Vai var atgūt naudu, ja aviosabiedrība bankrotē
Vienā tēmā Juris pieminēja, ka arī Alitalia nez vai varētu līdz rudenim izdzīvot 
, tas gan būtu ļoti žēl.
Radās jautājums, kas notiek ar manām nopirktajām biļetēm (vienalga, kura aviokompānija bankrotē)???
Pats saprotu, to tā, ka pasažieri būs paši pēdējie, kam kaut ko kompensēs....
Ir kādas citas idejas, domas vai pieredze???
Banka atmaksās iztērēto, ja iesniegsi pretenziju.
Banka atmaksās iztērēto, ja iesniegsi pretenziju.
Vai praksē ir bijuši tādi precedenti?
Jā šis man arī interesētu 
.
Vai tiešām ir bijuši precedenti???
Precedenti ir katru dienu, kad cilvēki nesaņem preces un pakalpojumus, aizpilda pretenziju bankai un saņem atpakaļ naudu. Aviosabiedrības bankrots neko daudz neatšķiras. Var palasīt te: http://www.visaeurope.com/en/newsroom/faqs.aspx
What can I do if I don’t receive goods or services I have purchased using a Visa debit card?
Visa’s consumer protection offers consumers the opportunity to reclaim money spent on a Visa card if they are an innocent victim of fraud, they do not receive goods or services as expected, if goods are lost or the wrong goods are received. Simply put, there is no safer way to pay than with a Visa card. There is no upper limit on the value of the goods or services to be refunded and in most cases customers are covered for purchases abroad on their Visa cards as well as in the UK. The protection is subject to the terms and conditions of the payment services provider issuing the Visa card.
Gan jau juriss arī pakomentēs.
Neliels citāts no Eiropas patērētāju informēšanas centra mājas lapas (saistībā ar aviokompānijas “Cimber Sterling” bankrotu):
"Aviokompānijas bankrots nozīmē to, ka kompānijas rīcībā nav pietiekamu finanšu līdzekļu, lai nodrošinātu pakalpojumu un segtu savas darbības izmaksas, tas visdrīzāk nozīmē to, ka naudas atmaksa par biļetēm būs problemātiska, un tas var prasīt daudz laika un pūļu, kas nerezultēsies ar panākumiem. Tomēr Jūsu tiesības saņemt samaksāto naudu par biļetēm varētu būt atkarīgas no tā, vai Jums ir bijusi iegādāta apdrošināšana, kas sedz izdevumus gadījumos, kad kompānija bankrotē. "
http://www.ecclatvia.lv/index.php/ru/component/content/article/205-aviokompanijamaksatnespeja
Cik man ir zināms nevienā Latvijā strādājoša vietējā apdrošināšanas kompānijā nav iespējas šādu risku iekļaut ceļojuma apdrošināšanas polisē. Esmu izteicis piedāvājumu Swedbankai būt par pirmo, pagaidām domā. Drošvien viss atkarīgs no riska un to, cik daudz cilveki par to ir gatavi maksāt, finansiāli vissāpīgāk sanāktu ja kaut kas notiktu ar vietēju kompāniju, tad prēmiju apjoms iespējams būtu visai paliels.
Domāju, ka viņiem nav arī baigās jēgas to darīt. Jo kāds par to maksās papildus tikai tad, kad būs aizdomas par konkrētās aviosabiedrības bankrotu, t.i. paaugstināta riska apstākļos, līdzīgi kā ar privatpersonu veselības apdrošināšanu. Un vēl jo vairāk, izmaksas būs visiem vienlaicīgi jāveic, kas nonāk pretrunā ar apdrošināšanas biznesa galveno mērķi - risku izlīdzināšanu starp apdrošinājuma ņēmējiem.
Juris, varbūt jau ceļakājā bija šī tēmā sīkāk apspriesta, bet laikam palaidu garām. Man īsti nav skaidrs, kā es bankai varu prasīt atgriezt man naudu atpakaļ? Kādos gadījumos? Tu citēji no Visa kartes noteikumus, vai tas attiecas uz visām kartēm? Vai banka ietur komisiju par šādu manu prasību?
Draudzene tieši sūdzējās, ka caur interneta veikalu no ASV pasūtījusi preci, bet 2 mēnešu laikā prece nav atnākusi. Ja pareizi saprotu no rakstītā, viņai ir iespēja bankā iesniegt pretenziju un banka atgriezīs naudu atpakaļ? Vai tiešām tik vienkārši?
