Gribu aizrādīt, ka makarons un nūdele ir divas dažādas lietas. Ja kāds Viņa Nūdelisko svētību ir nosaucis par lidojošajiem makaroniem, tas liecina tikai par viņa krievisko izcelsmi un vājajām zināšanām valsts valodā. FSM pirmā pravieša dzimtā valoda ir angļu. Un viņš, aprakstot Radītāju, lieto vārdus pasta un noodle. Makaroni (īsas cilindriskas caurulītes) ir tikai viens no pastas veidiem, bet nūdele ir nūdele arī latviski, kaut arī nāk no vācu valodas (?). 

Krieviski nūdele ir Лапша, vārda makaroni izvēle, iespējams, saistīta ar visa nosaukuma labskanību un to, ka Krievijā Лапша ir galvenais uz ausīm karināmais produkts, atšķirībā no Latvijas, kur šim nolūkam lieto makaronus. Padomijā vispār visus pastas veidus sauca par makaroniem.

Bet Kirgīzijā makaroni ienākuši tikai mūsdienās, īstu Bešbarmaku gatavo no visīstākajām nūdelēm, Кесме 

Lai visiem svētīga šīs piektdienas svinēšana!

 Izsmeļoša analīze! Lai nu kā tur nebūtu, bet Flying Spaghetti Monster mani ir ieinteresējis!

 Bešbarmaku ēdām! Protams, ar pirkstiem! Tulkojumā-pieci pirksti.

Sveiki, kolēģi! Kādreiz solīju kājām aiziet līdz Žalgira spēlei Kauņā. Tas diez vai īstenosies. Samuldēju. Varētu, bet žēl personiskās ekstremitātes. Jāsaudzē! Nākamo solījumu īstenošu tepat un tūlīt! Kāpēc? Lai iedrošinātu jaunās paaudzes ceļotājus! 

Sākotnēji par Kirgizstānu uzrakstīju maz un piesardzīgi, tagad varu vairāk.

Kā zināms, mēs te ar domu biedriem un domu biedrenēm niekojamies ar sporta pasākumu apmeklējumiem ārvalstīs. Lieliska iespēja iepazīties c.pasākumu. Tā arī darījām tālajā 2014.gadā. (šausmas, kā paskrien gadi!)

Toreiz nebija liela kompānija. Tikai mēs ar čomu. (lielākais skaits ir bijis Tallinā, 25gb., vidējais ap 6-8gb.)

Braucām it kā uz dullo, bet arī nedaudz sazinoties. Iepriekš biju sazinājies ar IIHF Āzijas gala kūrētāju, bet pilnīgi par citiem notikumiem un Marijas k-dzi, ANO pārstāvi Biškekā. Viņiem tur notika pamatīgi nemieri un tāpēc Pasaule ielika Baltās Kaskas (nejaukt ar snaiperēm-zeķubiksēm!). Marija bija it kā preses kūrētāja. Mēs sazinājāmies par bezmaksas biļetēm. Ceļakājas džeki tak nebrauks un nemaksās pilnus KGZ somus! Tā arī darījām!

Bla, bla, bla! Bla, bla, bla! Pie halles jutu, ka no auto izkāpusī kundze varētu būt Marija un devos klāt, lai uzsāktu sarunas. Jū! Saņēmām visa turnīra VIP brīvbiļetes un solīdus draudzības apliecinājumus. 

Sākumā tā dikti kautrīgi bijām. Tribīnēs blakus atradās neliela auguma štrams kungs, kurš vairākkārt uzsāka sarunas. Protams, laipni atbildējām! Pārtraukumos apmeklējām kafejnīcu, kurā sapazināmies ar izbijušu bokseri. Vispār no malas izskatījās, ka pasākumu apmeklē baigie dauzoņas (arī tiešā nozīmē! izdauzītu kā pelavmaisus!) un augstu stāvošas politpersonas. Mēs tā pa vidiņu!

