Revolut — laba karte ceļojumiem

4463 atbildes [Pēdējā ziņa]
vkwic
Lietotāja vkwic attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 31/10/2008
Ziņas: 2776
Manīts: pirms 6 gadi
Kur: Carved From Tides – Ceؤ¼akؤپja

shustrik rakstīja:

bet vienkārši norēķinās ar karti

pec testiem – aktiva Revolut aplikacija – skaņa no applikacijas par izmaiņam "seifa satura" iet uzreizi taja paša laika, kad nospiesta poga Enter pec kartes ievaditiem  datumiem online veikala, arī tads moments – ja aplikacijas stav piem €100+$100+£100 kombinacija un pirkums planots €200 ekvivalenta, darijums bus atteikts – tai summai jabut viena kaut kada valutas maka.

vkwic
Lietotāja vkwic attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 31/10/2008
Ziņas: 2776
Manīts: pirms 6 gadi
Kur: Carved From Tides – Ceؤ¼akؤپja

Nu tomer pec dažadam stundam,
interesanta opcija Bank transfer to another person –
izskatats ka neSEPA (ka arī SEPA) zonas var kaut ko paekonomet uz parskaitijumiem Wink,
arī palaida savo TOP5 pec izmantošanas:

Most populous EU country where Revolut has users: Germany

Top 5 MOST popular countries for the Revolut community to visit
(Ranked by number of transactions)

1) Spain
2) France
3) Australia
4) Canada
5) USA

Top 5 MOST popular retailers with the Revolut community
(Ranked by number of transactions)

1) Ali Express Smile
2) Universal Studios
3) Microsoft Store
4) Amazon UK
5) Walgreens

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 20447
Manīts: pirms 4 ned
Kur: RIX

Interesants novērojums par valūtu kursu nedēļas nogalēs. Acīmredzot jau starpība starp kursiem tad tiek ielikta kā apdrošināšana pret lieliem lēcieniem pirmdienas rītā, kad valūtu tirgus atmostas un nauda tiek reāli samainīta. Bet, lai būtu pavisam godīgi, tas viņiem bija jānorāda kaut kur noteikumos.

juriss
Nav tiešsaistē
Kopš: 20/09/2011
Ziņas: 1557
Manīts: pirms 16 st

tas noteikti nav acīmredzami. Smile

tā kā šāda veida hedge'ēšana ir gan ārkārtīgi nepraktiska, gan mazefektīva, visdrīzāk kurss tiek vienkārši nofiksēts pēdējā pieejamā vērtībā. starpbanku tirgus normālā šī vārda nozīmē brīvdienās nedarbojas, tā sastāvdaļas - t.sk. arī valūtu kursi - arī nav pieejamas. tādēļ, piem., vidusmēra bankas pilnīgi nekādus valūtu darījumus brīvdienās negrāmato. 

shustrik
Nav tiešsaistē
Kopš: 02/04/2012
Ziņas: 2505
Manīts: pirms 4 d
Kur: SEA

Kāpēc gan tā būtu mazefektīva, ja Revolut paņem sev 1% no visām brīvdienu transakcijām, bet vidējās kursa svārstības no piektdienas līdz pirmdienai ir mazākas par 1%? Ja reizi pāris gados kurss arī mainīsies pa 20%, viņi taču jau būs ievākuši pietiekami daudz naudas no citām dienām.

juriss
Nav tiešsaistē
Kopš: 20/09/2011
Ziņas: 1557
Manīts: pirms 16 st

likvīdām plaši izplatītām valūtām 20% kursa īstermiņa izmaiņa ir katastrofa, kas salīdzināma ar pasaules galu. tas tā, piezīmei.

lielākā problēma ir tajā apstāklī, ka piektdienas pēcpusdienā (neatkarīgi no atrašanās vietas) nav absolūti nekādas iespējas prognozēt, kāds kurss tiks fiksēts pirmdienas rītā. tādēļ šādam buferim būtu krietni jāpārsniedz 1% robežu, lai tas būtu efektīvs ilgtermiņā (mazs buferis ilgtermiņā radīs ieguvumu, kas tuvināsies 0). īpaši šobrīd, kad jebkurš cb vārds vai izdarība jebkuru tirgu var acumirklī apgāzt kājām gaisā.

tādēļ man ideja, ka revolut varētu mēģināt pelnīt uz brīvdienu tirgus neesamības rēķina, šķiet ārkārtīgi mazticama.

