Ja nākamais reiss pēc pāris stundām tad nav slikti, bet ja nākamajā dienā tad 200gbp nekas īpašs... vispār jau viņiem samaksāja privāti, bet vai ES regulas sakarā šeit nevarētu ko piedzīt? Tāds nestandarta overbooking...

Vispār jau, ja noņem piespiedu kārtā, tad pēc regulas jāmaksā par ''denied borading'' (pareizāk laikam būtu ''forced unboarding'' vai kaut kā tā ). Taču te, es saprotu, tika meklēti un arī atrasti brīvprātīgie, un tad jau samaksa ir pēc vienošanās. Tiesa gan, nesaprotu, kāpēc te būtu jāsametās citiem pasažieriem.

Aviosabiedrība piedāvāja 100GBP kompensāciju, uz to neviens brīvprātīgi nepieteicās

Pārējo tad sameta pasažieri...

Nu, tad skaidrs, ka pasažieri ir luņi. Principā tā ir izspiešana no EasyJet puses. Aviosabiedrībai vai nu jāmaksā tik, lai pieteiktos brīvprātīgie, vai arī jāmaksā saskaņā ar regulu, un tad var atteikt iekāpšanu jebkuram. Es gan nezinu, vai jebkuru pasažieri var tā vienkārši izmest no lidmašīnas, ja viņš jau ir iesēdināts, šajā gadījumā laikam tomēr jebkurā gadījumā jāpanāk kompromiss. 

Izejot no otrādā, tad jau overbukinga gadījumā aviokompānija var paprasīt visiem pasažieriem piemaksāt mazliet par to, lai viņi vispār tiktu ielaisti lidmašīnā, un no iekasētās naudas samaksāt kompensācijas aiz borta palikušajiem. Manuprāt visai neglīts precedents, kas turklāt vairāk piederētos Ryanair, nekā tādai mēreni solīdai aviokompānijai kā Easyjet.

Vai Easyjet arī kādu kargo pārvadā šajos reisos (šaubos, vai ar tukšu bagāžas nodalījumu lido, nav jau vairs tik daudz to, kas nodod somas)? Tad cienījamais risinājums būtu atstāt kādu konteineru, lai ved nākamā lidmašīna.

Tie pasažieri, kas sametās naudu, nudien nerīkojās loģiski.

Nē, ar kargo viņi nenodarbojas. Varēja izlikt ārā vienu pilotu, divus stjuartus un iepirkumu ratiņus

Man vispār situācija liekas absurda. Pirmkārt idiotiski jau ir lidmašīnas ražotāja / projektētāja noteikumi. Lidmašīnai būtu jābūt pietiekamai rezervei, lai tā varētu droši pacelties ar max pasažieru skaitu un nosacīti pilnu bagāžas nodalījumu. Zinu, ka šāda problēma bija PSRS ražotajām lidmašīnām, īpaši TU-154, kaut kā nebiju iedomājies, ka arī Airbus varētu nolaist tādu luni.

Otrkārt, pasažierus jau neviens nesver, un arī somas, cik noprotams, sver tikai tāpēc, lai izspiestu no pasažieriem papildus naudu, nevis lai datus faktiski izmantotu reisa noslodzes aprēķināšanā (varbūt ka kļūdos, bet jebkurā gadījumā somas visiem pasažieriem ir kaut kur 20 +/-10 kg robežās, bet pašmasa atseviškiem indivīdiem var atšķirties vismaz par 100 kg). Tā kā visa tā pieļaujamā svara noteikšana ir acīmredzami ''uz aci''. Bet ja tā, tad var rasties visai nopietnas drošības problēmas. Un ko dara gadījumos, kad lidmašīnā lido basketbola komanda ar vidējo augumu 2 m un svaru virs 100 kg? Vai hokejisti, kuri ne tikai ir visai būdīgi, bet arī ar specifisku un smagu ekipējumu?

