Jā, mums arī ir nedaudz ņepoņatkas. Cik atceros, kādreiz bija viss ļoti vienkārši - rēķināja 20 darba dienas un viss un, ja atvaļinājums iekrita svētkos, attiecīgi to (tās) dienas nerēķināja.

Par tām divām nepārtrauktām nedēļām, manā saprašanā, tāda norma pieņemta, lai aizstāvētu darba ņēmēju, lai darba devējs nepieškirtu, teiksim 20 nedēļas pēc kārtas pa vienai atvaļinājuma dienai nedēļā. Ja darba ņēmējam nav vajadzības pēc 2 nedēļām pēc kārtas. tad nahren viņam tas būtu jāuzspiež. 

man personīgi galīgi nepatīk ņemt 2 nedēļas pēc kārtas un jau gadiem kaut kā veiksmīgi esmu izsprukusi bez tām .

Man arī, liekas, ka atvaļinājuma piešķiršana ne mazāk kā 2 nedēļas pēc kārtas vienā reizē tomēr ir darba ņēmēju interesēs. Atceros, kad māšele strādāja PAREX-ā vēl Kargina un Krasovicka laikos, PAREX ierindas darbiniekiem piešķīra atvaļinājumus pa 1 dienai, bet nedēļas vidū, tā, lai darbs neciestu.  Kā Tu raksti, tā PAREX-ā arī notika savulaik, jo, ja darbinieks nav darbā tikai vienu dienu nedēļā, uzliek šim vairāk pienākumu un gan jau pa 10-11 stundām dienā atlikušajās nedēļas četrās dienās šis to darbu padarīs, kaut arī vienu dienu bijis pelnītā atvaļinājumā.

Es neteiktu, ka neviens darba devējs neļaus ņemt tā vai citādi. Mums skatās uz darba dienu skaitu, un kādreiz bija nesaprašanās tieši tāpēc, ka Lietuvai gan rēķina pēc kalendāro dienu skaita, un mums Latvijā pēc darba dienām. Grāmatvedību mums taisa viens no lielā četrinieka, kas rēķina darba dienās, cik ir uzkrājums. Katru mēnesi nāk klāt 1.67 brīvas dienas. Un es esmu ļoti pārliecināta, ka paņemt šīs te aprīļa/maija dienas, skaitīsies 11 dienas. Bet, intereses pēc aizrakstīšu jautājumu, paskatīšos, ko atbildēs

Linca, neviens dd nav ieinteresēts ļaut izņemt visu atvaļinājumu pa darbdienām - jo tās, atšķirībā no brīvdienām, ir jāapmaksā. Un  Tevis pieminētās 1,67 ir kalendārās dienas nevis darba dienas. T.i. Ja paņemsi brīvas divas nedēļas, tad dzēsīsies 14 dienas no uzkrātā atvaļinājuma kā izmantotas. No tām apmaksās 10 darba dienas.

Ja pa vidu iekrīt svētku dienas, atvaļinājums par tik apmaksātām dienām pagarinās, nepieaugot izmantoto dienu skaitam. t.i. raksti iesniegumu par 2 nedelam, reāli nāc uz darbu par tik dienām vēlāk, cik atvaļinājuma laikā bijušas svētku dienas.

Lai uz  svētku rēķina samazinātu izmanto dienu skaitu, atvaļinājums jāplāno tā, lai svētku dienas pieliktos atvaļinājuma galā tā, lai kopā būtu tieši tik ilgs atvaļinājums kā plānots.

AndrisG - 1.67 pareizinot ar 12 iznāk 20.004, kas ir 4 nedēļas vai 20 darba dienas. Tā ka tomēr tās būs vis darba dienas, ne kopā ar kalendārajām. Pretējā gadījumā sanāktu, ka neiznāk atvaļinājums tik, cik likumā noteikts.

Kad es ņemu atvaļinājumu, es tabulā vienmēr aizrakstu cik darba dienas brīvas es ņemu un datumu no-līdz. Un tad arī no šīm te iekrātajām dienām arī skaitās nost darba dienu skaits.

