Es kā ceļotāja pirmo soli ieteiktu braucienu uz Londonu. Paša sameklētas biļetes un viesnīcas. Izvēlēti objekti ko apskatīt. Negribas Londonu, tad var Berlīni. Ja par vienkāršu, tad Parīzi.

es uzskatu, ka jāsāk ar Brēmeni, jo tur viss ir jaundzimušo ceļotāju līmenī - izkāp no lidmašīnas, pārej pāri ielai, iekāp tramvajā un pēc 7 min. esi pilsētas centrā. Pēc tam jau Berlīne, Frankfurte. Tad Dublina, tad Barselona... Londonu atstātu kā pēdējo/grūtāko no Eiropas.

Pirmais solis man bija nopirkt lidmašīnas biļetes, tad sameklēt naktsmājas un ievākt sīkāku info par vietu, uz kurieni dodos - ko gribu redzēt un apmeklēt, palasu citu ceļotāju atsauksmes ...

Ceļot-atrast galamērķi, izplānot ceļojumu-apskates objektus, viesnīcas, apartamentus, apskatāmās vietas, saplānot pašam transportu-īres auto vai sabiedrisko, tomēr ir dzīves veids un atpūta. Ja viss tas man nenestu prieku-visdrīzāk ceļotu grupā-avio vai autobuss. 

Un es visu sāku ar biļetēm-dabūnu lētas un tad var sākties visa cita plānošana.

Es saprotu, ka pirms gadiem 15, kad internets nebija tik plasi pieejams, sis jautajums - celot pasam vai ar grupu, butu diskutabls, bet musdienas, lai celotu, vajag 3 lietas - pasi, naudu un internethu, kura visu var atrast un norezervet.

Sākums - aizdoties sestdienas rīta agrumā līdz autoostai (es par Rīgu galvenokārt), nopirkt biļeti, iekāpt busā un doties uz Tallinu (Viļņu). Vakarā tāpat atpakaļ. Tas tiem, kas līdz šim visu darījuši pie rociņas vai ar savu auto. Tallinu var sarežģīt ar prāmja uz Helsinkiem pievienošanu.

Lidojumi būs jau nedaudz sarežģītāk, bet ko tik pārmēru vienkāršu kā Brēmeni gan neieteiktu, tur jau pat smadzenes nav vajadzīgas. Tad Berlīne jau ir nedaudz labāk, vismaz 2 minūtes pie loģistikas (autobuss, vilciens, metro utt.) jāpiedomā. Pilnīgam iesācējam Londona varētu būt pagrūta, bet aukstā ūdenī parasti vai nu lec uzreiz vai iet mājās atpakaļ uz krāsns.

Cenas nav pārmēru draudzīgas, bet rīdziniekiem/ventspilniekiem ir prāmji uz Zviedriju. No Rīgas var iztikt bez domāšanas, no Ventspils drusku jāpapūlas.

Minimālais iesācēja komplekts - pase/ID, nauda, telefons/planšete ar interneta pieslēgumu, nelielas kādas starptautiskas valodas zināšanas (mans pirmais brauciens ārpus robežām, tad vēl CCCP,  bija bez tādām, tādu glupību vairs nekad neesmu atkārtojis).

Es vēl piebilstu, ka iesācējam jāpievērš uzmanība, vai lidojumi nav ļoti agri no rīta vai arī ielido ļoti vēlu. Tādos gadījumos  būtu jāpievērš uzmanība, vai kursē šajā laikā sabiedriskais līdz viesnīcai vai no tās (ja nevēlas izmantot taksi), vai šajā laikā var iečekoties viesnīcā. Ja vēlas nomāt mašīnu - vai vēlamajā laikā auto noma strādā. Ja reiss ir agri no rīta, tad, var gadīties, ka auto jāatdod jau iepriekšējā vakarā un tad jādomā, kur pārnakšņot - parasti lidostas tuvumā naktsmītnes ir dārgākas.

