Ja emocijas, tad emocijas )))

Albānija - Tādā īstā tūrē Albānijā nav kaut kā sanācis- tikai bik apgramstījies ar pilsētām albānijas nekurienē- No Ohridas aizbraucu uz Pogradecu, no Prizrenas- uz Kukešu. Starp citu- joprojām atceros gadījumu Kukešā- es parasti sev nosūtu pastkartītes no saviem ceļojumiem (gluži kā Mr. Bīns), tad nu Kukešā- pastu atradu. kartiņas nav. Bet tur bija smuka albāņu meitene, kuras uzklausīja manu bēdu un tad nu devamies pa pilsētiņu kartiņu meklējumos, protams nesekmīgos un tad problēmu atrisinājam šādi- aizgājam uz fotosalonu un tur izprintēja kukešas bildīti, kurai uzlīmēju marku un nosūtīju uz mājām.  Es biju priecīgs, meitene naudu par palīdzību negribēja, bet tā kā man vienmēr somā ir gardums šādiem gadijumiem, tad nu devās atpakaļ uz darbu ar šokolādi kabatā. 

Andora - neesmu bijis, bet ir kaut kad plānā.

Apvienotā karaliste - Londona  kā day-trips starp reisiem +  vasarā gaidot lidmašīnu uz Bakau- aizčāpoju uz Lūtonu. Baznīca smuka.   Katrā ziņā- UK nav mana ceļojumu prioritāte. 

Armēnija - patika, it īpaši Kalnu Karabahā. Bija ceļojums + piedalīšanas Erevānas maratonā (piedalījos gan 10 km). No skriešanas viedokļa- bija diezgan pasmagi, jo kalni (it īpaši jau tuvojoties finišam, pēc līkuma ieraudzīju ka priekšā varens kāpums, un tad arī biju lupatās, pēdēos 1-2 km tikai dreifēju)  . Ak jā- un Araratu izdevās redzēt. nofočēt gan nē, jo kad bija ar ko fočēt bija apmācies.

Austrija -  tāpat kā pārējās r-eiropas valsts, maz intresē.  Biju divreiz pa 8 h vēl vecajos , labajos kovoju laikos.  Braucam uz hoķi šveicē (1998Z), tad turpceļā 8 h Vīnē, atpakaļ 8 h- Zalcburgā. 

Azerbaidžāna - viena no vēl 3 neapmeklētajām valstīm programma ex-soviet.  Šovasar beigsies pase, beidzot varēšu realizēt plānu par ceļojumu uz Azerbaidžānu. Traucē Kalnu karabaha vīza pasē.

Baltkrievija - Kā apskates ceļojuma mērķis- garlaicīgi,  bet man patīk tur. Un baltkrievietes-  no10 - 10 ))))  (Atvainojiet Latvijas zeltenes, bet Baltkrievijā skaistu un SIEVIŠĶĪGU sieviešu ir daudz vairāk).   Ja gribās neko nedarīt- tad Minska, ja gribās pašausmināties- tad jebkura mazpilsēta. Katrā ziņā- decembrī paredzēta vēl p\ēdējā tūre šogad )))))

Beļģija - tas pats kas AT vai UK, maz interesē. Pāris reizes  uz jūsu (un pārējo nodokļu maksātāju) rēķina Briselē. Un vēl reiz gaidot lidmašīnu aizbraucu līdzŠarlruā.  

Nu grūti rakstīt par visām valstīm, jo daudz :) Bet  no pēdējām valstīm:
Čīle, Patagonija: Debesis naktī un ledāji ir kaut kas.... maģisks
ASV, Havaju salas: Es gribu palikt šeit uz visiem laikiem. Debesskrāpji, veikali, ūdenskritumi un 20 minūšu brauciens ar automašīnu līdz savvaļas un tīrām pludmalēm. Bruņurupuči, haizivis un Aloha!
Kanāda: meži, ezeri, lāči. Un Niagāras ūdenskritums ziemā - izskatās traki forši

p.s. Uii... nepamanīju, ka iet runa pa Eiropu. Te priekš manis nav nekāda wow efekta ))

Oppā! Kvadro plašs vēriens! Ar sīkumiem nekrāmējas!

Pamodos un atklāju, ka ir nepabeigta tēma. Ejam tālāk. 

Bosnija un Hercegovina-savādāka pārtika, iemarinētas Olimpiādes bāzes, karš.

Bulgārija-lēti un forši. Ātri var iemācīties runāt. Gribētu tur atrasties 2 mēnešus. Ne TOP pilsētās.

