Tieši tā.

Bet, globāli ņemot, tauta var grozīt Satversmi un nolemt par izstāšanos no starptautiskiem tiesību aktiem. Konkrētajam piemēram ir tīri praktiski iemesli, kāpēc tas tomēr nenotiks.

Paldies! Ir vēls; mana atbilde rīt.

Lai atgrieztos pie sākotnējās tēmas un nepārkāptu cilvēktiesības, tad grieziet un dodat Raimim locekli. 

Pauti jau visiem sašutušajiem nokrituši? Pievērsāties spiestā kārtā savam dzimumam? Vai vismaz par dragqueen kļuvāt?

Bet nevar jau apstāties arī pie ģimenes definēšanas - jāiet tālāk - jādefinē arī, kas ir vīrietis un kas sieviete. Un tas jādara tā visai precīzi - divas kājas, divas rokas, viens penis, divas acis, divas ausis, īsa griezuma mati nosedz galvu utt. Un nekādas atkāpes - piemēram, nav tev viena acs, neesi cilvēks.

Nekas tur nav jādefinē, viss jau ir definēts, sievietēm ir xx hromosomas, vīriešiem xy. Ne hormonu terapija, ne dzimuma maiņas operācijas šito nevar izmainīt. 

Šķiet, es nojaušu, "uz ko velk" Juris, cenšoties panākt orsons21 atbildi, ka viņa tiesības dzīvot aizsargā Satversme

Kur ir tā robeža, līdz kurai vairākums drīkst ierobežot kāda indivīda vai minoritāšu grupas tiesības? Vai tā? 

Tā robeža manuprāt nav strikti nofiksējama, jo ir dinamiska, tāpēc katrs jautājums ir jāizskata ļoti rūpīgi. Ja nepieciešams, jārīko referendumi par katru no jautājumiem, nevis jāļauj visu izšķir saujiņai tiesnešu. Īpaši gadījumos, kad tiesnešu spriedumi izraisa sašutumu sabiedrībā. Krievvalodīgie ir ļoti liela minoritāte, bet viņu tiesības plašāk izmantot savu valodu mēs nolēmām ierobežot. Uz šī fona kā mēs varam izdabāt vēl mazākām minoritātēm, lai neizskatītos divkosīgi? Referendumus vai vairākuma viedokli es saucu par sarkanajām līnijām, kuras sabiedrība vienojas novilkt, lai galu galā visi kopā draudzīgi spētu sadzīvot vienā valstī. Jau teicu, ka Tuvajos Austrumos vairumā valstu mūsu demokrātijas standarti nevienam nav vajadzīgi, bet centieni ar varu pārbīdīt sarkanās līnijas šajās valstīs ir rezultējušās sarkano asiņu izliešanā. Arī Latvija pēc manām un daudzu speciālistu domām šobrīd nav gatava Eiropas "vērtībām" attiecībā uz katra indivīda tiesībām kopoties ar jebko, kas spēj radīt emocionālas saites. Un ar varu šādas "vērtības" nav jāuzspiež. Dabā atšķirīgais palielina izredzes izdzīvot jebkurai grupai, tāpēc būtu neprāts visu pārtaisīt pēc viena šablona. Varbūt esam atšķirīgi, jo nākam no postpadomju telpas, bet varbūt latviešu tautas vērtības būtu bijušas atšķirīgas arī tad, ja nebūtu bijuši okupācijas gadi - grūti spriest. Kaut kur redzēju karti, kur ar sarkanu krāsu bija iezīmētas valstis, kurās neakceptē viendzimuma pāru laulības u.c. privilēģijas. Krievija un viss uz Austrumiem pilnīgi sarkanā krāsā, bēt mēs esam uz frontes līnijas, un tāpēc te arī notiek viskarstākās viedokļu apmaiņas. Nav jāvaino vienam otru par viedokļu atšķirību, bet šīs ir tas gadījums, kad referendums tiešām noderētu, lai mēs lieki neplēstos. 

