Satversmes 110. pants

197 atbildes [Pēdējā ziņa]
Kofe
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/08/2016
Ziņas: 369
Manīts: pirms 7 st

Orsons vispārina. Tā ir tikai Satversmes tiesa, kuras kompetence ir kontrolēt likumdevēja izdotu likumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (un arī ES likumiem - vienkāršā valodā runājot), ja tiek iesniegts attiecīgs pieteikums. Ja tā nebūtu, tad deputāti varētu pieņemt visādus likumus, kas vien ienāk prātā, un neviens viņus nekontrolētu.

Visi jau laikam aizmirsuši, ka Satversmes tiesa nesen taisīja spriedumu un atzina par Satversmei neatbilstošu likuma normu par minimālajām pensijām, kas nav cilvēka cienīgas?

https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/normas-kas-noteic-vecuma-pen...

Vai tā nav laba ziņa tiem cilvēkiem, kuriem pensija ir ap un nedaudz virs 100 eiro?

Konkrētās lietas rezultāts ir strīdīgs, tas tiesa. Bet zem guļoša akmens ūdens netek. Tas, ka kāds subjektīvi nav apmierināts ar lietas rezultātu, ne vienmēr nozīmē, ka visi pārējie ir muļķi.

artursp
Nav tiešsaistē
Kopš: 09/11/2012
Ziņas: 347
Manīts: pirms 4 st

orsons21 rakstīja:

Pag, bet vai tad to nevar, maigi sakot, nojaust no ģimenes sastāva?

Protams, ir jau gadījumi, kad maskēšanās nolūkos geji precas ar sievietēm un lezbietes - ar vīriešiem, tomēr tie ir īpaši gadījumi, un diez vai tādas laulības vispār ir ilgtermiņā stabilas un bērnus adoptēt alkstošas. 

Piedod, bet Tu tiešām es dzirdējis tikai par homo un hetero? Ir arī tādi biseksuāļi, piemēram. Vai cilvēki, kas vēlāk dzīvē "pārdomā". Tas pats Fredijs Merkurijs gandrīz jau apprecēja savu līgavu, bet kāzas tomēr atcēla, jo izrādījās, ka viņam labāk tomēr patīk vīrieši. Eltons Džons arī reiz bija precējies ar sievieti. Oskaram Vaildam pat laulībā (ar sievieti) bija bērni. Un tās ir tikai (dažas) slavenības.

Par laulību stabilitāti arī ļoti švaks arguments, te jau bija minēts, ka arī "pareizie" apmēram 50% gadījumu tomēr šķiras.

Tiem, kas te ļoti rūpējas par bērniem, atgādināšu, ka nemaz ne tik sen arī piedzimt, piemēram, ebreju vai melnādaino ģimenē vienā otrā valstī nozīmēja pamatīgi sagandētu dzīvi, bet redz', tomēr šis tas ir mainījies, uztveram jau kā normu, tāpat kā sievieti biksēs.

Māris
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/04/2009
Ziņas: 3822
Manīts: pirms 3 d

RX rakstīja:

jo man šķiet ļoti būtiski dot iespēju ikvienam bērnam uzaugt labklājīgā heteroseksuālā ģimenē

Ļoti būtiski, jo?...

Jo tad būtu lielāka cerība, ka bērni izaugs "pareizi" heteroseksuāli? Bet tam nav nekādu zinātnisku pierādījumu - man liekas, ir atkal un atkal jāuzsver, ka visi homoseksuālie bērni lielākoties izaug heteroseksuālās ģimenēs, un pie tam bieži vien pat, ja tā drīkst teikt, agresīvi heteroseksuālās (ar to saprotot - tik negatīvi noskaņotās, ka bērnam ir bail vecākiem atklāt savu orientāciju). Un viendzimuma ģimenēs izaug heteroseksuāli bērni - piemēru taču mūsdienās vairs netrūkst. Tur nav korelācijas.

P.S. Pie tam, ja sabiedrība nebūtu noskaņota tik negatīvi (un laikam jau šis solis nostiprināt viendzimuma pāru tiesības tomēr ir virzienā uz iekļaujošāku sabiedrību), tad mazinātos arī bailes, vai manam bērnam būs "pareizā" orientācija, jo tas vairs neliktos tik svarīgi. Ne jau tas ir tas, kas nosaka, kas un kāds ir cilvēks.

