Es šo alternatīvo faktu "loģiku" galīgi nesaprotu un brīnos, kā no visumā nepārprotamā regulas teksta kaut ko tādu var izlobīt, tāpēc man nav arī īsti saprotams, vai Juris to tiešām domā nopietni vai tikai ieslēdzis kādu alternatīvu apziņas stāvokli un diskutē diskutēšanas pēc
Ļoti žēl, ka manas izskaidrošanas spējas nespēj nodot tik vienkāršo spriedumu ķēdīti. Varbūt uz "alternatīvo faktu" apsaukāšanos tērēto laiku varētu veltīt piepūlei saprast, ko saku.
Lūk, runcels23 raksta kaut ko ļoti līdzīgu manam domu gājienam, varbūt to vieglāk uztvert.
Pie alternatīvajiem faktiem drīzāk ir vilinājums pieskaitīt ne ar ko nepamatoto apgalvojumu, ka "operating carrier kavēta savienotā lidojuma kontekstā ir aviokompānija, kura izpilda lidojumu, kurš kavējas, nevis aviokompānija, kura izpilda lidojumu, kurš nekavējas". Ja es nopērku aviobiļeti no Briseles dzelceļa stacijas caur Parīzes lidostu ar AF uz Martiniku, beļģu vilciens nokavē un AF mani pārliek nākamajā reisā, pēc tādas loģikas sanāk, ka operating carrier ir beļģu SNCB un no tiem jāprasa kompensācija?…
TAP bez iebildumiem iedeva gan viesnīcu, gan uz A4 lapas izprintēt info par mums jau izdoto standby biļeti, gan jaunu apstiprinātu biļeti uz šodienas vakara reisu uz RIX, ko izpilda Lufthansa.
Varbūt prasīt visiem? Un tad jau manīs, kurš piekrīt kaut ko kompensēt.
Kuru viesnīcu iedeva?
Jā, es rakstītu visiem, un tad ar interesi gaidītu, kā kura aviosabiedrība atrunāsies.
Varbūt te var atrast atbildi [pats gan detaļās neiedziļinājos, atvainojos]:
https://www.lexology.com/library/detail.aspx?g=80094404-98c6-41d0-b35a-c...
http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=202613&pa...
Šis ir tieši par tēmu, paldies!
Gadījums lietā C‑186/17 ir par AirBerlin biļeti, kur 3 lidojuma posmus izpidīja Iberia Express, Iberia un Avianca.
Dažādas ES valstis (Polija, Vācija, Itālija) un pārvadātāji (Iberia Express) bija izteikuši tieši tos pašus (savstarpēji pretrunīgus) viedokļus, ko mēs te. Respektīvi — 1) kompensācija ir jāmaksā, jo galā nonāca vairāk kā 3 stundas vēlāk 2) nav jāmaksā, jo neviens lidojums nekavējās ilgāk par 3h 3) ir jāmaksā biļetes izdevējam, jo viņš tādu izdeva 4) ir jāmaksā operating carrier, tikai kurš gan tas ir 5) ir jāmaksā Iberia Express, jo viņi iekavēja lidojumu 6) nav jāmaksā Iberia Express, jo viņi veica mazu posmu no visa, iekļāvās 3h, un tāda liela kompensācija nebūs taisnīga, būs pārlieku liels slogs mazajiem reģionālajiem pārvadātājiem, atturot tos nākotnē piedāvāt savienotos lidojumus.
Tiesnesis to visu izsvēra un izteica viedokli, ka kompensācija ir jāmaksā, kaut ir iesaistītas 4 aviosabiedrības; ka regula runā par operating carrier, tātad jāmaksā tam; un lai maksā Iberia Express, jo viņi iekavēja visu lidojumu ķēdīti, bet viņiem visas iespējas iesniegt prasību pret citiem.
Tas gan ir publicēts kā 'viedoklis', nevis lēmums, nezinu, kāpēc tā, kādas viņiem procedūras un hierarhijas.
Lēmums savā ziņā loģisks, bet neaptver visus iespējamos variantus, respektīvi nav skaidrs, kas ir atbildīgs gadījumā, kad neviens lidojums nekavējas, bet savienojums tiek nokavēts. Kā tas vairākiem ceļakājiešiem bija Vīnē, kur aviosabiedrības paredzējušas pārāk īsu savienojuma laiku, kurā reāli nevar paspēt. Vai manis minētais hipotētiskais piemērs ar biļeti, kurā vilciens + lidojums. Nu ko, varbūt vēl pēc kāda laika, kad būs 20 gadi kopš regulas pieņemšanas, beidzot būs skaidrība par visām iespējamām kombinācijām…
TAP bez iebildumiem iedeva gan viesnīcu, gan uz A4 lapas izprintēt info par mums jau izdoto standby biļeti, gan jaunu apstiprinātu biļeti uz šodienas vakara reisu uz RIX, ko izpilda Lufthansa.
