hei!

kā jau foruma diskusijās iepriekš esmu rakstījis, atsaukties tu tu vari tikai uz acīmredzamiem līgumu/likumu pārkāpumiem.

šajā gadījumā es tiešā tekstā pieprasītu bt nogādāt mani galapunktā iepriekš minētajā laikā. kad viņi atteiksies, pieprasītu pilnu naudas atgriešanu (pilnā apmērā), papildu norādot, ka sūdzēsies ptac un rakstīsi chargeback hbl. kad bt atkal atsūtīs savu absurdu par nodokļiem, uzraksti pieteikumu ptac, jo viņi brutāli pārkāpj pat.ties.aizs.lik., bet hbl raksti, ka:

pirmkārt, pakalpojums, par kuru tev ir līgums ar bt, nav nekādas elektroniskas biļetes piegāde, bet gan tevis nogādāšana noteiktā galapunktā noteiktā laikā. kā redzams pievienotajā sarakstē, pakalpojumu sniedzējs - bt - atsakās pildīt šī līguma nosacījumus, kam tu kategoriski nepiekrīti.

otrkārt, bt vienpusēji un patvaļīgi ir nolēmis atgriezt tev nevis pilnu par pakalpojumu maksāto naudas apjomu, bet vienpusēji un patvaļīgi noteiktu tā daļu, nerēķinoties ar taviem iebildumiem, kas rakstiski apliecina, ka tu tikpat kategoriski nepiekrīti arī šādam pavērsienam.

tā kā šāda bt rīcība ir klajš latv.pat.ties.aizs.lik. [un eiropas pat.ties.aizs. normu] pārkāpums, tu jau esi par to informējis ptac (iesniegums pielikumā), tādēļ lūdz hbl mainīt savu lēmumu un atgriezt pilnu darījuma summu tavā kontā. ja hbl to nedarīs, tu ne tikai informēsi ptac un fktk par to, ka hbl ar savu bezdarbību atbalsta bt pretlikumīgo rīcību, bet arī sūdzēsies v/mc.

domāju, ka ar to vajadzētu pietikt, jo visdrīzāk tev vienkārši neveiksmīgi pagadījies nepieredzējis/bezkaunīgs darbinieks. ar uzraugu/tiesībsargu pieminēšanu vajadzētu pietikt, lai tavs gadījums nonāktu līdz kādam saprātīgam cilvēkam... 

Reāli ir kāds BT chargeback apstipirināts pēc šī scenārija?

pats autors pagaidām neko nav rakstījis, tādēļ pieņemu, ka vēl ne...

Esmu šī privātā ziņojuma autors Uz pirmajiem diviem maniem e-pastiem BT atbildēja ļoti ātri, taču kopš ceturtdienas, kad vaicāju par nogādāšanu galapunktā sākotnēji paredzētajā laikā, ir pazuduši. Pieņemu, ka velk garumā laiku, jo lidojums ir jau 15. septembrī. Šodien aizrakstīju vēstuli uz customers [at] airbaltic [dot] lv (iepriekš rakstīju uz reservations [at] airbaltic [dot] lv). Saprotu, ka bez viņu atteikuma nogādāt pasažierus galamērķī iepriekš solītajā laikā, nevaru rakstīt iesniegumu PTAC, tādēļ nekas cits neatliek, kā gaidīt.

Pēc BT atteikuma atgriezt pilnu biļetes cenu nosūtīju vēstuli Swedbankai, uz kuru šorīt saņēmu šādu atbildi:

Vēlamies Jums paskaidrot, ka Swedbank nav un nevar būt atbildīga par pakalpojuma sniedzēja rīcību kā arī nosacījumiem, saskaņā ar kuriem darbojas pakalpojuma sniedzējs. Papildus vēlamies Jums darīt zināmu, ka saskaņā ar Karšu lietošanas noteikumu, kas ir Kartes līguma neatņemama sastāvdaļa, 2.8. punktu „Operācija ar Karti tiek uzskatīta par autorizētu, ja Klients vai Kartes lietotājs ir apstiprinājis Operāciju ar Identifikācijas līdzekļiem vai citā veidā devis savu Piekrišanu Operācijas veikšanai. (…)”

