Pašai nekad problēmu ar lidošanu nekad nav bijis, bet man ir 2 draugi, kas lieto Actifed pret tām sāpēm ausīs paceļoties un nolaižoties. 

Pret žokļa/galvas sāpēm, kas rodas, kad ir strauja pacelšanās vai nolaišanās, man palīdz košļene, tāpēc tā ir neatņemama sastāvdaļa visos lidojumos. Nezinu vai tas kautkā medicīniski izskaidrojams/pamatojams, bet man strādā Bez košļenes varētu pa sienām staigāt no sāpēm...

Sāpes ausīs nolaižoties ir tāpēc, ka spiediens palielinās. Tāda pati problēma ir nirstot. Nirstot "ausu izpūšanas" problēmu visdrošāk atrisina deguna aizspiešana un vienlaicīga stipra gaisa "pūšana", tā ka "pa ausīm nāk ārā". Šī pati metode labi palīdz arī lidmašīnās.

Ausīs jā, bet man sāp visi zobi Atminos, ka man kautkad kāds teica, ka tas ir dēļ vestibulārā aparāta gļuka, un tieši košļāšana palīdzot, nezinu, protams, vai tā ir taisnība, bet košļene palīdzēja Var jau būt, ka vienkārši Placebo efekts, bet galvenais, ka strādā

Kaut kur te minēju, bet atkārtošu. Man spiediena izlīdzināšanai palīdz deguna aizspiešana un "pūšana" caur to. Citreiz pat ar tādu pīkstienu "atnāk vaļā" un sāpes galvā uzreiz atkāpjas. Bet tas ļoti individuāli. Sievai bez operācijas laikam nekas nelīdzēs. Ļoti mokās.

RX Cik redzēju Tavu sievu, pēc 4 pārlidojumiem izkatījās o.k. Operāciju liekas ka nevajadzēja vai arī labi maskējās.

Bet ja godīgi, tad man liekas tā ir dikti nopietna problēma, ja cilvēks baidās lidot. Un to ir jādara.

Negribu dzert gribu tabletites, nebutu ljoti gruti neprasitu

 Varbūt atsevišķām aviokompānijām, neilgi pēc pacelšanās, vajadzētu ierosināt vidējos gaņģos rīkot deju kursus, bodībildinga demonstrējumus, modeļu iznācienu, tāpat kādu nacionālo recepti izstāstīt. Cilvēki novērstos no problēmām! Laiks inovācijām!

P.S. Eu, trīsdivivieniniek! Neuzdzen ļaužiem paniku! Es ar bišķi nostrjomoju Nākotnei.

kaut kā tā

Tenk, Jū! Trāpīji naglai pa galvu! Tā sagadījies, ka Z/Sv būs jālido. Tieši tad arī kas mazdrusciņ atzīmējams. Baidīšos. Cerams, ka pavisam, pavisam nedaudz!

321 saņemies! Vai nu speleoloģija..... vai debesis!

Līdzīgi kā te rakstīja - gaisa pūšana caur aizspiestu degunu. Ja ir kaut mazākās iesnas, pirms pacelšanās/nolaišanās iepūšu deguna aerosolu, lai elpceļi būtu brīvi. Tikko parādās mazākā diskomforta sajūta spiediena dēļ, taisu ciet ar pirkstiem degunu un pūšot izlīdzinu spiedienu. Nekad nepūšu no visa spēka, bet tā uzmanīgi, sajūtot robežu, cik tālu vajag... tāds treniņa jautājums. Cik atceros no cilvēka anatomijas, dobumi galvā ir ļoti tuvu un ne pārāk izolēti, negribas stirpi pūšot vēl kādu infekciju pārnest.

Man palīdz perfekti, ja sāku darīt laicīgi. Ja pamostos no stiprām galvas/ausu sāpēm jau nolaišanās laikā, tad šis atvieglo stāvokli, bet nepalīdz pilnībā.

Ceļabiedri gan pilnībā iztiek ar konču sūkāšanu, ūdens dzeršanu, košļeņu gremošanu. Bet man ausis krīt ciet arī braucot ar auto pa Latvijas pauguriem.

