Par Beļģijas aliem (un kopumā par alus baudīšanu ceļojumos)
Uzrakstīju atbildi uz personisku jautājumu šajā sakarā, bet nolēmu ielikt te, lai visiem pieejama.
Tātad – alus ir beļģu nacionālais dzēriens, kaislība un bezgalīgas jaunrades joma – ir simtiem dažādu šķirņu, kas tiešām arī garšo dažādi, turklāt nepavisam ne pēc tā, ko parasti saprot ar jēdzienu «alus», un gatavošanā viss ir pieļauts – raudzēt ar tiem raugiem, kas nosēžas no gaisa, pievienot dažnedažādas garšvielas un piedevas, raudzēt vairākkārt, utt.
Īsumā – vajadzētu pagaršot Chimay, Rodenbach, Orval, kādu Labmic, Rochefort, Westvleteren, La Chouffe, Corsendonk, Hoegaarden, Delirium Tremens, De Koninck, Kwak un Verboden Vrucht, noteikti kāds no tiem garšos.
Sīkāk par stiliem.
Baltalus (witbier)
Gatavošanā izmanto kviešus, un, atšķirībā no vācu Weißbier, pievieno dažādas garšvielas, bieži vien koriandru, kā rezultātā rodas atsvaidzinošs dzeriens ar «puķainu» garšu. Slavenākais ir Hoegaarden, bet tikpat labi ir Brugse Wit, Witekerke Wit un citi Wit. Visbiežāk tie ir necaurspīdīgi rauga klātbūtnes dēļ. Īpatnēji un stiprāki kā parastie baltali ir Hoegaarden Gran Cru un Verboden Vrucht.
Lambic
Īpatnība ir gatavošanā – tā vietā, lai pievienotu raugu, alus mucas atstāja atvērtas, un tās sarūgst no tā rauga, kas lidinās gaisā. 
Tādas rauga sugas esot tikai Briseles apkārtnē, tāpēc to principā nevarot gatavot citur. Vēl interesanti tas, ka raudzēšana notiek divus vai pat trīs gadus. Tīrs labmic ir ar stipri skābu garšu un maz izplatīts, pie tā garšas ļoti jāpierod, lai spētu novērtēt. Izplatītāks ir geuze, kurā sajaukti dažāda vecuma lambic, līdz ar to garša maigāka. Faro ir ar cukuru saldināts un atšķaidīts lambic, pūristiem nepatiks. Visslavenākie ir lambic ar augļu sulu piedevām, ķiršu (kriek), aveņu (framboise), persiku (peche), upeņu (cassis) un citi. Tīru lambic gatavo Cantillon darītava, no citiem veidiem slavenākie ir Timmermans, Mort Subite, Belle-Vue un Lindemans.
Trappistu klosteru alus (trappist)
Alus, kas gatavots trappistu (cisterciešu ordeņa atzars) klosteros. Ar darīšanu tiešām nodarbojas mūki (atšķirība no daudziem citiem «abatiju» aliem, kur alus darītavām vienkārši noslēgts līgums ar vietējo abatiju par tās vārda izmantošanu). Pasaulē ir tikai 7 šādas darītavas – piecas no tām Beļģijā – Rochefort, Orval, Westvleteren, Chimay un Westmalle – un divas Nīderlandē – Achel un Koningshoeven. Šie ali ir ar ļoti daudzslāņainu garšu, domāti vairāk izgaršošanai, ne slāpju remdēšanai, un stiprums bieži vien sasniedz 10–11°. Alus tie tirgots tikai tādos apjomos, lai uzturētu klosterus, nevis gūtu peļņu, un visstingrāk pie šī principa turas Westvleteren, kas alu pārdod tikai klosterī, iepriekš rezervējot, tikai individuāliem pircējiem, maksimāli 3 kastes vienam pircējam, un ar noteikumu, ka netiks pārdots tālāk. Iespējams, tas viens no iemesliem, kāpēc Westvleteren bieži vien atzīst par labāko alu pasaulē, un tā cena «melnajā tirgu» var būt pat 15-20 lati par pudeli.
Sarkanais alus
Tiešām sarkanā krāsā un ar skābenu garšu, izplatītākais ir Rodenbach, tāpat var mēģināt Bourgogne des Flanders, Petrus Oud Bruin.
Citas šķirnes, kuras grūti sistematizēt
Vēl protams ir lērums citu alu, kurus grūti ielikt kādā kategorijā. Ir Duvel, ļoti stiprs un dzidrs alus; La Chouffe ar mūžīgo rūķi uz etiķetes. Katrā reģionā un pilsētā ir savas ievērības cienīgas alus šķirnes, piemēram, Antverpenē De Koning, Brigē – Brugse Zot. Komerciālie abatiju ali – Grimbergen, Leffe, Maredsous, Affligem, Karmeliet, Corsendonk. Bush bier, stiprākais Beļģijā, 12°. Verboden Vrucht (aizliegtais auglis), slavens ar savu etiķeti, kur Ādams sniedz ievai alus glāzi. Kwak, galvenokārt pazīstams savas īpatnējās glāzes dēļ (protams, katrai beļģu alus šķirnei ir sava veida glāzes).
