Filozofiska diskusija par chargeback
un vēl viens komentārs tava nosacīti filosofiskā jautājuma "kādēļ lai bankas tā darītu?" sakarā.
bankas tā dara, jo viens no galvenajiem šī produkta pārdošanas stūrakmeņiem ir drošība. un jebkuri [reāli vai potenciāli] zaudējumi (kas ikgadēji nepārsniedz pāris miljardu dolāru pasaulē) šai vairāksimtu miljardu dolāru industrijai (ja rēķina ieņēmumus, apgrozījums ir mērāms triljonos dolāru) industrijai ir piliens jūrā. un noteikti atmaksājas, jo lai industriju sagrautu, pilnīgi pietiktu ar šīs drošības ilūzijas sagraušanu kaut vai amīšu pensionāru prātos.
tādēļ bankas maksā arī tad, kad tas rada konkrētus zaudējumus tām pašām. piem., aviokompāniju bankrotu gadījumos (nav būtiski, vai banka pirms tam ir vai nav veidojusi uzkrājumus, kas ir vai nav bijuši iecenoti pārdevēja apkalpošanas izmaksās):
http://www.iol.co.za/the-star/claim-back-bust-airline-tickets-1.1417510
http://www.law360.com/articles/383473/chartis-sued-over-25m-in-airline-bankruptcy-losses
iepriekš forumā arī diskutēts par to, vai ir vai nav godīgi patērētājus par šādu iespēju plaši neinformēt. lūk, uk pat.ties.aizstāvis par to skaļi un plaši informē:
http://www.which.co.uk/consumer-rights/problem/how-do-i-use-chargeback
saites ir pilnīgi nejauši izraudzītas no pirmās google rezultātu lapas saraksta... 
Pat RYANAIR bez garas "kasīšanās" man atmaksāja visu biļešu cenu, jo tika mainīts otrā nesavienotā lidojuma laiks uz ātrāku un izveidojās riskanti maza "sprauga" starp lidojumiem.
Kā Tu šito dabūji gatavu??? Ryanair nekad neko tādu nedara, viņu lidojumi nav savienoti, un, ja viņi pārceļ vai atceļ vienu, tad viņiem ir dziļi pie kājas, kādas problēmas Tev varētu rasties ar citu viņu lidojumu. Man pašam līdzīgi ir bijis, par atcelto / pārcelto var atgūt naudu vai samainīt uz citiem laikiem, bet par citu lidojumu, protams, neko.
Viesturs, šķiet, gribēja pateikt, ka ryanair bez ierunām atmaksāja pilnu biļetes cenu par lidojumu, kuru pārcēla.
Attiecībā uz maksājumu kartēm un chargeback. Bankai ir pienākums atmaksāt neautorizētu vai kļūdaini debetētu summu vai arī to summu, ja karte ir izmantota prettiesiski. Diezin vai aprakstītais gadījums ir kāds no minētejiem.
šīs arī ir muļķības, lūdzu, palasi kaut vai iepriekš citēto wikipedia kopsavilkumu, ja slinkums iedziļināties lietas būtībā.
konkrēts piemērs ir fx komisiju atmaksa, kas tepat forumā pietiekami sīki un smalki iepriekš iztirzāta (skat. expedia tēmu).
Es neteiktu, ka gluži muļķības, chargeback ir iespējams trakuļa minētajos gadījumos, bet ne tikai šajos. Par to tiešām tēmas sākumā sīki un smalki izrunāts un apstiprināts ar atsaucēm uz Wikipēdiju un Visa publicētajiem dokumentiem, tā ka nav nepieciešams atkārtot visu sarakstīto vēlreiz.
PTAC vēl nav devis nekādu ziņu. Tā kā lidojums ir jau pēc 2 dienām un komunikācija gan ar BT, gan Swedbak izskatās bezcerīga, sazinājos ar Air Baltic, lai saņemtu atpakaļ vismaz nodokļus.
Nodokļu atmaksu neietekmē tas, vai ceļojums nākotnē vai pagātnē.
Cerams, ka jolis uzrakstīs, vai pēc pēc juriss ieteikuma ir vērsies FKTK un kredītkaršu kompānijā un kādi būs "žēlabas" izskatīšanas rezultāti. Ticamāk, ka visas žēlabas "pārfutbolēs" izskatīšanai Air Baltic. Mūsu valstī ierasta prakse - par kura darbību sūdzies, tam arī jāizskata "žēlaba". Bet vispār situācija vairāk nekā komiska - tiks iesaistītas bankas, kredītkaršu kompānijas, FKTK un sazin kas vēl, bet Air Baltic tik liek visiem "mīksto" un rīkojas pa savam un neviena Latvijas institūcija neko nevar izdarīt Air Balticam. Pat sodīt par nekaunību nav iespējams. Es personīgi tikko pieņēmu lēmumu nelidot nekad ar BT. Žēl tikai, ka viens nav karotājs.