RX
Lietotāja RX attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 04/07/2009
Ziņas: 3054
Manīts: pirms 2 st
Kur:

Māri, jo 

"genetics can explain between 8% and 25% of nonheterosexual behavior. The rest, they say, is explained by environmental influences"

Science žurnāla links par svaigu, apjomīgu pētījumu ir manā komentārā #161

Tavi piemēri par homoseksuālu cilvēku rašanos heteroseksuālās ģimenēs droši vien skaidro ģenētika, bet arī apkārtējā vide rada ietekmi uz izvēlēm - to secina zinātnieki. Lai pasargātu no ietekmes tos, kuri citādāk par homoseksuāliem nekļūtu, manuprāt jāsargā bērni un jaunatne. Nevis integrēt sabiedrību homoseksuālā dzīves skatījumā, bet integrēt homoseksuālus cilvēkus tādā sabiedrībā, kurā prioritizētas tiek heteroseksuālas ģimenes. Tāpat kā prioritizēta tiek latviešu valoda. Bet es jau atkārtojos.

ARD
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/01/2010
Ziņas: 1065
Manīts: pirms 1 st

RX rakstīja:

Māri, jo 

"genetics can explain between 8% and 25% of nonheterosexual behavior. The rest, they say, is explained by environmental influences"

Science žurnāla links par svaigu, apjomīgu pētījumu ir manā komentārā #161

Tavi piemēri par homoseksuālu cilvēku rašanos heteroseksuālās ģimenēs droši vien skaidro ģenētika, bet arī apkārtējā vide rada ietekmi uz izvēlēm - to secina zinātnieki. Lai pasargātu no ietekmes tos, kuri citādāk par homoseksuāliem nekļūtu, manuprāt jāsargā bērni un jaunatne. Nevis integrēt sabiedrību homoseksuālā dzīves skatījumā, bet integrēt homoseksuālus cilvēkus tādā sabiedrībā, kurā prioritizētas tiek heteroseksuālas ģimenes. Tāpat kā prioritizēta tiek latviešu valoda. Bet es jau atkārtojos.

RX, tu demonstrē nedaudz selektīvu pieeju savā argumentācijā. Tevis paša citētajā rakstā tiek arī teikts

Instead, hundreds or thousands of genes, each with small effects, apparently influence sexual behavior.

Respektīvi, nav atrasts viens konkrēts "homo" gēns, bet par to atbildīgs ir daudzu gēnu kopums.

Environmental influences tu, šķiet, uztver tikai kā sociālo vidi, bet te, manuprāt, vairāk bija domāta dažādāko vides faktoru ietekme uz gēnu izpausmi. Piemēram, vide, kurā embrijs attīstās, hormoni, temperatūra, ķīmiskā vide, gaisma utt. Labs piemērs ar krokodilu dzimumu- ja olas attīstās zem 31,7 grādiem C, tad piedzimst mātītes, ja starp 31,7C un 34,5C, tad tēviņi, ja virs 34,5C tad atkal mātītes :D  Gēni tie paši.

Skat, RX, tev, kā gandrīz visiem vīriešiem, ir piena dziedzeri (bet, cerams, ne visai attīstīti). Ja tevi būtu adoptējušas lezbietes ar lielām krūtīm, tev laktācija noteikti nesāktos, taču, ja kāds parūpētos par attiecīgu hormonālo vidi, tad tas būtu ļoti iespējams.

 

trafs
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/05/2017
Ziņas: 955
Manīts: pirms 35 min

ARD rakstīja:

Respektīvi, nav atrasts viens konkrēts "homo" gēns, bet par to atbildīgs ir daudzu gēnu kopums.

Environmental influences tu, šķiet, uztver tikai kā sociālo vidi, bet te, manuprāt, vairāk bija domāta dažādāko vides faktoru ietekme uz gēnu izpausmi. Piemēram, vide, kurā embrijs attīstās, hormoni, temperatūra, ķīmiskā vide, gaisma utt. Labs piemērs ar krokodilu dzimumu- ja olas attīstās zem 31,7 grādiem C, tad piedzimst mātītes, ja starp 31,7C un 34,5C, tad tēviņi, ja virs 34,5C tad atkal mātītes :D  Gēni tie paši.

Katram ir tiesības uz savu viedokli, pat, ja pētījumā par to nekas nav teikts. Tikai tas nav arguments, jo ne krokodilu, ne cilvēku dzimums nemainās līdz ar viedokli. Lai gan interesanti būtu pafantazēt, kādas ārējās ietekmes uz cilvēku mātītēm grūtniecības periodā bija domājuši pētījuma autori?