Papildus Swedbank arī norāda, ka saskaņā ar Karšu lietošanas noteikumu 12.3. punktu „(…) Banka neatbild par preču un pakalpojumu kvalitāti, par kuriem ir veikta norēķināšanās ar Karti. Banka nav atbildīga, ja trešās personas ierobežojumi vai limiti aizskar Klienta vai Kartes lietotāja intereses. Banka neatbild par tiesiskajām attiecībām, kas Klientam saskaņā ar savstarpējiem darījumiem vai uz likuma pamata ir radušās ar trešo personu (arī ja to nodibināšanas pamats ir Operācija). Banka neatbild par veiktajiem norēķiniem, darījumiem vai informācijas apmaiņu internetā un par jebkāda veida sekām, kas radušās šādu darbību rezultātā. (…)”

Tādejādi situācijas skaidrojumu, noteikumus, saskaņā ar kuriem strādā pakalpojuma sniedzējs, kā arī izvērtēt iespējamo rīcību attiecībā uz ieturēto darījumu ar karti, aicinām risināt, vienojoties nepastarpināti ar pakalpojumu sniedzēju.

PTAC vēl nav devis nekādu ziņu. Tā kā lidojums ir jau pēc 2 dienām un komunikācija gan ar BT, gan Swedbak izskatās bezcerīga, sazinājos ar Air Baltic, lai saņemtu atpakaļ vismaz nodokļus.

kad esmu izrunājies par citu rakstīto, sāksim ar lietas būtību.

nekādā gadījumā nepiekrīti bt nodokļu atmaksas piedāvājumam, jo tas automātiski nozīmēs, ka esi piekritis viņu noteikumu maiņai un nekādu kompensāciju ne no hbl, ne bt vairs nesaņemsi (vienīgais izņēmums: tiesas spriedums, kas viennozīmīgi noteiktu, ka piekritis esi piespiedu un/vai viltus kārtā - šajā gadījumā ārkārtīgi mazticami).

godīgi sakot, esmu ļoti pārsteigts par hbl darbinieku stūrgalvību/bezkaunību/bezatbildību, taču tas nebūt nenozīmē, ka tev būtu jākapitulē nekauņu priekšā. raksti sūdzību v/mc (nezinu, kas par karti), kur norādi, ka banka nepamatoti un pretlikumīgi atsakās izskatīt tavu chargeback prasību pēc būtības, aizbildinoties ar nesaistītiem argumentiem, kā arī lūdz šo sūdzību izskatīt pēc būtības un hbl sodīt par tās rīcību. ja uz epastu operatoru pusē operatīvas reakcijas nav (diezgan ticami), izmanto tvīterus, feisbukus un citus mūsdienu brīnumus, lai pievērstu sev uzmanību. ar to vajadzētu pietikt, lai pievērstu hbl uzmanību šai problēmai. paralēli es arī vērstu hbl mārketinga darbinieku uzmanību šim gadījumam, izmantojot hbl sociālo tīklu kontus (ja tā tādus izmanto, īsti nezinu).

ak, jā, vēl viena lieta, ko es noteikti izveiktu šajā sakarā, ir rakstīt sūdzību fktk. kamēr pieredzējušie un zinošie aizrādīs, ka šī absolūti nav fktk kompetence - pilnīga taisnība, ja ignorē iespējamo bt kriminālpārkāpumu -, ir kāda maza fktk likumā ierakstīta norma, kas šādas sūdzības padara par ārkārtīgi efektīvu spiediena sviru jebkurās attiecībās ar banku. atbilstoši likumam fuktukam uz jebkuru sūdzību ir jāatbild pēc būtības (pat ja sūdzības saturs nav tā kompetencē). kas kā minimums nozīmē rakstisku pieprasījumu bankai. absolūti lielākā tiesa latvijas banku uz rakstiskiem fktk pieprasījumiem atbild ar vismaz viena valdes locekļa parakstītām vēstulēm. pirmkārt, tas rada bankai konkrētus (un pieņemu, ar oriģinālā strīda objekta vērtību nesalīdzināmus) izdevumus. otrkārt, lietai uzmanību pievērš cilvēki, kuriem tiešām maksā par saprātīgumu pieņemtajos lēmumos.

jolis, pirms ķeries pie smagās artilērijas kā iesaka juriss, pamēģini no sākuma Swedbankai aizrakstīt, vai tas nozīmē, ka viņi atsakās ierosināt chargeback procedūru un līdz ar to vari vērsties pie Mastercard / Visa ar sūdzību par viņiem. Kad taisīju chargeback Swedbankā (nesaistītu ar ceļošanu), mani sākumā arī mēģināja 'atšūt' ar līdzīgiem tekstiem, kad atbildēju šādi, pēkšņi viss kļuva iespējams (beidzās veiksmīgi, atdeva naudu par saņemtu atšķirīgu/lētāku preci kā bija pasūtīta).