321 - jāsaprot, kas ir problēmas cēlonis: fizisks nelabums vai emocionāli slikta pašsajūta. Slikti ir tikai paceļoties un nolaižoties vai visu lidojuma laiku?Tabletītes noderēs, ja ir aizlidots un tagad jātiek mājās un pēc tam - ni ni ni - vars pat kāja netiks sperta nevienā aparātā, kas paceļas virs zemes. 

Ja ir nepieciešams vai gribas lidot vēl, tad jāmēģina to lietu sakārot un tikt vaļā no cēloņa, kas traucē izbaudīt lidojumu. Būs jāiegulda vairāk darba, toties efekts paliekošs!

Paskatamies no aviācija viedokļa: spiediens lidmašīnā parasti ir tāds kā uz zemes 2-3km augstumā kalnos, paceļoties līdz +_11km augstumam, šos 2-3km mēs sasneidzam ļoti strauji(2-3minūtes, tā kā pacelšanās ātrums ir ap 1km minūtē) un tad jau lidmašīnas spiediena kontrole turpina "pasniegt" mums skābekli kā 2-3km augstumā, nolaižoties no +_11km mēs pēdējos 2-3km veicam ļoti lēni(ap 220m minūtē- 10-15min), attiecīgi izmaiņas vestibulārajai sistēmai ir daudz lēnākas un atšķiras no tām, kas ir paceļoties, jo viss notiek lēnāk un otrādāk, nevis spiediens samazinās, bet palielinās. Pietam dažādās lidostās un reisos tas viss var atšķirties, kā piemēram, ir lidostas- tāpati Madeiras kurā piezemēšanās ir ļoti strauja kalnu dēļ, un tāpati Rīga, kur viss notiek ļoti pakāpeniski un lēnām, arī laikapstākļi to var mainīt, dispičeri un piloti, sanāk, ka tā ir laimes spēle kā jutīsies katrā reisā. 

arī informācija 

sāpes ir sekas tam, ka rodas spiediena starpība starp iešķejiem kanāliem un ārējo vidi (bungādiņa izliecas ne tajā virzienā)
tā kā iekšējie kanāli savienojas ar deguna dobumu, tad
- nelīdz nekas , ko pilini ausīs (tas tikai apgrūtinaizlīdzināt spiedienu)
- paceļoties / nolaižoties ir regulāri jāatbrīvo deguna dobuma saskarsme ar ieķšējiem kanāliem - žāvāšanās, apakšējā žokla izstiepšana ar siekalu rīšanas imitāciju, var mēģināt aizpspiest degumu un mēģināt izelpot. spiediena izlidzināšanās būs jūtama kā būkššķis ausīs pēc kā nekas nesāpēs. līdz padzeršanā svai konfekšu sūkāšana jo šīs darbības netieši iekļauj augstāk pieminētās
- tas viss nestrādās, ja deguna dobums ir bloķēts ar iesnām. līdz ar to ir jālieto pirms lidojuma viss, kas iesnas aizdzen un arī dziļumā (laba ir ja nemaldos rimezīna ziede)

Gluzi kå nirstot, tur man arii traki ausis såp. Un ne velti nirt nedriikst ar iesnåm, jo vnk neizliidzinås. 

Tå pati deguna aizspieshana un puushana paliidz, kå Gatisk un RX jau mineeja. 

Esmu novērojis ka man, ausu aizkrišana uz ilgāku laiku, notiek tieši nolaižoties RIX. Tāpat esmu novērojis ka, strauja nolaišanās un piezemēšanās manām ausīm patīk labāk, nekā lēna un ilga nolaišanās. Nekad nav nekādu problēmu ar ausīm pie pacelšanās, ik pa laikam nedaudz aizkrīt, bet tik pat ātri atnāk vaļā.