Pa dienai es neko āra neņemu, man drīzāk otrādi, ka gribot ņemot garus atvaļinājumus, nav kas aizvieto.

Linca, jā, Tev tomēr taisnība par darba dienām. Tās grāmatveži skaita, jo ir jāapmaksā. Bet nu jebkurā gadījumā - vairāk par tām 20 neviens nav ieinteresēts dot jo tad tās ir papildu izmaksas. Tāpēc dd izdevīgi ir tomēr dot pilnas nedēļas.

Nez, mums paņemot 4 nedēļas apmaksā 20 dienas. Visa matemātika salīdzinoši vienkārša. Ar Lietuvu gan ir bijis sarežģīti, ka viņiem tur nevar saskaitīt cik tās dienas ir (nu, var jau, bet tad darbinieki mēdz ļoti nepiekrist grāmatveža viedoklim), un tagad, pārejot uz jauno sistēmu, cik atstāt. Bet jautājumu mūsējiem aizrakstīju par šo aprīļa/maija piemēru, gan jau nākošnedēļ atbildēs.

Norma Dara likumā par divām nepārtrauktām nedēļām ir ietverta darba drošības dēļ, lai darbinieks vismaz vienreiz gadā pienācīgi atpūstos. Jo neatpūties darbinieks rada lielākus riskus darba drošībai (tā šo normu darba tiesību konferencēs skaidro tās izstrādātāji). Protams, tā nāk par labu ne tikai darbiniekam pret negodprātīgiem darba devējiem, kas labprāt dotu pa 1 dienai kā šeit jau tika pieminēts, bet dažreiz ir arī kā glābiņš darba devējam pret tādiem darbiniekiem, kas nelabprāt ņem atvaļinājumus, bet gan labprātāk izmantotu 20x pa 1 dienai piektdienā, pagarinot weekendu.

Latvijā nav noteikts ne kalendāra dienu, ne darba dienu skaits, bet gan četras kalendāra nedēļas, kas, protams, attiecīgi nozīmē gan tās 28 kalendāra dienas, gan 20 darba dienas. Darba dienu skaits ir būtisks tādēļ, ka tikai par darba dienām rēķina samaksu. Agrāk patiešām bija prakse izmantot vienreiz 2 nedēļas un pārējās reizes ņemt pa vienai nepilnai nedēļai no pirmdienas līdz piektdienai. Tā varēja iegūt papildus 4 apmaksātas dienas uz sestdienu un svētdienu rēķina. Bet pēc būtības tas bija pretrunā Darba likumam, jo pārsniedz noteiktās 4 kalendāra nedēļas.

Valsts pārvaldē strādājošajiem, piemēram, Atlīdzības likuma 41.pantā ir ļoti skaidri pateikts:

"Ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par Darba likumā noteikto, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, ievēro šādus noteikumus:

1) aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu;

2) katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu."

Būtībā, lai izpildītu visas normas ir jāskaita gan darba dienas, gan arī kalendāra dienas. Praksē tas dažreiz rada putru it sevišķi gadījumos, ja atvaļinājums ir ņemts pa daļām vai arī pa vidu ir bijušas svētku dienas, kas no kopējā skaitās ārā. Šādos gadījumos, lai pareizi saglabātu 28 kalendāra/20 darba dienu proporciju var gadīties, ka darbiniekam atvaļinājums ir jāņem sākot no sestdienas.

Savukārt, kas attiecas uz svētku dienām, manuprāt Darba likuma 149.panta norma ir nepārprotama. "Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. " Tur nav nekas teikts, ka būtu jāskaita tikai tās svētku dienas, kas iekrīt darba dienās. Jā, šādā redakcijā šī norma nāk par labu darbiniekam, kurš paņem atvaļinājumu tajā laikā, kad svētki iekrīt brīvdienā, kā, piemēram, šonedēļ 31.decembris un 1.janvāris. Tad visiem pārējiem ir jāiet uz darbu 2.janvārī, bet tas, kuram ir bijis atvaļinājums, var izvēlēties, vai pagarināt par 2 dienām, vai tās dienas izņemt vēlāk. Šādos gadījumos darbiniekam apmaksājamo dienu skaits gadā var pārsniegt 20, jo viņš būs ļoti veiksmīgi izmantojis likuma normas savā labā. Uz Jauno gadu vēl tā, bet Mātes diena un Vasarsvētki, ko neviens par svētkiem ar brīvdienu neuzskata, jo tie vienmēr iekrīt svētdienā, ir ļoti izdevīgi, manuprāt.