Paldies visiem par iedziļināšanos un ieteikumiem! Es gan diemžēl jau piekritu lidostas nodokļu atmaksai pilnas biļetes cenas atmaksas vietā, jo gadījums šķita bezcerīgs. Izlasot visus argumentus, mēģināšu vēl atteikties no savas iepriekšējās piekrišanas, redzēs, vai izdosies. Nauda kontā vēl ienākusi nav. Ja izdosies, cīņu ar visām iestādēm turpināšu pēc ceļojuma. Gaidiet seriāla turpinājumu!

Tā, sāga ir beigusies. Kā Juris ieteica, pajautāju Swedbank, vai viņi atsakās ierosināt chargeback procedūru un varu vērsties Visa ar sūdzību par Swedbank, uz ko saņēmu šādu atbildi:

"Paskaidrojam, ka pretenzijas „Swedbank” AS par karšu darījumiem tiek izskatītas saskaņā ar Karšu lietošanas noteikumiem un starptautiskajiem VISA reklamāciju noteikumiem. Savukārt starptautiskie VISA reklamāciju noteikumi neparedz iespēju kartes izdevējbankai apstrīdēt klienta akceptēto servisu.
Ņemot vērā sniegto informāciju, kā arī atsaucoties uz iepriekšējā atbildē norādītajiem Karšu lietošanas noteikumiem, apstiprinām, ka „Swedbank” AS rīkojusies korekti. Tādejādi par radušos situāciju, atkārtoti aicinām situāciju risināt ar pakalpojuma sniedzēju."

Nākamajā dienā Air Baltic ieskaitīja manā kontā lidostas nodokļus, ko iepriekš biju prasījusi. Acīmredzot pārsteidzīgi. Mani samulsināja fakts, ka lidojums jau pēc pāris dienām, bet visas iesaistītās puses kategoriski atsakās atzīt Air Baltic vainu (kā izrādās, lidojuma datumam nav nozīmes). Starp citu, PTAC vēl joprojām nav atbildējis... Tā kā nauda ir kontā, vairs arī nav jēgas iesaistīt Visa un FKTK.

Jebkurā gadījumā vislielākais paldies juriss par palīdzību, savus secinājumus esmu izdarījusi un gan jau, ka arī gadījums ar šādām beigām kādam kalpos par labu mācību.

Interesanti, jo Visa Europe saitā priekš pārdevējiem ir uzrakstīts kaut kas cits:

http://www.visaeurope.com/en/businesses__retailers/retailers_and_merchan...

Kamēr viņi raksta nepatiesību, var pamēģināt vēl vienu vēstuli uzrakstīt.

Pirmkārt, ka serviss nav akceptēts (lidot netaisies), otrkārt, ka viņi sniedz nepatiesu informāciju, jo lūk Visa dokumentā http://usa.visa.com/download/merchants/chargeback-management-guidelines-... minēts pat kods šādiem gadījumiem: «Reason Code 53: Not as Described or Defective Merchandise». Var arī Shustrik minēto saiti pielikt un attiecīgo teksta daļu izcelt.

lielas jēgas no šī vairs nebūs, jo viņa jau ir piekritusi bt noteikumiem, kad rakstiski paziņoja, ka akceptē nodokļu apmaksu. chargeback'u atpakaļ dabūt vairs nevarēs, tikai hbl pakacināt sabiedrības labad...

par lietu pēc būtības:

kā jau Juris minēja, hbl tīšām un apzināt gvelž pilnīgas un absolūtas muļķības (atklāti sakot - šis fakts mani ļoti izbrīna, vismaz risku vadībā tur saprātīgi cilvēki strādā). kā jau vairākkārt iepriekš tika minēts, pakalpojums šajā gadījumā ir pasažiera nogādāšana iepriekš noteiktā galapunktā iepriekš noteiktā laikā. tā kā bt vienpusēji mainīja šīs nogādāšanas noteikumus pēc pirkuma apstiprināšanas, kam pasažiere rakstiski kategoriski nepiekrita, hbl nav absolūti nekāda pamata apgalvot, ka pastāv vai ir sniegts jebkāds "klienta akceptēts serviss". un domāju, ka hbl darbinieki to lieliski apzinās. tas ir, ja mēs runājam par chargeback'iem konkrēti. 

vispārīgi v noteikumos bankai ir aizliegts atbalstīt jebkādas pretlikumīgas darbības, arī šo norādi hbl rupji pārkāpj. citāts no iepriekš minētā dokumenta:

tādēļ es domāju, ka Jura iepriekš rakstītais, ka nevajadzētu iesaistīt "lielo artilēriju", šajā gadījumā (un līdzīgos) ir stratēģiska kļūda, jo bezkaunību var ārstēt tikai ar spēku...

resp., šis hbl apgalvojums ir bezkaunīgi meli, jo kliente viņus iepriekš rakstiski informēja, ka kategoriski servisu neakceptē.