Tam, vai ir viens gēns, vai vairāki, nav nozīmes, jo RX norādīja tikai uz statistiku, kurā ņemts vērā viss kopums.

Aiva
Tiešsaistē
Kopš: 15/11/2009
Ziņas: 100
Manīts: pirms 3 min

Atgriežoties pie adopcijas - jā, adopētāju ir daudz, bet vēl ļoti daudz ir gadījumu, kad bērniem ir grūti atrast ģimeni, jo mūsu sabiedrība jau ir kāda ir, šķiro, prioretizē, arī no adoptētāju puses pret bērniem. Ja iespējams, un noteikti, ja bērni izteikuši vēlmi (vai izrādījuši pieķeršanos) tikt nešķirtiem no saviem brāļiem un māsām, bērniem ģimeni meklē vienu visiem 2-3-4 brāļiem un māsām. Un adopētājģimene nevar neņemt vērā savus resursus - materiālos, mentālos, emocionālos un citus, jo atgriezt bērnus atpakaļ sistēmā ir zemākais, kas var būt. Nākošā ģimene, kas vēlēsies adoptēt, sastapsies ar ļoti lielām grūtībām, jo bērni neuzticēsies. Bet arī vientuļajiem (bez brāļiem un māsām) bērniem var būt "nepareizā" tautība, rase, sindroms, simptoms vai diagnoze, kas iegūta mētājoties pa audžuģimenēm, un līdz ar to bērns ilgstoši netiek adoptēts. HIV, C hepatīts, alkohola fetopātija (zīdaiņiem), vecāki ar garīga rakstura slimību. Adopcija jau nav "palīdzēšu nabadziņam", kas tad mums vēl viens bērns vairāk. Ir bērniem tādas pieredzes, ka adopcija ieteicama ģimenē, kur nav pieauguša vīrieša klātbūtnes, lai bērns spētu justies droši un kādreiz iejusties. Ir tādi bērni, kuriem būtu ieteicams, ja viņi tiktu adoptēti kā vienīgie bērni ģimenē (kur savi nav vai jau izauguši). Šī nu ir tā reize, kad ar "pliku" mīlestību nepietiek, ir jābūt resursiem un krampim - jāizglītojas pašiem, un nereti bērni jāvadā pa ārstiem un speciālistiem (logopēdi, psihologi, rehabilitologi), un vēl mājās jāstrādā, jo speciālisti dod "mājas darbus", jo gribas jau, lai bērns iekļautos "pareizajā" un "tradicionālajā" sabiedrībā kā normāls sabiedrības loceklis (darbs, draugi, ģimene). 

Tā kā lūdzu, visi tie, kas grib sašaurināt adopētēju loku, adoptējiet un rādiet labu piemēru. Bez pieņemšanas un tolerances neiztikt. Pirmām kārtām ir bērnu tiesības uzaugt ģimeniskā vidē, otrkārt nedalītiem no brāļiem/māsām. 

RX
Lietotāja RX attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 04/07/2009
Ziņas: 3054
Manīts: pirms 2 st
Kur:

ARD rakstīja:

Environmental influences tu, šķiet, uztver tikai kā sociālo vidi, bet te, manuprāt, vairāk bija domāta dažādāko vides faktoru ietekme uz gēnu izpausmi.

Iekopēšu tad visu citātu: "they estimate that genetics can explain between 8% and 25% of nonheterosexual behavior. The rest, they say, is explained by environmental influences, which could range from hormone exposure in the womb to social influences later in life.". Citāta beigās ir skaidri un gaiši rakstīts, ka sociālā vide ir viens no faktoriem (ja ne viens no galvenajiem), kas likuši cilvēkiem izvēlēties homoseksuālu dzīvesveidu. Kā Jurim tajā video. Un ar šo zinātnieku apgalvojumu man pilnībā pietiek, lai censtos pasargāt bērnus no šādas ietekmes.  