Nosacīti šāds apgalvojums ir spēkā tikai zelta miljarda valstīs, atlikušajos 6-7 miljardos tas nav tik viennozīmīgi.

Ar tautu ir bīstami - atceramies Eiropu pagājušā gadsimta 30-ajos, vismaz lielākajai daļai (ja ne visiem) vadoņu bija tautas dots mandāts.

Un cik tādu ir, kaut vai salīdzinājumā ar tiem, kas sevi uzskata par transpersonām?

Protams, šiem ārkārtīgi retajiem gadījumiem var ieviest trešā vai nenoteiktā dzimuma definīciju, ja tas tiešām šķiet nepieciešams. Bet ne jau kā tagad modē - kādi piecdesmit dažādi dzimumi ar tiesībām kopoties un laulāties visvisādās variācijās. 

Kā Tu pats apgalvoji, Satversmes astotaja nodaļā garantētās pamattiesības neļauj tās atņemt kādam pat tad, ja vairākums to vēletos. Tātad tautu kā likumdevēju ir ierobežojusi viņa pati.

Turklāt ir vispārpieņemts uzskats, ka šīs pamattiesības izriet no Satversmes 1. panta, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika. Tad, lai varētu Tevi ziedot Paula dzīvības glābšanai, jāmaina arī 1. pants. Jautājums, vai tauta var mainīt 1. pantu un nobalsot, ka turpmāk piemēram būsim autoritāra valsts? Par to var filozofēt, un viena iespējamā atbilde ir, ka nē, jo tā sanāktu atteikšanās no neatņemamām tiesībām. Analoģija personiskajā dzīvē būtu — vai vari sevi pārdot verdzībā? Sanāk paradokss, nevari, jo esi brīvs cilvēks, tāpēc Tev nav šādas brīvības sevi pārdot.

Par to, ka starptautiski līgumi ir spēcīgāki par nacionālajiem likumiem, Tev arī viss jau ir skaidrs, citādi no tiem nav jēgas. Tas būtu kā ar muļķīgāko aviosabiedrību atrunu, ka jā, regulā varbūt ir paredzēta kompensācija, bet mūsu iekšēji noteikumi saka, ka nav jāmaksā, tāpēc nemaksāsim.

A lētu sarkasmu mēdz aizsegties tie, kam bail tieši izteikt savu patieso viedokli, jo tad savukārt kāds cits varētu izsmiet…

Smieklīgākais, ka reālajā, fiziskajā pasaulē tiesības ir tikai fikcija prāta nomierināšanai. Nav Tiesību, kuras būtu pārākas par Spēku. Tiesības vienkārši apraksta esošo spēka līdzsvaru.

Protams, var minēt, ka aviosabiedrība ir stiprāka par klientu un tāpēc nemaksās. Bet klients nav viens un aviosabiedrība bez viņiem nevar iztikt. Tāpēc spēks ir klienta pusē. 

Interesants prāta vingrinājums, lai gan tīri teorētiski es joprojām neredzu, kāpēc gan lai tauta nevarētu balsot par to, kuras no tiesībām ir pamattiesības, un, kuras nav. Skaidrs, ka miera un puslīdz pārtikušos apstākļos nekas tāds nevar notikt jau agrāk minēto iemeslu dēļ, bet ekstrēmu katastrofu apstākļos varētu arī izveidoties situācija, ka, lai kāda daļa tautas varētu izdzīvot, cita daļa ir jāupurē. Ticamāk, ka tad demokrātija nevienam nebūs prātā, un stiprākie vienkārši apsitīs vājākos, bet nu demokrātiski būtu to izlemt vispārējā nobalsošanā. 

Turklāt es nesaprotu, kāds tam visam ir sakars ar Satversmes tiesas spriedumu un tās priekšsēdētājas augstprātīgo izrunāšanos. Satversmes tapšanas laikā neviens nedomāja, ka laulāties var kā savādāk kā vīrietis ar sievieti, un, ka ģimene varētu veidoties kā savādāk, kā uz laulības pamata. Lai to padarītu nepārprotamu arī jauno laiku vēsmās, 1998. gadā, kā zahuj pareizi atzīmēja, tika veikts attiecīgs labojums 101. pantam - bet, ak vai, izskatās, ka ar to ir bijis par maz. 