Pirmā šaizīte sanāca, kad bokseris ne par ko nepieļāva, ka viņa čomus (mūs) spēļu starplaikā OMON-a zēni, apsargi, sūtīs ārā no halles. Un neizsūtīja ar! Tas čalis pateica, ka viņi kopā ar mani.t.i.viņu. Diplomātiskas pūles bija jāiegulda, lai nesāktos pamatīgs skandāls. Nebūtu tak grūti iziet ārā un ienākt vēlreiz!

Tas boksa čalis ne par ko neticēja, ka mūsu galvenais ierašanās mērķis ir hokejs! Nostūma visu galdiņa saturu malā un teica, lai mēs atzīstamies. Kāpēc un kādēļ? Naivi turpinājām savu stāstāmo. Nebija jau arī ko melot. Vēlākajā fāzē mūs nodēvēja par skautiem no Rīgas. Nepretojāmies. Mēs jau tad sapratām, ka DR būs vāks!

Nākamajā dienā tribīņu kaimiņš bija armijas formā. Pulkvedis, Biškekas ārkārtas situāciju priekšnieks. Nu, un tad aizgāja! Iepazināmies ar tik daudz cilvēkiem, mūs uzaicināja uz oficiālo turnīra pasākumu. Uzaicinājumi bija 2. No Marijas un no Pulkveža! Nofočījāmies ar Kirgizstānas izlasi, sēdējām pie galdiņa Nr2. Pie pirmā ministri, otras lielākās pilsētas mērs, kurš ar vēsas vodočkas glāzīti pienāca pie mūsu galdiņa un atvainojās par pavājo spēles kvalitāti. Nē, nu es bikli piebildu, ka būs jau labi! Čoms pēc tam pateica, ka norasojusi vodočka esot bijusi tikai divos galdiņos.

Bija TV intervija, uzaicināja par Pučēm un Kreipāniem live. Lai cik es nebūtu muldonīgs, bet kautrīgi atteicāmies. Čalis, kurš bija hokeja cienītājs un mūsu taxi vadātājs, visu laiku atgādināj, ka mūs visu dienu ziņās pa TV rādījuši.

Mums dāvināja dāvanas, mēs arī bijām sarūpējuši daudz. Laba un draudzīga atmosfēra.

Pēc turnīra fināla gribējās vietējiem paziņām atlīdzināt par draudzīgo uzņemšanu, jo visu laiku maksāja viņi. Nokļuvām ļoti labā restorānā, kur 6 cilvēku maltīte un iedzeršana izmaksāja 50EUR. To šoreiz mēs. Pēc tam publika izklīda, mans čoms uz dzīvokli, agri jālido, bet mēs ar vienu uzņēmēja kungu nelikāmies mierā. Viņš piezvanīja savam labam čomam, kurš izrādījās Prezidenta un Ministru kabineta apsardzes priekšnieks. Apmeklējām citu restorānu. Bailīgi painteresējos vai mēs nenokļūsim Privātās Dzīves lpp. Atbildēja, ka nē, jo šādus cilvēkus sejā nepazīst. Pēc tam lustes turpinājās mūsu nolīgtajā dzīvoklī. Mans čoms bija dusmīgs, jo sākotnēji nesaprata, kakije ļjuģi prišļi! 

Viņus pavadīt man neļāva. Vietējie. Nolīga pazīstamu čali un mūs precīzi agri no rīta nogādāja lidostā. Pa ceļam apturēja miliči, bet vizītkarte, ko iedevu šoferītim, darīja brīnumdarbus. Vezu gosķei!

Ja esi atklāts, draudzīgs, tad naidniekiem nevajadzētu būt. Superīgs ceļojums sanāca.

Lidmašīnā paveicās, jo priekšā sēdēja cits bokseris ar dēlu. Lidoja uz Stambulu. Pirmo reizi. Ceļakājas korespondents sniedza informāciju, kamēr sporta ģimene krietnus malkus no tikko iesāktas viskija pudeles! Reāli noderēja!

Lab, jāiet pa svaigu gaisu izstaigāties. Nezinu, ko es te samurgoju, bet gribējās iedrošināt jaunatni!