Lai mūsu deputāti lemj, kā tam būs būt. Tā kā Saskaņa pastāvēs malā, tad ar NA, ZZS, JKP un KPV balsīm pietiks, lai visi kopā rūpīgi izsvērtu visus par un pret. Cik ironiski, ka par šīm partijām nekad nebūtu balsojis Smile

Palasīju komentārus Delfi zem vakardienas paziņojuma, un man jāsaka, ka tas būtu bijis zem mana goda tajā diskusijā piedalīties. Kaut arī vēlamais balsojums ar nepārprotamu komentētāju vairākumu mums būtu bijis viens, argumentācija ļoti atšķirīga. Naida runa un neiecietība. Tāpēc man prieks par publiku ceļakājā, ka varējām tā normāli padalīties ar viedokļiem bez savstarpējiem apvainojumiem. Droši vien tāpēc, ka daudzi viens otru jau pazīstam un esam pusanonīmi.

Par adopcijas patieso realitāti es zinu no tiem pašiem paziņām, kuri adoptēja brāli un māsu. Tik pašaizliedzīgu un nenogurstošu upurēšanos bērnu attīstībā un audzināšanā ne katrs var izdarīt. Neskatoties uz to, ja nebūtu sadzimuši bērni pašiem, būtu gājuši adopcijas ceļu. 

P.S. Šodien izlasīju Ilonas Kronbergas, tiesību zinātņu doktores, tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) padomnieces priekšlikumu, kurš varētu būt zelta viduslīnija, lai neviens nebūtu apdalīts. I. Kronberga izsaka ideju pašreizējā sociālajā realitātē nevis mainīt ģimenes jēdziena definīciju, bet radīt pilnīgi jaunu juridisku terminu – piemēram, saime. I. Kronberga saka, ka "Izvēloties šādu ceļu, būtu iespējams sabiedrību polarizējošos viedokļus ievirzīt labākā risinājuma meklējumos. Zinu, piemēram, pensijas vecuma cilvēkus, kas sanāk kopā un dzīvo trijatā – viņi savā starpā nav radinieki, bet dzīvo savstarpējā cieņā. Arī tā varētu būt saime," saka Kronberga. Lai gan Latvijas normatīvajos aktos jau tiek lietots termins "mājsaimniecība", Kronberga norāda, kas "saime" tomēr būtu kas cits. Proti – "mājsaimniecība" raksturo cilvēku ekonomiskās attiecības, savukārt "saime" nozīmētu cilvēcīgo attiecību saikni. "Saimes jēdziens pašlaik nav juridiski noslogots – tas likumdošanā vēl netiek izmantots, tādēļ pastāv brīvas iespējas definēt, kas tas ir," saka Kronberga. Viņa uzsver, ka būtu rūpīgi jādomā, kā saimē tiek nostiprinātas juridiskās attiecības: ja saimē dzīvo bērns, tad kāds ir, piemēram, pieaugošo kopīgais bērna uzturēšanas uzdevums. Tāpat būtu jānosaka, kādi nākotnē ir bērna jau kā jau pieaugušā pienākumi pret savu saimi, atceroties, ka neviena tiesība nepastāv bez pienākuma."

orsons21
Tiešsaistē
Kopš: 04/01/2009
Ziņas: 10488
Manīts: pirms 6 min
Kur:

RX rakstīja:

Lai mūsu deputāti lemj, kā tam būs būt. Tā kā Saskaņa pastāvēs malā, tad ar NA, ZZS, JKP un KPV balsīm pietiks, lai visi kopā rūpīgi izsvērtu visus par un pret. Cik ironiski, ka par šīm partijām nekad nebūtu balsojis Smile

No veselā saprāta viedokļa Kariņam (šķiet, ka viņš to teica), protams ir taisnība - Satversme ir fundamentāls likums, kuram nebūtu jānolaižas līdz sīksīkam definīciju un terminu skaidrojumam. Līdz ar to īsti pamata atbalstīt NA priekšlikumu arī neredzu, bet citas izejas jau arī nav konkrētajā situācijā, ja jau Satversmes tiesa neprot lasīt.

Cilvillikums vispār par ģimenes tiesībām runā tikai saistībā ar laulību, turklāt 214. pants nosaka, ka ''Pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā.''. Juridiski ir bijuši neskaitāmi precedenti, kur kopā dzīvojoši heteroseksuāli pieaugušie netiek uzskatīti par ģimeni - piemēram, Zolitūdes traģēdijas lietā gāja bojā glābējs, kura neprecētā draudzene, lai gan vienā saimniecībā dzīvojoša, protams, nevarēja pretendēt ne uz mantojumu, ne kompensācijām. Acīmredzot, pēc šī Satversmes tiesas sprieduma varētu nākties pārskatīt ne vienu vien agrāk iztiesātu lietu, kur ''draugs'' vai ''draudzene'' nav tikuši atzīti par ģimenes locekļiem. 

orsons21
Tiešsaistē
Kopš: 04/01/2009
Ziņas: 10488
Manīts: pirms 6 min
Kur:

https://www.delfi.lv/news/versijas/irena-kucina-aizliegums-skirot-dzivib...

