Ieskats Austrālijas Ziemeļos -Cairns( Kērnsa) 
Kērnsa atrodas Austrālijas Ziemeļos, un ir Rīgas Sister city (pateicoties Rubika kungam ) jau vairāk kā 20 gadus.
Kērnsa ir īstena tropu pilsētiņa ar 150 tūkstošiem iedzīvotāju un milzīgu starptautisko lidostu. Kērnsa ir unikāla varbūt arī tāpēc, ka pati Austrālija ir tāda. Man ļoti patīk pilsētiņas kompaktums un infrastruktūra. Pilsētas centrālā vieta ir Esplanāde ar milzīgu mākslīgu  lagūna tās centrā, kur jebkurš var mesties peldēties un turpat zālīte sauļoties pilsētas centrā. Esplanādē ir vairākas skatuves, kur muzicēt hipijiem un citiem mākslas pārstāvjiem, kuru priekšnesumi brīvi baudāmi. Turpat līcī plunčājas pelikānu bari un pa sakarsušajiem piekrastes akmeņiem ložņā dažādu izmēru krabji
Vēl gribu piebilst, ka viss ir ļoti sakopts un tīrs, hmm... noteikti, ka laikam paši sakoptākie tropi pasaulē.
Pilsētas parkā arī lielā vairumā laiskojās paši īstākie Austrālijas pamatiemītnieki- aborigēni, 50 000 gadu senās civilizācijas pēcteči un pirmatnējie iedzīvotāji visā Austrālijā kas ir tik pat liela kā Eiropa sastāda 1% no kopējō iedzivotāju skaita, tas  ir  tikai ap 200 000 tūkstoši ,un visvairāk 146 000 tūkstoši dzīvo Kvīnslendā. Vārds "aborigēns " cēlies no latīņu apzīmējuma  "original inhabitants." Austrālija ļoti cenšas nodrošināt aborigēniem labas dzīves iespējas, tādejādi jūtoties vainīgi, ka okupējuši viņu senču zemes. Aborigēnu kultūra ir viena no vecākajām un mistiskākajām  pasaulē ar savām rituālu dejām, tradicionālo mūziku un mākslu. Visvairāk mani fascinē Aborigēnu ''koka flauta'' jeb vecākais mūzikas instruments pasaulē Didjeridoo , un kā saka paši Aborigēni, ja zemei  būtu balss tad tā
būtu kā Didjeridoo... Sie mūzikas instrumenti ir  apmēram 1,3 metru  gara koka caurule ar izliektu apakšējo daļu un rada zemas, mistiskas dažādu skaņu vibrācijas..
Pilsētā ir daudz aborigēnu kopienas un mākslas galērijas, kur var  tik apbrīnot šo aborigēnu citādo skatījumu caur mākslu par savu senču zemi un to garīgumu.
Kērnsā visu gadu ir silts. Ziemā temperatūra ir ap 24-26 grādi plusā, un vasarā tā nepārsniedz 34 grādus, bet tad gan ir liels mitrums,Uz ielām savvaļā aug mango koki pilni ar saldiem mango, un putni, kas lidinās, ir pārsvarā visādu lielumu papagaiļi..Kērnsā un apkārtnē ir sakoncentrēta visa Austrālijas flora un fauna,- pasakaini lietus meži, ķenguri, krokodili, kalni un upes, ūdenskritumi... un kā teica mūsu iepazīts, Kērnsā dzīvojošs latvietis, Daugavas Vanags Eds (85 gadi un
liela dzīves bagāža uz pleciem), ka šeit ir skaistāk un labāk kā Havaju un citās salās, kā arī visā Austrālijā, un gribas viņam ļoti ticēt...
Vēsture
Kērnsas atklājējs bija kapteinis Džeims Kuks (James Cook), kas pirmās ziņas par apkārtni bija datējis ap 1770. gadu. Austrālijas Ziemeļu tropi bija ļoti grūti iekarojami, jo skarbajos apstākļos šeit gadu tūkstošus bija iemācījušās izdzīvot tikai iezemiešu aborigēnu ciltis, kas baltos kolonistus uzņēma ļoti neviesmīlīgi. Arī nodevīgie Lielā Barjerrifa rifi bija kuģošanai nelabvēlīgi, pluss vēl necaurejamie džungļi, bīstamie dzīvnieki un augi neļāva tik ātri atklāt šo tālo Austrālijas Ziemeļu daļu.Oficiāli Kērnsa tika pasludināta simts gadus vēlāk - 1876. gada jūnijā un nosaukumu ieguva par godu tā laika īru
gubernatoram Viljamam Kērnsam (William Cairns).Vieta, kur sāka veidot pilsētu, bija purvaina, blīva ar lietus mežu un nosēta ar mangrovju audzēm. Pirmie daudzie kolonisti bija zelta meklētāji un racēji pilsētas pierobežā, kā arī tika celta dzelzceļa līnija un attīstīta lauksaimniecība, tā dodot zaļo gaismu imigrantiem no Īrijas, Itālijas un Ķīnas - tie arī ir pirmie pamatiedzīvotāji Kērnsas apkārtnē, neskaitot aborigēnus. Beidzoties Zelta drudzim, Kērnsas apkārtnē attīstījās citas
rūpniecības - augstkalnē paplašinājās banānu plantācijas, mango, piensaimniecība, lopkopība utt., bet lejas līdzenumi bija piemēroti citām kultūrām, tostarp visvairāk tika kultivētas cukurniedres.
