāpšana, avārija etc.)? Nozagšana ...
Drusku offftopic, bet gribētos zināt - jau jau šīs ierīces ir viegli pieejamas un nav dārgas, kur es Latvijā savam autiņam tādu varētu ielikt?
Šitais būt neaizvietojams nozagšanas gadījumā (ja pieņemam, ka to var noslēpt tā, lai zaglis uzreiz neatrod un neizmet ārā), bet nu katrs jau varēs atrast daudzus pielietojuma veidus arī ikdienā.
Domāju, ka arī uzņemumu vadītājiem būtu interesanti uzzināt, kur viņu darbinieki braukā ar dienesta auto. Kād varbūt ar ko tādu ir saskāries?
Ir divas dažādas ierīces - vienkārši GPS trakeri, kas varētu būt noderīgi, lai noskaidrotu pēc fakta, kur cilvēks bijis, vai nav pārkāpis nomas noteikumus utt. Tās var vienkārši un lēti nopirkt ebay/aliexpress pēc atslēgvārdiem "gps tracker". Otrs ir ierīces, kur var tiešsaistē noskaidrot, kur ir automašīna (zādzības gadījumā, vai piemēram, lai aizsūtītu tehniskā atbalsta dienestu), šīm vajadzēs signālu kaut kā pārraidīt "mājās" un tad visdrīzāk būs nepieciešams mobilais internets vai kas tamlīdzīgs. Kā lētu variantu redzu tādu, nopērkam vislētāko android telefonu no ebay/aliexpress, ieliekam kaut kādu lētākā pieslēguma SIM karti, kas nodrošina datu pārraidi, pieslēdzam pie auto akumulatora ar USB adapteri kaut kur paslēptu telefonu un jebkurā brīdī ar Android Device Manager, skatāmies, kur ir telefons/auto. Kopējās izmaksas varētu būt zem 30 EUR + SIM karte ar pieslēgumu.
Mans variants ar telefonu, protams, nebūs tik advancēts, kā gatavie risinājumi, bet noteikti lētāks. Un arī mierīgi var redzēt, kur auto bijis ar Google Location History:
https://maps.google.com/locationhistory/b/0
Nav slikta doma, vēl pievienojam telefonu pie auto stereosistēmas un nozagšanas gadījumā zvanam uz auto un brēcam pa visu salonu, lai logi dreb un bingādiņas plīst "Tev nebūs zagt!"
Mēs uzņēmumā izmantojam www.mapon.lv pakalpojumus
šajā sakarā intresants raksts http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/304917-ramirent_lauj_pazust_nozagtajai_tehnikai_un_pec_tam_piedzen_zaudejumus
Mēs uzņēmumā izmantojam http://seeme.eu/
Paldies visiem par atbildēm! Laikam jau būs jātic, ka ar lielu varbūtību kaut kāds verķis arī nomas mašīnā, visticamāk, ir uzstādīts. Cits jautājums, vai viņi vienmēr operatīvi izmanto tā datus.
Ak, jā, ja gadījumā kādam interesē, varu ziņot par rezultātiem. Rūpīgi izpētījis līgumu, secināju, ka tajā ir valstu saraksts, kur nedrīkst braukt (visādas tur Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Āfrikas valstis u.c. - standarta komplekts), bet kaimiņvalstu, t.sk. Slovēnijas, sarakstā nebija. Līdz ar to vienīgais, kas varētu atturēt mani no braukšanas bija rezervācijas noteikumi - bet līgumam, loģiski, taču ir lielāks spēks.
Sanāca iebraukt pavisam nedaudz, ne vairāk par 15 km no robežas uz pāris stundām. Kā jau varēja gaidīt, tas palika nepamanīts, nekādu sankciju pie atdošanas nebija. Domāju, ka vēlāk kaut ko piestādīt arī nebūtu korekti, ja jau mašīnu pieņēma un pārbaudīja.