Vēl viena potenciāla lieta Satversmes tiesai. Tikai raksta autore, cik nu izlasīju, nekādu risinājumu nepiedāvā.

Cik man zināms, mediķi jau sen pirms pandēmijas bija pasākuši šķirot pacientus pēc vecuma un slimības smaguma. Un tas ir tikai loģiski. Kas der jaunam un stipram, var nederēt vecam un vājam, ārstēšana būs savādāka, un arī iznākums cits.

k
Nav tiešsaistē
Kopš: 30/10/2008
Ziņas: 1860
Manīts: pirms 2 st
Kur: Rīga

orsons21 rakstīja:

Vēl viena potenciāla lieta Satversmes tiesai. Tikai raksta autore, cik nu izlasīju, nekādu risinājumu nepiedāvā.

Autore pamuldēšanas vārdā jauc mušas ar kotletēm. Viņai taisnība, ka valsts pienākums ir glābt visus iedzīvotājus, neatkarīgi no vecuma un statusa. Un valsts arī nepiesavinās un nedeleģē nekāds šķirošanas funkcijas. Tā  vienkārši stostīgi atzīst, ka netiek galā.
Bet, apstākļos, kad resursu visiem nepietiek (piemēram, ir viena šņabja pudele uz trim metilspirtu sadzērušamies), lēmums par šķirošanu ir jāpieņem ārstam, kā tam laivas operatoram. 
Un šeit rodas problēma. Lai kādu lēmumu ārsts pieņemtu, tas būs kādam par sliktu un sāksies pretenzijas/tiesu darbi. Tajos vinnēs stiprākais, nevis tas, kam pa lielam būs taisnība.
Lai šo novērstu, izeja ir atbildības atšķaidīšana līdz homeopātiskai koncentrācijai, lai atbildīgais nebūtu atrodams. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ ārstu profesionālās asociācijas izstrādā vadlīnijas. Protams, faktiski tās ir vērstas arī uz visas sabiedrības labumu un ārstēšanas kvalitātes uzlabošanu. Bet šajā kontekstā  - uz to ievērojošu personu atbrīvošanu no nevajadzīgas individuālas atbildības.

orsons21
Tiešsaistē
Kopš: 04/01/2009
Ziņas: 10488
Manīts: pirms 6 min
Kur:

Kamēr Irēna Kucina skricelē papīru, pacientu šķirošana jau sen rit pilnā sparā - kas arī ir vienīgais loģiskais risinājums esošajā situācijā:

https://www.apollo.lv/7157578/nmpd-vaditaja-komente-covid-19-pacientu-sk...

Shefs
Tiešsaistē
Kopš: 30/10/2019
Ziņas: 183
Manīts: pirms 7 min
Kur:

Nevar izlasīt Frown

Par šā teksta lasīšanu mēs maksu neprasām, taču lūdzam atļaut personalizētas reklāmas un analītikas sīkdatnes.

Juris
Tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 19901
Manīts: pirms 1 min
Kur: RIX

Izslēdz Javascript.

orsons21
Tiešsaistē
Kopš: 04/01/2009
Ziņas: 10488
Manīts: pirms 6 min
Kur:

Man ne naudu prasa, ne kādas citas nemateriālas vērtības Smile.

Shefs
Tiešsaistē
Kopš: 30/10/2019
Ziņas: 183
Manīts: pirms 7 min
Kur:

Naudu ne, bet “citas nemateriālās vērtības” datu formā paņem gan. Atliek vien nospiest “Piekrītu” podziņu. Smile Javas izslēgšana tak saplēš visu internetu, es labāk vienkārši ignorēšu šos satura veidotājus. Grin Žēl, jo pēc delfu jaunās politikas un pirms klik ieviešanas viņi bija jēdzīgākie.

Juris
Tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 19901
Manīts: pirms 1 min
Kur: RIX

Shefs rakstīja:

Javas izslēgšana tak saplēš visu internetu

Aatslēdz tikai uz raksta ielādes brīdi.