Pieredze ar kemperiem
Kempera sēdvietā pie galda, kuru var nosaukt arī par datorgaldu, pasažierim ir sava drošības siksna, jo arī tā ir oficiālā pasažiera sēdvieta. Pasažieris uz turieni var pārmigrēt arī tad, kad formāli luksoforā deg sarkanā gaisma. Tātad, no CSN viedokļa tad viss ir ok 
Tualetē, kas arī ir it kā sēdvieta, jā, tur gan drošības siksnas nav , bet ir par ko padomāt. Bet to visu sarežģī arī apstāklis, ka braucošā kemperī tualetes poda vākam dažkārt piemīt arī peļu lamatas efekts. Jā, tā ir problēma! Interesanti, kempera tehniskajā pasē ir norādīts sēdvietu skaits. Ja tualetē, kur arī ir sēdvieta, ja to aprīkotu ar drošības siksnu, interesanti, vai CSDD būtu ar mieru koriģēt šo ciparu un labot tehnisko pasi? :)
Nu tad jau pasē būtu jāraksta 4 pasažieri un 1 dir$37$ 
Šķiet, ka arī kemperī migrāciju starp gultu, WC, datorgaldu CSN neatbalsta
Dīvaina dubultmorāle no CSN puses. Kempera pasažiera pārvietošanos no savas sēdvietas līdz WC vai ledusskapim un atpakaļ CSN neatbalsta, bet pasažieru stāvēšanu kājās sabiedriskajā transportā uzskata kā pašsaprotamu lietu. Vai tas varētu būt, ka Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur sabiedriskajā transportā cilvēki stāv kājās?
Interesanti sanāk, ka ar B un 2,1t vilcēju var vilkt 2,1t piekabi, bet ar C un smaguci var vilkt tikai līdz 750kg
Domāju, ka šitas neies krastā
Man šķiet, ka tām piekabēm nav normālu bremžu - resp., darbojas šis punkts:
195.3. ja mehāniskajam transportlīdzeklim, kuram ir bojātas darba bremzes, faktiskā masa ir lielāka par pusi no velkošā mehāniskā transportlīdzekļa faktiskās masas;
Un vēl ir ļauns šis punkts:
195.10. piekabi, kuras masa pārsniedz vilcēja izgatavotāja noteikto vilkšanai paredzētās piekabes masu;
Es gan nezinu, kur var redzēt, cik ir atļauts vilkt ar vieglo mašīnu
Manai vieglajai mašīnai pašmasa ir 1535 kg un man liekas, ka, ja man būtu tikai "B" kategorija, arī tad es legāli varētu vilkt savu piekabi, kuras pilnā masa ir 1500 kg (kas ir ar bremzēm un, tātad, pilnā masa ir mazāka par 1535 kg).
Vai pēc DJ rakstītā nav tā, ka viņš ar savu vilcēju, kuram pašmasa (nevis pilnā) ir 2,1 t, var vilkt piekabi, kuras pilnā masa ir 2,1t ?
Tagad noteikumos neieskatījos, bet vai tur nebija arī kaut kas teikts par ierobežojumu priekš "B", cik drīkst būt maksimālā summārā masa?
Vai es kaut ko runāju šķērsām?
Dīvaina dubultmorāle no CSN puses. Kempera pasažiera pārvietošanos
Noteikumiem jābūt praktiski izpildāmiem. Ja tramvajs sāks kustību tikai tad, kad visi pasažieri būs piesprādzējušies, tas vispār nekur neaizbrauks.
Turklāt ir dažas būtiskas atšķirības:
1. Pilsētas sabiedriskajam transportam CSN neļauj pārsniegt 50 km/h;
2. Sab. transportu vada profesionāli vadītāji ar D kategoriju;
3. Sab. transporta vadītāju darba laiks ir stingri reglamentēts un tiek kontrolēts;
4. Paātrinājums, ko savstarpējas frontālas sadursmes gadījumā iegūs kempera un trolejbusa interjers, atšķiras vismaz 2x. Sab. transportam savā maršrutā ir krietni mazāka varbūtība sadurties ar transporta līdzekli, kas ir ar tam līdzvērtīgu masu.