trakulis
Lietotāja trakulis attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/10/2011
Ziņas: 1981
Manīts: pirms 4 gadi
Kur: RIX

Izskatās pēc parasta FX swap..  Brīvdienās piemēro triple swap rate un sanāk, ka kurss ir savādāks. Bet tas ir minējums, neredzot faktiskos ciparus neko nevar pateikt.

juriss
Nav tiešsaistē
Kopš: 20/09/2011
Ziņas: 1557
Manīts: pirms 16 st

arī mazticami. tas nozīmētu, ka viņiem jāspēj modelēt valūtu plūsmas, kas pusgadu vecam startupam ar strauji augošu retail klientu bāzi ir gandrīz nereāli.

un pats galvenais - nevajadzīgi. viņiem nav nekādas vajadzības uzņemties nepamatotus riskus, jo kā jau tipisks šībrīža it startups viņi var atļauties dedzināt investoru naudu, lai subsidētu pakalpojuma izmaksas lietotāju iegūšanas vārdā. viņiem nav nekādas vajadzības šobrīd uzrādīt peļņu. arī komunikācijas stils 2.0 paziņojumā šķiet tendēts tieši šādi.

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 20447
Manīts: pirms 4 ned
Kur: RIX

Konkrēti dati — svētdien, 10. janvārī 12:00 pēc Rīgas laika, mainot EUR uz GBP kurss 1 EUR = 0,7487, mainot GBP uz EUR kurss 1 GBP = 1,3221. Starpība 1,025%.

Lei Fengs
Lietotāja Lei Fengs attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 26/07/2013
Ziņas: 11327
Manīts: pirms 13 st

 Tīrais trakums ar šīm štellēm!Smile Citronzemes puikas ar skaita naudu: https://www.youtube.com/watch?v=kKADVDeuMms

 

 

shustrik
Nav tiešsaistē
Kopš: 02/04/2012
Ziņas: 2505
Manīts: pirms 4 d
Kur: SEA

juriss rakstīja:

likvīdām plaši izplatītām valūtām 20% kursa īstermiņa izmaiņa ir katastrofa, kas salīdzināma ar pasaules galu. tas tā, piezīmei.

Nezinu, vai CHF atsaistīšanu no EUR gadu atpakaļ varētu saukt par katastrofu. Ņemot vērā strauju kursa izmaiņu, daudziem tā noteikti bija katastrofa. Bet nu pasaules gals kaut kā nav pienācis tomēr. 

http://www.forbes.com/sites/deanpopplewell/2015/01/15/flash-crash-ensues...

Citāts:

nav absolūti nekādas iespējas prognozēt, kāds kurss tiks fiksēts pirmdienas rītā. tādēļ šādam buferim būtu krietni jāpārsniedz 1% robežu, lai tas būtu efektīvs ilgtermiņā (mazs buferis ilgtermiņā radīs ieguvumu, kas tuvināsies 0).

Šito es nesapratu. Revolutā daļa tranzakciju iet vienā virzienā, daļa citā, tā kā faktiski risks ir tikai par starpību, nevis par visu tranzakciju apjomu, un reālais bufferis līdz ar to ir krietni lielāks par 1% no maksimālā iespējamā riska apjoma. Turklāt, parasti kursa izmaiņas brīvdienās nav nekādas nozīmīgas, tā kā var uzkrāt "neizlietoto" bufferi nākamajām nedēļām. Domāju, ka pēc pusgada uzkrājums ir pietiekams lai segtu pilnīgu jebkāda fluktuācijas risku. Pie nosacījuma, ka tranzakciju skaits virziens "nelaimīgajā" vīkendā nav abnormāls.

juriss
Nav tiešsaistē
Kopš: 20/09/2011
Ziņas: 1557
Manīts: pirms 16 st

jā tieši snb pagājušā gada chf atsiešanu no eur biju domājis, kad runāju par notikumu, kas salīdzināms ar pasaules galu. ja pameklēsi internetā, noteikti atradīsi, kādēļ tas bija bezprecedenta pasākums, kāda ir bijusi tā praktiskā un teorētiskā ietekme (uz modeļiem utt).

paņem un uztaisi simulāciju ar kādu 50 valūtu portfeļa uzvedību gada laikā. redzēsi, ka pat normalizēta standartnovirze nebūs 1% robežās, nemaz nerunājot par 3 sigmām, kas, šķiet, varētu būt minimālais pieļaujamais riska līmenis šādam nebanku kantorim.