Ko nav jēgas garšot
Jupiler, Stella Artois un Maes. To pašu var dabūt no jebkura cita alus konveijera visā pasaulē.
Kur to visu dabūt
Visvienkāršākais – veikalā. Jebkura Beļģijas lielveikalā dzērienu nodaļā būs vismaz 5-10 no nosauktajām šķirnēm.
No krogiem Briselē ieteicams A La Becasse (karte), pagalmā, netālu no Grand Place, tur jānomēģina Lambic Doux un Lambic Blanc, ko pasniedz māla krūkās. Turpat netālu ir Au Bon Vieux Temps (karte), arī pagalmā; šeit var dabūt izlejamo Westmalle Dubbel. Tie abi ir mūžveci krogi; jauns un izskata ziņā neizteiksmīgs, bet ar ļoti plašu izvēli ir Bier Circus (mājaslapa); man grūti iedomāties, kura šķirne tur nebūtu pieejama. No tradicionālām vietām vēl var izmēģināt A La Mort Subite (karte), kurā reiz tika darīts tāda paša nosaukuma alus – tagad tikai tirgots.
Trappistu alu var nogaršot arī attiecīgo klosteru kafejnīcās – Westvleteren – In de Vrede, Westmalle – Cafe Trappisten.
Laikam jau ar vienu dienu nepietiek lai visus ieteiktos nobaudiitu 
) Izklausas garshiigi )
Ar vienu dienu tiešām būs pamaz. Kaut gan – no katra stila var paspēt pamēģināt vienu un secināt, kurā virzienā nākamreiz pētīt tālāk. Kad Eiropā vēl nebija vājprāts ar šķidrumiem rokas bagāžā, drošībnieki ar sajūsmas saucieniem pētīja manu somu saturu savos ekrānos. 
Arī no personīgās pieredzes - nākamais rīts pēc tam, kad notikusi beļģu alus degustācija, ir ļoti smags
Mazliet nokauj tas, ka, ieejot veikalā (nu, nejau katrā, protams), var atrast vairāk nekā 300 alus šķirnes, turklāt lielākajai daļai no tām ir speciāli alus kausi, tā kā - tas ir vesels pasākums. Kas tik tur nav atrodams.. t.sk., piemēram, visādi augļu ali (banānu alus, marakujas alus..), n-tie ķiršu ali (kriek) u.t.t.
Man Briseles lidostā bija līdzīgi kā Jurim.. drošībnieki smīnēdami pētīja manu bagāžu Žēl, ka šitais pasākums ir izbeidzies.
Jā, beļģu ali ir stipri, jāuzmanās nepārspīlēt, lai nav nomācošu seku…
No krogiem Briselē ieteicams A La Becasse - http://www.alabecasse.com/en/info.html
Par aliem un krogiem-
http://www.opt.be/informations/suggestions_bruxelles___prestigious_bruss...
iesaku aiziet uz Berga Bazāru http://labsalus.lv/s-brevinga-alus-salons-berga-bazara/
Lieku reizi gribētu pievērst uzmanību arī skaistajām un ārkārtīgi dažādajām beļģu alus glāzēm. Brīnišķīgas collectibles.
Ir vērts pagaršot tumšos alus, pēctam gaišos vairs negribās dzert
Ir saldāki un nesaldi (Tumšais Brengulis ir ļoti slikts tumša alus paraugs, Latvijā labs ir Piebalgas Lux, Bauskas Tumšais, Valmiermuižas Ziemas utt)
Man labāk garšo eili nekā porteri
IPA ir baigi labie... šie gan nav tieši tumšie, bet alus ar visādām citrusu utt niansēm (nav nekāds sakars ar lētajiem beershake)
Man baigi patika Leffe Tumšais Ziemassvētku Briseles lidostā...
--
Meklēju citu informāciju un pamanīju šo tematu
Vecrīgā Mārstaļu ielā ir beļģu alus krogs Bon Vivant. Man patika atmosfēra un alus dievīgi garšīgs!
(Pārlieku uz šejieni — Juris)
Nezinu, vai pareizā tēma, bet netīšām Berlīnē nopirku nenormāli garšīgu vaniļas stautu (alu). Juri, Tu esi alus specs, Latvijā var kaut ko tādu dabūt?
Nezinu, vai pareizā tēma, bet netīšām Berlīnē nopirku nenormāli garšīgu vaniļas stautu (alu). Juri, Tu esi alus specs, Latvijă var kaut ko tādu dabūt?
Ir arī labs, spriežot pēc ļaužu vērtējuma https://www.ratebeer.com/beer/schoppe-katerfruhstuck/399172/ bet esmu visai drošs, ka pie mums diez vai dabūjams. Tai pat laikā, var piestaigāt Baznīcas ielas Alus Cellē un painteresēties. Gan jau tur ieteiks ko nebūt ne sliktāku un pat labāku. Viņiem ir. Tik tas nav lēti.
Stockmann ir šāds https://www.beeradvocate.com/beer/profile/664/73/
Paldies! Nebiju tādu ievērojis Stockmanā, aizstaigāšu arī līdz Alus Cellei. Radās interese par stautiem
321, ja Mārim kā etalons ir 12grādīgs vaniļas stauts, tad Young's Double Chocolate Stout salīdzinot būs pliekans ūdentiņš.
Māri, Latvijā tādu neesmu redzējis. Varbūt pamēģini igauņu darītāju Puhaste stautu Dekadents. Ar vaniļu un rumā mērcētām rozīnēm, stipri salds, bet tas tik gardam piedodams. Latvijā var dabūt BeerFox veikalā (nebūs lēts, ap 6 EUR). Iespējams Igaunijā ir lētāk. Ja patīk rūgtāks, var pagaršot Labieša Kapraci.
BeerFox tagad ir arī bārs. Vaļā it kā līdz 22, bet vakar tur iegriezos bez 5 min. pusnaktī, tad tikai palēnām taisījās uz ciet vēršanu. Puhaste Vaikus/Oatmeal Milk Stout no krāna - man ļoti patika. Tiesa, 0,5 maksā 6,5 Eur. Pameklēju internetā - lētāk neredzēju.
Man ir aizdomas ka lētākais ārzemju alus būs nopērkams Cash&Carry @ Tīraines iela 3B, Rīga. Ja kādam gribās patestēt un sanāk pa ceļam
Paldies par ieteikumiem, laikam tuvākajā laikā būšu vieglā šmigā, visu testēdams. Jap, procentu šim stautam bija padaudz. Jūtami gan īpaši nav, pareizāk sakot, just viņus sāk tad, kad ir jau par vēlu
Iespējams trešdien uz Ceļakājas pasākumu Takā būs kāds neparastāks imperiālais stauts, tūlīt pajautāšu.
Es tik sāku domāt, ka no vienas puses 'stauts' ir tuvāks latviskajai izrunai, bet no otras - mums tomēr ir 'džouli' un Bridžita Džounsa, nevis 'džauli' un Džaunsa. Ja grib pasvītrot, ka svešzemnieciska izcelsme, tad labāk 'stouts', ja ir vēlēšanās kaut ko tik jauku 
vairāk latviskot, lai organiskāk iekļaujas mūsu valodas sistēmā, tad 'stauts'. Vai ir jau bijuši kādi vadoši norādījumi šai sakarā?
sakară?
Es arvien biežāk redzu tādas dīvainības ceļakājā garumzīmes un mīkstinājumzīmes vietā (īpaši ar g), tas ir no tālrunī rakstītājiem?
Jā. Vismaz Samsungam ļoti viegli garumzīmes vietā netīšām uzspiest to otru variantu.
Mans viedoklis, ka visi vaniļas, ķiršu un citu garšu brūvējumi īsti vairs nav alus, bet alko limonādes. Turklāt tie stouti pēc stipruma velk vairāk uz vīnu, nekā alu
Huks, par grādiem — nav īsti tādu fiksētu robežu: līdz tik ir alus, tādā diapazonā vīns, tādā diapazonā degvīns… Dzēriena veidu tomēr nosaka pēc izejvielām un gatavošanas veida, ne alkohola satura. Stautus (tādā nozīmē ka ļoti stiprus alus) brūvē jau vismaz 3 vai 4 gadsimtus, tas nav nekāds jaunievedums.
Par vaniļu — atkal, nav tādu likumu, ko drīkst un ko nedrīkst likt klāt alum. Alus 6 vai 7 tūkstošu gadu vēsturē apiņi kā piedeva ir pamazām ieviesušies tikai pēdējā gadu tūkstotī, pirms tam bija dažādu citu zālīšu maisījumi. Arī ķirši pašreizējās Beļgijas teritorijā ir bijuši alus sastāvdaļa vēl pirms apiņiem. Tā ka plašākā vēsturiskā skatījumā varētu teikt, ka mūsdienu alus ar apiņiem ir tāda alko limonāde, 'īstais' ir alus ir ar viršiem, pelašķiem, vībotni, ķiršiem utt…
Vispārināt mūsu katra īsajā mūžā pieredzēto par vispasaules likumsakarību vajadzētu ļoti piesardzīgi. Dažus simtus kilometru no mums (un dažus simtus gadu no mums) izpratne par to, kādam jābūt alum, var būt ļoti, ļoti atšķirīga.
