Es arī Tev ieteiktu paprasīt naudu atpakaļ par zvanu, jo nevar kompānija iekasēt maksu par problēmu risināsanu, kuras pati izraisījusi. Tas man šķiet augstākā mērā absurdi.

AMIGO Nr., no kura zvanīju ir tāda pati problēma - zvanu saraksta izdruka ir maksas pakalpojums (ap 2 lati). Negribas tērēt 2 latus, lai varbūt atgūtu, bet varbūt neatgūtu tos 3-4 latus par maksas sarunu. Tiesāties jau pāris latu dēļ ir bezjēdzība.

Vēl viens pierādījums tam, ka kompānijas turpinās Tevi apšmaukt, ja nepretosies, un AirBaltic tādi nav vienīgie.

Zvanu saraksta izdruka pēc valsts lēmuma ir bezmaksas, ja Tu to paprasi. SPRK lēmums Nr 275:

«2. Komersants par tā sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem (turpmāk - pakalpojumiem) abonenta rēķina detalizācijas pamatlīmenī ietver vismaz šādu informāciju:
…
2.4.1. par izsaukumu, ko abonents veic komersanta publiskajā telefonu tīklā, norāda izsaukto numuru, izsaukuma datumu, laiku, sarunas ilgumu, maksu par savienojumu, ja tādu piemēro, kopējo summu par izsaukumu;
…
3. Komersants pēc abonenta rakstveida pieprasījuma nodrošina abonentam iespēju saņemt bez maksas informāciju atbilstoši noteikumu 2.punktā noteiktajām rēķina detalizācijas pamatlīmeņa prasībām. Komersants noteikumu 2.punktā noteikto informāciju iekļauj rēķinā vai tam pievieno.»

Tā ka aizraksti savam Amigo e-pastu, ka vēlies saņemt zvanu sarakstu bez maksas atbilstoši SPRK lēmumam Nr 275, un pēkšņi tas no maksas pakalpojuma kļūs par bezmaksas. Ļoti bezkaunīga blēdība no viņu puses šādi mēģināt apšmaukt klientus. Neko nedarot mēs to tikai veicinām.

Labi, Juri, tad sākšu ar AMIGO, viņiem ir regulāri "pierakstījumi" par neesošām sarunām.

Šitais mani atkal reāli izbrīna. Cik nu esmu viņiem rakstījis, NEKAD neesmu saņēmis nekādus autoreply par to, ka mans e-pasts vispār saņemts. Kas attiecas uz atbildes ātrumu, tad esmu uzķēris, ka ātrāk atbild tas e-pasts, kurš sākas ar mytrip..., bet arī reti kad nākamajā dienā, parasti jau dienas 2-3 paiet. Visi pārējie iespējamie e-pasti nekad nav atbildējuši ātrāk par nedēļu, un arī tad parasti tikai pēc pasūdzēšanās Feisbukā.

Neesmu gan ar viņiem kādus 6 pēdējos mēnešus kontaktējies, varbūt pašā pēdējā laikā kaut kas ir mainījies, ja tā, tad jauki.

Es piekrītu Jurim, ka vajag paprasīt. Ja neko neprasīs, tad tiešām arī nedabūs. Katrā ziņā manā gadījumā no BT nekādas čakarēšanas nebija un naudu sanaksāja.

Lūk, ko Air Baltic man atbildēja, kad pieprasīju kompensāciju saskaņā ar regulu par viņu atceltu reisu no Rīgas pusstundu pirms izlidošanas:

"Augsta līmeņa mūsu pasažieru apkalpošana mums ir īpaši svarīga, tādēļ vēlos apliecināt, ka par Jūsu iesniegumā aprakstīto situāciju ir informēts atbildīgais departaments, kurš izskatīs minēto gadījumu un darīs visu iespējamo, lai uzlabotu apkalpošanas kvalitāti.

Vēlos Jūs informēt, ka iepriekšminēto lidojumu bijām spiesti atcelt ārkārtas apstākļu dēļ. Taču es priecājos dzirdēt, ka Jums tika nodrošināta alternatīva iespēja nokļūt galamērķī.

Mēs diemžēl nevaram atsaukties uz Jūsu lūgumu izmaksāt kompensāciju, jo lidojums tika atcelts neparedzētu un no mums neatkarīgu iemeslu dēļ, taču es vēlreiz atvainojos par Jums sagādātajām neērtībām un ceru uz turpmāku veiksmīgu sadarbību."