Re ko atbildēja pati Swedbanka uz manu jautājumu:

Tātad, ja principiāli Sweds saka, ka viņi ierosina procedūru pēc klienta pieprasījuma, ja ir chargebackojamas transakcijas pazīmes, tad laikam tik jāseko dotajām norādēm un jāiesniedz formāla pretenzija.

īsti nezinu, kur piederas labāk, bet ierakstīšu tepat.

kaut kad iepriekš kāds jau minēja, ka nordea noteikumi chargeback sakarā ir ne tikai neloģiski, bet banka aktīvi cenšas klientiem dzīvi sarežģīt. tagad arī uz savas ādas esmu to pieredzējis.

banka bezkaunīgi liek aizpildīt papīra formu, ko pēc tam fiziski jānogādā tai. (sk. /sites/default/files/u4156/chargeback.pdf.)

tik absurdas un idiotiskas prasības līdz šim neesmu pieredzējis nekur, tādēļ gan pašam, gan arī citiem iesaku no šīs bankas kartēm turēties pa gabalu. ja tas nav iespējams, izmantot tās pēc iespējas retāk, kad viennozīmīgi skaidrs, ka nekāda pamata potenciālai chargeback prasībai nevajadzētu būt.

Nu nezinu, man nesen bija tā, ka cleartrip kļūdas dēļ aizgāja maksājums, kuru pēc tam atgriezs pēc jaunā kursa, es piezvanīju Nordea un teicu, ka gribu kursu starpību atpakaļ, pietika ar vienu zvanu. Nav gluži chargeback, bet tur visu ļoti ātri noformēja.

tā kā epopeja ir veiksmīgi beigusies, varu iepriekšējo ierakstu papildināt.

kategoriski iesaku turēties no šīs bankas kartēm pēc iespējas tālāk, ja nav vēlēšanās chargeback gadījumos bezgalīgi cīnīties pret bezkaunību un/vai idiotismu. 

manā gadījumā viss process - no iesnieguma saņemšanas brīža līdz naudas atgūšanai - aizņēma nepilnus četrus mēnešus (nordea droši vien turpinātu procesu vilkt garumā krietni ilgāk, ja es nepiedraudētu atkārtoti iesaistīt mc). pat ņemot vērā salīdzinoši atipisko sarežģījumu ar elektroniska iesnieguma nepieņemšanu, tas ir absolūti neadekvāts chargeback izskatīšanas termiņš. nemaz nerunājot par ieguldītā laika un piepūles daudzumu, lai panāktu savu kartes lietotāja pamattiesību respektēšanu (normālu banku gadījumos nekādas diskusijas par chargeback pieņemšanu un bankas pašas noteikto termiņu ievērošanu nav nepieciešamas).

nordea neadekvātā uzvedība visa procesa laikā radīja iespaidu, ka tā ir bankas politika - bezkaunīgi klientu apgrūtināt un nepārtraukti nepamatoti procesu paildzināt (klientu par to neinformējot), lai piespiestu klientus atturēties no chargeback pieprasīšanas.

tā kā bankas darbinieku bezkaunība jau sākotnēji mani noskaņoja principiāli, taisnību panācu, nerēķinoties ar nepieciešamā laika un piepūles daudzumu, kas, protams, nav racionāli, tādēļ nākotnē darīšu visu, lai no šādiem apgrūtinājumiem izvairītos (resp., nordea kartes turpmāk nelietošu). 

 Personīga gratulācija no manis! Ja dzīvē nemeklē sarežģījumus, tad tādiem nevajadzētu rasties!

Pasam 2as reizes ir nacies Chargeback iesniegumus rakstit nordea un abas reizes viss ir bijis kartiba. Terminu neatceros bet liekas ka 30-45 dienas bija, kad naudu sanemu atpakal konta.

Viena summa bija ap 50eur kad ibis bija 2x noautorizejis summu un  uz nevienu no dazadiem sutitiem epastiem nesanemu atbildi un otrs gadijums bija ap 100eur summu kur visticamak karte Las Vegas viesnica bija noskeneta jo viesnica tika pilniba apmaksata caur cheaptickets.com un pasa viesnica kartei pieblokeja drosibas summu kas pec dazam dienam atblokejas. Brinumi sakas 2us menesus velak kad konta izdruka pamaniju ka nonemta nepamatota summa no tas viesnicas kura biju palicis un taja laika atrados Āzijaa. Viesnica ari neatbildeja uz nevienu no e-pastiem.

Iespejams juriss ir bijusi kadi sarezgitaki gadijumi.

nē, tev ir daudz sarežģītāk. manā gadījumā vietējais (austrijas) tirgotājs pat nenoliedza savu "tehnisko kļūdu", tikai atteicās naudu skaitīt atpakaļ uz karti. vienkāršāku chargeback gadījumu grūti iedomāties.

pārlasot jaunākos mc noteikumus, pamanīju ļoti interesantu punktu, kas ir superizdevīgs patērētājiem:

5.6.4 Example 4—Improper Disclosure—4853—Cardholder Dispute

1. An issuer initiated a chargeback for message reason code 4853—Cardholder Dispute. In a letter, the cardholder stated that he had attempted to return merchandise to a merchant, but the merchant was unwilling to accept the return. The cardholder stated that it was never disclosed to him at the point of interaction that “all sales were final” or that there would be no returns or credits.
2. The acquirer submitted a second presentment with a merchant rebuttal stating that the merchant was not willing to accept the merchandise for return. The second presentment had no other documentation.
3. The issuer continued the dispute as an arbitration chargeback without progressive documentation stating the second presentment was invalid.

In this example, MasterCard would rule in favor of the issuer because of the merchant’s inability to provide a document signed by the cardholder at the time of the transaction agreeing to a refund policy with its second presentment. With transactions dated on or after 18 October 2013, merchants that are unwilling to accept buyer’s remorse returns and cancellations or that want to have special terms including (but not limited to) restocking fees or in-store credits, must disclose these terms at the time of the sale. The cardholder must be informed of the Refund Policy prior to completion of the sale at the Point of Interaction. Failure to disclose a Refund Policy will result in the merchant’s requirement to accept the goods for return and issue a MasterCard credit. Details concerning the terms and how to disclose are contained in Chapter 3, Returned Products and Canceled Services of the Transaction Processing Rules.

oriģināls: https://www.mastercard.us/content/dam/mccom/en-us/documents/rules/charge... (241. lpp.).

p.s. ak, jā, citētajā dokumentā nekādu būtisku ierobežojumu šim pasākumam nav: https://www.mastercard.us/content/dam/mccom/global/documents/transaction...

Tad principā, ja pārdevējs nevar uzrādīt Tevis parakstītu papīru, ka piekrīti «all sales are final» noteikumiem, iespējams atdot preci un saņemt atpakaļ naudu ar chargeback palīdzību (ja pārdevējs nepiekrīt atdot naudu tāpat)?

nevar uzrādīt papīru vai pierādīt, ka ieķeksēji, ka piekrīti. ar ķeksi ir nedaudz komplicēti, jo vienā vietā rakstīts, ka nepārprotami jānorāda pirkšanas brīdī, bet citā - ka pietiek ar t&c. bet domāju (conjecture), ka mc arbitrāžās visdrīzāk ar vispārīgu t&c būs par īsu, lai atteiktu chargeback.

p.s. tas attiecas arī uz visiem restocking fees utml. muļķībām, kas pēdējā laikā kļuvušas ārkārtīgi populāras.

Sakarā ar to, ka Enrike koncis nenotiks un tur organizatori pamatīgi nofeilojuši arī Biļešu Serviss neko netaisās atmaksāt, kas nozīmē, ka ar karti pirkts pakalpojums netiks saņemts.

SEB par chargeback prasa 20eur neatkarīgi no rezultāta. Lūk viņu atbilde:

Līdz šim ar Citadele un Nordea chargeback vienmēr viss ir bijis korekti un nekad nekadas komisijas nav bijušas. Pirmo reizi redzu, ka pa chargeback vēl jāmaksā.

SEB pēdējā laikā neizceļas ar draudzīgiem un kvalitatīviem pakalpokjumiem. Par konta turēšanu būs jāmaksā, top up īsti nedarbojās un arī slavenajam ķēmam Žigim arī bija nedienas ar SEB.

Vai maksājuma atsaukšana ir chargeback?

Kaut ko nesaprotu? Vai tad tu atsauc maksājumu, jo nevēlies vairs doties uz koncertu, vai tomēr pieprasi chargeback, jo apmaksātais pakalpojums netiek saņemts? Ko viņi tur pīpē?