Māri, iebildums, ka analoģija nav identitāte, ir ļoti vājš priekšpēdējais salmiņš, pie kā ķerties. (Pēdējais būtu meklēt, vai nav pieļauta kāda pareizrakstības kļūda.)
Ja nu vēlies, lai visu izskaidro uz pirkstiem, varu paturpināt vēl, ar piemēriem tuvāk pie mājām:
Kurā instancē viņi var iesniegt savas idejas, un tā izlems, kuras ir labas un atbalstāmas, kuras nē, un "slikto" autoriem jāatsakas no pilsonības un jāemigrē uz Saūda Arābiju, Nīderlandi, ASV, Indiju utt? Vai šī instance ir Māris, kurš jau aizņemts ar ASV ideju izvērtēšanu un pilsonības atņemšanu?
Jeb varbūt viņiem visiem kā Latvijas pilsoņiem ir vienādas tiesības uz savu vīziju par Latvijas nākotni, vienādas tiesības to izteikt un mēģināt pārliecināt citus, ka tā būs labāk? Dažas no šīm idejām kļūs populāras, dažas visticamāk nē, bet jebkurā gadījuma to autoriem ir identiskas tiesības šeit dzīvot un izteikties, bez muļķīgiem izsaucieniem no oponentu puses — ja nepatīk status quo, tinies prom no Latvijas. (Komentārs ir tīri par šo dīvaino argumentācijas veidu, ne patriotisko audzināšanu, ne to, kas notiek ar jaunatni utt.)
Man šķiet arguments par "tinies prom" piemērojams tikai gadījumā ja Sarmīte ar savu indīgo alkoholu ierodas Latvijā no Zimbabves un mēģina uzspiest savu ideju. Ja viņa šeti ir dzimusi un augusi, diemžēl nav variantu un jāsamierinās ar viņas murgainajām idejām.
Arguments "tinies prom" nav piemērojams pret nevienu Latvijas pilsoni, vienalga, vai viņš šeit dzimis, vai ieradies no Austrālijas, ASV vai Krievijas. Ja pilsonība ir piešķirta, viņam ir identiskas tiesības ar citiem pilsoņiem, tajā skaitā "dzimušajiem".
Vēl saīsinot manu sakāmo — katram no mums ir vismaz pāris idejas, ko kāds cits nosauktu par "murgainām". Ja mums tādēļ nāktos atteikties no pilsonības un pamest LV, te nepaliktu neviens iedzīvotājs.
Mans ierosinājums - visām trešdienām jākļūst par brīvdienām!
Ok, nomierinājāt - ir jau uz tā kopējā fona arī daudz foršu un talantīgu jauniešu arī manu paziņu lokā. Ja mūs savulaik mācīja būt vispusīgi zinošiem, tad tagad ir iespēja attīstīties tajā virzienā, kur pašam tīk, un talants palīdz.
Šajā sakarā atcerējos vienas grāmatas titullapā ierakstītu (50-tajos/60-tajos gados) dāvinātāja novēlējumu saņēmējam:
"Zināt kaut ko no visa, un visu no kaut kā!"
Es gan neturpināšu diskusiju, bet dalīšos ar interesantu materiālu par Y paaudzi: