Tevis norādītajam rakstam tikai pārskrēju ar acīm. Es nesaprotu, kāpēc ir jāpalielina trafiks šiem, ja par tiem pašiem procesiem daudz mākslinieciskāku aprakstu var izlasīt http://www.izdevnieciba.com/book.php?isbn=9984-663-69-8. Kā zināms, puisis pat Nobela prēmiju ir dabūjis.

Pie sevis pasmējos par tādām common sense atziņām kā neskatīties acīs. Es to katru dienu izmantoju, lai attālākos kvartālos, kur mani nepazīst, neiedrošinātu tuktuku vadītājus mani uzrunāt, savukārt mani kaimiņi tā dara, kad negrib mani iedrošināt pakomunicēt ar viņiem mums abpusēji svešajā angļu valodā.

Ja Tev jāzina, vai tiešām Johannesburgā ir tik traki, lai saprastu, vai pirkt biļeti uz turieni, tad atbilde šķiet pašsaprotama: jāpērk steidzami, jo viss paliek tikai sliktāk (всë плохо).

Man Johannesburgā sanāca iepazīties ar balto vīrieti spēka gados, kurš tur jau gandrīz desmit gadus dzīvoja pēc pārcelšanās no Riodežaneiro. Kad viņš šito pateica, es sāku smieties un teicu: lai būtu drošāk, vai ne? Viņš uz to pilnīgi nopietni atbildēja: nu vispār jā, un sāka stāstīt savas personīgās baikas par aplaupīšanu uz ielas. Ar viņu tas esot noticis vienreiz Johannesburgā un vairākas reizes Riodežaneiro. Viņš bija sevišķi apmierināts ar to, ka Johannesburgā atņēma tikai maku, bet Riodežaneiro esot bijis jāšķiras arī no apaviem un labākajiem apģērba gabaliem. Pasauli mēs iepazīstam salīdzinājumā, vai ne?

Un, kad brauksi uz Dienvidāfriku, netriecies uz Krīgeru, ja vien Tev nav vajadzīgs ķeksītis, ka esi bijis Krīgerā kā visi. Ja gribas vērot visādus zvērus, to daudz labāk var izdarīt vairākos citos parkos gan tai pašā Dienvidāfrikā, gan blakus valstīs.

Jā, tāda bija doma. Jo Wikitravel saka, ka kļūst labāk. Bet tur bieži vien raksta vietējie, kam patriotiski maldīga tieksme izlikties, ka situācija labāka kā realitātē.

Man tādu ilgtermiņa novērojumu labāk–sliktāk nav. Es par to всë плохо izteicos Tavas saites ietekmē. Tās piecas reizes, kad esmu bijusi Johannesburgā, vienmēr viss bija apmēram vienādi. Amerikāņi, kas visu zina labāk , arī, šķiet, uzskata, ka situācija ir visu laiku samērā līdzīga (sk. https://www.osac.gov/pages/ContentReportDetails.aspx?cid=15318).

Johannesburgā sanāca pabūt divas reizes un pirmo reizi sajūta tiešām nebija patīkama - līdzīgi kā rakstā, baltos neredzēju vispār, izņemot dažus bomžus. Pilsēta nesmuka un netīra. Visu laiku jutos apdraudēts. Savukārt, otro reizi, jau nekādu apdraudējumu vairs nejutu. Kā jau visās valstīs - ir rajoni, kur labāk nerādīties un vēl jo vairāk naktī. Citādi, tomēr policisti ir uz katra stūra un pilsēta tādējādi ļoti cenšas pārliecināt, ka ir droša. Parunāju ar vietējiem, un tie teica, ka situācija ir nesalīdzināmi drošāka, kā tā bija prms 10 gadiem, un ka, piemēram, Pretorijā situācija ir daudz nedrošāka. Pilsētas centrā darīt nav ko, bet ap Johannesburgu var atrast intereseantas nodarbes un apsakates objektus. Tai pat laikā no visas Dienvidāfrikas Johannesburga bija vienīgā nepatīkamākā vieta un vieta, kur adiez vai gribas atgriezties.