Čehija-arī forša. No šīs valsts uzsākās vazaņķisms. Šeit savukārt gribētos tieši Top pilsētās. Karlovy Varos kaut vai ar Becherovku un vafelēm. Šveiks. Klasika.

Dānija. Maz esmu bijis. Tilti, ūdeņi, Nāriņa, katrs dānis piedzimst velokulbā, no rīta smaržīgas maizītes.

Francija. Vajag vairāk. Drīz būs. Kāds māk FRA? Smuka valoda. 

Piekusu. Vēlāk vēl.

Dāmas! Lūdzu palīdziet! Tā jau šitie abi džeki (Kvadro un Linksis) ir sakarīgi pipari, bet, nu, Austrumu devīgās sievietes viņus ir novedušas no ceļa. Ar prjaņikiem un tēju pacienā, sola bēdās nepamest. Vai tiešām mēs kopīgiem spēkiem nevarētu viņus glābt? Es varētu reģionus izvētīt, Jūs ar psiholoģijas padomiem kautkādiem? Es nevaru visu pārzināt.

Iet tas pasākums?

Tad nu sekošu Fenga pēdās :

Bosnija un Hercogovina - jā, liekas, ka joprojām Sarajeva dzīvo olimpiādes noskaņās- Vučko un simboli nav retums pilsētā ))))  Bosnija bija mans priekšpēdējais ceļojums pirms lielās Kovidhistērijas.   Patika ļoti, vai pārtika bija savādāka? Nemaniju, bet katrā ziņā- paēst tur varēja ļoti garšīgi.  Izbraukāju (ar sabiedrisko transportu) diezgan pamatīgi- patīkamākais pārsteigums- Jajce,  vietas, kur otreiz vairs nebrauktu-  Neuma (braucu kopā ar b-krievu draudzenīti, tad nu viņai svarīgi bija aizbraukt līdz jūrai un ja bosnijai ir jūras pilsēta, tad braucām uz to - katrā ziņā- šausmīgi garlaicīga vieta (it īpaši, pēc sezonas-oktobrī), tomēr vislabākā naktsmītne visa ceļojuma laikā.  Otra vilšanās- Banja luka - arī nepatika, bet gribēju apmeklēt arī Bosnijas serbu republiku un mājupceļa lidojums bija no Banja lukas. Katrā ziņa- otreiz tur vairs nē.

Bulgārija - divas īsas tūrītes -5 dienas Burgasā +apkārtne un  otreiz - 2 dienas Sofijā.  Bija OK. Jautrīibai- intreses pēc nopirku bulgāru šprotes, izrādās- tur iekšā mironīši ar visām acīm )))))

Čehija -  divas reizes un abas neveiksmīgas. Laikam 3 reizi nebraukšu, lai nav nelaime čehiem )))))  Pirmo reizi biju Prāgā ziemā (apmēram1996-1997 gads) starp ziemassvētkiem un jaungadu un visas 3 dienas bija nežēlīgs sals (liekas, ka ap -25) līdz ar to- visa mana prāga  bija tikai no  viena kroga pārskrējiens unz nākamo krogu, jo laukā pablandities nebija iespējams.  Otro reizi trāpiju ar Impro pēc lielajiem plūdiem Prāgā, augusts 2001(?) - katrā ziņā- lielākā dala prāgas bija ciet.  Tagad bail braukt trešo reizi, lai šiem atkal kāda nelaime neuzkrīt ))))

Dānija :  de jure - esmu bijis, de facto- nē.  Vēsturisks brīdis- Kopenhāgenas lidosta bija pirmā reize, kad lidoju viens ar pārsēšanos.  Sirdi satraucošs moments ar kuru veiksmīgi tiku galā )))  Vairāk nav nācies būt tur.

Francija - nezinu kāpēc, bet absolūti negribās.  Un vienīgā vieta, kur esmu bijis- puse dienas Mecā. Vnk- tusējam pa luksemburgu un tur sākās lietus, sēdējam dzelzceļa stacijā un -re, vilciens uz Mecu, Francijā- laižam )))) Katedrāli apskatījam, vakarā , kop'a r moriem ieedam maķītī un tad jau pašā vakarā dudinājam atpakaļ uz luksemburgu

Linksi! Tu neterorizē! Esmu bijis kūrortpilsētās pēc sezonas un galīgā nesezonā.  Ir jābūt galīgam beznervniekam, lai psiholoģiski nesaplīstu, zinot kā ir sezonā. Kaut kāda Remarka filiāle 

Šodien jāmēģina alfabetā tikt uz priekšu. Tagad nevaru.