Roķeles niez detalizēti aprakstīt problēmu, bet slinkums stiprāks. Tomēr galvenās idejas:

Pamatā ausu sāpju cēlonis ir spiediena starpība starp ārējo vidi un vidusausi, kura spēcīgi (sāpīgi) iestiepj bungādiņu. Spiediena izlīdzināšanai vajadzētu notikt caur Eistahija kanālu, kurš parasti ir aizvērts un bieži vien arī aizsērējis. Gaisa izplūšana no vidusauss notiek daudz vieglāk kā ieplūšana tajā - pamēģiniet ievilkt gaisu caur ļoti mīkstu gumijas caurulīti un izpūst. Būs liela starpība. Tāpēc sāpes pie nolaišanās ir biežākas, stiprākas un ilgākas. Nirstot arī - sāp, ejot lejā. Jo lielāka spiediena starpība, jo grūtāk to izlīdzināt, tāpēc pie nolaišanās vajadzētu izpūst ausis pēc iespējas bieži. Te ir labs apraksts ar zīmējumiem. 

Aizsērējis kanāls parasti labi iztīrās. To var izdarīt ārsts, bet arī niršana palīdz. 2-3 reizes un viss notiek nesalīdzināmi vieglāk. Man parasti pirmajās reizēs bieži jāizpūš ausis, pēc varu aizmirst par problēmu. Vienam kolēģim pirmajā niršanas reizē pēc pārtraukuma vienmēr nāk asinis pa degumu, bet nākamās jau ir pilnīgi komfortablas.

Daudz retāk sāpes izraisa spiediena disbalanss blakusdobumos. Ja tā notiek, to vajadzētu ārstēt, iespējams, ķirurģiski. Jo slikta dobumu drenāža var būt cēlonis dzīvībai bīstamam iekaisumam.

Ārkārtīgi reti var būt dobums ar vārstu zem zoba. Protams, zobam tad jābūt cauram. Šādā gadījumā sāpes ir ceļoties augšā. Visdziļākā līdzjutība nirējam, kuram sāpju dēļ var iznākt gaidīt zobārstu zem ūdens.

No zālēm kaut kāds pozitīvs efekts varētu būt tabletēm ar pseidoefedrīnu. Piemēram, tailenols pret iesnām. Tas samazina gļotādas tūsku.

Bila Braisona grāmatā "Skarbās Takas Vilinājums" ir viena kolorīta lēdija, kura nepārtraukti atbloķē ausis. Man nav ne jausmas kā un kāpēc viņa tā dara. Neviens tur nelido, bet tikai iet kājām pa Apalaču taku.

man ļoti bieži sāp, arī saitē minētās sajūtas ir izbaudītas ("Par pārplīšanu liecina strauja sāpju izzušana un siltuma sajūta ausīs"). gan nedomāju, ka bija plīsusi bungādiņa, jo nekādu paliekošu seku, šķiet, nav, bet gadās gandrīz katrā piektajā lidojumā (ir 'pop', tad siltums ausīs, tad sāpes strauji mazinās). ja pop negadās, varu pat vēl nākamajā dienā mocīties.

un vēl viena papildu neērtība ir tas, ka gandrīz neko nedzirdu reizēs, kad pamatīgi aizkrīt un zāles nav dzertas. tad staigā kā tāds puskurls zombijs, kamēr atkrīt vaļā...

juriss - pamēgini aiziet pie laba LOR (Rīgā ieteikt gan nevienu nezinu), lai izpūš vai pat izbužē Eistahija caurules. Problēmai vajadzētu pazust kā nebijušai. Priekš kam tādas mokas?

Man arī ir šāds novērojums par RIX, bet nevaru izskaidrot. Likās, varbūt tas ir tāpēc, ka tas ir sekojošs lidojums kādam citam (savienoto reisu gadījumā, lidojot turp atpakaļ tajā pašā dienā vai ar vienas dienas atstarpi), bet lielāks diskomforts kā nolaižoties citur liekas ir arī pēc vairāku dienu pavadīšanas citur. Un arī nolaižoties citur pēc savienotajiem reisiem nav tik nepatīkamas sajūtas. Un ir sajūta, ka vairāk ausis spiež nolaižoties RIX ar BT nekā ar Ryanair... Var kāds pakomentēt vai nolaišanās RIX ir kaut kādā veidā īpaša?

Varbūt ausu aizlikšana saistīta ar kādu konkrētu lidaparāta modeli? 