vēlreiz atkārtošu iepriekš teikto - neredzu nekādu iemeslu, kāpēc lai viņi ar ko tādu nodarbotos. ja pareizi saprotu 'biznesa modeli' (nekas viņu līdzšinējā publiskā komunikācijā neliecina par pretējo), viņus šobrīd interesē tikai un vienīgi lietotāju piesaiste, par peļņu neviens pat nedomā. būtu ārkārtīgi dīvaini, ja viņi šobrīd savus ierobežotos resursus pilnīgi nelietderīgi tērētu kvantu vai aktuāru algošanai, apšaubāmas lietderības statistisku modeļu būvēšanai, uzņemtos nepamatotus un nevajadzīgus riskus utt.

shustrik
Nav tiešsaistē
Kopš: 02/04/2012
Ziņas: 2505
Manīts: pirms 4 d
Kur: SEA

juriss rakstīja:

redzēsi, ka pat normalizēta standartnovirze nebūs 1% robežās, nemaz nerunājot par 3 sigmām, kas, šķiet, varētu būt minimālais pieļaujamais riska līmenis šādam nebanku kantorim.

Esmu atradis datus par EURUSD pāri:

http://www.top-forex-systems.com/weekend-gap-backtest

Pēdējo 3 gadu laikā weekend gap lielāks par 1% ir bijis vienu reizi, un vēl vienu reizi ir bijis tuvu 1%.

juriss rakstīja:

savus ierobežotos resursus pilnīgi nelietderīgi tērētu kvantu vai aktuāru algošanai, apšaubāmas lietderības statistisku modeļu būvēšanai, uzņemtos nepamatotus un nevajadzīgus riskus utt.

Man šķiet, tu kaut ko fantazē. Lai darbinātu valūtas maiņas kantori ar 1% spreadu nevajag algot nekādus kvantus. Pa lielam vispār nekādu iedziļināšanos valūtas tirgū nevajag. Jebkurus zaudējumus var segt ar citu nedēļu ieņēmumiem.

Lei Fengs
Lietotāja Lei Fengs attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 26/07/2013
Ziņas: 11327
Manīts: pirms 13 st

 Eu, džeki, man šķiet, ka Jums padomā Pasaules revolūcija!Smile Vismaz finanšu jomā.

 

 

juriss
Nav tiešsaistē
Kopš: 20/09/2011
Ziņas: 1557
Manīts: pirms 16 st

shustrik rakstīja:

Man šķiet, tu kaut ko fantazē. Lai darbinātu valūtas maiņas kantori ar 1% spreadu nevajag algot nekādus kvantus. Pa lielam vispār nekādu iedziļināšanos valūtas tirgū nevajag. Jebkurus zaudējumus var segt ar citu nedēļu ieņēmumiem.

es skaidri norādīju, ka tas ir mans minējums (conjecture). un piedod par atklātību, bet fantazē tu. reālā pasaulē nav mistisku valūtu ieguves aku, kur resursus var piesaistīt neierobežotos daudzumos par baltu velti, lai "darbinātu valūtas maiņas kantori ar 1% spreadu". Smile

shustrik
Nav tiešsaistē
Kopš: 02/04/2012
Ziņas: 2505
Manīts: pirms 4 d
Kur: SEA

Sorry, es vispār nesaprotu, par ko tu runā. Par kādiem neierobežotiem resursiem? Valūtas maiņas punktu ar 1% spreadu var atvērt ar 20K budžetu, bez nekādiem kvantiem Smile

vkwic
Lietotāja vkwic attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 31/10/2008
Ziņas: 2776
Manīts: pirms 6 gadi
Kur: Carved From Tides – Ceؤ¼akؤپja

Kvanti – tas ir tie matematiki no tas gramatas?