Varbūt prasīt visiem? Un tad jau manīs, kurš piekrīt kaut ko kompensēt.
Kuru viesnīcu iedeva?
Steigenberger iedeva
O, tas diezgan smalks!
Es padomātu, ka ja neviens lidojums nekavējās, bet pasažieris nokavē lidojumu, tad nav pamata prasīt neko no regulā paredzētā, jo nav apstākļu, kas atkarīgi no operating carrier un ir iestājušies. Bet tas gan nozīmētu, ka biļete ar pārāk īsu savienojuma laiku ir pasažiera problēma, kas arī neizklausās pareizi.
Pilnīgi piekrītu (pēdējam teikumam ). Tāpēc visaptverošāks risinājums būtu likt pasažierim vērsties vai nu pie pirmā, vai pēdējā posma izpildītāja. Vai pēc kāda cita universāla principa, jo ne vienmēr var būt 100% skaidrs, kura no aviosabiedrībām bija vainīga savienojuma nokavēšanā.
Aviokompānijas vispār diezgan naski pārdod lidojumus ar, teiksim, 40 min. savienojuma laiku pat tādās lielās lidostās kā FRA vai AMS. Pilnīgi pietiek ar 5-10 minūšu kavējumu (un, cik es saprotu, avioindustrijā līdz 15 min. vispār neskaitās kavējums) lai nepaspētu, it īpaši, ja vēl jāgaida autobuss, aizved uz pavisam otru lidostas galu u.t.t. Bet nu acīmredzami gadās arī tā, ka vispār nekavē, bet vienalga nevar paspēt. Jādomā, ka sliktu lidostas darba organizāciju (nemaz jau nerunājot par potenciālo robežkontroli / muitu / drošības kontroli) aviokompānijas norakstītu uz ārkārtas apstākļiem.
Šķiet, ka praktiski neviens nepieprasa kompensācijas šādos gadījumos. Eiropā reti kur ir tik blīvs lidojumu tīkls, lai savienoto lidojumu nokavēšanas gadījumā iekļautos 3 stundās līdz galamērķim. Ja katrā šādā reizē aviokompānija nāktos šķirties no zināmas naudas summas, tad diez vai vispār piedāvātu šādus savienojumus.
Man divas identiskas situācijas ar LH bija kur LIN-FRA-RIX un LHR-FRA-RIX abos bija ap 45-55min starp reisiem. Abi reisi mazliet kavēja un netika uzspēts uz RIX tajā pašā vakarā un RIX nogādāja 12h vēlāk. LHR-FRA-RIX gadījumā izmaksāja 400eur, bet LIN-FRA-RIX negrib maksāt. Tagad cīnos. Laikam atkarīgs kādam customer service pārstāvim trāpa. LIN gadījumā pildīju LH mājaslapas formu. LHR gadījumā pa tiešo uz kaut kādu customercare e-pastu sūtīju. Iespējams caur mājaslapas formu rakstītos mēģina atšūt cik iespējams, bet kas caur e-pastu rakstīti, tur kaut kāds imaksu departments jau rosās. Pagaidām vēl nevar saprasta vai tāda varētu būt likumsakarība vai kas cits.
Tev nedaudz vienkāršāks gadījums, jo abi posmi ar vienu aviosabiedrību. Vajadzētu pietikt ar C-11/11 Air France v Folkerts pieminēšanu.
Šajā lietā C-186/17 ir tikai ģenerāladvokāta secinājumi (un ES Tiesa ne vienmēr seko ģenerāladvokāta ieteikumam), bet Tiesas sprieduma diemžēl nav, jo iesniedzējtiesa - Landgericht Berlin - atsauca savu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Žēl, jo lieta tiešām interesanta.
Flight Delay Compensation Amounts: General Cases
In general, the amount of the compensation that you are entitled to is determined by the distance of the flight: 250€ for flights less than 1500km. 400€ for flights between 1500 and 3500km.
Draugam tikko bija situācija, ka no Venēcijas uz RIX lidoja ar savienoto reisu caur Poliju. Lidmašīna Polijā nolaidās, kad otra lidmašīna uz Rīgu jau bija gaisā. Saņēma biļetes vakara reisam ar vēl vienu pārsēšanos. Bet kā izrādās, tad šādā gadījumā var pieprasīt kompensāciju un ko domāt Rīga - Venēcija ir 1516 km, kas dod iespēju pretendēt uz 400 eur. Heh, 16 km!!!