Interesanti, kā varētu dabūt izjūtas, it kā esi tādas valsts pilsonis, kuriem nav jūra? Ko viņi dara? Pie jūras? Fiksi ziņo!

Jups, tās kūrortopilsētas, lielākoties, ir diezgan depresīvas, kad beigusies seozna. Bet par neumu daudz depresīvāka bijka Klek. Pilsētiņa Horvātijā, kādus pāris km pirms neumas . Mēs braucām ar autobusu Sarajeva-Dubrovniki un izdomājam, ka izkāpsim Klek (pedējā  horvātu pilsēta pirms Neumas) - un tur vispār- mēs satikam 2 cilvēkus pa visu pilsētiņu )))))   Veikali, pasts utt - viss ciet. Neumā vismaz veikali strādāja  un cilvēki bija uz ielām ))))  Bet godōigi sakot- vienīgā izklaide bija - tur līdzās pilsētai ir pagara pussala- tad nu m,eš aizgājam līdz tās pussalas viņam galam  un meitene varēja safočēt puķes un ķirzakas )))

Un tie, kas dzīvo valsī bez jūras , apskauž tos, kam ir jūra un domā, ka ja viņi tik tuvu  dzīvot, tad katras brīvdienas turp brauktu.  Tas pats ir ar kalniem. Man tas ir "WOW, super," kamēr vietējais garlaikotā balsī :  "ā.... kalni.... nu jā,  ir smuki"

Uzradās iedvesma.

Grieķija-salas, klimats, drusku pofigisms manana stilā. Olīveļļa, caciki, Zorba. Jāpaeksaminē viens pazīstams čalis. Viņš ilgi GRE strādāja par profi sportistu. Fani aptrakuši. Un nemitīgi pīpē. 

Gruzija-nekomentēšu. Te var rakstīt daudz. Tikko gan čoma ģimene atgriezās un teica, ka pret iebraukušajiem lēzenāka attieksme. Nebij īsti apmierināts ar apkalpošanu cafe utt. Ja tagad aizbrauktu, pozitīvi apzināties, ka svešā pilsētā tev ir čomi. Nepazīstami (nosacīti), bet stabili ir kur aizķerties, ja neesi savārījis ziepes. 

Horvātija. Nav tomēr iedvesma. Jāaiziet uz veicīti. Uz to Plitvici klasisko gribētos. Šie šovakar spēlēs. Vakar visu nogulēju. Kunas, jūra, saprotama valoda. Ar prāmi uz ITA braucām. Buiča Zagrebu neviens negrib pa 77. Leišos satiku hoķa izlases trenerus. Parunājāmies.

Ai, labi, vēl vienu un ta drusku vēlāk būs!

Jopcik! Igaunija! Tere un Munameģis! Atdodiet Roņu salu!!! Kāds te māk 5 teikumus tere valodā??? Skarbi, bet viņi kautkā sen mums priekšā Rietumnieciskumā. Var kāds paskaidrot kāpēc? Finland ietekme? Finlanderiem drīz jubileja. Par to vēlāk. Nemāku atšķirt EST no FIN valodas. Ja otttseeenjjj ustallll! Eju uz veicīti!

Labi, ka nepārskrēju Igauniju tik vienkārši. Izrādās gana komplicēta un mistiska valsts. Pierādījās šonedēļ! Būs OB! Obligātais pielikums. 

Kaming sūūn! Pirmdien. Tagad pēc futbola slinkums. (te vajag komatus? gribās divus iemest.)

Būs pirmsZiemassvētku labstāstiņš ar izcili pozitīvu noslēgumu. 

Ja aizmirsīšu, atgādiniet! Ir to vērts!

Nevajadzēs atgādināt! Solītā vēja un sniegputeņa gaidās piedāvāju reālu patiesību no igauņu zemes. Varētu arī pie autobusu kustības, bet tur nav vieta literārām atkāpēm. Labāk tepat un tūlīt! Centīšos saīsināti un bez pamatīgiem reveransiem. Secinājumi un iztirzājumi gan būs! Bez tiem nekādi. Aina nepilnīga.

Igaunija, Igaunija! Nezināju, ka esi tik mistiska!

Korespondents, autobusu nodaļas iespaidā, devās ceļā uz galveno kaimiņvalsts kūrortpilsētu. 