Tur ir kaut kādi termiņu ierobežojumi (juriss ir vietējais eksperts šajos jautājumos, gan jau uzrādīsies un paskaidros), bet ja maksāja pa taisno ar kredītkarti pircējam, tad jā, var iesniegt chargeback. Ja viņa maksāja caur Paypal, tad chargeback gadījumā Paypal var bloķēt viņas kontu, tā kā neiesaku to darīt, ja summa nav nozīmīga. Paypalam pašam ir dispute resolution process, bet tam ir termiņa ierobežojums 45 dienas pēc maksājuma.
Draudzene tieši sūdzējās, ka caur interneta veikalu no ASV pasūtījusi preci, bet 2 mēnešu laikā prece nav atnākusi. Ja pareizi saprotu no rakstītā, viņai ir iespēja bankā iesniegt pretenziju un banka atgriezīs naudu atpakaļ? Vai tiešām tik vienkārši?
Manis citētais attiecas uz Visa kartēm, bet gan jau Mastercard un Amex ir ļoti līdzīgi. Pirms griezties pie bankas, jāaizraksta pārdevējam, lai atdod naudu, ja neatdod vai neatbild, tad vienkārši raksta iesniegumu bankai, izklāsta situāciju un saņem naudu atpakaļ. Šaubos, vai kāda no bankām par to ņem komisiju. Tas ir gadījumā, ja maksāts ar kredītkarti pa tiešo. Kā jau shustrik saka, ja caur PayPal, tad neviennozīmīgāka situācija.
Ja Swedbankai, tad nav pat jāraksta iesniegums - pietiek piezvanīt un viņi tad palūdz aizsūtīt viņiem e-pastu, kuru esi rakstījusi pārdevējam. Man tā ir bijis vairākas reizes un vienmēr operatīvi esmu dabūjusi atpakaļ naudu.
Vakar krievu TV rādīja sižetu par Ukraiņu Aerosweat. Parādu dēļ tos neņem pretim vairākas lidostas to skaitā Stokholma, Maskava. Sižetā cilvēki bija palikuši Izrēlā, bet citi tikai pēc 2 diennakšu gaidīšanas tie tika atpakaļ no Vjetnamas. Nez kā ir ar Rīgu?
Manuprāt šeit tiek jauktas divas, principiāli atšķirīgas lietas - uzņēmuma (aviokompānija, veikals utt.) bankrots un pakalpojuma vai preces nesniegšana (nepiegāde), ko kādu iemeslu dēļ nav veicis strādājošs un maksātspējīgs uzņēmums. Ja Alitalia bankrotē (iespējams tas ir, bet ceru, ka to kārtējo reizi nepieļaus) un kāds LV bankas klients ir nopircis biļetes (pircis laicīgi un kopš pirkšanas brīža ir pagāšuši, teiksim 3,5 mēneši, transakcijas sen noslēgtas) tad LV banka kompensēs klientam zaudēto naudu (norēķināsies Alitalia vietā, zinot, ka tā ir bankrotējusi (Alitalia, kā piemērs))? Tiešām nezinu tādus precedentus, parakņājos netā un neko līdzīgu neatradu, bet iespējams, ka tādi precedenti arī ir bijuši. Bankrotam ir sava pocedūra un bankrota gadījumā daudzi (klienti, kreditori utt.) zaudē naudu... Tiešām gribētos, kādu piemēru, kad banka ir maksājusi (neparsavu kļūdu), zinot, ka naudu neatgūs (iespējams, ka pat juridiski banka to nedrīkst darīt)!
Pēc manas saprašanas naudas atmaksa nav saistīta ar bankas spēju vai nespēju to atdabūt no nogrēkojušās pārdevēja. Vai nu banka rēķinās ar tādu risku, vai apdrošinās pret to.
Te piemēri par naudas atmaksu pēc Malev bankrota: http://www.boards.ie/vbulletin/showthread.php?t=2056538738
Cik zinu, kredītkaršu operētāji šim nolūkam vienmēr ietur (pietur) zināmu procentu no par biļetēm samaksātās naudas. Un jo sliktāka kļust aviokompānijas bilance, jo lielāks ir šis procents (dzirdēts, ka līdz pat 50%).
Banka atmaksās iztērēto, ja iesniegsi pretenziju.
Vai praksē ir bijuši tādi precedenti?
šeit cilvēks apgalvo, ka precedents bijis:
http://www.celakaja.lv/forumi/ka-nodrosinaties-pret-bt-reisu-atcelsanu#c...
Tu citēji no Visa kartes noteikumus, vai tas attiecas uz visām kartēm? Vai banka ietur komisiju par šādu manu prasību?
Attiecas uz visām kartēm, kas ietilpst starptautiskajos tīklos - visa, ec/mc, amex, diners/discovery.