Nu, tas ir tikai teorētiski, un strādā tikai tiktāl, cik visām pusēm tas ir pieņemami. Lielvalstis parasti dara kā grib, neskatoties uz visiem līgumiem. Kā tur bija ar 1920. gada Latvijas - Krievijas miera līgumu? Šķiet, ka Ukrainas neatkarība un teritoriālā nedalāmība arī tika garantēta ar kādu tur līgumu, apmaiņā pret atteikšanos no kodolieročiem. Nu labi, tā ir sliktā Krievija, bet arī ASV ir pievienojusies, un pēc tam atvienojusies no čupām līgumu, gan ar klimatu saistītiem, gan Irānas kodolprogrammu u.t.t.

Pieņemu, ka vairums starptautisko līgumu jau arī pamatos paredz iespēju no tiem izstāties vai atvienoties, izņemot tos, kuros ir deklaratīvas frāzes par ''mūžīgiem laikiem'' - kā pieminētajā Latvijas - Krievijas miera līgumā. 

P.S. Jā, jā, skat arī k piebildi, diezgan precīzi!

Kuriem Tavuprāt bija?

Ha, uzreiz skaidrs, kam Tu par to jautāji. Aptaujājot Lukašenko, vari arī par Baltkrieviju uzzināt, ka mūsu demokrātijas standarti tur nevienam nav vajadzīgi…

k rakstīja:

Un pie kā pieskaitīsi indivīdus ar polisomiju? Piemēram  XXY, kā pie Klainfeltera sindroma?

Kāda gan tam nozīme?…

Primitīvs un nepatiess apgalvojums. Tiesības apraksta cilvēku iekšējo izpratni par taisnīgumu. Ļoti vienkāršs piemērs — pat visspēcīgākās ļaunuma lielvalstis nepamato savus nodarījums ar spēku, bet mēģina sadomāt attaisnojumu — Vācija fantazēja par vācu minoritāšu diskrimināciju Sudetijā, tāpēc šī teritorija jāatdod. Tāpat organizēja Gleivcas incidentu, lai radītu 'taisnīgu' pamatu iebrukt Polijā. Arī PSRS nevis vienkārši okupēja Baltijas valstis, bet taisīja teātri ar vēlēšanās par vienu pareizo sarakstu. Kāpēc tas viss, ja pietiek ar spēku?

Tu atņemtu tumsā garāmejošam bērnam naudasmaku, ja būtu garantēts, ka Tevi neviens nepieķers un nekad nesodīs? Kāpēc nē, ja spēks ir par visu pārāks? (Es pieņēmu, ka nē, atvaino, ja kļūdos. )

Juri, k, cerams, neatņemtu bērnam naudas maku ar spēku, bet būtu pietiekami daudzi, kas to izdarītu.

Nu, un par tām ļaunuma lielvalstīm - nupat jau Tu pats nonāci pretrunās. Tas tā vienkārši ir iegājies, ka katrai spēka darbībai ir vajadzīgs kāds nebūt pamatojums - nu, kaut vai, lai labāk izskatītos savu ar augstāku morāli apveltīto pilsoņu acīs. Parasti arī starptautiskās sabiedrības acīs, jo kaut kādi sabiedrotie ir vajadzīgi jebkurai valstij - ar absolūtu ļaunuma iemiesojumu neviens negribēs sadarboties. Jaunajos laikos mēs lieliski varam vērot, kā, piemēram ASV ar sadomātiem ieganstiem iznīcina, teisim, Sadamu Huseinu, Kadafi, vai vēl šogad - Irānas un Irākas ģenerāļus.

Between 2010 and 2012, four Iranian nuclear scientists (Masoud Alimohammadi, Majid Shahriari, Darioush Rezaeinejad and Mostafa Ahmadi Roshan) were assassinated, while another (Fereydoon Abbasi) was wounded in an attempted murder.^[1][2] In November 2020 another scientist (Mohsen Fakhrizadeh) was assassinated.