Brigē šķita interesanti, ka pirku alu veikalā 21:30 un aliņš veikalā maksāja tieši tikpat, cik ap stūri krodziņā. Tādu kārtību noteikusi pašvaldība. Dārgi nebija, pāris EUR.
Un vaivariņieem!
Katrā jokā ir daļa patiesības:
Vaivariņš jau izsenis ieņem nozīmīgu vietu Sibīrijas šamaņu rituālos. Tungusu (no kuru valodas ir cēlies vārds «šamanis») un to kaimiņu giljaku šamaņiem vaivariņš kopā ar paegli ir galvenais rituālais kvēpeklis dvēseles ceļojumiem. Dziļi ieelpodami vaivariņa dūmus, tie nonāk šamaniskajā apziņas stāvoklī un, paskatoties pāri ikdienišķās pasaules slieksnim, gūst pagātnes un nākotnes atziņas. Bieži viņi dūmus ieelpoja, lai saskatītu pacientā viņu mokošās slimības perēkli. Arī ziemeļu Japānas pirmiedzīvotāji aini cienīja šo kvēpekli.
Ģermāņi, lai arī zināja par vaivariņa dziedniecisko iedarbību, vairāk bija to iecienījuši kā reibinošu alus piedevu un rituālo augu. Vaivariņš, tāpat kā driģene un velnābols, bija svarīga seno ģermāņu reibinošo alu sastāvdaļa pirms 1516.gada Vācu tīrības likuma, kas noteica kanoniskās līdz mūsdienām atzītās alus sastāvdaļas. Vaivariņu alus nebija ilgi uzglabājams, tāpēc to brūvēja tikai īpašiem svētkiem, upurēšanām vai dzīrēm un dzēra līdz dibenam. Tā kā vaivariņu eļļa (ledols) var stimulēt uz agresīvu rīcību, pastāv uzskats, ka tieši vaivariņu alus berserkerus – slavenos vikingu cīnītājus – ir novedis līdz izdaudzinātajām berserkeru dusmām – pārcilvēciskam spēkam un mežonīgai cīņas degsmei.
Par to, ka šādi brūvēts alus ir bijis pazīstams ne tikai ģermāņiem, liecina rindas no 1768.gada «Latviešu Ārstes»: «Vāveriņi ir zināma zāle, smird nikni un apreibina galvu. Aplamnieki to jauc starp apiņiem, alu dzerot. Tas ir aplam, nedari to, galva sāp un kaist, vēmiens griež sirdi; dažs no vāveriņiem tā ir aizgrābts, ka kājas jeb rokas neļaužu palikušas. Kas tāpēc tādu kaitīgu lietu pie dzēriena liks?» Tipisks komentārs laikā, kad praktiskās darbības ir saglabājušās, bet to rituālā, garīgā nozīme ir gājusi zudumā.
(c) Termorelax.com
Aizmirsu piebilst, ka nekādā gadījumā necenšos attaisnot primitīvo veidu, kā mūsu platuma grādos mēģina pagatavot ķiršu alus — pielejot uzsintezētus esterus ar līdzīgu smaržu / garšu (tās ir manas aizdomas). Rezultātā ir ļoti slikts alus.
Iesaku Briselē iegriezties tēmas sākumā pieminētajā Cantillon alusdarītavā, tur var pasmaržot un pagaršot pasaules līmeņa alus ar ogu piedevām.
Biju BeerFox veikaliņā un nogaršoju beidzot Jura ieteikto - ir, ir labs! Čalis, kas tur strādāja, ieteica Lervig 3 Bean stautu, paņēmu arī to - un vispār izcils (bāc, un 13%, es viņus nupat kā sāku sajust ). Es, godīgi sakot, esmu jau nedaudz aizmirsis, kā garšoja mans Berlīnes stauts, bet arī šie man pavisam noteikti patīk!
Tiem, kuriem nerūp 1.septembris, bet maršruts ved Čehijas virzienā, ir vērts apmeklēt Žatec pilsētas 60-to jubilejas alus festivālu. Visādi interesanti pivovari piedalīsies: http://www.docesna.cz/index.php?page=4&lang=
Vēlreiz par Čehiju. Oktobrī Pilzenē pasākums: http://www.pilsen.eu/tourist/brewing/beer-festivals/beer-festivals.aspx
Pozitīvi, ka ielogojoties alus festa lapā ir iekļauti arī 1900.gadā (!!!!???!!!) dzimušie rūgtā apiņu dzēriena cienītāji.
Ādas bikšu fests, protams, pāri visam!