Cik patētiski!
Skatos, ka pat Dalai Lama nenosmādēja uz Viļņu aizlidot ar BT 
Es neteiktu, ka gluži muļķības, chargeback ir iespējams trakuļa minētajos gadījumos, bet ne tikai šajos. Par to tiešām tēmas sākumā sīki un smalki izrunāts un apstiprināts ar atsaucēm uz Wikipēdiju un Visa publicētajiem dokumentiem, tā ka nav nepieciešams atkārtot visu sarakstīto vēlreiz.
nu, ņemot vērā, ka viņš netieši norādīja (implicate), ka tie ir vienīgie chargeback iemesli, bija gan muļkības...
Cerams, ka jolis uzrakstīs, vai pēc pēc juriss ieteikuma ir vērsies FKTK un kredītkaršu kompānijā un kādi būs "žēlabas" izskatīšanas rezultāti. Ticamāk, ka visas žēlabas "pārfutbolēs" izskatīšanai Air Baltic. Mūsu valstī ierasta prakse - par kura darbību sūdzies, tam arī jāizskata "žēlaba". Bet vispār situācija vairāk nekā komiska - tiks iesaistītas bankas, kredītkaršu kompānijas, FKTK un sazin kas vēl, bet Air Baltic tik liek visiem "mīksto" un rīkojas pa savam un neviena Latvijas institūcija neko nevar izdarīt Air Balticam. Pat sodīt par nekaunību nav iespējams. Es personīgi tikko pieņēmu lēmumu nelidot nekad ar BT. Žēl tikai, ka viens nav karotājs.
Viestur, tev jau vairākkārt ir norādīts, ka chargeback gadījumā tā nav nekāda sūdzēšanās. tā ir produkta (karšu) iezīme, kam nav nekāda sakara ne ar vienu konkrētu tirgotāju/pakalpojumu sniedzēju. piesakot apdrošināšanas atlīdzību, tu taču neuztver to par sūdzēšanos?!
p.s. vēl tiešāk un nepārprotamāk: izmantojot kartes, tu maksā par apdrošināšanu (un nav būtiski - tieši maksā vai pastarpināti), būtu mazākajā mērā dīvaini šo apdrošināšanu neizmantot, kad iestājas apdrošināšanas gadījums.
Es neteiktu, ka gluži muļķības, chargeback ir iespējams trakuļa minētajos gadījumos, bet ne tikai šajos. Par to tiešām tēmas sākumā sīki un smalki izrunāts un apstiprināts ar atsaucēm uz Wikipēdiju un Visa publicētajiem dokumentiem, tā ka nav nepieciešams atkārtot visu sarakstīto vēlreiz.
nu, ņemot vērā, ka viņš netieši norādīja (implicate), ka tie ir vienīgie chargeback iemesli, bija gan muļkības...
Cien. juriss. Ja izlasītu likumu, tad arī zinātu, kas ir muļķības un kas nav muļķības. Un, ja jau sniegt padomus, tad būtu lietderīgi sniegt tos pamatotus un nedaudz profesionālākus.
trakuli, kuru likumu biji domājis?
Pienākumu atmaksāt veiktos maksājumus nosaka: Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (http://likumi.lv/doc.php?id=206634) 84, 86-88 pants un Patērētāju tiesību aizsardzības likums (http://likumi.lv/doc.php?id=23309) 31.1 pants.
Savukārt PTAL 29 un 30 pants runā par aprakstīto case.
Nezinu, kur te bankas vaina vai bankas pienākums kaut ko darīt..... Un arī sūdzība FKTK ir pilnībā bez pamata (darīt jau, protams, var bet šis jautājums ir PTAC kompetencē)
Cien. juriss. Ja izlasītu likumu, tad arī zinātu, kas ir muļķības un kas nav muļķības. Un, ja jau sniegt padomus, tad būtu lietderīgi sniegt tos pamatotus un nedaudz profesionālākus.
savukārt, tev nevajadzētu runāt muļķības, ja kaut nedaudz pacenstos iedziļināties apspriežamajā tematā. varu pateikt priekšā - nekāda sakara ne ar kādiem likumiem tam nav!
Pienākumu atmaksāt veiktos maksājumus nosaka: Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (http://likumi.lv/doc.php?id=206634) 84, 86-88 pants un Patērētāju tiesību aizsardzības likums (http://likumi.lv/doc.php?id=23309) 31.1 pants.