Jā 400EUR, Poļi naski maksā ja ir bijis atcelts reiss. ja pirmais reiss kavējas un nokavē īsu savienojumu, tad šie atrakstās ar visādām nepārvaramām varām un ka vainīgi izlidojošās lidostas air traffic darbinieki kas nav ļāvuši laicīgi izlidot. LOT mājaslapā ir forma kas jāaizpilda kompensācijas pieprasījumam.
Sveiki!
Man pirmo reizi piemeklējusi reisa atcelšana. Sestdien 5 minūtes pirms paradzētā borading sākuma tika atcelts lidojums RIX-VCE reiss BT627. Liela steigām tikām pārlikti uz RIX-LGW un LHR-VCE. Informācijā mums pat neiedeva boarding pass, sakot ka nav laika tam, kā arī nepateica to ka jāmaina lidosta no LGW uz LHR, to tikai uzzinājām iekāpjot lidmašīnā RIX. No LGW uz LHR paņēmām taksi. Venēcijā ieradāmies vairāk kā 4 h stundas pēc paredzētā laika. Gribu iesniegt kompensācijas pieprasījumu Air Baltic un lūdzu Jūsu palīdzību kā to izdarīt korektāk. Pēc info no lidmašīnas infodispelaja atālums starp VCE un RIX ir 1600KM, tātad vau prasīt 400EUR? Taksi starp lidostām? vai pieprasījumā varu iekļaut arī ēšanu LHR? un Biļetes no lidosta uz pilsētas centru (biju iepriekš nopircis biļetes uz konkrētu dienu, tā kā ielidojam pēc pusnakts tās nebija derīgas).
paldies
Vari prasīt visu uzskaitīto. Turklāt izdevumu apmaksa pienākas arī tad,ja airBaltic pierādīs ārkārtas apstākļus, kas atbrīvo no kompensācijas maksāšanas.
Jā, un kompensācija RIX-VCE ir 400€.
Orsons visu pareizi saka.
Būs jāatceras nākotnē rūpīgi pārbaudīt maršrutus, ja dod citu lidojumu atcelta vietā. Ļoti nelāgi iedot savienojumu starp dažādām Londonas lidostām (īpaši nepabrīdinot), es tādam nepiekristu, ja pamanītu.
Mēs arī bijām pārsteigti pie iekāpšanas. Tā kā mums bija tikai divas naktis Venēcija tad, droši vien arī zinot par to, piekristu. Katrā ziņā tagad ir pārbaudīts uz savas ādas, ja ir zem 3h starp LGW un LHR var paspēt . Sagatavošu pieprasījumu, ja gadījumā kas nesanāks, tad prasīšu palīdzību.
Paldies
Orsons visu pareizi saka.
Būs jāatceras nākotnē rūpīgi pārbaudīt maršrutus, ja dod citu lidojumu atcelta vietā. Ļoti nelāgi iedot savienojumu starp dažādām Londonas lidostām (īpaši nepabrīdinot), es tādam nepiekristu, ja pamanītu.
Bet vabūt aviokompānija visu dara no labākās sirdsapziņas domājot ka jums ir svarīgi maksimāli ātri nonākt galā un nevis, ka jums svarīgāk par nonākšanu apsolītajā lidostā, ir nopelnīt 400 eiro, paēst restorānā un izbraukāties ar taksi. Es Tev Juri piekrītu tikai ar nosacījumu ka esi atradis labāku un ātrāku savienojumu bez lidostu maiņas.
Jā, bet vismaz pabrīdināt jau varēja, ne? Ne katrs ir spējīgs ko tādu pats noorganizēt un nesabīties, un ne katram ir liekas naudas tik, lai to samaksātu uz sitiena.
Man savukārt šodien par tādu gadījumu jautāja, airBaltic atbildējis šādi: "Vēlos Jums paskaidrot, ka Jūsu lidojums kavējās tehnisku iemeslu dēļ. Gaisa kuģim tika konstatēts ražotāja defekts, tādēļ droša lidojuma veikšanai saskaņā ar gaisa kuģa ražotāja noteiktajām procedūrām un instrukcijām bija jāveic papildus pārbaudes, kas bija obligātas. Lai Jūsu lidojums nebūtu jāatceļ, tika pieņemts lēmums plānoto gaisa kuģi aizvietot ar citu. Taču tā kā šis gaisa kuģis Jūsu plānotajā izlidošanas laikā izpildīja citu lidojumu, Jūsu lidojuma sākums aizkavējās."
Kaut kā nav pēdējā laikā dzirdēts par slēptiem ražotāja defektiem ("slēpti" gan šoreiz nav minēts?). Kad bija CS problēmas, tad jā, nemaksāja, bet šis liekas kas jauns? Cilvēkiem-parastajiem jau tāpat šādu info parasti nesniedz, man jau liekas, ka jāraksta PTAC.
