Paysera
Vai kāds ir izmantojis www.paysera.lv
Esot strauji augošs leišu uzņēmums, kas ietaupījis klientiem miljoniem EUR naudas pārskaitījumos. Maksājums uz ES valstīm 0,20 EUR - gluži kā starp Latvijas bankām.
Uz ES valstīm caur banku (Swedbank) ir 0,28EUR par pārskaitījumu. Vismaz cik es esmu skaitījis uz IT, ES, DE, bet šī ideja ļoti laba.
Šis bija aktuāli, kad maksājumi uz ārzemēm maksāja vairākus eiro. Tad man lietuviešu klienti itin bieži skaitīja caur paysera. Tagad arī vēl pa kādam maksājumam gadās, visdrīzāk pēc inerces. Bet vispār kopš starptautiskie maksājumi EUR maksā daždesmit centus, es šim lielu jēgu neredzu, un pat taupīgie lietuvieši tagad pārsvarā skaita pa taisno ar bankas pārskaitījumu.
viens no lielākajiem vienotās valūtas ieviešanas labumiem iedzīvotājiem ir aizliegums starvalstu pārskaitījumiem piemērot komisijas, kas pārsniedz iekšzemes maksājumiem piemērojamās. tas šeit forumā jau iepriekš ir apspriests, taču ātrumā nevaru atrast. īsumā:
kopš latvija pievienojās eirozonai, visiem pārskaitījumiem eur (arī dažām ne-eur valūtām, kas pielīdzinātas vienotajai valūtai, sīkāk meklēt forumā vai ec dokumentos) visu eu dalībvalstu un tām pielīdzināto valstu ietvaros nedrīkst piemērot komisijas, kas pārsniedz iekšzemes maksājumiem piemērotās.
praktiski tas nozīmē, ka klientam, kuram piemērots standarta hbl cenrādis, starptautiskie eur maksājumi eu ietvaros nedrīkst maksāt vairāk par iepriekš norādīto apmēru. klientam, kuram tiek piemērots individuāls cenrādis ar, piemēram, 0 eur komisiju iekšzemes eur maksājumiem, arī visi starpvalstu eur maksājumi maksās 0 eur.
uzskatāms piemērs šo noteikumu labvēlībai patērētājiem ir vakareiropas standarta prakse komisiju par eur maksājumiem (eu ietvaros) neiekasēt vispār.
Šis bija aktuāli, kad maksājumi uz ārzemēm maksāja vairākus eiro. Tad man lietuviešu klienti itin bieži skaitīja caur paysera. Tagad arī vēl pa kādam maksājumam gadās, visdrīzāk pēc inerces. Bet vispār kopš starptautiskie maksājumi EUR maksā daždesmit centus, es šim lielu jēgu neredzu, un pat taupīgie lietuvieši tagad pārsvarā skaita pa taisno ar bankas pārskaitījumu.
kas arī ir visnotaļ racionāli un pamatoti - starpbanku maksājumi ir gan 1) apdrošināti ar valstu depozītu garantijām, gan 2) stingri limitēti laikā (nedrīkst pārsniegt divas darba dienas). uz nebanku maksājumiem, protams, šīs garantijas var neattiekties.
Paceļu vecu tēmu. Man viens sadarbības partneris (Lietuvietis), dikti grib lai es atveru norēķinu kontu savam uzņēmuma Paysera. Un tad caur to notiktu visa darbība ar viņu. Tā ir interneta platforma Lietuvā. Īsti nesaprotu kāpēc tas ir vajadzīgs. Tad nu skatos kas un kā, bet gudrāks netopu.
Vienīgais kas man nāk prātā, ka ar paysera palīdzību viņi kaut kādā veidā var ierobežot mana uzņēmuma iespējas tikt pie naudas kaut kādā laika posmā, lai gadījumā ja pircējs atgriež preci kaut kādā laika posma, tad viņiem būs garantijas ka būs man tā nauda ko atgriest. Cits nekas man prātā nenāk.
Un nesaprotu, vai viņiem ir izsniegta kāda tur bnakas license un, vai uz manu naudu attieksies garantētā atlīdzība, ja šie pazudīs?
Buici, kā būtu uzprasīt tam klientam pa tiešo, kāpēc viņš tik ļoti vēlas, lai Tu atver kontu Paysera? Mana spekulācija - viņš vēlas ietaupīt pārskaitījuma izmaksas (0.30-0.50€) uz citu banku 
Pirms Lietuva pievienojās eirozonai un attiecīgi pārskaitījumi uz Latviju sāka maksāt tikpat cik uz citu banku Lietuvā, man arī bija konts Lietuvas bankā, lai klientiem man maksājot nebūtu jāmaksā lielā starpvalstu maksājuma komisija (tas daudzus mazos atturēja no sadarbības). Bet kopš Lietuva ir eirozonā, kontu Lietuvā slēdzu un visi man mierīgi maksā uz Latvijas banku.