PS. Cik cilvēku, tik viedokļu - man Kruger ļoti patika un es noteikti ieteiktu to apmeklēt, bet nu varbūt tāpēc, ka man paveicās ieraudzīt ļoti daudz dzīvniekus tuvumā. Grozies kā gribi, citos parkos nav tik liels dzīvnieku klāsts. Pie tam blakus Kruger bija skaistākās dabas vietas DĀR kā Blyde River Canyon.

Pirms četriem gadiem pastaigājoties dzirdēju saucienus "white meat", bet laikam mani "mazie" izmēri nobaidīja, bijām trīs tādi, tajā pašā dienā citiem ceļotājiem no Latvijas tika atņemts viss, ko varēja ātri noraut. es personīgi tur neatgrieztos.

 Tā, kā bieži palasu kaimiņvalsts "rakstnieku" apcerēto par valstīm, tad stabili -50; -60%. Reizēm šķiet vai esam bijuši vienās un tajās pašās? Mums DĀR brauciens šopavasar nojuka. Tauta negribēja čikāties ar vīzu iegūšanu. (un galvenais maksāt par tām!)

 Es bez saspringuma varu "uzcept" vurdulaku stāstu par ES sastāvā esošās Bulgārijas pilsēteli ar zīmīgu nosaukumu Zvezdets pie Turcijas robežas. Tur arī bij totāls achtung!

ir vai nav bīstami Johannesburgā tas laikam kā paveicas, pašam nekādi nepatīkami pārsteigumi negadījās ne Johannesburgas centrā ne arī citur valstī, lai arī vairākas reizes nāca klāt sveši vietējie baltie cilvēki un brīdināja lai uzmanās. Kā Ilmis teica tiešām sajūtas Johannesburgā nebija tās omulīgākās, jo bijām kā divas baltas vārnas melnajā ielas masā. Krīgera parka apmeklējuma iespaidi būs atkarīgi cik no lielā piecnieka pārstāvjiem tur būs redzēti. Man arī  parka apmeklējums patika, ja nepaliek tur pa nakti tad jācenšas tur ierasties agri no rīta uzreiz pēc parka atvēršanas. Pirms brauciena salasoties dažādus briesmu stāstus pats arī biju sagatavojis maku ko atdot uz pieprasījuma nokomplektējot to ar vairākām nederīgām kredītkartēm un čupiņu ar dažādu valstu mazvērtīgām banknotēm. Nu un pats par sevi saprotami ka visādi zelta gredzeni un auskari tika izņemti, noņemti un atstāti mājās.

Man Krīgers patīk mazāk par vairākiem citiem parkiem nevis tāpēc, ka «tur nekā nav», jo tur, protams, ir viss kas, bet gan tāpēc, ka manā izpratnē tur ir par daudz asfaltētu šoseju un par daudz izskausts pirmatnības moments (ļooooti liels zoodārzs), ko ir izdevies saglabāt pat vairākiem stipri mazākiem parkiem. Manuprāt, tieši šo šoseju dēļ Krīgerā tiešām visi redz visu (un es nebiju izņēmums), jo dzīvnieciņiem jau arī patīk gludi celiņi

Mēs neizmantojām praktiski nevienu asfaltētu šoseju un domāju, ka tieši tāpēc redzējām ļoti daudz dzīvienkus, jo ir taisni otrādi - dzīvniekiem nemaz nepatīk daudz garām braucošas automašīnas. Skats no Kruger:

Ilmi, varu ieteikt, kad nākamreiz būsit Krīgerā, no rīta, kad attaisa vārtus, izbraukt tieši pa asfaltētajiem ceļiem, jo daudz dzīvnieku un putnu pa nakti guļ uz asfalta, kas atdziest lēnāk nekā zeme. Un tie bieži turpina vienkārši iet pa ceļu vai ceļa malu.

Vēl pie mīnusiem šajā Krīgera SWOT analīzē gribu pievienot to, ka attālumi tomēr ir pārāk lieli — daudz degvielas ir jānokurina, lai kārtīgi izstudētu. Man patīk parki un neparki, kur antilopes, ziloņi, nīlzirgi utt. utt. pa nakti mierīgi ganās (nevis ubago vai revidē mūsu krājumus) mūsu nometnē. Kā zināms, Krīgerā šādas iespējas nav pēc definīcijas.

