Plānojot vienu no lielajiem roadtrip ASV, uzdūros kādai interesantai vietai – Sanibel un Captiva salām. Šīs salas tiek uzskatītas par vienu no labākajām gliemežvāku lasīšanas vietām pasaulē, un viennozīmīgi ASV. Tās atrodas Floridā, Lee novadā un ar kontinentu tās savieno tilts, pie kura dzīvo ļoti daudzi pelikāni. Šīs salas kādā aptaujā tika atzītas par vispiemērotākajām, lai tajās iegādāties atpūtas māju. Taču īpašumu iegāde šeit noteikti saistīta ar zināmu risku – pēdējās simtgades laikā vairākas viesuļvētras ir nozīmīgi mainījušas salu izmērus un pat daudzumu! Līdz 1926.gadam Sanibel un Captiva salas bija viena vesela sala, taču tad lielāka vētra izveidoja Blind Pass kanālu. Gadu gaitā kanāls ir vairākkārt aizpildījies un veidojies no jauna, tāpat kā vairāki citi kanāli, kas turpina dalīt salas aizvien sīkākās daļās.

Sagadījās, ka Sanibel un Captiva salas apmeklējām tieši Valentīndienā. Īpaši šos svētkus neatzīmējam, jo tie šķiet mazliet komercializēti, taču nosmējāmies, ka šī mums noteikti bija viena no romantiskākajām Valentīndienām. Tā kā Sanibel un Captiva bija tikai viens no pieturas punktiem 5000km garajā braucienā, palikām tur vienu nakti, taču šīs salas ir lieliska vieta ar skaistām pludmalēm un attīstītu tūrisma vidi, kurā laiskoties dienām ilgi.

Salas pirmie iedzīvotāji, kareivīgie Calusa indiāņi, šeit parādījušies jau aptuveni 2500 gadus atpakaļ. Tie apdzīvoja teritoriju līdz pat brīdim, kad ieradās eiropieši. Uzplaukuma laikā uz salas varētu būt dzīvojuši aptuveni 50 000 cilvēku. Klīst leģendas, ka salas kādreiz bijušas pirātu slēpnis, taču citi uzskata, ka tas ir izdomāts, lai piesaistītu tūristus. Tūristiem gan uz salas ir ko darīt arī tāpat, jo tā tomēr atrodas Floridā ar tik patīkamo klimatu, ir gluži blakus kontinentam un piedāvā izklaides dažādām gaumēm.

Lasot par to, ko gan īsti darīt uz salas, kā pirmā un obligātā aktivitāte tika atzīmēta gliemežvāku lasīšana. Sanibel un Captiva salas ir novietotas tādā leņķī pret straumēm, ka gliemežvāki skalojas laukā daudz lielākā daudzumā nekā kontinenta pludmalēs. Lasīju, ka apkaimē esošajās viesnīcās mēdz būt speciālas izlietnes salasīto gliemežvāku noskalošanai.

Gliemežvāki man patīk un tos noteikti cenšos salasīt, ja ir tāda iespēja, tādēļ tika nolemts doties gliemežvāku medībās! Vislabākās izredzes atrast gliemežvākus ir bēguma laikā, kad ūdens ir atkāpies maksimāli tālu. Zinātāji teica, ka labākās gliemežvāku lasīšanas vietas ir Bowman’s Beach un pludmale pie Blind Pass. Īpaši laba lasīšana padodoties, ja okeānā tiekot veikti kādi būvniecības darbi – tad gliemežvāku esot ārkārtīgi daudz, jo tie skalojas no izraktajām vietām. Katrs drīkstot lasīt tik gliemežvākus, cik vien vēlas, vienīgais, nedrīkstot ņemt nevienu gliemžvāku ar iemītnieku, pat ja tas izskatās beigts. Nedrīkst lasīt jūras ežus, tajā skaitā plakanos jūras ežus (saukti par sand dollar) un jūraszvaigznes. Salās pieejami aptuveni astoņu veidu gliemežvāki, sākot ar plakanām rozā, baltām un punktainām gliemežnīcām, kuras, ja gliemezis bija izaudzis liels, var izmantot par šķīvi, līdz pat fighting conch, kas esot viens no retajiem gliemežiem-veģetāriešiem un ir queen conch radinieks. Šos izmērā palielos gliemežus Floridā kādreiz zvejoja to gaļas dēļ, bet mūsdienās tas ir aizliegts.