Pirms brītiņa mums te bija saruna - kemperis vai dzīvojamā piekabe (treileris). Plusi un mīnusi, kurš labāks, kurš sliktāks, kāda atšķirība? Manuprāt, bez jau minētā, ir vēl viena atšķirība. Pieņemsim, ka salīdzināšanai ir šādi pamatnostādījumi:
1) Ir jāaizbrauc tālu;
2) Pieņemsim, ka par treilera vilcēju nav jautājumu, viņš ir pietiekami labs.
3) Nerunāsim par iekšējo aprīkojumu/sadzīves tehniku un to iespējamām ķibelēm. Ja kaut kas notiek ar plīti, ledusskapi, u.t.t., bēdīgi, bet mājās atbraukt varam un viņu dēļ ceļa satiksmes negadījums nenotiks.
Jautājums - kādam ir jābūt salīdzināmo tehnikas vienību vecumam, lai varam būt droši, ka iespējamo tehnisku problēmu dēļ tiekam atpakaļ uz mājām? Protams, salūzt var jebkura, pat jauna tehnika, bet, jo vecāks ir kemperis, jo varbūtība, ka var notikt kāda tehniska ķibele, ir lielāka. Bet tādu lietu, kas kemperī var potenciāli sabojāties, ir ļoti, ļoti daudz (motors, ritošā daļa, u.t.t.). Var jau, protams, braukt ar vecu kemperi un rīkoties kā padomju laikos, kad mums puse no žiguļa vai moskviča bagažnieka bija pielādēti ar rezerves daļām. Bet tas uzliek prasības šoferītim ļoti labi pārzināt savu braucamrīku un būt gatavam veikt kapitālremontu jebkurā brīdī un vietā
Un otra salīdzināmā tehnikas vienība - treileris (dzīvojamā piekabe). Viņam tādu elementu, kas varētu ceļā salūzt un kuru dēļ nevarētu turpināt braukt, ir daudz, daudz reizes mazāk, nekā kemperim. Riteņu gultņi. Kas vēl? Lai no vecuma nepārlūzt rāmis . Lampiņu pārdegšanu neapskatam, jo to ceļā var salabot.
Līdz ar to man gribētos izdarīt secinājumu - drošai un tālai braugšanai kemperim ir jābūt daudz jaunākam, bet piekabe (dzīvojamais treileris) nav tik kritiska uz tā izlaiduma gadu.
Vai es pareizi domāju?
Un kā tad ar to braucamo, ar kuru viņu viks? Tai, manuprāt, arī ir motors, ritošā daļa utt.
Sveiki, JJJ!
Vai ir kādas jaunas vēsmas interneta ieguves jomā ārzemēs? Ņemšanās ar vietējo SIM pirkšanu ir piegriezusies, bet iepētot cik maksā Satelīta internets, nelabi metas. Pagājušajā gadā ar ģimeni apbraucēm Eiropu ar kemperi, bet pat tajos kempingos, kur "sludina", ka ir WIFI, bieži vien tas bija kaut kur pie recepcijas, jeb nu tik lēns, ka nelabi metas. Mēs pat ceļojuma laikā konstatējām manu biežēk lietoto frāzi : "sprāgoņa internets".
Šogad esam tikuši pie sava "kempera" un jau ziemā iepirku antenu tālāku WIFI uztverei. Brt atkal skāde- Ābolam draiveru nav... Jāvadā vēl viens kompis ar Windows operētājsistēmu. Nu kaut kāds vāks. Ir padoms ar ko padalīties?
Interesanti sanāk, ka ar B un 2,1t vilcēju var vilkt 2,1t piekabi, bet ar C un smaguci var vilkt tikai līdz 750kg
Domāju, ka šitas neies krastā
Man šķiet, ka tām piekabēm nav normālu bremžu - resp., darbojas šis punkts:
195.3. ja mehāniskajam transportlīdzeklim, kuram ir bojātas darba bremzes, faktiskā masa ir lielāka par pusi no velkošā mehāniskā transportlīdzekļa faktiskās masas;
Un vēl ir ļauns šis punkts:
195.10. piekabi, kuras masa pārsniedz vilcēja izgatavotāja noteikto vilkšanai paredzētās piekabes masu;
Es gan nezinu, kur var redzēt, cik ir atļauts vilkt ar vieglo mašīnu
Bremzes vairs nav tām piekabēm, kuras Tu redzi nomestas kā dāčas, vai dažām mazajām 2-vietīgām ar pilno masu līdz 750.
Normāliem treileriem ir inerces bremzes, kas piebremzē, kad vilcējs bremzē, lai nenes šķērsām. Jeņķu lielajām mājām bremzes vispār ir kosmoss, bet tie neskaitās, jo cenas arī seko bremzēm.
Katram vāģim ir sava pilnā masa, konkrēti mans vilcējs ir ar 2605 un, līdz ar to, vēl paliek 1645 pilnas masas piekabei, kas ir normāla 4-5 vietīgā.
Tas, ko centos pateikt dažus komentus augšpusē ir, ka amizanta šķiet situācija, kad ar C kategoriju un kārtīgu rūcēju, var vilkt piekabi ar pilnu masu TIKAI līdz 750kg, bet kāds oooo, vai bembis var vilkt gandrīz tikpat smagu kā pats, jo pēc CSN: -sastāva pilnā masa var būt līdz 4250, kur piekabes pilnā masa nedrīkst pārsniegt vilcēja pilno masu!
Manai vieglajai mašīnai pašmasa ir 1535 kg un man liekas, ka, ja man būtu tikai "B" kategorija, arī tad es legāli varētu vilkt savu piekabi, kuras pilnā masa ir 1500 kg (kas ir ar bremzēm un, tātad, pilnā masa ir mazāka par 1535 kg).
Vai pēc DJ rakstītā nav tā, ka viņš ar savu vilcēju, kuram pašmasa (nevis pilnā) ir 2,1 t, var vilkt piekabi, kuras pilnā masa ir 2,1t ?
Tagad noteikumos neieskatījos, bet vai tur nebija arī kaut kas teikts par ierobežojumu priekš "B", cik drīkst būt maksimālā summārā masa?
Vai es kaut ko runāju šķērsām?
Tieši tā, Tu ar B un savu oooo vari vilkt to 1,5t ar bremzēm.
Ceļu satiksmes likuma 23.panta pirmās daļas 6.punkts:
23.pants. Transportlīdzekļu vadītāja apliecību kategorijas un šīm kategorijām atbilstošie transportlīdzekļi: B — mehāniskie transportlīdzekļi, izņemot A kategorijas motociklus, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus un kuri ir konstruēti un paredzēti ne vairāk kā astoņu pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus. Ir atļauts arī šīs kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus, ja šā savienojuma pilna masa nepārsniedz 4250 kilogramus.
Ja vilcējam pilnā masa ir 2,150 un piekabei 2,1, tad viss OK.
Nezinu gan kā antenai, kas būtībā ir dzelzs gabals, var būt kautkādi draiveri Acīmredzot par "antenu" sauc kautkādu ārējo WiFi adapteri ar papildus ārējo antenu. Bet nu tur jau pirms pirkšnas vajadzēja nočekot vai attiecīgā ierīce darbosies aizkosto ābolu agregātā vai nē, un nezinot kas tas tāds par verķi neviens Tev īpaši palīdzēt nevarēs. Bet nu ar kempingu WiFi tā arī ir ka visi viņu grib lietot un vēl piedevām reizē, kas neglābjami rada sastrēgumus.
Alternatīva ir mobilais nets. Pagaidi vēl 2 gadiņus kamēr atcels viesabonēšanas kosmiskos tarifus Eiropā un lieto. Ārpus Eiropas diemžēl nekā.
http://kursors.lv/2015/06/30/panakta-vienosanas-par-viesabonesanas-maksu...
Sveiki, Foksis!
Ar WIFI ir slikti. Pēc pēdējā ceļojuma ar bažām gaidu savu kārtējo LMT rēķinu. Es te kādreiz jau rakstīju, ka ceļot ar kemperi ir dārgi, jo dārgs ir internets. Ceļojumā ne vienmēr nakšņots tiek kempingos, bet gan lielās autobāņu stāvvietās, benzīntanku laukumos, u.t.t. , tad nu atliek vien lietot internetu pa dārgo (cenšoties darīt tikai pašu nepieciešamāko).
Piekrītu, ka domu par ņemšanos ar vietējām SIM kartēm ir pilnīgi jāatmet, it sevišķi, ja ceļojuma laikā tiek šķērsotas ļoti daudzas valstis
Pirms apmēram gada nopirku Rīgā, Cēsu ielā tādu TravelSim karti no SIA CSC. Šiem man sasolīja 1 Gb par apmēram 60 EUR, kuru varēšu lietot jebkurā Eiropas valstī. Es parēķināju, ka būtu lētāk samaksāt šos 60EUR, nevis to summu, kas parasti parādās LMT rēķinā pēc ceļojuma. Muļķības, nevajag ar viņiem pīties! Izveidojās konekcija, bet internetā ieiet nevarēju. Rezultātā mani 1 Gb un 60 EUR kaut kur izkūpēja kādās 15 minūtēs
Satelītantena internetam? Būtu muļķīgi esošo un dārgo TV satelītantenu mainīt pret vēl dārgāku TV+SAT. Tad jau internets "pa dārgo" sanāk lētāk. Droši vien esošās satelītantenas apdreidošana būtu muļķīga un nerealizējama doma, jo gan šķīvis ir jāmaina pret lielāku, gan 1 galviņas vietā 2, gan kas zin kas vēl ... un vēl abonēšanas maksa ..... 
Izvēloties kempingu es arī dodu prioritāti tiem, kur ir WIFI un izvēloties apstāšanās vietu atrastajā kempingā, viena no prioritātēm ir viņu antenas tuvums. Es arī vadāju līdzi ārējo WIFI antenu - tāda balta, kvadrātīga kastīte, aptuveni 18x18 cm. Nopirku lēti, kaut kādā Rīgas internetveikalā. Atpazīst viņu gan mans Windows-7, gan Windows-8 datori. Jā, pāris svītriņas stiprāku internetu tā uzrāda. Pārlieku to salonā pie tā loga, kas ir recepcijas virzienā. Šad un tad man rodas doma šo antenu stiprināt kaut kur no kempera ārpusē, nevis vazāt vadus pa kempera salonu. Likt viņu stacionāri virs kempera ar grozīšanās iespējām negribu, jo jau tagad bez šīs antenas kemperis izskatās pēc spiegu mašīnas Nezinu, varbūt uztaisīt ārpusē vienkārši kādu kronšteinu, pie kura, vajadzības gadījumā varētu piekabināt kaut kādu "štoku" ar grozāmu WIFI antenu?
Ir jāpiekrīt arī Zmejs teiktajam, ka nekāda ārējā antena nepalīdzēs, ja to, kas jau ir pieslēgušies, ir pārāk daudz
Vēl viena atšķirība starp kemperi un treileri (dzīvojamo piekabi), ja pērk jaunus:
Treilerim, tāpat kā jebkurai citam transporta līdzeklim, noteikti būtu viens dīleris, kurš veiktu tehniskās apkopes un nodrošinātu garantijas remontu.
Kemperis ir īpašs gadījums. Tas ir tāds transporta līdzeklis, kuram ir divi dīleri, kur katrs veic tehniskās apkopes un nodrošina garantiju tikai tam, kas attiecas uz viņu (viens - motoram un ritošajai daļai, u.t.t., otrs - kempera aprīkojumam)
Internetā atradu, ka maksa par Nordkapp tuneļa izmantošanu ir 145 NOK par automašīnu + 47 NOK par katru cilvēku. Interesanti, kas būtu, ja pēdējos 50 km no tuneļa sākuma līdz Nordkapam (vai pēdējos 128 km no pēdējā kempinga, kurš varētu būt Olderfjord) es nobrauktu nevis ar kemperi, bet ar motorolleri, vai tuneļa izmantošanas maksa par motorolleri būtu tik pat liela, cik par kemperi?
