Labo cilvēku pasaule – Stopētāju dienasgrāmata

Ievads.

Kā zemūdenes kapteinis pirms kuģa došanās ūdens plašumos, es rūpīgi pārbaudu mūsu 40 apdzīvojamos kvadrātmetrus. Pārliecinos, ka logi ir aizvērti, ka gāzes un ūdens vadi noslēgti. Beidzot ir pienākusi diena, ko ar nepacietību gaidījām. Ir 23. jūlijs. Sākas Leldes atvaļinājums un līdz ar to arī plānotais „stopējiens” uz Spāniju. Jāatdzīst, ka klejojums pa Eiropu ar galamērķi Basku zeme radās manas draudzenes galvā jau labu laiku iepriekš, es esmu tikai kā atbalstītājs un līdzbraucējs. Līdz šim mēs ar „īkšķiem” esam vizinājušies tikai pa Latvijas plašumiem, bet nu ir pienācis laiks lielāku ceļu un tālāku zemju izaicinājumam.

Mazliet par pašu brauciena galapunktu. Sākumā par galamērķi bijām izvēlējušies saulaino Barselonas piekrasti, bet tad līdz mūsu ausīm nonāca informāciju, ka šis reģions esot pārpildīts ar tūristiem, privātām pludmalēm un citiem sarežģījumiem, kas liegtu mums pavadīt brīvās dienas tā, kā bijām iecerējuši. Nācās meklēt alternatīvu. Galamērķis pašā tā būtībā paliek nemainīgs, taču krietni pavirzījies uz ziemeļiem – Santsebastijānu. Ar grāmatu palīdzību mazliet iepazināmies ar Spānijas ziemeļu piekrasti, un mums tā bija pa prātam. Protams, tur nav tik karsts, taču ir okeāns, nav tādu pludmaļu, toties tajās ir iespēja palikt pa nakti un nav tik daudz tūristu, kas ir pats galvenais arguments pa labu šai vietai.

Ārā ir piektdienas novakars, laiks karsts. Radio ziņo, ka vakarā gaidāms spēcīgs negaiss. Somas jau sakārtojām vakar. Mūsu ekipējumā ir lielā „tūristene” (70 litri) un mazā „skolnieku” (20 litri) mugursoma. Neko daudz mēs neņemam līdzi, jo pastāv iespēja, ka būs jāstaigā kājām un tāpēc nesamais nedrīkst būt smags. Somās ir tikai pats nepieciešamākais – apģērbs, guļammaisi, paklājiņi, personīgās higiēnas piederumi un vēl šādi tādi sīkumi (naži, dakšas, fotoaparāti, telefona lādējamie utt.). Jāpiezīmē, ka neesam plānojuši pa Eiropu staipīt līdz telti. Vienojamies, ka tā taču ir Spānija un vispār virziens tiek turēts visu laiku uz dienvidiem un tur ir silti (putni tā iemesla dēļ taču turp lido). Katram gadījumam esam nodrošinājušies ar telts aizstājēju – lielu plēves gabalu. Tas tā, ja nu kas. Šis „ja nu kas” vairāk tiek saistīts ar to, ka mēs neplānojam par guļamvietām izmantot hoteļus vai moteļus, vai citas ar četrām sienām nodalītas telpas. Mēs, kur vien tas būs iespējams, gulēsim dabā.

Pulksten 17:50 uz pleciem tiek celtas somas. Vēl mums jāiegriežas valūtas maiņas punktā, kur jāpārkonvertē lati uz eiro, un tad stopēsim uz Bausku. Esam ieplānojuši tur palikt pa nakti pie draudzenes radiem un tad no paša rīt doties uz pierobežu ķert automašīnas. Varbūt kādam interesē, valūtas punktā mēs sava atvaļinājuma vajadzībām izmainījām 280 eiro un 50 zlotus. Ārkārtas gadījumiem makā atstājām karti ar 100 latu rezervi.

Turpinājums sekos…