Wikipedia. Var 2 reizes minēt, kura valsts to organizē.

Bet aizfilozofējāmies par tālu un sanāk offtopika offtopiks

Ko teiksiet par šādu filmiņu rādīšanu mūsu nacionālajā TV mūsu bērniem (mērķauditorija līdz 6 g.v.)? Gatavojam tolerantus sabiedrības locekļus, jeb svaigu gaļu veciem pedofīliem? Varu ielikt linku arī uz pagaru videostāstu, kur viens nelaimīgs bērns (puika) no nelabvēlīgas ģimenes jutās pieņemts un mīlēts no sveša cilvēka (vīrieša). Tika aicināts uz randiņiem un visai drīzi viņam iestāstīja, ka viņš ir gejs, jo viņš redz' esot citādāks un nemākot veidot attiecības ar meitenēm. Noticēja un kļuva par šo "svaigo gaļu" - pedofīlu žargons pieprasītai mantai. Puisis pēc kāda laika iekrita dziļā depresijā un jau gandrīz izdarīja pašnāvību, bet par laimi viņā ieskatījās meitene un uzrunāja, neskatoties uz to, ka šim čalim bija uzlikts geja zīmogs. Tavu brīnumu - viss sanāca! Intervijas laikā čalim bija jau 2 bērni, viņš stāstīja, ka atradis dzīves jēgu un prieku dzīvot. Domājat, ka tas stāsts no ārzemēm? Nē - mūsu Latvijā. Un cik tādu stāstu ir pasaulē? Ja nu kāds patiešām ir homoseksuāls, lai pats to izlemj, kad sasniegs pilngadību un būs atbildīgs par savu dzīvi. Bez sabiedriskā TV un visādu "mīlošu" svešu cilvēku palīdzības, kamēr bērna prāts vēl nav nobriedis. Vecāki paši lai izlemj, kā audzināt savus bērnus, jo galu galā par tiem ir atbildīgi. Es gribu savējos audzināt pēc savas saprašanas. Ja nu kāds no bērniem tomēr man vecumdienās atvedīs līgavu ar bārdu vai līgavaini ar kleitu, no saviem bērniem, protams, neatteikšos. Tik radikāls neesmu un pieņemu homoseksuālus cilvēkus kā sabiedrības daļu. Daži no tiem starp citu Latvijas labā ir vairāk izdarījuši par dažu labu heteroseksuāli. Diezgan radoši cilvēki un daudziem tāds dzīves veids varbūt arī der. Bet ģimene un bērni ir manas sarkanās līnijas, lai mēs draudzīgi sadzīvotu arī tālāk. Visas juridiskās lietas, ja ir liela vēlme, var arī ar citiem juridiskiem dokumentiem noformēt. Nav nemaz tik bezcerīga situācija, salīdzinot ar citu minoritāšu tiesībām.

Ja Staļins paziņotu, ka pievāc Baltijas valstis, tāpēc, ka dala pasauli ar Hitleru, viņa spēks mazinātos. Jo viņš bija proletariāta vadonis, cīnītājs par darbaļaužu tiesībām. Tāpēc arī šis teātris. Arī Hitleram bija nepieciešams, lai vācieši, uz kuriem viņš balstījās, ticētu, ka viņš cīnās par vācu interesēm ar ļaundariem.
Un vai tad vēlēšanas zem stobriem liecina par tiesību triumfu pār spēku?

Ar bērnu ir vienkāršāk. Risks tikt pieķertam nekad nav 0. Ieguvums pret potenciālo zaudējumu niecīgs. Nav vērts. Bez tam, Tu laistu bērnu vienu vakarā iepirkties uz kādu maskačkas veikalu ar lielu summu makā, paļaujoties uz viņa tiesībām netikt aplaupītam?

Te kāds sāks runāt par ētiku un morāles normām, kas neļauj aplaupīt bērnu. Bet tas ir Spēks, kas izveidojis šīs "normas". Zemapziņā mums sēž šīs bailes tikt pieķertiem un sodītiem. Un iespēja saņemt smagu sodu par puisīša aplaupīšanu ir diezgan reāla.