Reisu laikiem uzmanība ir jāpievērš gan iesācējiem, gan rūdītiem ceļotājiem (man gaužām nepatīk Eiropas lidojumi naktī vai ļoti agri / vēlu), bet autonomai mašīnu jau nu gan varēs atdot jebkurā laikā - nakts laikā atslēgu vienkārši iemetot kastītē, ja nekas nestrādās. Vienīgais, ka pašam nebūs iespējas uzreiz saņemt apstiprinājumu, ka viss ir kārtībā - tas varētu būt iesācējam svarīgi.

Ja nu tomēr gadās, ka kāda autonoma nepraktizē iemešanu kastītē, tad to gluži vienkārši nevarēs norezervēt ar dotajiem parametriem. 

Saņemšanas laikiem gan der pievērst vairāk uzmanības - piemēram, ja kantoris taisās ciet 30 minūtes pēc reisa ielidošanas, tad kavēšanās gadījumā var būt papildus izdevumi un, iespējams, nāksies zvanīt, lai kāds atbrauktu.

Es sados gadijumos palieku pa nakti lidosta aizmigusha stavokli, varbut ne visiem der padoms

Iesācējiem vēl varētu būt svarīgi, kāda valoda galamērķī ir dominējošā — sākt ar to, ko labāk pārzin. It kā visur var iztikt ar angļu, bet tomēr.

Man pirmais ceļojums, kur braucu vienatnē, bija Ķīna, kur stipri maz (20 dienās ~10, no kuriem 4 bija stacijās -biļešu kasēs) cilvēku runāja man zināmajās valodās Jau tad offline tulkotāji bija burvīgs izgudrojums. Un mani gandrīz ķēra sirdstrieka, kad no kabatas izlidoja telefons un ļoti lēnām krita zemē... Domāju, ka tagad ir vēl vienkāršāk. Tiesa, biju ceļojumos bijis arī pirms tam, taču vienmēr bija kāds, kurš uzņēmās iniciatīvu un visu sarunāja/noorganizēja

Tev patīk dzīvot bīstami!

Sperot pirmos soļus patstāvīgas ceļošanas pasaulē, vispirms nopirku biļetes lidojumam bez pārsēšanās. Ar ielidošanu dienas gaišajā laikā. Te jau daži rakstīja, ka vēlie lidojumi var sagādāt problēmas ar vietējo transportu (atceros, kā Saragosā tikai paspēju paskatīties, kā izskatās pēdējais autobuss, bet ne iekāpt tajā Uz kurieni lidot, tas atkarīgs no paša, bet piekrītu tiem, kuri sākumā iesaka izvēlēties ko vienkāršāku (normāla lidosta, nokļūšana uz pilsētu, pilsēta saprotama). Es teiktu, ka varētu būt, piemēram, Barselona.

Pēc tam sāku meklēt viesnīcu, tuvāk pilsētas centram vai ar ērtu transporta satiksmi. Parasti jau ir tā, ka par pilsētu nav konkrēta priekšsatata. Tad ilgs laiks tiek pavadīts Bookingā, meklējot viesnīcu gan pēc popularitātes, pēc atsauksmēm, pēc atrašanās vietas, pētot kartes. Kad dažas idejas ir, var pameklēt, vai izvēlētajai viesnīcai gadījumā nav tiešās rezervēšanas iespēja, vai arī citi meklētāji to piedāvā lētāk. Viesnīcu parasti rezervēju atceļamo. Jo īsi pirms ceļojuma var parādīties kāds labāks piedāvājums.

Pēdējais solis ir sākot ievākt informāciju par visām interesējošajām apskates vietām - darba laiki, rezervācijas, biļešu iegāde onlainā utt.

Ja pirmajās reizēs pasaulē devos ar kaudzi noderīgas informācijas, tad tagad tiešām datorā vai telefonā var visu atrast. Un, ja arī kaut kas neizdodas - relax, tā taču ir atpūta!

Sāku domāt uz kurieni es pirmo reizi braucu viens pats. Šķiet ka ar prāmi uz Stokholmu apmēram 20 gadu vecumā. Draugs gan tur  dzīvoja, tā ka var teikt tikai daļēji patstāvīgi.

Arī tagad tas nav tas sliktākais variants vienkāršam 2-3 dienu izbraucienam.