Lieki piebilst, ka laka apstākļi tajā dienā bija labu labie, streika vai vulkāna izvirduma arī nebija kas vēl varētu būt ārkārtas apstākļi? pajautāju to BT, redzēs, ko viņi atbildēs...

Noraida 'airBaltic' sūdzību par PTAC lēmumu piedzīt kompensāciju

http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/noraida-airbaltic-sudzibu-par-ptac-...

hm... vai tas nozīmē, ka lidmašīnas tehniskais stāvoklis arī ir ārkārtas apstākļi?

Nē. European Court of Justice jau sen ir lēmuši, ka lidmašīnas tehniskais defekts nav ārkārtas apstākļi. Bet šajā gadījumā tam vispār nebija nozīmes, jo kompensācijai par iekāpšanas atteikumu regula neparedz izņēmumus, vienalga, bija ārkārtas apstākļi vai nē.

Vispār pārstiedzoša ir BT rīcība - rupji pārkāpt ES direktīvu dēļ būtībā nelielas (un viennozīmīgi likumīgas) kompensācijas diviem pasažieriem. Vai tas vienkārši BT vispārējā politika censties visus atšūt un nemaksāt (pat neiedziļinoties lietas būtībā) vai kāds BT jurists ir pamatīgi saputrojies savos studiju laiku pierakstos.

Luk, ko atbild Air Baltic: "iepriekšminēto lidojumu bijām spiesti atcelt lidojuma drošības trūkumu dēļ (radās gaisa noplūdes no fizelāžas apakšējās daļas), kas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 261/2004 apsvēruma nr. 14 izpratnē  ir uzskatāms par neplānotu un neparedzamu. Ņemot vērā šos apstākļus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 261/2004 lidojuma atcelšanas iemesli ir uzskatāmi par ārkārtējiem un mēs nevaram uzskatīt Jūsu lūgumu izmaksāt kompensāciju par pamatotu."

Nevar būt, ka Air Baltic nav jurista.

Juri, vai to, ka nav paradzēti izņēmumi, to domāji arī tad, ja reiss tiek atcelts? Vai, ja tikai atsaka esošajā reisā vietu? Pēc regulas vadoties, saprotu, tie ir divi atšķirīgi gadījumi.

Vai kādam ir ieteikumi šajā sakarā? PTAC?

Atkārtošos no šejienes (#26) — 

«Viņi atklāti, klaji un apzināti melo.

Tieši otrādi, tehniskas problēmas Regulas 261/2004 izpratnē nav uzskatāmas par ārkārtas apstākļiem, tas ir skaidri saprotams no regulas, pielietojot veselo saprātu, bet īpaši nesaprātīgajiem vēl papildus izlemts ar European Court of Justice lēmumu lietā C-549/07, Wallentin-Hermann v Alitalia—Linee Aeree Italiane SpA, 2008. gada 22. decembris.

«.. a technical problem in an aircraft which leads to the cancellation of a flight is not covered by the concept of ‘extraordinary circumstances’ within the meaning of that provision ..»

Jābūt analfabētam, lai strādātu AirBaltic, atbildētu par kompensācijām un nezinātu par šo ECJ lietu. Tātad tur strādā vai nu analfabēti, vai nožēlojami meļi. Man ticamāks diemžēl liekas otrais variants.»

Var apmēram to pašu vai maigāk atbildēt AirBaltic, un, ja tas nelīdz, tad vērsties pie PTAC.

Ja es pareizi saprotu, viņi mēģina pateikt, ka lidojuma atcelšanas iemesls ir šī dokumenta 22.punktā minētais apstāklis:
http://ec.europa.eu/transport/themes/passengers/air/doc/neb-extraordinar...

Kā atradi šo dokumentu?

Jebkurā gadījumā būtiska daļa ir šī — «THIS DOCUMENT IS FOR INFORMATION AND GUIDANCE ONLY. THE CONTENT OF THIS DOCUMENT DOES NOT REPRESENT A BINDING OPINION ON THE EUROPEAN COMMISSION»

Nu tur jau ir veseli 35 punkti ar neparedzētiem apstākļiem. Diez vai izdosies atrast tik neaptēstu klientu apkalpošanas dienestu, kas nespētu katrai konkrētai situācijai piemērot kādu no šiem punktiem.