Man šķiet interesanti, ka pēc tam, kad parka uzraugs mums tumsā ir ierādījis nometni un aizbrauc, mums ir bail celt telti un jāguļ mašīnā, jo skaidri dzirdams, ka otrpus krūmiem ir lauvas, un neviens jau negrib piepulcēties slavenajiem japāņu tūristiem, kurus apēd lauvas parkā, kur tomēr ir veikti piesardzības pasākumi.

Un saviem nākamajiem apsvērumiem, lūdzu, pievienojiet kādu smuku bildi ar lauvām. Skatīšos un cietīšu. Man gandrīz vienmēr aizmirstas slēdzīti nospiest, kad kaut kas interesants notiek.

Un vēl baika. Kad parka uzraugs no mūsu pasēm uzzināja, ka esam nevis Dienvidāfrikas baltie, bet no Eiropas, viņš sāka par mums sevišķi aizbildnieciski rūpēties. Mēs sākām dot mājienus, ka neesam jau tik bezpalīdzīgi. Bet viņš teica: es zinu, Eiropa, tas ir šausmīgi, mans brālēns bija aizbraucis uz Londonu, nav saules, jūs neticēsit, viņš sāka izbalēt, goda vārds!

Atkārtošos: Cik cilvēku tik viedokļu un DĀR tieši Ziemeļrietumu rajons, manuprāt, ir visskaistāskais no dabas viedokļa. Attiecīgi, Kruger ir vērts paķert klāt.

Savus apsvērumus esmu nopublicējis Ceļakājas ceļojumu apraksta sadaļā (tur ir arī bildīte ar lauvu), kā arī pastštījis ceļakājiešu tikšanās reizē, tā, ka vairs neturpināšu. Vienīgais ko varu piebilst: iebraucām parkā, tiklīdz vārti atvērās un no sākuma braucām pa asfaltētajiem ceļiem + paņēmām gan saullēkta, gan saulrieta tūres pieredzējušu gidu pavadībā, bet viņu "dzīvieku medības" nebija tik sekmīgas kā mūsējās. Tā, ka viss atkarīgs no veiksmes.

PS Uzrakstiet peroniski, tad varu padalīteis arī ar citām bildēm.

Jā, neesmu sekojusi Jūsu piedzīvojumiem. Forši, ka visu ko pamēģinājāt — no ierakstiem šajā tematā radās iespaids, ka ne, tāpēc mēģināju pielikt savus divus centus. Man nav dzīvības vai nāves jautājums, kur Jūs vai Juris brauc. Tikai drusku atgremoju laimīgās dieniņas

Šodien notika acīmredzamais neticamais — draugs atsūtīja mūsu pirmā Āfrikas ceļojuma bildes (vēl uz filmiņām, šie skenējumi ir domāti tādi kā priekšskatījumi), kad bijām arī Krīgerā. Kad ieraudzīju bruņurupucīti, atcerējos par šo saraksti, kas ir ilustrēta ar ļoti līdzīgu bruņurupucīti — dežurants, vai

Jau rakstīju, ka viens no iemesliem, kāpēc neesam atgriezušies Krīgerā, ir tas, ka ceļi tur ir pārāk labi. Ar visu ātruma ierobežojumu ievērošanu gandrīz iebraucām šim starp kājām — nepārskatāmā līkumā satikāmies. Nebija sajūsmā un atsējās no mums tikai tad, kad mēs klusi, klusi pārslēdzām atpakaļgaitā un lēni, lēni atkāpāmies (mūsu drebelīgās pēdiņas ir labi redzamas). Man vienīgi kaut kā bija palicis atmiņā (ak, nieres!), ka tas notika uz asfaltēta ceļa, bet nekā.

Saņēmu arī kaķīšus. Šie gan ir nevis no Krīgera, bet kādas DĀR lauvu audzētavas, kas bija īsts dzīvnieku labturības paraugs. Visās nosacītajās savvaļās es nemūžam neietu klāt lauvēniem tik tuvu