Es Tev Juri piekrītu tikai ar nosacījumu ka esi atradis labāku un ātrāku savienojumu bez lidostu maiņas.
Ļoti ticams, ka visus 100+ pasažierus nevar rerūtēt vienādā veidā.
Tas pat nav tik svarīgi, mans galvenais uztraukums bija, ka nepajautājot / nepabrīdinot iedod pārsēšanos starp Londonas lidostām, kas ir stipri nervozs un dārgs pasākums. Nepamanot es piekristu, zinot dotu priekšroku lidot nākamā dienā vai nakšņot piemēram IST.
Juri! Vai domā ka ir tik viegli pārlikt uz citu aviokompāniju pašā pēdējā brīdī? Vieglāk jau ir savā lidmašīnā kādā ierūmēt ar tālāko lidojumu pēc pāris stundām.
Nē nu tas jau skaidrs, ka nepabrīdinot iedot savienojumu ar lidostu maiņu ir diezgan cūcīgi.
Ja mēs pie boardinga RIX nebūtu pajautājuši meitenei reisa numuru kurš jāmeklē LGW mēs pat neuzzinātu, ka jāmaina lidosta. Viņa iedeva reisa numuru un rezervēto vietu numuru, un kad jau gājām uz lidmašīnu panāca un pateica, starp citu jums arī lidosta jāmaina.
Uzrakstīju Air Baltic lapā kompensācijas pieprasījumu, tagad jāgaida kad/ko atbildēs. Automātiska atbilde raksta, ka sakarā ar vasaras sezonu atbilde var kavēties.
Jura piemērā jebkurā gadījumā vismaz lidojuma pirmo posmu izpilda AirBaltic, tāpat kā otrā variantā...tas, kā aviokompānijas kārto savas iekšējās lietas, nav pasažiera problēma..vismaz es nepiekristu lidojumam ar lidostas maiņu Londonā
Man savukārt šodien par tādu gadījumu jautāja, airBaltic atbildējis šādi: "Vēlos Jums paskaidrot, ka Jūsu lidojums kavējās tehnisku iemeslu dēļ. Gaisa kuģim tika konstatēts ražotāja defekts, tādēļ droša lidojuma veikšanai saskaņā ar gaisa kuģa ražotāja noteiktajām procedūrām un instrukcijām bija jāveic papildus pārbaudes, kas bija obligātas. Lai Jūsu lidojums nebūtu jāatceļ, tika pieņemts lēmums plānoto gaisa kuģi aizvietot ar citu. Taču tā kā šis gaisa kuģis Jūsu plānotajā izlidošanas laikā izpildīja citu lidojumu, Jūsu lidojuma sākums aizkavējās."
Kaut kā nav pēdējā laikā dzirdēts par slēptiem ražotāja defektiem ("slēpti" gan šoreiz nav minēts?). Kad bija CS problēmas, tad jā, nemaksāja, bet šis liekas kas jauns? Cilvēkiem-parastajiem jau tāpat šādu info parasti nesniedz, man jau liekas, ka jāraksta PTAC.
Šis ir standartteksts, ar kādu laikam saskaras katrs, kas kautko prasa airBaltic saistībā ar kompensāciju par kavētu lidojumu. Saraksti turpinot, varēs arī uzzināt, ka "ražotāja defekts" ir "ārkārtējs apstāklis", jo ES tiesa vienā lietā teorētiski taču norādīja, ka tā var būt. Tātad, ja jau tā vispār var būt, tad tā taču var būt katrā situācijā. Un ja jau tā ir, tad kompensācija taču nav jāmaksā un punkts!
Es nesen rakstīju un man atbildē formulējums bija pavisam cits - tehnisks iemesls un tāpēc nemaksā, pēc otrā epasta bija pozitīva atbilde. Tas ražotāja defekts izklausās pēc jauna teksta, tāpēc arī cenšos saprast, ko cilvēkiem ieteikt, kārtējā atruna vai reāli kaut kas bija dzirdēts par šādiem defektiem.
Nav dzirdēts, ka visi CS300 vai B757 un DASH800 ko izmanto BT būtu nomesti mierā visā pasaulē. Ja tikai konkrētam kaut kas noticis, tie nav ārkārtas apstākļi.
Paziņa lidoja nepilnus 3gadus atpakaļ RIX-ZRH-IAD savienojumu ar slaveno RIX-ZRH reisu, kurš 2h riņķoja ap rix un nosēdās bez priekšējās šasijas un RIX bija 7h paralizēta.
Par to gadījumu BT izmaksāja 600EUR bez tielēšanās jo IAD nonāca nepilnu diennakti vēlāk. It kā cilvēcīgi varētu saprast, ka tas bija ārkārtas apstāklis, bet ne 261/2004 izpratnē.