Pērkot makšķerēšanas karti Latvijā, maksāju ar bankas karti caur Paysera, tur bija teksts, ka ja maksāšu no paysera konta, ietaupīšu laikam 20, vai 30 centus.
Varbūt Lietuvietis grib mazāk maksāt par pakalpojumu.
No mana mazā zvanu torņa skatoties, šaipusē tā laikam tiek izskatīta kā nopietna alternatīva aptrakušajām tradicionālajām bankām, diezgan nopietni kantori, ar ko saskaros, jau dod rekvizītos kā vienīgo vai vienu no norēķinu veidiem. Arī pats apsveru šo iespēju vēl vienam groziņam, kur olas turēt.
Vienīgais kas man nāk prātā, ka ar paysera palīdzību viņi kaut kādā veidā var ierobežot mana uzņēmuma iespējas tikt pie naudas kaut kādā laika posmā, lai gadījumā ja pircējs atgriež preci kaut kādā laika posma, tad viņiem būs garantijas ka būs man tā nauda ko atgriest. Cits nekas man prātā nenāk.
Tieši tā darbojas 220.lv ar savu mārketplace figņu. Grib paturēt 30 dienas tieši atgriešanām etc.
Kas ir kosmoss - gan 100%, gan 30 dienas
paysera manā skatījumā tāds pats revolut-veidīgs u.c. līdzīgo servisu pasākums vien ir.
Jā, alternatīva bankām priekš tiem, kam bankas apnikušas vai izvirza pārmērīgas prasības.
Izskatās, ka paysera tīri labi prot sadarboties ar uzņēmumiem, ja jau tāda piekrišana.
Ja ir citas maksāšanas iespējas, tad neizvēlieties paysera, jo komisija būs kā par pārskaitījumu uz citu banku. Es izvēlējos savu banku - Swed, bet pārdevējs ierosināja piesaistīt arī paysera un solīja kādu atlaidīti - dažus centus, bet izdevīguma vietā par to saņēmu komisiju. Vajadzēja izvēlēties jeb ko citu, tikai ne šo.
Tas no paysera uz paysera? Citādāk taču parastais SEPA maksājums, kur EU visur jābūt vienādiem noteikumiem.
Tas bija pirkums Latvijas internetveiklā kuram varēju iztikt tikai ar Swed banku un nepiekrist paysera iesaistīšanai. Vai maksāt ar karti vai Paypal. Nesaprotu kāpēc veikals ieteica šo neizdevīgo darījumu.
Jā, pilnīgs debils sviests - 220.lv līdz šim bija parasts norēķins ar Swedbank internetbanku, bet tagad ir norēķins ar Swedbank internetbanku caur Paysera, kur nauda procesā skaitās no Swed uz "huizinkādu" citu banku, kas papildu maksā 0.36eur.
swedbank izcilā ideja neiekasēt komisiju par swed<->swed pārskaitījumiem un ņemt komisiju par pārējiem ir vispār murgaina.
Vispār ļoti kaitinioši, ka LV veikali joprojām kā pamata metodi pirkumu apmaksai izmanto sepa pārskaitījumus nevis maksājumus ar karti.
Maksājumiem ar karti ir papildus izmaksas, diemžēl.
swedbank izcilā ideja neiekasēt komisiju par swed<->swed pārskaitījumiem un ņemt komisiju par pārējiem ir vispār murgaina.
Vispār ļoti kaitinioši, ka LV veikali joprojām kā pamata metodi pirkumu apmaksai izmanto sepa pārskaitījumus nevis maksājumus ar karti.
Vai tad citur savādāk? Luminor tas pats, vien konta apkalpošanas maksā var paredzēt arī pārskaitījumus bez papildu maksas.
Ar kartēm ir ne tikai papildmaksa, bet arī birokrātiska jezga, kam visi (mikro, nano u,c, sīkie, par privātpersonām-saimnieciskās darbības veicējiem i nerunājot) nemaz nevar kvalificēties.
Darbā 1 kolēģim bija lielie brīnumi, kas tas tāds paysera. Beigās izdomāja, ka tā ir Lietuvas banka.
Jā, jā. "Banka".
Nepūlējos neko skaidrot tādiem kadriem, kas neko vairāk par savu dārgo swedbanku nav dzirdējuši un dzirdēt negrib.