Visveidzot, no Liverpūles līdz Ženēvai ir tikai ap 1000 km, A319-320 reāli var aizvikt vismaz piecreiz tālāk, tātad degvielas tvertnei arī bija jābūt nepilnai. Kā vispār šajā situācijā var rasties pārsvars??? Savulaik LatČarters ar A320 lidoja no Rīgas uz Tenerifi, tas ir 4500 km, pilna degvielas tvertne, pilns salons, un arī bagāža atpūtniekiem parasti ir krietni vien vairāk, nekā biznesa ceļotājiem. Kau kā visi augšā tika, un arī gaisā nepalika. 

Gaisā neviens vēl nav palicis

Visticamāk problēma ir nevis ar Airbus lidmašīnām bet gan ar EasyJet kurš taupa ielejot minimālo pieļaujamo degvielas daudzumu. Kaut kā nav dzirdēts par šitādiem jociņiem ar pilna servisa kompānijām.

Tā svara noteikšana viņiem sanāk visai savdabīga - saskaita cik vīriešu, cik sieviešu, cik bērnu tad paskatās tabulā cik sver katra kategorija un aprēķina kopējo masu. Precizitāte +/-500 kg robežās... Pasažieriem, kas sameta naudu (un arī tiem, kas nemeta) vajadzētu palūgt no esyjet kompensēt šos izdevumus (gluži labprātīgi tas nebija - maksājiet un lidosim, nemaksājiet un paliksim nesaprotami ilgi lidostā!) Vispār jau easyjet pieeja inovatīva un varētu pielietot arī citos gadījumos - lidmašīnai rodas tehniskas problēmas un var palūgt lai pasažieri sametās remontam (jaunai detaļai) jo citādi tas ievilksies neparedzami ilgi... stjuarti vai piloti ir neapmierinati ar algu vai sanāk, ka jāstrādā papildstundas un atkal pasažieri sametās... bija tak nesen gadījumi Skandināvijā, kad piloti neaizlidoja līdz galamērķim jo tad tiktu pārkāpts darba laiks un darba laikam beidzoties nolaidās tuvākajā lidostā (atgriezās atpakaļ jo izrēķināja, ka līdz darba dienas beigām nepaspēs aizlidot).

Es domāju, tas zināmais gadījums ar norvēģiem būtu liekams aviācijas stulbāko atgadījumu topā; Easyjet ar pasažieru naudas samešanu izvirzās otrajā vietā. Kādam ir vēl kandidāti?

Max pasažieru skaits un pilns bagāžas nodalījums neizsaka neko. Galenais ir svars (un arī izsvarojums). To visu precīzi paredzēt ir neiespējami, tādēļ tiek pieņemts kaut kāds vidējais saprātīgais. Ja šis pieņemtais max svars tiek pārsniegts tik reti, tad ir ļoti nelietderīgi lidaparātam paredzēt papildu jaudas. Tas neizbēgami atspoguļosies tavos lidojumu rēķinos. Tu taču speciāli nepērc jaudīgāku auto tikai tāpēc, ka reizi 5 gados varētu nākties vilkt piekabi.

Nododamo bagāžu sver arī noslodzes aprēķināšanai. Cilvēku svars tiek pieņemts: vīrietis 88kg, sieviete 70kg, bērns 35kg. Tā kā dzimumu sadalījums šai lidojumā sagadījās neparedzēti neproporcionāls (139 vīrieši un tikai 19 sievietes), pasažieru svars bija par tonnu lielāks nekā paredzēts. Basketbola komandā ir ne vairāk par 15 spēlētaju. Un hokejisti parasti izskatās būdīgi tikai formā

Šitais moments arī mani mulsina. Varbūt bija piegāzuši petroleju arī atpakaļlidojumam...

Nevis biznesa ceļotājiem, bet ceļotājiem, kuri dodas uz slēpošanas kūrortiem  ar reāli smagu bagāžu un papilbagāžu.

No raksta sapratu, ka tik traki nebija. Viena neliela cilvēku kompānija, lai nekavētos, piedāvāja tos papildu 400GBP. Pārējie lidmašīnas pasažieri jau vēlāk, lai izrādītu solidaritāti, sameta naudu šiem.