Vai varētu pakomentēt kāds, kas uz turieni ir braucis uz 2 riteņiem?
Nosalt nebaidies? Mēs kad tur bijām kādus gadus atpakaļ, jūlija beigās, sniegs sniga.
Ja es izbrauktu ar motorolleri no mājām, tad, protams, tā šaubīgi būtu. Bet man, jebkurā brīdī, būs iespēja pabāzt degunu no silta kempera un paskatīties, vai vilkt vai nevilkt ārā motorolleri Un vakar, starp citu, jau 2 pilnus gāzes balonus kemperī ieliku
garais71 - vai iesaki labi padomāt par siltām drēbēm? Ok, ņemšu vērā Un ķiveres - vai tikai slēgtās?
Since 29 June 2012, there is no longer a toll for passing through the tunnel. https://en.wikipedia.org/wiki/North_Cape_Tunnel
Linkā tālāk ir avots norvēģu valodā.
Es gribētu padalīties ar savu neseno atradumu Stokholmā ar tiem kempera ceļotājiem, kuriem arī varētu būt nepieciešamība tur palikt pa nakti.
Pirms pāris dienām es braucu iekšā no ziemeļu puses Stokholmā (ceļā no Norvēģijas ziemeļiem) un pēdējos 50 km centos ieraudzīt piemērotu vietu, kur varētu palikt pa nakti. Vienīgā stāvvieta autobāņa malā "ar eglīti", ko redzēju, bija ļoti neomulīga, jo tajā musulmaņu tabors ar savām segām un matračiem taisījās uz gulēšanu. Pēc tam jau pašā Stokholmā neizdevās ieraudzīt nevienu piemērotu gulēšanas vietu. Vienkārši, ielas malā palikt negribājās. Meklējot TomTom navigācijā kempingu, pirmais, atrastais bija kaut kas nesaprotams, otrais, kas arī norādīts kā kempings, izrādījās, ka ir veco automašīnu kapsētas placis. Līdz beidzot atradu to, ko būtu vērts atcerēties un gribu ar Jums padalīties:
Kempings "Angby camping", GPS koordinātes 59.33762, 17.90061 Viņš atrodas tikai 11 km no Stokholmas centra (no Skansena un Vasa muzeja) un 500 metrus no dzelzceļa stacijas, ar ko ir ērti nokļūt līdz centram, ja atstājam kemperi šajā kempingā. Ārpus kempinga ir liela stāvvieta, kurā, ierodoties vēlu vakarā, paliku pa nakti. Nākošajā rītā kempinga priekšnieki par šo manu nakšņošanu aiz sētas naudu atteicās ņemt (neskatoties uz to, ka izmantoju viņu tualetes un WIFI). WIFI parole bija uzrakstīta visiem redzamā vietā recepcijā un internets ir pieejams arī no minētā plača ārpus kempinga. Pats kempings ir labi iekārtots, bet bija diezgan pilns. No rīta, pēc manas pirmās nakts aiz sētas, vietas kempingā vēl nebija, bet jau pēc kādas pus stundas man piezvanīja no recepcijas un teica, ka kāds jau vietu ir atbrīvojis. Par otro, jau legālo nakti kempingā samaksāju nedaudz. Ir arī jāpiebilst, ka tajā ir gan ķīmiskās tualetes, gan netīrā ūdens izliešanas vieta, gan arī tīro ūdeni varēja ieliet 2 vietās (šļaukas bija). Saku to tādēļ, ka ne visos kempingos šīs ekstras ir. Ārā čekošanās laiks ir nevis 12:00, kā parasti, bet 15:00. Nākošo reizi, ja man atkal nāksies palikt Stokholmā, es jau zināšu, kur palikt un varbūt arī Jums tā varētu noderēt.
Sveiks!
Tencinu par padomu, bet šobrīd vajag ko specifisku: kā reiz esam ar ģimeni ceļojumā. Iebraucām kempingā, kur pagājušajā gadā bija ideāls internets (Bad gastein).