 

shustrik
Nav tiešsaistē
Kopš: 02/04/2012
Ziņas: 2505
Manīts: pirms 4 d
Kur: SEA
juriss
Nav tiešsaistē
Kopš: 20/09/2011
Ziņas: 1557
Manīts: pirms 16 st

k, mēģināšu pavisam vienkārši. 

lai anniņa varētu tirgot ābolus, tai vai nu tos jāaudzē pašai vai jāiepērk no pēterīša (apzinos, ka alegorija nav perfekta, jo valūta kokos neaug, bet domu nodos). resursu cena šādā gadījumā būtu tās izmaksas, kas anniņai radušās ābolu ieguvei. domāju, ir pašsaprotami, ka tās nav 0. tālāk jau anniņa tos pārdod ar savu piecenojumu (tevis piesauktais pusprocents). šajā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka anniņa visus pārdodamos ābolus pati ģenerēt nevar: no katriem simts klientiem pārdotiem aptuveni trīs ir viņas pašas, visi pārējie - pēterīša un co. statistiski modeļi, savukārt, nepieciešami, lai ar šādu biznesu pelnītu naudu ilgtermiņā.

juriss
Nav tiešsaistē
Kopš: 20/09/2011
Ziņas: 1557
Manīts: pirms 16 st

Juris rakstīja:

Bet, lai būtu pavisam godīgi, tas viņiem bija jānorāda kaut kur noteikumos.

šim gan es nepiekrītu. viņi pašlaik nekur nepostulē, ka tiks izmantots viens un tas pats kurss abu virzienu transakcijām. viņi saka, ka viņu piemērotais kurss ir izdevīgāks par nosacītu tirgus vidējo.

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 20447
Manīts: pirms 4 ned
Kur: RIX

Atbilde no Revolut par šo jautājumu:

Revolut rakstīja:
The FX trading market is closed over the weekend and we do apply a very small spread over the weekend to prepare for any volatility that may occur at market open on Monday morning, which happens first in Asian timezone. This is fully disclosed in our terms and conditions.

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 20447
Manīts: pirms 4 ned
Kur: RIX

juriss rakstīja:

Juris rakstīja:

Bet, lai būtu pavisam godīgi, tas viņiem bija jānorāda kaut kur noteikumos.

šim gan es nepiekrītu. viņi pašlaik nekur nepostulē, ka tiks izmantots viens un tas pats kurss abu virzienu transakcijām. viņi saka, ka viņu piemērotais kurss ir izdevīgāks par nosacītu tirgus vidējo.

Bet viņi saka, ka tiks izmantots interbank exchange rate. Kas pēc manas saprašanas ir viens konkrēts skaitlis konkrētā laika mirklī. Jebkāda atkāpe no tā vairs nav interbank exchange rate.

shustrik
Nav tiešsaistē
Kopš: 02/04/2012
Ziņas: 2505
Manīts: pirms 4 d
Kur: SEA

juriss rakstīja:

k, mēģināšu pavisam vienkārši. 

lai anniņa varētu tirgot ābolus, tai vai nu tos jāaudzē pašai vai jāiepērk no pēterīša (apzinos, ka alegorija nav perfekta, jo valūta kokos neaug, bet domu nodos). resursu cena šādā gadījumā būtu tās izmaksas, kas anniņai radušās ābolu ieguvei. domāju, ir pašsaprotami, ka tās nav 0. tālāk jau anniņa tos pārdod ar savu piecenojumu (tevis piesauktais pusprocents). šajā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka anniņa visus pārdodamos ābolus pati ģenerēt nevar: no katriem simts klientiem pārdotiem aptuveni trīs ir viņas pašas, visi pārējie - pēterīša un co. statistiski modeļi, savukārt, nepieciešami, lai ar šādu biznesu pelnītu naudu ilgtermiņā.

Ja anniņai ābolu piegāde (jeb norēķins ar merchantiem) notiek vairākas dienas vēlāk, tad anniņai nav jāiepērk āboli no pēterīša iepriekš. Viņa var to darīt tikai pēc pasūtījumu saņemšanas brīvdienās, pirmdien. Ja anniņas ābolu noiets ir viegli paredzams, un anniņas uzcenojums ļauj viņai īsā laikā uzkrāt naudu, kas sedz visu pirmdienas ābolu iepirkumu ar uzviju, tad tas, ka pēterītis pēc trim gadiem pēkšņi paprasīs par āboliem 20% vairāk, neietekmē anniņas biznesu. Un nekādi kvanti anniņai nav nepieciešami, lai šo saprastu. Bet kāmēr anniņa šo "bufferi" nav uzkrājusi pati no sava biznesa, viņa izmantos tam sākuma kapitālu.

shustrik
Nav tiešsaistē
Kopš: 02/04/2012
Ziņas: 2505
Manīts: pirms 4 d
Kur: SEA

Juris rakstīja:

Bet viņi saka, ka tiks izmantots interbank exchange rate. Kas pēc manas saprašanas ir viens konkrēts skaitlis konkrētā laika mirklī. Jebkāda atkāpe no tā vairs nav interbank exchange rate.

