Jau rakstīju, ka mani Čikāgas lidostā ilgi pratināja, un rezultātā uz mana reisa lentas neatradu nevienu čemodānu. Starp uz zemes noliktajiem savu neatradu. Vienīgā atpazīšanas lietiņa manam melnajam čemodānam bija sarkanas lentas bantīte. Pa gabalu jau pirms izejas ieraudzīju, ka viena rumāniete stiepj ratus ar kādiem 5 čemodāniem, un apakšējam stiepjas līdzi atritinājusies sarkana lente. Pieskrēju, un notika tieši tas, kas minēts rakstā - sorry - it looks just like mine. Un teica, ka kāds jauns cilvēks palīdzējis sakraut. Ar šo viņa mani atbruņoja, un pie policijas negriezos.

Tik tiešām - jo raibāks un atpazīstamāks čemodāns, jo labāk. 

Piekrītu, jo visi šie tūkstoši Rimi/Maximas akciju klonētie koferi vēl sagādās ne vienu vien problēmu nākotnē.

Tikai daļēji par bagāžas zagšanu. Nekad nelidoju uz valstīm, kur pratina. Tātad lielākas izredzes, ka somu/koferi varēs saņemt tūlīt.

Kādreiz grandi bija Maskavā, Šeremetjevā. Tagad nav dzirdēts.

Krietni populārāka ir opcija: fiksā un daļējā aptīrīšana.

Iecelofānojam vai neiecelofānojam???

Es nopirku čemodānu Itālijā. Košu jo košu! Pirms bagāžas nodošanas vēl paguvu uz tā uzrakstīt savu Latvijas adresi. Ja nu kas!!!!

Bet Rīgas lidostā pamanu, ka viena latviete paķērusi manu čemodānu riktīgi fiksi metas uz izeju. Es viņai pakaļ. Rauju savu koferi un saku, ka mans. Viņa dusmīgi rauj atpakaļ un saka, ka viņas. Tā kādu brīdi stīvējāmies līdz viņa piekrita apskatīties, kas tur rakstīts. Sāka atvainoties un teikt, ka viņa speciāli Itālijā nopirkusi košu koferi, lai nav pie lentas jāskatās un izmisīgi jāmeklē savējais. Pa gabalu var pamanīt un miers.

Tā ar tiem košajiem arī mēdz notikt.  

Labs stāsts! Tad jābūt gan košam, gan unikālam…

Jāskrien pēc bagāžas cik naski vien var. Līdz šim, labi strādā.

Man arì ir koshie koferi, bet taa kaa koshajiem ir tendence ljoti aatri smeereeties, tad es veel papildus ietinu pleevee. Pati, protams.

variācijas par tēmu

Mani drīzāk interesē kā bagāžas zādzību var novērst tādās vietās kā La Guardia - tur bagāžas saņemšana ir pieejama jebkuram garāmgājējam, nevis atrodas slēgtā zonā. Kamēr čāpo no lidmašīnas un ja vēl iegriezies labierīcībās, var gadīties, ka koferis jau aizceļojis tālāk. Tā kā rakstā par to, ka access from the parking lot, kad jāsatraucas ne tikai par zaglīgiem pasažieriem, bet par jebkuru.

Bet kā stāstā par rumānieti bija arī manam priekšniekam, arī ASV, kamēr izgāja, skatās, ka koferis jau ratos brauc prom. Arī sorry, sorry, looks like mine. Bezmaz jāpasūta custom koferis ar savu vārdu virsū, pagaidām arī jāiztiek ar tik raibu, ka var redzēt pa kilometru.

Var uz somas uzpūst ar krāsu caur trafaretu «This bag doesn't look like yours!».

Vienreiz iedevu savu good year čemodānu mammai, kad braucām ar čarterti atpūsties. Kad iekārtojamies numuriņā man zvanīja nezināms numurs. Parasti ārzemēs neceļu svešus numurus, bet toreiz kaut kā pacēlu. Liels bija mans pārsteigums, kad otrā galā teica, ka mans čemodāns ir pie citiem. Aizgāju pie mammas uz numuriņu viņa pat nebija piefiksējusi, ka citu sotu paņēmusi. Labi, ka biju bļambu ar saviem datiem pielicis. Satikāmies un apmainījāmies.