Pagājušajā gadā bijām jūlija sākumā un tautas nebija īpaši daudz, un attiecīgi patērētāju arīdzan. ŠOvakar te ļaužu (kemperu) ka biezs. Jau recepcijā saimnieks teica, ka Internets neesot neko lāgs... Mēģināju pieslēgties- pats par to pārliecinājos, kaut signāla kvalitāte ideāla. Mans secinājums- laikam lokālo IP adrešu par maz lai "apmierinātu" visus. Sievai teicu, ka neiešu gulēt, kamēr nebūšu pieslēdzies. Tā nu pirms pusstundas tas arīdzan izdevās- laikam tauta aizgājusi gulēt. Tad nu man tāda doma- ģenerēt kādu nebūt trafiku, lai man piešķirtā IP adrese būtu mana kamēr man to vajag. Ir kāds padoms kā to nepāslogojot netu izdarīt?
Tikko salīdzināju divu pēdējo kempera ceļojumu ciparus un redzu, ka var izdarīt interesantus secinājumus! Viens Spānijas virzienā 9300 km līdz Granādai, otrs ziemeļ Norvēģija (Nordkaps, Lofoti) 4800 km. Grūti bija pat iedomāties, ka viens sauszemes ceļojuma kilometrs pa Skandināviju degvielas cenas ziņā sanāk lētāks, nekā braucot dienvidu virzienā! Un tas ir neskatoties uz to, ka dīzeļdegvielas vidējā cena Skandināvijas ceļojumā bija 1,37 EUR/ litrs (pie Nordkapa pat 1,64 EUR/ litrs). Bet dīzeļdegvielas vidējā cena Spānijas virzienā 1,277 EUR/litrs.
Iemesls tam ir šāds - dienvidu virzienā, izņemot Lietuvu un, protams, Latviju, varam braukt ar kemperi pa visiem bāņiem tik ātri, cik varam un gribam. Nu, arī Spānijā mazliet lēnāk, jo tur uz bāņa maksimālais ātrums 120 km/st (visi brauc un arī mēs ar kemperi apm. 122-128). Visos dienvidu virziena ceļojumos man vienmēr ir sanācis vidējais degvielas patēriņš uz visu ceļojumu 12,0 l/100 km.
Toties Somijā 120 km/st ir tikai pie pašiem Helsinkiem, tālāk ne vairāk par 100. Bet Norvēģijā, gandrīz visur 80 km/st (vai arī 70, bet ar ļoti retiem izņēmumiem 90). Bet kemperim 80 km/st, 6. ātrumā (pat neskatoties uz kalnaino apvidu ) - kas var būt vēl ekonomiskāk!!! Rezultātā, vidējais patēriņš uz visu Skandināvijas ceļojumu kopumā 10,1 l/100 km (Atsevišķi vienas dienas vidējie patēriņi pat 9,3 l/100 km!!!). Tātad, Norvēģijas ceļojuma degvielas patēriņš kopumā ir 84,16% no dienvidu virziena ceļojuma degvielas patēriņa! Vai arī - 1,37 eur/l Skandināvijas degvielas cena x 84,16% (patēriņš) = 1,15 EUR/l. Pat arī tā rēķinot redzam, ka tas sanāk lētāk, nekā braucot ar kemperi uz dienvidiem.
Bet, taisnības labad, ir jāpiemin vēl divas lietas - braucot uz Skandināviju, neizbēgami ir jāmaksā par kemperi vismaz uz 2 prāmjiem. Toties, lai aizbrauktu līdz Granādai Spānijā, tikai par maksas ceļiem sanāca samaksāt 325 EUR. (Norvēģijas ziemeļos, Somijā un Zviedrijā netrāpījās neviens maksas ceļš).
Tātad, varam rēķināt vai nerēķināt un braukt vienalga kurā virzienā no Latvijas gribam - tik un tā viena divu nedēļu summārā ceļojuma cena +/- visur sanāk aptuveni vienāda :)
Varam pat braukt ceļojumā ar vieglo automašīnu un gulēt viesnīcās/hoteļos/moteļos vai arī braukt ar kemperi un nemaksāt ne par vienu kempingu - arī tad summārā ceļojuma cena ir aptuveni vienāda (!) (bet izmainās tikai izdevumu struktūra). (ja nerēķinam automašīnas OSTA, KASKO, ceļa nodokļus, tehniskās apskates un apkopes, un nerēķinam nomas maksas, jo tās ir mūsu privātās, bet tikai - degviela, prāmji, maksas ceļi, viesnīcas, kempingi, u.t.t., un , protams, muzeji, u.t.t.)