..nezināju, ka lidošanas problēmas tādas izplatītas..man pašam tieši pacelšanās un nolaišanās liekas tās interesantākās, un niršanas laikā nepatīk tikai ūdens maskā  bet, divas reizes iznāca lidot iesnainam..tad gan nesmaidīju

k cik saprotu ir kāds sakars ar medicīnu. Lūdzu pastāsti, kāpēc nirstot dziļumā parādās asinis pa degunu? Tur kas plīst, vai vienkārši caur gļotādu vairāk asinis izspiež? Vienreiz Sarkanajā jūrā snorkelējot dzelmē pamanīju skaistu, lielu gliemežvāku, sāku nirt, un drīzi sapratu, ka attālums bija mānīgs. Bet sajūta bija, ka palika vien kāds metrs, un turpināju irties dziļāk. Milzīgs spiediens lejā, un pēc tam asinis pamatīgi sabiedēja.

Milicijas protokolos esmu ticis pieminēts kā medicīnas students.

Asiņošana no deguna nirstot ir diezgan bieža pārādība. Parasti tā nav bīstama, vienīgi asinis maskā var sabiedēt gan pašu, gan apkārtējos. Masku nav jābaidās izskalot, jo tāds daudzums puņķinu asiņu haizivis pievilina tikai filmās.

Asiņošanas cēlonis ir nevis asins izspiešanās caur gļotādu vai asinsvadu sieniņām, bet vienkārša mehāniska trauma. Deguna gļotāda ir ļoti vārīga un izcili labi apasiņota (tā pilda rekuperatora funkciju elpojamajam gaisam). Asiņošana visbiežāk saistīta nevis ar Estahija kanāliem, bet ar spiediena izlīdzināšanos blakusdobumos (sinusos). Iekaisuma, deguna starpsienas defektu vai kādu anatomisku īpatnību rezultātā ieeja kādā blakusdobumā var būt bloķēta ar sabiezējušiem puņķiem, vai pat aizaugusi ar gļotādu. Bloku pārraujot, rodas trauma un asiņošana. Ja nirst atkal, pēc īsa laika, var gadīties, ka eja ir brīva, bet var būt kāds receklītis, krevele priekšā. Ja asiņošana atkārtojas arī pēc 3.-4. niriena vienas tūres ietvaros, tad varbūt jāiet pie ārsta. Iespējams, var līdzēt ar vainīgās vietas gļotādas un asinsvadu piededzināšanu. Bet varbūt vajadzīga kāda neliela koriģējoša operācija.

No pašam pieejamiem līdzekļiem var mēģināt to pašu Tailenolu pret iesnām (paracetamols+pseidoefedrīns), tam šajā gadījumā vajadzētu darboties efektīvāk par diklofenaku. Var deguna pilienus, bet pie tiem ātri pierod un pēc tam ir sliktāk. Var mēģināt eikalipta eļļu pilienos vai inhalācijās.

Vēl viena efektīva metode ir skalot degunu ar sālsūdeni (ne okeāna, bet ar ~1% vārāmās sāls). Lej ūdeni ar tējkanniņu vai pudelīti degunā, lai pa muti tek laukā. Ēģiptē redzēju, ka šo metodi pirms 100 m freedive lietoja arī Patriks Musimu (bija tas gods nirt no vienas laivas veselu nedēļu).

7 m dziļums skaitās robeža, par kur dziļāk nevajadzētu iet, ja nemaz nav izdevies 'izpūsties'. Dziļāk būs ne tikai ļoti sāpīgi, bet arī gandrīz neiespējami izpūst ausis. Jāpaceļas atpakaļ uz 3-5 m, jātiek ar problēmu galā un tikai tad var iet dziļāk. Protams, ja nirst lielā grupā, tāda kavēšanās citiem ir kaitinoša. Tātad vēl viens iemesls 1. daivu pēc pārtraukuma taisīt baseinā, vai mierīgā vietā, divatā ar instruktoru vai pārinieku.