ARD - Tu te raksti gluži kā EasyJet runasvīrs ... Es gribēju vērst uzmanību uz to, ka ir diezgan muļķīgi tomēr pakļaut lidojuma drošību kaut kādiem no pirksta izzīstiem datiem par pasažieru vidējo svaru. Pat bērnam skaidrs, ka vidējais ķīnietis stipri vien atšķiras no vidējā amerikāņa. Ja tiešām pastāv reāla iespēja, ka liekās tonnas dēļ lidmašīna nespēs pacelties, tad vai nu jāiestrādā jau projektējot lielāka drošības rezerve, vai arī jāsver pilnīgi visi pasažieri, ekipāža un bagāža. Nu un pārsvara problēmas tik īsam lidojumam vispār ir nonsenss, tur jau izskatās, ka šie līdzīgi kā ar auto, pielej pilnu bāku, un mauc kamēr tukša!

No varbūtību teorijas viedokļa - ja jau ir iespējams anomāls pasažieru sadalījums pa dzimumiem, tad tikpat labi atsevišķos gadījumos iespējam anomāls sadalījums pēc svara - vienkārši kādā lidmašīnā trāpīsies visi resnīši! Un ko nu?! Noslodzes korekcija pēc vizuālajiem parametriem, cik saprotu, nekur nav paredzēta.

Un par aviokompāniju runājot - traki vai netraki, bet tas taču ir totāls idiotisms, ka pusotru stundu jāaizkavē lidojums, jo EasyJet nevar vienoties par adekvātu kompensāciju! Vajadzēja pagaidīt vēl pusstundiņu, un tad jau kompensācijas (ēdiena un dzēriena veidā) pienāktos visiem pasažieriem! 

orsons21- Īsti nesaprotu, ko tu iesaki lietas labā. Mēs dzīvē ik uz soļa vadāmies pēc "vidējiem pieņemtajiem". Vai izmest no lidaparātiem 1/2 sēdvietu, jo teorētiski kaut kad tajā varētu vienkopus salasīties 10 valstu smagatlēti? Un pārējā laikā tu būtu gatavs nomaksāt par šo rezervi? Veidojot rezervi, pieņemt, ka skrejceļš ir visīsākais iespējamais, vēja ātrums un pārējie laikapstākļi visnepateicīgākie? Cik tādā gadījumā mums izmaksās lidojumi?

Domāju, ka vidējais pasažiera svars arī nav gluži no pirksta izzīsts. Diez vai Eiropā lidmašīnā sakāps tikai ķīnieši vai tikai amerikāņi. Uz pārsimts pasažieru vidējam rādītājam būtu jābūt diezgan konstantam. Pieļauju, ka šie vidējie rādītāji ir aprēķināti ar krietnu rezervi, tāpēc daudzas aviokompānijas tam uzspļauj. Bet redz EasyJet rūpējas par pasažieru drošību, un atkal daudziem viss ir slikti.

Sievietes mēdz būt arī smagākas par vīriešiem, vīrietis var būt 50kg un 150kg (arī sieviete), (man paziņam puika 14 gados sver 92 kg) utt. ar to tikai gribēju teikt, ka no drošības vidokļa (ja tiešām daži simti kg ir tik kritisks lielums) šadu metodi nedrīkst pielietot un tad pasažieri ir jāsver (arī bagāža). Tomēr laikam šis ir mazliet kuriozs atgadījums ar easyjet un iespējams kāda apkalpes locekļa "cilvēciskais faktors". Nesen Ryanair tika vainots, ka tas uzrādot mazāku lidmašinas kopējo svaru (svars saistīts ar kaut kādām maksām) un varbūt šeit bija tā problēma un nevis drošībā (drošība tikai, kā arguments pret kuru nevar iebilst)...