Jaukus visiem ceļojumus!
Labdien visiem ceļotājiem un īpaši kemperu mīļiem un to īpašniekiem!
Nemaz nezināju,ka ir šāds forums un palasot dažas sadaļas,nolēmu piereģistrēties un padalīties pieredzē,ja 66 gadīga vīra pieredze kādam ir vajadzīga. Labprāt uzdošu jautājumus par fjordu apceļošanu ar kemperi augustā. Jā, man pašam pieder vecs 1987 gada Peugeot J5,kurš man un maniem draugiem ir dāvājis neaizmirstamus prieka brīžus braucot pa Eiropu.
Labdien, MMM!
Sastapt domubiedru šajā, Latvijā tik maz izplatītajā ceļošanas veidā - tas būtu jauki!
Labdien, JJJ!
Ja gribi iepazīties tuvāk,tad raksti privāti. Uz šo brīdi esmu ļoti aizņemts ar darbiem, bet augustā ļoti gribētu aizbraukt uz Norvēģiju. Ja esi Cēsu tuvumā, tad varam tikties klātienē. Bieži esmu Madonā un Kalsnavas apkārtnē. Mans darbs ir saistīts ar ,,mazo,, aviāciju, tāpēc vasara ir tik noslogota.
Labvakar, MMM!
Es šovasar uz Norvēģiju braukšu jau astoto reizi. Bet par ceļošanu tieši ar kemperiem šobrīd ir tapšanas stadijā mana mājas lapa www.kempericelo.lv Var jau ielūkoties, ja apsolat paturēt prātā, ka ir vēl negatava. Būšu pateicīgs arī par kādu komentāru. Bet par Norvēģiju tur ir jau ielikts diezgan daudz - 8 manas filmiņas (apm. pa 4-5 min. katra). Par dažādajiem izbrauktajiem kemperceļojumu maršrutiem uz visām debesu pusēm tur vēl ir tikai maršrutu kartes, bet katrs šis maršruts vēl nav aprakstīts. Varbūt kādam šī informācija varētu noderēt. Gribu arī aprakstīt un tur parādīt dažus kempingus, kuri ir pelnījuši, lai tos atcerās. Tur varētu piefisēt arī dažādas servisu vietas, atrastos kemperu aprīkojumu veikalus (ar mūsu komentāriem). Varbūt mēs tur varētu runāt par daudzām, ļoti specifiskām lietām, kuras neskar nevienu citu ceļošanas veidu, bet tikai ceļošanu ar kemperiem -visādas tehniskās nianses un kā saremontēt, ja kas atgadās. Ceļu policistu ieradumi, likumdošanas nianses dažādās valstīs, ko darīt ar krūzītēm, lai negrab, u.t.t., u.t.t.
Turpinot pēdējo dienu pareizrakstības cīņu šajā forumā... Lapas menu drukas kļūda starp galerijām un kempingiem
Paldies!
Pa Lieldienām izmetu divu dienu līkumu ar kemperi pa Igauniju. Daudzās vietās redzēju ļoti īpatnēju ceļa zīmju izvietojumu, kādu neesmu ievērojis nekur citur Eiropā. Ārpus apdzīvotajām vietām, kur atļautais maksimālais ātrums ir 90 km/st, 200-300m pirms krustojuma ar citu, mazākas nozīmes ceļu, vietām, kā jau tas pienākas, bija ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes "70 km/st". Bet 200-300m pēc šī krustojuma atradās cita ceļa zīme, kura atceļ visus iepriekšējos ierobežojumus. Varbūt krustojums ar citu, mazākas nozīmes ceļu, igauņu izpratnē neatceļ iepriekšējos ierobežojumus? Bet varbūt šādu ceļa zīmju izvietojumu kaut kādā ziņā diktē ierastie vietējie autovadītāju ieradumi un ir kā papildus atgādinājums tiem autovadītājiem, kuri vēl pēc krustojuma nav sapratuši, ka var sākt braukt ātrāk. Tādēļ viņiem tiek atgādināts vēlreiz: "Nu, beidz, taču vilkties!"