Tā sagadījās, ka brauciens izvērtās sniegots un spraigs. Turpceļā paveicās un braucu kopā ar totāli pazīstamu šoferi. Iejutos iekšējā virtuvē. Ceļi bij aizdomīgi un nedaudz kavējām. Uzzināju, ka Parnu notiek autovadītāja nomaiņa. Nianses te neatklāšu. Tā arī sev galvā ieborēju, ka Parnu ir change point. Vēlāk tam būs pamatīga nozīme. Iebraucot bussijaamaa, atvadījāmies un es devos savās gaitās. Programma tika izpildīta pilnā apjomā, ieskaitot 1h45min burbuļos un pirtīs. Arī vienas saldumu markas veikaliņā. Forša izvēle. I paspēju populārajā virtuļotavā 3gb.nobaudīt. Gribēju 50g Vana Tallinn, bet pa īsu laiks bij. 

Autoostā ierados savlaicīgi. Pamanīju, ka viens vīrs, Lux virsjakā, staigā pa peronu un sarunājas tel. O! Nodomāju, nu, ta tūlīt mainīsies uz Rīgu. Nokaunējos pajautāt privāti. Vēlāk viņš devās bussijāma iekšpusē, jo autobuss kavējās. Par gaidāmo maršrutu izlasīju arī neona info dēlī. Tallinn-Riia 17.50.  Citi busi mani neinteresēja. Padomāju, cik ta es te figurēšu un ar iegāju telpā. Paspaidīju telefonu un gaidīju kavējošos busu uz Rīgu, vienlaicīgi vērojot maiņas šoferi, kurš rāmi sēdēja. Vienubrīd pacēlu acis un pamanīju, ka viņš jau ir ārā un buss klāt ir. Forši! Tikai 18min.kavējās, vēl paspēšu uz Doma Z/Sv.tirdziņu ar skābiem kāpostiem, desiņām un karstvīnu.

Tā kā biju vienīgais iekšākāpējs, solīdi gaidīju, lai stūres vīri nomainās, ko ta nu traucēs. Daži zēni gribēja izprasīt smēķu pauzi, bet pateica, ka nē!

Jaunais šoferis bij iekšā, vecais ārā un ta es ar savu telefona biļeti devos augšup pa trepītēm. Visu laiku bakstīju fonu, lai nenodziest, kamēr viņš vadīja ciparus, lai nolasītu. Nolasīja un secināja, ka TĀDA BIĻETE NEEKSISTĒ! Man ar humoru viss norm.un pateicu, nedzen jokus un lasām atkal. Nē, nav! Un vēl nav! Ei, dillēs! Pateicu, ka man ir vēl ēpastā, tūlīt visu sariktēsim. A, viņš, lūdzu izkāpiet, mēs kavējam. Ieņēmu stingru nostāju, ka ārā nekāpšu ne pa kam! Man ir jātiek mājās. MAN IR BIĻETE! Šoferis solīja saukt policiju, kam es laipni piekritu, lai tik brauc šurp! Salona pasažieri arī sāka sekot notikuma gaitai. Neesmu psiholoģijas specs, bet jutu, ka man ir pārsvars, tāpēc turējos kā klints! Viņš vēl arī norādīja, lai es beidzot familiāras uzrunas uz Tu. Novērsu! Turpmāk tikai šofera k-gs (gospoģin voģiķeļj!). Pēc otrajiem draudiem izsaukt policiju, situācija mainījās man par labu. Čaļi (arī otrs šoferis, kurš nomainījās) sāka zvanīt bišķi augstākām priekšniecībām. Ā! Pirms tam nomainījušais šoferis paziņoja, ka viņi ir starptautisks reiss un man varbūt ir kāds paralēls iekšējais. Atbildēju, ka valstu kontūrās orientējos pietiekami labi. Iedevu viņam arī telefonu biļetes apskatei. Vārds pa vārdam, vārds pa vārdam un beidzot saņēmu atļauju doties busā un apsēsties! Juhūūū! Ar vienu nosacījumu! Galapunktā man ir jāaiziet uz kasēm un jānoskaidro, kāpēc kļūda un kaut kas tamlīdzīgs. Jā, labi, izdarīšu! Kārtībai jābūt!