No otras puses, 95% kavējumu vai atcelto reisu jau faktiski arī notiek tāpēc, ka ir kādi neparedzēti apstākļi (savlaicīgi plānotās saraksta izmaiņas neskaitās). Ir ļoti reti gadījumi, kad aviokompānija labprātīgi izvēlas nelidot. Pārsvarā tas ir tad, kad saraksta izmaiņas plānotas jau agrāk, bet aizmirsts paziņot klientam, un retos gadījumos mēdz arī noņemt no trases lidmašīnu iepriekš neplānojot, ja ir īpaši slikts vietu piepildījums. Pārējos gadījumos vienmēr taču ir kāds ārkārtas iemesls. Viss jorpojām atduras regulas interpretācijā.

Tas izskatās pēc izņēmumu saraksta, ko mēģina bīdīt NEB (National Enforcement Bodies — ļoti ticami, ka ar kārtīgu aviosabiedrību lobiju līdzdarbību). Kamēr tas nav iestrādāts likumos / regulās, tam ir nulle nozīme. Tikpat labi mēs varētu sarakstīt ierosinājumu, ka kavējuma gadījumā aviosabiedrībām jāmaksā 100 000 EUR kompensācijas, nosūtīt to ES un pēc tam, atsaucoties uz savu dokumentu, prasīt no AirBaltic 100 000 EUR…

Ja sākt iedziļināties detaļās, tad ECJ preliminary ruling arī nav iestrādāts nevienā regulā, un patiesībā nemaz nav saistošs BT. Tas ir saistošs tikai un vienīgi tiesai.

Realistiski, šīs ir prakses apkopojums, par ko ir vienojušies NEB savā starpā, un ļoti ticami, ka arī PTAC tam pilnībā sekos. Un nedomāju, ka kāda no Latvijas tiesām ies pret šo interpretāciju, kura, manuprāt, ir ļoti adekvāta, pat ja gribētos lai kompensāciju maksā vienmēr un par jebko

Bet rebekai ieteiktu pieprasīt no BT pierādījumus tam, ka tieši tas apstāklis ir kļuvis par iemeslu lidmašīnas izlidošanas atcelšanai, kā arī to, ka nav bijis iespējams izpildīt reisu kā citādi. Vai arī iesniegt prasības pieteikumu PTAC, lai PTAC pats izprasa tos pierādījumus un tos vērtē.

Teikšu vien — mēģinājums ECJ lēmumu nolikt vienā nozīmības līmenī ar šo NEB ierosinājumu ir augstākā mērā drosmīgs.

Kaut gan, palasot par bleed air, neizskatās, ka runa iet par gaisa noplūdi no fizelāžas:

http://en.wikipedia.org/wiki/Bleed_air

Juri, kurā brīdī es viņus noliku vienā nozīmības līmenī? Kāmēr NEB pieņemtais nav pretrunā ar ECJ viedokli, tikmēr tas vienīgi interpretē regulu vēl detalizētāk. Esmu pārliecināts, ka Latvijā visas instances līdz ECJ sekos NEB interpretācijai pat neiedziļnoties jautājumā

Bet izskatās, ka tavs viedoklis tavuprāt ir kaut kur starp NEB un ECJ nozīmības ziņā

Domāju, ka mājiens uz to bija šajā: «Ja sākt iedziļināties detaļās, tad ECJ preliminary ruling arī nav iestrādāts nevienā regulā»

shustrik rakstīja:

Bet izskatās, ka tavs viedoklis tavuprāt ir kaut kur starp NEB un ECJ nozīmības ziņā

Nē, mans viedoklis man pašam ir visnozīmīgākais.

Nekādi negribu iejaukties diskusijā kas ir visnotaļ interesanta. Bet brīnos ka man ar BT nekad nav sanākušas lidojumu izmaiņas, kuras nevar vērst pa labu sev. (trīs reizes pārspļauju pa kreiso plecu). Esmu lidojis ar BT 128 reisus.

Pārprati. Paskaidrošu, ko es ar to gribēju teikt.

ECJ viedoklis nav saistošs BT, bet tu tomēr sagaidi, ka BT to pildīs, un tas ir adekvāti. Kāpēc? Tāpēc, ka BT zin, ka gan PTAC, gan tiesas atsauksies uz ECJ viedokli, un tādejādi BT tikai iztērēs laiku/naudu tiesvedībām, bet rezultāts tai nebūs labvēlīgs.