Daudz informācijas var atrast googlē, pameklējot "nosebleeding scuba dive". Autoritatīva medicīniska informācija atrodama, piemēram, šeit: www.diversalertnetwork.org/

Ja atgriežamies pie lidošanas tēmas, tad var ieteikt tiem, kam ir problēmas lidojot, pamēģināt iegūt nirēja kvalifikāciju. ja iemācīsies tikt galā ar 1 atm spiediena starpību, nirstot uz 10 m, tad 0.2 atm izmaiņas lidmašīnā liksies nieks. 

cik esmu vērojis, īsti nav. ar 787 gan neesmu lidojis, bet visos citos krīt ciet, arī a380.

vienu gan varu teikt - bt jaunie kukuruzņiki ir kaut kas ārprātīgs, tādus mēslus nekur citur neesmu piedzīvojis. ausis ciet nekrīt vairāk, bet tā ārprāta trokšņa un vibrācijas dēļ pat pēc divu stundu lidojuma esi kā izspiesta oga. man te vietējais os no vīnes uz linzu lidinās ar smieklīga paskata miniaparātiem, kas izskatās daudz, daudz nenopietnāk par bt mēsliem, bet pats lidojums ir kā diena pret nakti.

heh, rīga man arī neko īpaši nelīdzētu. ar iešanu pie ārstiem gan tā švakāk šajā gadījumā. mokas ir salīdzinoši retas un īslaicīgas, kā arī ar pašreizējo pieredzi daudz maz labojamas, bet ar ārstiem gan kā ar bitēm - pārāk daudz diletantu šajā profesijā. un novērtēt konkrēto indivīdu tu vari tikai pēc tam, kad skāde jau nodarīta un atpakaļceļa vairs nav.

pilnīgi nesaistīti nesen dabūju vidusauss iekaisumu, un ģimenes ārste šodien pateica, ka viss esot tīrs (cik no viņa redz ar savu taurīšcaurulīti) un neko tīrīt nevajagot (jautāju, jo auss vēl joprojām ir ciet). tas var par ko liecināt? starp citu, sāpes un indikācijas ir ļoti līdzīgas abos gadījumos (aizliek spiediena dēļ un v-auss iekaisums)...

Piekrītu tam, ka niršana palīdz ar spiediena maiņu. Kādreiz baigi jutu kā aizlika ausis lidojot, paceļoties kalnos tas pats. Kopš nirstu, vispār vairs tas nesatrauc, praktiski neko nejūtu, vairs nav jāpiedomā pie tā lidojot.

Bet tiem, kam vispārīgi ļoti sliktas sajūtas lidojot, iesaku tomēr painteresēties pie sava ģimenes ārsta kādus medikamentus var paņemt līdzi trauksmes mazināšanai. Zinu, ka citi ņem kaut kādus xanaxus līdzi, citi iztiek ar vienkāršākiem visādiem pilieniem, bet man liekas, ka jau zāļu paņemšana līdzi dod psiholoģisko efektu. Ja paliek pavisam nelāgi, vismaz līdzi ir risinājums.

Runājot par lidošanu, ausīm un iesnām - kaudzīte apslimušu līdzlidotāju šajā nedēļas nogalē ~ stundu pirms lidmašīnas pacelšanās tika padzirdīti ar Rinodeks Plus - ausis nevienam neaizkrita un nesāpēja, Zsv tirdziņus varēja baudīt no sirds! Nesaku, ka tas ir brīnumlīdzeklis, iespējams, ka tas bija pilota nevis sīrupa nopelns, bet varu ieteikt pamēģināt

Vakar biju vizītē pie LOR, gan par citiem jautājumiem, bet saruna iegrozījās par lidošanu un viņa paskaidroja, kāpēc ausis aizkrīt: tas notiek, ja galvā esošajos ausu - deguna kanālos ir traucēta brīva gaisa cirkulācija, jo tā rezultātā spiediens ausīs neizlīdzinās nekavējoties.Viņas ieteiktas līdzeklis bija ausu vingrošana - strauji aizspiežot ausis, vienlaicīgi jāatver mute.

K saka, ka asiņošana no deguna nirstot ir diezgan bieža pārādība.

Tie, kas nirst, var pakomentēt savu pieredzi?