ARD - es gribēju teikt, ka no nejaušo skaitļu teorijas viedokļa ir apmēram vienāda iespējamība tam (teiksim, apmēram 1 no 1000 gadījumiem), ka lidmašīnā sakāps 139 vīrieši un 19 sievietes, kā tam, ka lidmašīnā sakāps 119 cilvēki ar lieko svaru un 19 normāli, bet kārno nebūs nemaz. Pēdējā gadījumā neviens tam nepievērsīs uzmanību, līdz ar to šādas metodes izmantot ir muļķīgi.

Andris1 pareizi raksta, ja jau daži simti kg ir kritisks lielums, tad va nu jāsver pilnīgi visi, vai jāprojektē lidmašīnas ar lielāku drošibas rezervi. Bet visticamāk, ka vienkārši jāpārskata dažas muļķīgas instrukcijas. 

Starp citu, EasyJet ir vienīgā man zināmā aviokompānija, kurai nav rokas bagāžas svara ierobežojuma, un neviens to arī nesver. Interesanti, kā tad viņi aprēķina noslodzi, ja pie šādiem nosacījumiem bagāžu nodod tikai retais, bet tā vietā cenšas salonā iestiept nekur nereģistrētus 15-20 kg?

Es domāju, ka drošības rezerve aprēķinos ir iestrādāta. Un ļoti liela. Vienkārši tā ierobežojošā līnija, kuru pārkāpt nevar, kaut kur ir jānovelk! Līdz pēdējai pilītei visu aprēķināt nav iespējams (laikapstākļi  lidostā (ielidošanas lidostā tie var mainīties lidojuma laikā), vēja ātrums, varbūt jāizmanto rezerves lidosta, kur skrejceļš ir īsāks u.t.t.u.t.p).

Ja jau bagāžu nenodod, tad noslodze samazinās. Ir taču rokas bagāžas izmēru ierobežojumi un vidēji aprēķinātais svars . Nu nebūs taču 119 cilvēki tajās salādējuši svina plāksnes! Cik tad vidusmēra cilvēks vispār var pastiept? Vēlreiz uzsvēršu savu domu - rezerve ir iestrādāta liela, bet arī nepārkāpjamajai līnijai ir jābūt! Savādāk nevar. Vai nu arī jānonāk līdz pilnīgākajiem absurdiem.

Šoreiz esyjet jau arī nonāca līdz pilnīgam absurdam!

Cik saprotu, normāli slodzes tabula tiek finalizēta 10 minūtes pirms izlidošanas laika, pirms durvju aizvēršanas. Tad arī lidojuma vadības kompjūterā tiek savadīti visi dati - degviela, vējš, spiedieni, temperatūras, u.t.t. Un ja nu kompis pēc programmā iestrādāta algoritma pasaka, ka ar šādiem iestatījumiem lidot nedrīkst, neko daudz jau vairs legāli izmainīt ievadītajos datos nedrīkst. Iespējams, pieprasīt un ieliet papildus degvielu šajā momentā ir dārgāk un ilgāk, kā izmest dažus pasažierus, sevišķi, ja pārējie piemaksā Te ir diezgan kompetenta diskusija par svara noteikšanu:
http://www.pprune.org/spectators-balcony-spotters-corner/429201-calculat...

k - degviela šādā situācijā būtu jālej nost, nevis klāt, jo būtisks jau ir pacelšanās svars, no kura ievērojamu daļu sastāda tieši degviela. Nolaišanās tāpat notiek ar patukšu degvielas tvertni (ar pilnu nemaz nedrīkst), tāpēc svars nekad nebūs pat tuvumā maksimālajam.

Bet vispār man šī svara noteikšanas procedūra atgādina manas bērnības grāmatiņu ''Kazlēns, kas prata skaitīt līdz desmit'' (skatījos, joprojām tādu var dabūt!). Fabula sekojoša - zvēriem ar laivu jātiek pāri upei, bet laivas ražotājs noteicis pasažieru skaita ierobežojumu - desmit (acīmredzot vadoties pēc ''vidējiem'' pasažiera datiem). Un tavu nelaimi - neviens neprot skaitīt! Beidzot tomēr izrādās, ka kazlēns to var izdarīt. Neatceros, tieši par kādiem zvēriem bija runa, bet skaitīja apmēram šādi: lācis - viens, vilks - divi, lapsa - trīs, zaķis - četri, pele - pieci, skudriņa - seši u.t.t.... Beigās sanāca, ka zvēri ir tieši desmit, un visi laimīgi tika pāri upei, neradot nekādu pārslodzi attiecīgajam transportlīdzeklim .