Tas, protams, nedaudz sasaucas arī ar to, kas ir pie mums Latvijā. Piemēram, ceļa zīme "maksimālais ātrums 90 km/st" uz šosejas Olaine-Rīga, pie krustojuma ar apvedceļu, kur tā pat jau ir maksimālais atļautais ātrums 90 km/st.
Sveiks, JJJ!
Labu darbu esi uzsācis- iepētījām jūsu kempericelo.lv. Par Igauniju- man citas atziņas: arī nesen braucām. Ņemot vērā, ka jau vairākus gadus nelietoju tradicionālo navigācijas ierīci, kā piemēram TomTom'u, bet gan uz viedtālruņa instalēju aplikāciju Navigon. Tur , bez visām citām fīčām ir arī "ielikti" fortoradari u.c. ātrumu kontrolējošās ierīces. Ja visur citur Eiropā tās bija gana labi aktualizētas praktiski visur, tad konstatēju, ka Igaunijā vismaz divi, maršrutā Rīga- Tallina, laikam diezgan "svaigi" uzstādīti fotoradari nebija "ielikti" Navigon'ā. Paldies Dievam, ievēroju ātruma ierobežojumus un uz tiem neuzķēros, kā to izdevās "izdarīt" Somijā. Tur arīdzan- par lielāko daļu fotoradariem jau iepriekš Navigon's laicīgi brīdināja, izņemot par vienu, kur dabūju tādu zibspuldzi sejā (braucām tumšajā diennakts laikā šopavasar), ka mirkli biju " bez redzes". Vēl jau "spriedumu" neesmu saņēmis, bet gaidu
Sveiks, Foksi!
Es arī vēl šo to pastāstīšu par šo Igaunijas Lieldienu ceļojumu ar kemperi. Nu jau depresija ir pagājusi, esmu spējīgs sākt runāt :) Laikam jau šādi forumi ir lai dalītos ne tikai ar labo pieredzi, bet arī ar slikto un bēdīgo. :) Igaunijā ārpus apdzīvotām vietām ir uzkrītoši tas, ka visi brauc daudz lēnāk, nekā Latvijā un praktiski ātrumu nepārkāpj. Latvijā "nesās" vismaz par kādi 20 km/st ātrāk, nekā Igaunijā. Bet tas nav bez pamata. Igauņu policijas automašīnas (netrafarētās) kā izrādījās, ir labi aprīkotas ar tādām kastītēm, kā RDD "SPECTRE" (radaru detektoru detektors) , kuras bez problēmām konstatē, ka Jums automašīnā ir ieslēgts radaru detektors. Pēc šī ceļojuma, kad es bēdīgs piezvanīju uz SIA "RONIN", viņi man atbildēja: "Bet mēs, taču, brīdinājām!!!" :( Tātad, ja man tagad kāds jautātu, kāds ir pats labākais radaru detektors, es teiktu: "NEKĀDS!". Bet ja nu tomēr Jums pietrūkst prāta un gribas braukt uz Igauniju ar ieslēgtu radar detektoru, tad labāks ir tāds, kuru ir vieglāk atdot policijai !!! Tātad, labāks ir noņemamais, nevis iebūvētais radar detektors. :( , jo tad uz ceļa nav jāizjauc puse automašīnas, lai viņu atdotu.
Bet ja nu tomēr gribat braukt uz Igauniju ar labu un dārgu iebūvēto radar detektoru, tad turiet pa rokai kādu lētu ķīniešu noņemamo radar detektoru, lai būtu ko atdot policijai, kad viņi paprasīs :) :)
Bet kādu sodu naudas izteiksmē es vēl saņemšu bez jau tās skādes, ko kurrati izdarīja manam kemperītim, es vēl nezinu un turpinu gaidīt.
It kā esot vēl kaut kādi radaru detektori, kurus policisti nevarot uztvert? ................