Piecēlušies krietni pirms saullēkta, lai nenokavētu bēguma maksimālo punktu, dodamies uz Bowman’s Beach. Novietojam automašīna maksas stāvvietā (lai arī ir gars rīts, par stāvvietu ir jāmaksā), un ietinušies jakās, maisiņiem rokās, dodamies pāri tiltiņam uz pludmales pusi. Man galvā pat cepure, jo rīts ir ļoti auksts, neskatoties uz to, ka dienā gaiss iesilst pāri par 20 grādiem un ūdens ir aptuveni tikpat silts. Un ko mēs tur redzam? Cilvēki pilniem maisiem un lukturīšiem rokās jau dodas prom no pludmales, kaut pulkstens vēl nav pat septiņi no rīta! Izrādās, ja grib salasīt vislabākos gliemežvākus, jāierodas vēl tumsā, kad bēgums tikai sācies. Tad pa nakti gandrīz izskalotie gliemžvāki beidzot nonāk bēguma zonā un tos var salasīt. Labākos gliemežvākus lasa tieši no ūdens, negaidot, kad tos izskalos krastā. Redzam smiltīs jūraszvaigžņu nospiedumus, kuru „autors”, neskatoties uz aizliegumu, tomēr laikam ir kādā no maisiņiem, kurus manījām pirms saullēkta.

Mazliet vīlušies apstaigājām pludmali, kur gliemežvāku nemaz nebija tik ārkārtīgi daudz. Protams, ja salīdzina ar Latvijā atrodamajiem, mūsu atrastie bija gigantiski, taču pēc internetā redzētajām fotogrāfijām šķita, ka to būs vairāk.

Saulei ceļoties augstāk devāmies uz Captiva salas pašu tālāko galu, kur var ērti novietot automašīnu, taču jau atkal par maksu. Pludmale ir pilna cilvēku, bērni rotaļājas ar atrastajiem gliemežvākiem, pensionāri staidzina suņus, bet mēs beidzot ieraugam gliemežvākus lielākā skaitā. Šeit tiešām var pielasīt maisus un maisus ar gliemežvākiem, taču nav arī tā, ka visa pludmale ir pilnībā noklāta. Tie redzami pleķīšiem – šur tur saskaloti vairāk, šur tur nav nemaz. Paliekam izvēlīgi, lasam tikai gluži veselus, skaistās krāsās, neapdrupušus. Vairums gan ir tiešām tie paši plakanie viena vāciņa gliemežvāki, tā arī neizdodas atrast nevienu veselu tūtiņas formas gliemežvāku. Kamēr lasam gliemežvākus pamanam, ka ūdenī ir delfīni, kas pa brīdim izlec laukā. Nospriežam, ka tiešām tāda romantika – Valentīndienas rītā pirms saullēkta doties uz pludmali gliemežvāku lasīšanai un redzēt arī pa kādam delfīnam.

Gribējām apskatīt arī izslavēto J.N.Ding Darling savvaļas patvērumu, taču izrādās, ka piektdienās tas ir ciet. Tā kā laiks ceļojumā, ko veltīt šai vietai mums tomēr ir tikai viena diena, paliekam bešā. Patvērums slavens ar gājpuntiem, mangrovju audzēm un arī krokodiliem. Šoreiz iztiekam bez krokodiliem, taču pēc saulrieta, pamanam krāšņu Bald headed ērgli, kurš pie ligzdas izķidā savu medījumu.

Tuvojoties saulrietam pludmalē paliek arvien vairāk cilvēku, kas atzīmējot Valentīndienu ir izklājuši piknika sedziņas, daudziem līdzi ir galdi un atpūtas krēsli. Saule noriet un viņi sveču gaismā bauda vakariņas.

Vēl dažas bildes ir te: http://sapnumedniece.lv/?p=378