Izrādās, ka mūsienu civilā aviācija joprojām nav nekur tālu tikusi no kazlēna domāšanas līmeņa! Bet grāmatiņai jau ir apmēram piecdesmit gadu!

Orson, ko tad tu galu galā iesaki?!

Par to kazlēnu man patika Redz, jau toreiz saprata, ka lācim un skudrai ir kaut kāds vidējais svars (nevis desmit lāči vai desmit skudras)

1. Degvielu noliet ir krietni lielāks čakars, nekā ieliet. Jebkurā gadījumā 100X vieglāk ir izmest kādu paxi.

2. Būtisks ir ne tikai maksimālais pacelšanās svars MTOW (maximum takeoff weight), ir arī tāds jēdziens kā MZFW (maximum zero fuel weight), kas nozīmē maksimālo pieļaujamo svaru, neņemot vērā degvielas svaru. Vienkārši runājot, ja lidmašīnas "rumpis" ir par smagu, tad tas veido lidojumam nederīgu spārnu izliekumu . Pie fizelāžas (lat?) spārni izliecas uz augšu, bet spārnu gali noliecas uz leju (tajos atrodas degviela).

Neko jau neiesaku, un ja arī ieteiktu, tāpat neviens manī neklausītos. Kaut gan principā ar mūsdienu tehnoloģijām nebūtu nekas mega sarežģīts svērt katru pasažieri kopā ar rokas bagāžu. Vismaz aizdomīgos gadījumos. Neesmu arī aviācijas experts, tāpēc pieņemu, ka līdz brīdim, kad tika konstatēts pārsvars, EasyJet darīja visu pēc instrukcijas. Tikai izskatās, ka viņu instrukcijā nav rakstīts, ko darīt tālāk, jo kā gan citādi varēja lidmašīnu aizkavēt par 1.5 stundām, un galu galā problēmu risināt nācās pašiem pasažieriem. Tas jau šai situācijā ir tas komiskākais, un nedara nekādu godu aviokompānijai.

Aizdomīgos svērt nav nekādas jēgas. Vai nu visus, vai nevienu. Un kurā mirklī svērt? Pie chek-inn? A ja nu visi pēc tam saēdās pa pieciem burgeriem, izrij 2L kolas un nopērk 2L Tullamora? Pie iekāpšanas lidmašīnā? Gaidam kamēr nosver/iekrauj visu nododamo bagāžu, tad sveram pasažierus? Ja pārsniegts svars, atstājam aiz borta pēdējos rindā? Tad atkal raujam ārā šo pasažieru somas? Tas taču ir absurds!

Šajā gadījumā dīvainais no EasyJet ir tas, ka (Juris droši vien pakomentēs) par nebrīvprātīgu iekāpšanas liegumu noteikti pienākas lielāka summa par 100GBP. Sanāk, ka EasyJet sāka nodarboties ar kaut kādu tirgošanos.

Runājot par svara mērīšanu?

Nu kas gan tur sarežģīts būtu iestrādāt svēršanu uz piekares? (Teiksim, ar kādu spēku tiek spiests uz amortizatoriem ), tādējādi pie iekāpšanas ir pilnīgi precīzi zināms kopējais lidmašīnas svars.
Visdrīzāk šādas iekārtas nav, bet ko tādu izveidot nevajadzētu būt pārāk sarežģīti..