Savukārt PTAL 29 un 30 pants runā par aprakstīto case.
Nezinu, kur te bankas vaina vai bankas pienākums kaut ko darīt..... Un arī sūdzība FKTK ir pilnībā bez pamata (darīt jau, protams, var bet šis jautājums ir PTAC kompetencē)
kā jau neskaitāmas reizes esmu norādījis, chargebackiem nav absolūti nekāda sakara ar latvijas vai jebkādu citu likumdošanu. un arī iemeslu fuktuka iesaistīšnai skaidri un gaiši norādīju.
varu pateikt priekšā - nekāda sakara ne ar kādiem likumiem tam nav!
šis bija labs!!! Paldies. Runā, ka smiekli paildzina mūžu!
juriss taisnība, un trakuli, nav nepieciešams ironizēt… Jā, likums nosaka gadījumus, kad nauda jāatmaksā, bet norēķinu kartes / bankas uzņemas paildus saistības atmaksāt arī citos gadījumos, kas tur tik nesaprotams?
Izskatās, ka jolis lietotā banka, atsakot chargeback, ticamāk, balstās uz šo punktu (juriss pievienotais links):
http://www.which.co.uk/consumer-rights/problem/how-do-i-use-chargeback/
" However, if an airline had told you at an earlier date that the flight would not be going ahead, the breach of contract that allows for chargeback would not apply."
Man arī joprojām liekas, ka te būtu piemērojama kāda Eiropas regula par aviopasažieru tiesībām.
Bet vispār jau Latvijas likumi (Patērētāju tiesību aizsardzības likums un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums) formulēti tā, ka nejuristam ir grūti saprast dziļo domas lidojumu. Latvijas normatīvajiem aktiem "prasās" pēc skaidrojošās vārdnīcas.
Viestur, īsā atbilde: nē!
garā atbilde: saitē minētais ir tikai operatoru noteikumu aptuvens pārstāstījums. es to kopēju kā piemēru tam, ka civilizētajā pasaulē patērētājus informē par šo pasākumu (chargeback). ja tu vēlies atrast konkrētus punktus un definīcijas, tev jālasa pašu noteikumu aktuālās versijas (brīvi atrodamas internetā, katram operatoram vairāki simti lappušu). tas tā - vispārīgi.
ja konkrēti par citātu: pirmkārt, mūsu gadījumā lidojums netika atcelts. otrkārt, pieņemu, ka šāds apgalvojums ir eu pat.ties.aizs. direktīvu dēļ (un atbilstošo nacionālo likumu, kas tās interpretē), kas tirgotājam/pak.sniedzējam jau likumā nosaka pienākumu naudu atmaksāt. likums, protams, ir svarīgāks par industrijas brīvu vienošanos, kas varētu būt pamatā šādam which formulējumam. vismaz v un mc noteikumos pašlaik šāda izņēmuma nav, domāju, ka nebūs arī citiem.
un pēdējo reizi par likumiem un chargeback: chargeback mehānismiem nav nekāda sakara ar nacionālo vai pārnacionālo (supranational) likumdošanu! tie nekādā veidā neietekmē likumos noteiktās patērētāju tiesības. tā ir brīvprātīga industrijas shēma, kas nodrošina paralēlu un [no patērētāja viedokļa] pieejamāku (ātrāku, ērtāku) un vienkāršāku konfliktu risināšanas mehānismu. tikai un vienīgi. un pietiks par to, lūdzu, diskutēt, jo tā ir bezjēdzīga laika un uzmanības šķiešana!
papildinājums iepriekšējam: atcerējos, ka mc savulaik avionozare tika īpaši izcelta. bija savi chargeback kodi, sava apstrādes secība utt. pašreizējā versijā tādu izņēmumu vairs nav.
pilnīgi iespējams, ka which ieteikumi ir rakstīti, pamatojoties uz kādu no vecajām versijām, tādēļ vēlreiz uzsveru - ja vēlas konkrētus punktus un definīcijas vienmēr jāskatās aktuālajos konkrētā operatora noteikumos.
mc, piemēram, arī šobrīd maestro izdala atsevišķā kategorijā...
un otrs papildinājums par brīvprātību.
šī tiešām ir brīvprātīga padarīšana. ja bankas nevēlas tajā iesaistīties, karte nedrīkst saturēt operatora logotipu. tādēļ, piemēram, tiek ražoti tādi produkti kā algu kartes (latvijā tādas savulaik bija hbl un lub, vācu zemēs vēl joprojām pilns) - nekādu chargebacku vispār nav.
par operatoriem:
v un mc lielā mērā pašlaik mehānismi ir vienādi.
amex'am ir savs mehānisms, kas ir līdzīgs chargeback, bet atšķiras no divu lielo operatoru mehānismiem.
dc chargeback nav vispār.