Tā pati loģika ir piemērojama arī šajā gadījumā. PTAC, loģiski, spriedīs pēc NEB guidelines, kuru pieņemšanā pats piedalījies. Latvijas tiesas, manuprāt, piekritīs PTAC viedoklim, un akceptēs jebkuru PTAC lēmumu, kurš ar šiem guidelines būtu pamatots, un nebūs tiešā pretrunā ar ECJ viedokli, jo gandrīz vienmēr Latvijas tiesas izvēlās iet zemākās pretestības ceļu. Un te ir konkrēts papīrs ar konkrētu aprakstu, kas ir un kas nav ārkārtas apstāklis. Kur nu vieglāk!

Tādejādi, no praktiskā viedokļa, es domāju, ka BT var mierīgi izmantot jebkuru otmazku, kas ir šajā dokumentā, un būt droša, ka visas instances Latvijā būs viņas pusē. Pat ja šīs dokuments nav saistošs vispār nevienam.

Nu pretī vienmēr var atsaukties uz 31.punktu NEB, kā arī šī paša dokumenta pirmo piezīmu (Note 1) un galvenais kārtīgi viņiem pamocīt smadzenes pieprasot trešajā piezīmē (Note 3) minētos pierādījumus, principā, ja nesanāks dabūt kompensāciju, tad vismaz izklaidēties pēc pilnas programmas, lai viņi Tavus eiro samaksā par juristu darbu

Tomēr, lai ar ko dažādi dokumenti teiktu un raxtītu, lidmašīnas bojājums, kas nav ārēji ietekmēts, kā tas ir pieminēts pirmajā piezīmē (Note 1), pēc jebkuras loģikas nevar būt par iemeslu nekompensēt Tev lidojuma atcelšanu. Bet tās ir tikai manas pārdomas...

uz pierādījumu pieprasīšanu BT atbildēs šādi:” Diemžēl mēs Jums nevaram nosūtīt papildus apliecinājumu/dokumentāciju par..... , jo tā var būt izsniegta tikai Valsts iestādēm pēc atbilstoša oficiālā pieprasījuma." Gribi pierādījumus ej uz PTAC

Liels paldies par diskusiju domāju, ka šo saraksti turpināšu - tīri sportiskas intereses dēļ. Tā kā pati neesmu jurists, man ļoti noderēs jūsu visu pieminētie punkti

Buici, šajā gadījumā reisu atcelā, kad jau sēdēju ar iekāpšanas talonu pie geita durvīm. Galā nokļuvu tajā pašā dienā vēlu vakarā, bet nu bija čakars gan ar iečekotās bagāžas dabūšanu atpakaļ, gan stundu vajadzēja stāvēt rindā pie BT informācijas galdiņa. Tāpēc jau laikam ir paredzētas kompensācijas

Es tik ļoti neorientējos birokrātijas / psiholoģijas niansēs, lai prognozētu, kā kurš rīkosies. Man patīk nesarežģīt lietas. Es redzu divus dokumentus, kas cenšas interpretēt regulu. Viens ir ECJ lēmums. Eiropā nav augstākas tiesu instances par ECJ. Otrs ir kaut kāds saraksts bez skaidra juridiskā statusa, es teiktu ar 0 svaru.

Es arī nesarežģītu lietas un nesāktu diskusijā ar AirBaltic akceptēt to sarakstu kā leģitīmu dokumentu, un strīdēties par punktu niansēm utt… Mans pirmais jautājums, ja BT vēlreiz velk arā šo sarakstu, būtu — kāds viņuprāt ir šī dokumenta juridiskais statuss, vai tas ir nozīmīgāks par ECJ lēmumu, un vai tas ir EC oficiālais viedoklis. Varu saderēt, ka no atbildes izvairīsies.

Lai izmantotu kādu avotu tiesību normas interpretācijai, avotam nav jābūt nekādam juridiskam spēkam. Bieži vien interpretējot likumu, tiesas atsaucās uz juridisko literatūru, kā arī uz citu valstu tiesu praksi - piemēram, Latvijā bieži esmu redzējis, kā tiesas atsaucās uz Vācijas tiesu lēmumiem lietās, kurās Latvijā nav pietiekami apjomīgas tiesu prakses. Tāpat tiesa atsauksies arī uz šo te papīru. Un ja tev neizdosies tiesu pārliecināt, ka konkrētajā daļā šīs dokuments ir pretrunā ar ECJ lēmumu vai pašas regulas tekstu, tad neatkarīgi no šī dokumenta juridiskā spēka, tas tiks izmantots lai detalizētāk interpretētu regulu.