Es domāju ne jau aizdomīgos pasažierus, bet aizdomīgos gadījumus, kad potenciāli svars varētu būt pārsniegts - proti, lidmašīna pilnībā izpārdota (nemaz negadās tik bieži), daudz vīriešu u.t.t. Tagad daudzās lidostās pie geita ir rokas bagāžas svari, kas domāti, lai terorizētu nelaimīgos pasažierus; neredzu iemeslu, kāpēc tur nevarētu stāvēt svari, ar kuriem var svērt pasažieri ar visu rokas bagāžu.

Otrs variants ir, kaut kas līdzīgs, kā rakstīja bzh - lidostā varētu būt vieta, kur lidmašīnu pirms izlidošanas nosvērt (lielās fūres arī taču sver, daudzās valstīs ir iekārtotas vietas šim nolūkam; tas nav ne pārāk dārgi, ne sarežģīti, ne ilgi). Atkal, nav nekādas nepieciešamības svērt visas pēc kārtas, tikai tās, kas maksimāli piepildītas.

Nekļūsti smieklīgs... Īpaši nekomentēšu, paskaties šo video, ceru, ka sapratīsi:

http://www.youtube.com/watch?v=KmT5ZjWdAr4

Plus tur vēl ir simts nianšu.

Vispār man šķiet, ka šai forumā mēs varam avioindustriju apčakarēt/pamācīt mārketingā, IT u.c., tikai , davai, neķeramies pie inženierkonsultācijām

Apspriest, protams, interesanti, bet aicinu būt paškritiskiem un ne tik kategoriskiem, pls.!

Lufthansas žurnālā reiz redzēju, kā viņi angārā sver A380, uzbrauc uz paliktņiem un katrs parāda svaru. 

Par kompensācijām — te ir neparasta situācija, ka pasažierim jāatsaka iekāpšana tad, kad viņš jau iekāpis. Pēc regulas standarta procedūra, kad pasažieri pasažieri vēl nav sakāpuši, ir prasīt, kas labprātīgi piesakās lidot vēlāk. Tad kompensācija ir pilnīgi pēc pasažiera un aviosabiedrības vienošanās. Ja brīvprātīgo pietrūkst, tad aviosabiedrība atsaka iekāpšanu vajadzīgajam skaitam pasažieru, kuriem — pēc aviosabiedrības ieskatiem. Viņiem pienākas kompensācija (LPL-GVA ir 632 jūdzes < 1500, tātad šajā gadījumā 250 EUR); pasažiera ziņā izvēlēties vai nelidot vispār (tad jāatmaksā nauda par biļeti), vai lidot ar nākamo reisu vai kā citādi nokļūt galamērķī; kamēr gaida nākamos reisus — atbalsts (ēdināšana, viesnīca, e-pasts utt).

Ja pasažieri vēl nav iekāpuši, tad ir vienkāršāk, nelaiž iekšā. Šaja gadījumā, ja neviens nepiesakās, tad pieņemu, ka easyJet īsti nezināja, ko darīt, dīvaini kādu ķert aiz rokas un vilkt ārā…

Bet viņi jau tikai piedāvāja aptuveni pusi no regulā prasītās kompensācijas (100 GBP 250 EUR vietā)! Būtu piedāvājuši cik pienākas, būtu arī atraduši brīvprātīgos. Lai gan, cik es noprotu, pasažieriem jebkurā gadījumā ir bez ierunām jāpakļaujas ekipāžas prasībām jautājumos, kas attiecas uz lidojuma drošību, vissliktākajā gadījumā varētu sēdināt ārā bez piekrišanas, protams ar kompensāciju. Acīm redzami, instruckijā ir perfekti aprakstīts, ko dara, lai noteiktu lidmašīnas pacelšanās svaru, bet neviens nav iedomājies uzrakstīt, ko darīt tālāk, ja svars izrādās par lielu!

Vispār jocīgi, ka šeit neiestājās konkrēti kādas regulas noteikumi, bet tā vietā kaut kādi mistiski pasažieru ziedojumi. Vai tiešām neviena regula nesaka, kā aviokompānijai būtu jārīkojas un kādām jābūt pasažieru tiesībām šādā gadījumā?