Tuvojamies epilogam. Gribēju jau ērti iekārtoties siltajā salonā un oponents mani izglāba!!! Šoferis man pajautāja: uz kurieni Tu brauc? (iztirzājums vēlāk!) Nu, kā? Uz Rīgu braucu! Ar lepnumu paziņoju! ............. bet vispār mēs uz Tallinu braucam. Paziņoja viņš!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Es dip, dip, dip, dip pa trepītēm uz leju un turpināju sarunu. Bāāāāāāāāāāāccccccc! Toč, uz Tallinu? Nemuldi! Vēl pārliecinājos, ka tiešām autobusa priekšas augšā stabili redzams mērķis. Ei, tu dillēs. Nu, ko es, nu, ko. Atvainojos par bardaciņu un turpināju lenkt nomainījušos šoferi. Paklau, a manējais jau projām? Viņš cerīgi atbildēja, ka nevarētu būt gan. Vēl ņēmos ar kasi, atkārtoti satiku šoferi Nr1, kuram smejoties situ pa plecu un viņš arī smaidīja. Mans buss nokavēja 35Estijā un 45min Latvijā. Uz tirdziņu nepaspēju.

Iztirzājums. Luxim busu un maršrutu daudz! Daži pat vienlaicīgi uz dažādām pusēm. Nav pieredze sauszemes maršrutos. Ja esi stingrs kā klints, tevi pat bez biļetes ielaidīs dajebkur! Tikai esi stingrs!:) 

Ko es darītu, ja šoferis nepajautātu, kur tu brauc (Tallinā, šķiet, 2 pieturas, kase pēdējā)? Pirmais: pēc 5km mestos uz priekšu un pieprasītu atvērt durvis! Galīgi sviestā sagājis čalis! Otrais: sakostiem zobiem līdz TLL, tādējādi pierādot, ka man taisnība. Vēl bij īsa un optimistiska saruna ar īstā busa šoferi, bet par to citreiz. Parunāju ar paziņu no Lux. Viņš pateica, ka šoferi vainīgi, jo nepaskatījās, kas tajā tiketā rakstīts. 

Igaunija-mistical land!

Nākamā Islande!

Šoferiem dzert vajag mazāk!!!

Ha, labais! Atcerējos gadījumu, kad kolēģe tikai Saulkrastos saprata, ka šitais Luxexpesis brauc uz Tallinu, nevis Viļņu

Tavai kolēģei ģeolokācijā noteikti daudz N bija?

Ejam tālāk. Līdz J.G. vajadzētu sakopties.

Islande. (garo Ī pataupiet kantoriem!). Smuka, bet depresīva valsts. Baigi daudz ko redzēt un brīnīties. Burbuļi un ūdenskritumi katrā sādžā. Labi var dietizēt. Kuram ta patiks otrais ēdiens pa 30Eur un pudele šņabja pa 40? Āboli un skyrs!

Kāpēc depresīva? Viens polis, kurš tur strādā pateica. Pamēģiniet brīvdienās aizšaut līdz Šauļiem vai Suwalkiem!

Nek.īp. tādās cenās, ka Bulgārijā 4 paaudzes var nodzīvot, dejojot tautas dejas, ik dienu grupveidā. 

Šķiet, ka uz siļķi vārās! Atlantijas! Bet krona vienubrīd riktīgi sabruka un krievs aizdeva naudu? Bišķi piemirsu. Vai šie neņēma no krieva?

Itālija. Sarežģīti. Zābaks garš un papēdis knašs. Šķiet, ka mīlīgāk Dienvidos, bet kalnenieki ar slēpēm šito var apgāzt. Un gondolnieki pārblīvētajā kanālpilsētā ar. Kur ta nu vēl šopingisti Milānā. 

Bet braukt uz turieni vajag!

Īrija. Bāāc! Pa nepareizo pusi. Pabi. Smukas vietas, okeāns, aitas, pazīstami ļaudis. Daudz svētku un Bank Holideju.

Kazahstāna. Stulbi esiet? Biju. 

Kipra. Ja gribiet vēsāku laiku, uzbrauciet kalnā! Kaķi ar tur būs. Afrodīti nesatikām. Apelsīni garšīgi. Naktī dzīve nenoslāpst. Peripterosi darbojas. Kāpēc salas otrā daļā var dabūt kebabus? Neesmu politiķis, bet bijām.

Kosova. Šogad. Domāju, ka būs atpalikusi miskaste, bet pirmajos kilometros crazy domas tika sagrautas. Pamatīgs ekonomikas blīvums. Izbrīnīja ikvakara saviesīgā dzīve Prištinā. Ja Islandē dabūtu kārnu bulciņu, Kosovā izvērstu 5 ēdienu vakariņas. Serbu pilsētas. Ar karogiem, ar uzvārdiem, ar ielām, ar auto numuriem. Tagad skarba salekšanās. Amerikāņu zona (Kosova). Viņi jau projām no krieviem (SRB).