Šis ir Juris forums un viņš ieteica neironizēt. OK. Bet nu, juriss ieteiktu pie banku juristiem vai karšu speciālistiem painteresēties par regulējumu šajā jomā. Tas mainītu sniegto konsultāciju.
šī ir mana pēdējā atbilde trakulim, visus nākamos komentārus vienkārši ignorēšu (ja cilvēkam ir problēmas ar rakstīta teksta uztveršanu, es līdzēt nevaru): es pats spēju izvērtēt, kad man nepieciešamas konsultācijas, tava palīdzība nav nepieciešama. savos komentāros viedokli no faktiem esmu nodalījis (vismaz atbilstoši latviešu valodas normām), ar to vajadzētu pietikt.
Juri, sākotnēji es šo tēmu biju iecerējis konkrētiem piemēriem (lai ir, kur cilvēkus nosūtīt), ne absurdām diskusijām par chargeback esamību. varbūt vari visu filosofisko diskusiju iznest atsevišķā tēmā (piem., kas ir chargeback - galvenajā forumā)? paldies!
Jā, mēģināšu atdalīt šo diskusiju. Trakuli, nebiju domājis tā, ka ironizēt aizliegts , vienkārši nostādi sevi neveiklā situācijā, mēģinot izsmiet faktus. No Tavas puses līdz šim nekas nav piedāvāts pret Visa un Mastercard publicētajiem dokumentiem, kuri nepārprotami uzskaita dažādus chargeback iemeslus. Labprāt uzklausītu Tavu viedokli, vienkārši pagaidām izskatās, ka vienīgais Tavas pārliecības pamats ir pati pārliecība, nevis kādi fakti…
Bet patiesība palasot Visa garos dokumentus, īsti nevaru atrast nekur pienākumu non-US issuing bankām procesēt klienta chargeback pieprasījumus. Tikai pienākumu acquiring bankai sadarboties ar issuing banku chargeback izvērtēšanā. juriss, kur tāds pienākumus būtu aprakstāms?
Būtu labi norādīt, kurš tieši teksts Tavuprāt par to liecina.
Būtu labi norādīt, kurš tieši teksts Tavuprāt par to liecina.
Īsti nesaprotu - vai tas ir jautājums man? Ja man, tad manuprāt tur (iekš Visa International Operating Regulations - http://usa.visa.com/download/merchants/visa-international-operating-regu...) kā reiz nav teksta, kurš liecinātu, ka bankai ir pienākums izskatīt klienta sūdzības par transakcijām. Bet varbūt es kaut ko tur nemāku atrast, vai arī tas nav pareizs dokuments, kurā skatīties, un eksistē kāds cits?
Jā, tas bija jautājums Tev; domāju, ka secīgiem komentāriem nav nepieciešams citēt iepriekšējo.
Bet patiesība palasot Visa garos dokumentus, īsti nevaru atrast nekur pienākumu non-US issuing bankām procesēt klienta chargeback pieprasījumus. Tikai pienākumu acquiring bankai sadarboties ar issuing banku chargeback izvērtēšanā. juriss, kur tāds pienākumus būtu aprakstāms?
tevis paša citētajā dokumentā ir rakstīts:
Īsti nesaprotu - vai tas ir jautājums man? Ja man, tad manuprāt tur (iekš Visa International Operating Regulations - http://usa.visa.com/download/merchants/visa-international-operating-regu...) kā reiz nav teksta, kurš liecinātu, ka bankai ir pienākums izskatīt klienta sūdzības par transakcijām. Bet varbūt es kaut ko tur nemāku atrast, vai arī tas nav pareizs dokuments, kurā skatīties, un eksistē kāds cits?
arī tevis citētajā dokumentā šāda norāde ir:
Acīmredzot nav saprasts mans jautājums. Kods norāda uz to, ka preču neatbilstība var būt par iemeslu chargebackam, un core principle norāda uz to, ka chargebackā saņemto naudu jāatgriež klientam. Bet nekur neredzu nekādu pienākumu non-US issuing bankai iniciēt chargeback procedūru pēc klienta pieprasījuma. US bankām gan tāds pienākums ir skaidri definēts!
T.i., ja issuing banka saviem klientiem chargeback pakalpojumu sniedz, tad acquiring bankai ir pienākums ar to sadarboties, naudu atgriezt, un issuing banka nedrīkst atmaksāto naudu paturēt sev. Bet ja izvēlās nesniegt - piemēram, kā Swedbank?