Un vai Jūs zinājāt, kā cēlies vārds ķengurs?? Izrādās kāds no Kuka komandas bija jautājis vietējam aborigēnam,- kas tas tāds? - norādot uz garām cilpojošo ķenguru, aborigēns teicis -Kenguroo!!!!, nu, ok, centīgais palīgs tā ar uzrakstījis savās piezīmēs - pagāja daudzi gadi, un izrādījās, ka aborigēns uz komandas locekļa jautājumu bija atbildējis vienkārši aborigēniski - Neko nesaprotu!! Nu nezinu - mīts vai patiesība, bet interesanti!
Sākumam,- apetītes rosināšanai noteikti vajag aplūkot Kērnsas Botānisko dārzu, kur pilnā krāšņumā var redzēt tropu lietus mežu, krāšņus ziedus un augus un citus brīnumus. Lai gūtu priekšstatu par plantācijām Kērnsas apkārtnē, tad noteikti jāapmeklē vietējais tirgus Rastija(Rusty's) pilsētas centrā, kur nedēļas nogalē sabrauc lauksaimnieki un tirgo savus izaudzētos augļus un dārzeņus - tas vien to vērts - svaigi mango, ananāsi, avokado, lačijas, papaijas, banāni
un vēl simts un viens auglis un dārzenis, zināmi un nezināmi,- viss ko vien sirds var vēlēties ir Rastijā.
Mazliet eksotikai var aiziet pastaigāties līdz Kērnsas Bibliotēkas parkam, kur pa dienu milzīgo koku zaros guļ, ķīvējas un rīvējas, tūkstošiem Betmeņu jebšu lidojošās lapsiņas.
Apmēram pusstundas brauciena attālumā no Kērnsas ir Kuranda, kas slavena ar bagātīgiem un krāšņiem 1200 sugu ziedēšanas augiem. Šeit var baudīt savvaļas orhideju, ingveru un daudzu citu eksotisku augu burvību. Apskatīt nožogotā teritorijā mītošos 1500 krāšņos tropu tauriņus un tostarp lielāko Austrālijā - Putnuspārns (Birdwing). Koalas mājā Kurandā noteikti jāredz šie interesantie koalas zvēriņi, kas eikaliptu spēcīgās iedarbības apreibināti fīlingo visādos veidos, kā arī iespējams redzēt čūskas, krokodilus, valabijus (mazāki ķenguriņi) un vombatus, tikties ar aborigēnu dejotājiem un apskatīt vietējo mākslinieku oriģinālos darinājumus. Uz Kurandu var nokļūt dažādos veidos (ar auto arī), bet interesantāk
un aizraujošāk ir ar vēsturisko 100 gadus veco Kurandas vilcienu, dodoties cauri tuneļiem, pāri tiltiem, garām ūdenskritumiem - tā izbaudot sulīgo lietus mežu un unikālos dabas skatus. Atpakaļ var planēt ar trošu vilcienu- gondolu dažus metrus virs tropu mežu galotnēm un vērot gleznaino ainavu, kas paveras skatienam. Netālu no Kurandas ir Barona aizas (Barron Gorge) Nacionālais parks ar fantastisku skatu laukumu uz Barona upes ūdenskritumu. Ieskatu Austrālijas iezemiešu aborigēnu kultūrā un tradīcijās ar dejām, mākslu, mūziku, stāstiem var gūt Tjapukai aborigēnu kultūras centrā.
Mums ļoti patika brauciens uz Deintrī (Daintree) 135  miljonu gadus senu nacionālo parku, kas atrodas, apmēram, 100 km ziemeļos no Kērnsas. Lai nokļūtu tur ar auto, izmantojām pārcēlāja pakalpojumus, kas ļoti aši pārtransportēja mūsu auto pāriDeintrī upei, kurā esot ļoti daudz savvaļas  krokodilu.
Deintrī ir lielākais lietus mežu parks Austrālijā ar 1200 km platību, tā zonā atrodamas 3000 augu sugas un 315 dzīvnieku sugas, no kurām15 sugas ir unikālas . Ik pa laikam apstājamies jaukajos skatu laukumos, kur tīksmi vērojam Deintrī upes ceļu jūrā vai vienkārši baudām šos dabas skatus, ko acis arī kāri tver. Senatnīgajās un civilizācijas neskartajās Deintrī parka plašajās pludmalēs jūtamies kā atklājēji Kuki, un prātā rosās domas par dabas varenību un burvību, apbrīna, ka ir tādas vietas, kur viss ir tik sens un īsts, ka cilvēku veidotās takas un skatu laukumiņi veidoti tā - lai vismazāk traucētu dabai, tā arī mums ļaujot iekļauties šai pasaku mežā. Braucot mājup no Deintrī noteikti ir vērts apmeklēt Mosmana aizas
(Mossman Gorge) parkā, apskatīt varenu kalnu upi, kur dabas māte akmens bluķus upes gultnē ir sasviedusi visneiedomājamākajos daudzumos un veidos, tā upes ceļu padarot īpaši vijīgu un interesantu. Atpakaļ braucam caur mango aleju... ehhh, cik saldi un garšīgi ir mango. Pa ceļam, kas vijas kalnā gar jūru, ir daudzās jaukās pludmales .