Kāds tad ir interbank exchange rate sestdienas vakarā?

juriss
Nav tiešsaistē
Kopš: 20/09/2011
Ziņas: 1557
Manīts: pirms 16 st

Juris rakstīja:

Bet viņi saka, ka tiks izmantots interbank exchange rate. Kas pēc manas saprašanas ir viens konkrēts skaitlis konkrētā laika mirklī. Jebkāda atkāpe no tā vairs nav interbank exchange rate.

viens konkrēts skaitlis vienai konkrētai transakcijai vienā virzienā. šie skaitļi nebūt ne vienmēr ir vienādi abos virzienos.

juriss
Nav tiešsaistē
Kopš: 20/09/2011
Ziņas: 1557
Manīts: pirms 16 st

shustrik rakstīja:

Ja anniņai ābolu piegāde (jeb norēķins ar merchantiem)

tā nav, jo karšu transakcijas tiek preautorizētas, resp., resursiem jābūt pieejamiem transakcijas brīdī.

shustrik rakstīja:

Ja anniņas ābolu noiets ir viegli paredzams

kā jau iepriekš minēju, prognozēt naudas plūsmas eksplozīvi augoša startupa fāzē ir gandrīz nereāli retail klientu bāzes dēļ.

 

kā Juris jau iekopēja, viņi paši ir atzinuši, ka buferis izmanto. es vēl joprojām domāju, ka tas nav peļņas gūšanai, bet tas jau ir visnotaļ akadēmiski... Smile

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 20447
Manīts: pirms 4 ned
Kur: RIX

juriss rakstīja:

viens konkrēts skaitlis vienai konkrētai transakcijai vienā virzienā. šie skaitļi nebūt ne vienmēr ir vienādi abos virzienos.

Bet starpbanku gadījumā taču darījums ir simetrisks, banka pret banku, viena pērk teiksim GBP un pārdod EUR, otra šajā pašā darījumā pērk EUR un pārdod GBP. Kursam būtu jābūt identiskam (kurssA = 1 / kurssB). Atšķirībā no privāta klienta un maiņas kantora, kur ir 2 kursi, par vienu pērk, par otru pārdod.

Tā vismaz es to saprotu, bet neesmu izglītots šajā jomā un par šādiem kvantiem neko nezinu. Smile

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 20447
Manīts: pirms 4 ned
Kur: RIX

shustrik rakstīja:

Kāds tad ir interbank exchange rate sestdienas vakarā?

Acīmredzot nedefinēts, bet, ja vajadzētu definēt, tad loģiskākais variants būtu, ka tāds, kā pēdējā notikušajā transakcijā pirms tirgus slēgšanas.

shustrik
Nav tiešsaistē
Kopš: 02/04/2012
Ziņas: 2505
Manīts: pirms 4 d
Kur: SEA

juriss rakstīja:

shustrik rakstīja:

Ja anniņai ābolu piegāde (jeb norēķins ar merchantiem)

tā nav, jo karšu transakcijas tiek preautorizētas, resp., resursiem jābūt pieejamiem transakcijas brīdī.

Vai tu gribi teikt, ka kartes izdevējeam ir jāmaksā trešām pusēm par kartes norēķiniem, kuri ir notikuši brīvdienās, ātrāk par pirmdienu?

Vai arī tu gribi teikt, ka kartes izdevējam ir jābūt pieejamai naudai tieši norēķina valūtā? Piem., ja es norēķinos Indonēzijā ar Swedbank karti, Swedbankai jābūt Indonēzijas rūpijas, savādāk darījums tiks atteikts?

Ja atbilde uz abiem jautājumiem ir noliedzoša, tad es nesaprotu, ko gribēji pateikt.

juriss
Nav tiešsaistē
Kopš: 20/09/2011
Ziņas: 1557
Manīts: pirms 16 st

ārkārtīgi vienkāršotos jēdzienos, jā, šajā vienā transakcijā ir viens kurss. bet tas nebūt nenozīmē, ka citā transakcijā būs tieši tāds pats kurss.

ja precīzāk, bankas nemaina valūtas tieši. nosacīti visas starbanku transakcijas notiek ar mērķi pelnīt uz potenciālo izmaiņu rēķina. kā rezultātā nav arī tāda starbanku maiņas kursa. bankas a un c vienu un to pašu valūtu bankai b var pārdot ar dažādiem nosacījumiem.