Cik es saprotu, tad Darba likums nosaka, ka atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par 4 nedēļām. Ja tas ir garāks, tad tas nav pretrunā ar likumu. Ja darba devējs piekrīt, tad atvaļinājums drīkst būt arī 52 nedēļas?

Reāla iespēja neko prātīgu nedarīt (lasi - 52 nedēļu atvaļinājums)  ir tikai valstī labi apmaksātām amatpersonām - parlamentārajiem sekretāriem, bagātāko Valsts akciju sabiedrību valdes locekļiem, deputātiem, utt. Šos mēs visi pārējie apmaksājam ar saviem nodokļiem netkarīgi no darba rezultātiem un tā, vai vispār gada laikā kaut ko padara vai tikai reizi mēnesī paraksta un 20 munūtes pavizē dokumentus.

Edzus, es domāju, ka šis attiecas uz tā saucamajām "lojalitātes" brīvdienām. Daudzos uzņēmumos (man pēdējā laikā liekas, ka visos, kur strādā mani draugi, bet tikai ne man ), ja nostrādā kādu gadu skaitu, pienākas papildu atvaļinājums. Piemēram, 10 gadi nostrādāti ir 4 dienas klāt utml. 

Mana kolēģe ļoti veiksmīgi to izmantoja. Paņēma atvaļinājumu no 19.12.16. līdz 01.01.17. It kā 2 nedēļas, bet uz piecu svētku dienu rēķina viņai plusā visa janvāra pirmā nedēļa brīva.

Pēc būtības, protams, privātsektorā var darīt, ko vien vēlas, bet valsts iestādē? Turklāt attieksmei pret visiem darbiniekiem jābūt vienādai, bet tas, kurš šādi nopelna vairāk dienas, ir labvēlīgākā situācijā nekā pārējie.

Šajā sakarībā mums bija gadījums, kad darbiniekam iedevām bezalgas atvaļinājumu uz gandrīz gadu, lai var doties studēt uz ārzemēm. Saskaņā ar likumu to var darīt, bet pa bezalgas atvaļinājuma laiku darbiniekam krājas arī parastais atvaļinājums un sanāk, ka cilvēks gadu nav strādājis, bet ir nopelnījis mēnesi brīvu Vai godīgi?

Ar tiem bezalgas tur bija kaut kæds moments, ka darba devēja aizsardzībai varēja vieglāk atlaist tos, kas ņem bezalgas, tāpēc, lai nebrauc uz sezonas darbiem, kā tas vienubrīd sāka notikt. Protams, ja paši dod bezalgas, tad jau laikam tā nav problēma.

Mums tagad darbā tos bezalgas atvaļinājumus tā īpaši nemaz negrib dot. Darba likumā jau arī ir formulējums, ka tas pēc darba devēja ieskatiem vai atbilstoši koplīgumam.  2008.-2009. gada krīzes laikā gan labprāt deva bezalgas atvaļinājumus, jo tad ietaupījās nauda un arī darāmā bija palicis pamaz. Vienkāršais STAFF gan mums cirkulē (sezonas darbi ārzemēs, ja nepaveicas atrast labu pastāvīgu kaut cik normālu darbu ārzemēs, tad atkal "ierotē" uz kādu apkopējas vietu pie mums uz cita darbinieka slimības vai atvaļinājuma laiku un tad jau atkal kāda vakance ar darba līgumu uz nenoteiktu laiku ir atbrīvojusies, utt).