Nezinu, kā ir ar vietējo banku izsniegtajām maksājumu kartēm (šķiet, unibanka savulaik tādas dalīja, varbūt arī citas bankas), kas nav saistītas ar lielajiem operatoriem (vāciski runājošajiem - bankomatkarte), bet tās, škiet, nevarēja izmantot interneta pirkumiem.
Nekādu komisiju par chargeback'iem bankas iekasēt nedrīkst. Ja prasa, piedraudi sūdzēties operatoram - uzreiz pārstās!
OK!, precedenti laikam tiešām ir un tas priecē (jāpatur prātā gan 120 dienu ilgums pēc transakcijas, cik saprotu tad vēlāk vairs neko nekompensē (VISA noteikumos lasu). Tas nozīmē, ka aviobiļetes drošāk pirkt ar kredītkarti/debetkari (tas jau parasti tā notiek) un vēlams lai līdz lidojumam nav ilgāk par 4 mēnešiem.
Tur ir kaut kādi termiņu ierobežojumi
termiņu ierobežojumi atrodami šeit:
http://www.celakaja.lv/forumi/ka-nodrosinaties-pret-bt-reisu-atcelsanu#c...
OK!, precednti laikam tiešām ir un tas priecē (jāpatur prātā gan 120 dienu ilgums pēc transakcijas, cik saprotu tad vēlāk vairs neko nekompensē (VISA noteikumos lasu). Tas nozīmē, ka aviobiļetes drošāk pirkt ar kredītkarti/debetkari (tas jau parasti tā notiek) un vēlams lai līdz lidojumam nav ilgāk par 4 mēnešiem.
Tā ir nepareiza noteikumu interpretācija, lasi uzmanīgāk!
update par termiņiem:
kopš iepriekšējo noteikumu kopēšanas mc noteikumi ir mainīti, tagad mc kredītkartēm ir tāpat kā visa, bet maestro - nedaudz stingrāk:
3.26 Message Reason Code 4855—Goods or Services Not
Provided
Time Frame The 120–calendar-day time frame is calculated as follows:
• In cases involved in the provision of goods or services,
the 120-day time frame for the initial chargeback is
calculated from the Central Site Business Date of the
first presentment.
• In cases involving delayed delivery of goods or
services, the 120-day initial chargeback time frame
is calculated from the latest anticipated date that the
goods or services were to be provided.
• In cases involving interrupted services, MasterCard
calculates the 120-day time frame from the date the
cardholder becomes aware that the service ceased. In
no case shall the chargeback processing time frame
exceed 540 days (approximately 18 months) from the
Central Site Business Date of the first presentment.
Time Frame Extension:
Refer to topic 6.6.11 Example 12—Time Frame Extension
(Applicable to Disputes for Message Reason Codes 4853
and 4855) of this guide.
Service Performance Date:
The issuer must allow the documented date for the
performance of the services to pass before processing a
chargeback. If the card acceptor did not specify a date
for the performance of services, the issuer must wait 30
calendar days after the transaction date before charging
back.
The issuer may charge back before the performance date
for the services if it is established that the card acceptor
will not provide the services because it is no longer in
business or is bankrupt.
Appendix B Chargebacks—Maestro Cards
B.3.8 Intra-European Message Reason Code 4855—Goods or
Services Not Provided
The issuer must wait until the specified delivery date has passed before charging
back. If no delivery date is specified, the issuer must wait 30 calendar days after
the transaction date before charging back. The 120-day chargeback time frame
is calculated from the latest anticipated date that the goods or services were to
be provided. If no such date is provided, the chargeback must be processed
within 120 days of the Central Site Processing date.
The issuer may charge back the transaction before the specified delivery date if
it is established that the card acceptor will not provide the goods or services
because, for example, it is no longer in business.
Man viens Izraēlas klients Kijevā dēļ aerosvit iestrēga ar 30 cilvēku grupu. Sākumā šiem esot teikts, ka reiss kavēsies par 2 stundām, bet tad paziņoja, ka reiss atcelts. Grupa vēl tagad tur sēž, bet šis par 600 USD tajā paša dienā nopirka biļeti un atlidoja ar savu nacionālo aviokompāniju. Tagad tieši raksta bankai pretenzijas vēstuli par naudas atgriešanu.
Vakar krievu TV rādīja sižetu par Ukraiņu Aerosweat. Parādu dēļ tos neņem pretim vairākas lidostas to skaitā Stokholma, Maskava. Sižetā cilvēki bija palikuši Izrēlā, bet citi tikai pēc 2 diennakšu gaidīšanas tie tika atpakaļ no Vjetnamas. Nez kā ir ar Rīgu?
Kas ar Rīgu? AeroSvit uz Rīgu ar saviem gaisakuģiem nelido jau kopš 2011. gada vasaras sezonas sākuma, tādēļ tas Rīgu neskar. Cita lieta - pasažieri uz AirBaltic reisu Aerosvit codeshare daļā.
Saausījos saistībā ar Aerosvit - pirms pāris mēnešiem caur AirBaltic mājas lapu iepirku BKK-Rīga, ar stopover Kijevā. Checkmytrip kā pārvadātājs arī uzrādās AB. Kas notiek, ja, piemēram, līdz manam lidojumam februārī Aerosvit izbeidzās? Pareizi saprotu, ka AirBaltic mani ir jānogādā galamērķī?
Pēc dažām dienām jālido ar AeroSvitu uz Āziju, vakar paskatījos savas rezervācijas datus Aerosvita mājaslapā - lidojums Rīga - Kijeva vairs nav apstiprināts (pavasarī šajā posmā operēja AirBaltic, tagad arī). Sakontaktējoties ar palīdzības dienestu - полный возврат iztērētās naudas. Pagaidām no kompānijas finanšu dienestiem nav saņemtas ziņas par to, kad tiks deponēta nauda manā kredītkartē.
vai praksē ir bijuši tādi precedenti?
Jā, man bija tieši šāds gadījums, kad bankrotēja Lietuvas aviosabiedrība (laikam Flylal vai kkā tā). Biju pirkusi ar Swedbank Visa. Pietika ar iesniegumu bankai + oficiālo info, ka reisi netiks izpildīti. Pati aviokompānija norādīja, lai vēršas pie bankas, ja maksāts ar karti. Realitātē cietējs ir nevis banka, kur tev ir kredītkarte (tobiš, Swedbankai Latvijā nekādi zaudējumi nerodas), bet cietējs ir tā banka, kura bija Flylal Interneta tirdzniecības darījumu apkalpojošā banka. Bet skaidrs, ka tai bankai arī ir visādi nodrošinājumi, kurus tā realizē šādā gadījumā.
Termiņus no galvas precīzi neatceros, bet jāatgriež nauda bija 30 vai 45 dienu laikā. Atgriezta tika 100% visa summa bez jebkādām komisijām.
Te jau arī ir tā atšķirība starp Internetveikaliem, kur var apmaksāt ar karti un tiem, kur maksāšana notiek ar Internetbanku, Paypal utml. Pēdējos gadījumos nekāda apdrošināšana nestrādā.
Realitātē cietējs ir nevis banka, kur tev ir kredītkarte (tobiš, Swedbankai Latvijā nekādi zaudējumi nerodas), bet cietējs ir tā banka, kura bija Flylal Interneta tirdzniecības darījumu apkalpojošā banka.
Tas nu gan ir nonsens. Kā tu līdz tam aizdomājies?
P.S. Starp citu, ne vienmēr kartes izdevējs (tas, kura logo ir uz kartes) ir arī kartes apkalpotājs.
nu nav gan nonsens, tavas kartes banka, kurai tu aizsūti pieprasījumu atdot naudu, nosūta tālāk šo pieprasījumu aviokompānijas (kura ir bankrotējusi) bankai (tai, uz kuras konta maksājums realitātē ir aizgājis). Šī banka tad arī atgriež naudu un ir tā, kurai rodas zaudējumi - nu, vismaz tā man to izskaidroja karšu apkalpošanas nodaļas darbinieki (pietiekoši kvalificēti). Nezinu gan, kas noiek tad, ja bankrotē šī aviokompānijas banka - bet tas laikam nav aktuāli.
Šī banka tad arī atgriež naudu un ir tā, kurai rodas zaudējumi - nu, vismaz tā man to izskaidroja karšu apkalpošanas nodaļas darbinieki (pietiekoši kvalificēti).
Atgriež gan, tikai ne jau no saviem līdzekļiem, bet gan no tirgotāja (šai gadījumā Flylal) konta, kur vienmēr tiek paturēta rezerve šādiem gadījumiem. Ar AmEx un Discover kartēm ir cits stāsts.
Fly LAL gadījumā viņi no sākuma aizgāja tikai no LV tirgus un pati kompānija nobankrotēja vēlāk, tāpēc arī banka atgrieza naudu bez ierunām.
Sazinājos ar Ergo un man minēja, ka LV tirgū neesot apdrošinātāji, kuri sedzot risku - bankrots, to pašu atbildēja arī SWED par cc piesaistīto apdrošināšanu.