"Zemapziņā mums sēž šīs bailes tikt pieķertiem un sodītiem" - cilvēki šo lietu skaidro dažādi. Man patīk vārds sirdsapziņa. Ir uzskats, ka tā radusies evolūcijas ceļā kopienai, kura izdzīvoja pateicoties tam, ka indivīdiem izveidojās empātija un šie iekšējie standarti rūpēties par vājāko, nevis atņemt tam pēdējo gaļas gabalu (kas būtu tikai loģiski, ja mēs būtu 100% egoistiskas būtnes). Vēl vairāk - indivīdi saņem atalgojumu dopamīna u.c. balvu veidā, kad rīkojas nesavtīgi un kalpo citiem (tie, kas ir nelaimīgi, pamēģiniet atrast veidu, kā varat efektīvi kalpot lielākai vai mazākai sabiedrības daļai). Pat cietumā, kur nonāk savtīgākie sabiedrības locekļi, izveidojas savi iekšējie noteikumi ar ētikas standartiem, kurus neviens negribēs pārkāpt, lai nedabūtu pa mizu. Bez šiem standartiem jebkura kopiena piedzīvos anarhiju un krahu. Lūk - te arī vēl viens skaidrojums, kāpēc mums ir 110. pants tāds, kāds tas tradicionāli ir izveidojies, un ir bīstami to iznīcināt, kamēr iekšējie standarti vairumam indivīdu pret to pretojas. Vairumam indivīdu kopošanās ar sava dzimuma pārstāvjiem ir neētiska tās pašas sirdapziņas dēļ. Tumsoņām un sektantiem, kā tos apzīmē LGTB (vienlaicīgi pieprasot sapratni un toleranci no šīs sabiedrības daļas), par ieliktajiem standartiem jebkurā cilvēkā viss izskaidrots vēl vienkāršāk vēl pirms ~2000 gadiem (Rom.2:14-15). Tikai ar laiku zinātnieki atrada skaidrojumu šai un daudzām citām tumsoņu patiesībām.

Nu riebums pret kopošanās savā starpā ir izveidojies evolūcijas procesā, tam ir vienkāršs un acīmredzams skaidrojums - tā nav auglīga. Bet visas dzīvās dabas lielākais mērķis un dzinējspēks ir nepieciešamība turpināt savu sugu. Satversmes pants tikai dokumentē šo vajadzību.

Tieši par to runa, ka k sludina vienu, bet pats rīkojas savādak.

Paldies, ka atkārto to pašu, ko principā teicu es. Tikai nesaprotu, kāpēc Tev tas liekas pretarguments.

Tā kā man pašam šādos jautājumos nereti ir grūtības izteikties, kādu neaizskarot, tad vienkārši iekopēšu, manuprāt, lielisku rakstu par tēmu: https://satori.lv/article/ingas-1-vestule

Paskatīsim, cik tālu tiks šis Satversmes grozījumu likumprojekts:

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-piedava-satv...

Interesanti, cik ģimenes pēc jaunā regulējuma sanāks I. Parādniekam no Nacionālās apvienības?

Homoseksuālu cilvēku parlamentā netrūkst, bet daudzbērnu tēvi un mātes Saeimā būs arvien lielāka minoritāte, jo nedaudz atšķirīgas prioritātes. Līdz ar to tas ir tikai laika jautājums, kad homoseksuālisma lobijs iegūs pietiekamu spēku, lai arī mūsu tautai liktu pārskatīt ētikas normas. Šīs jaunās normas būs jāmāca arī bērniem, lai veicinātu toleranci pret tiem, kuriem patīk kādu paņemt dibenā. Tomēr ielikšu dažus fragmentus no filmas par Juri, kuru savā paspārnē pusaudža gados paņēma kāds vecs pedofīls, iestāstot, ka puisis ir gejs. https://youtu.be/ORY7WY_VsK8

Viss beidzās labi, jo tuvu pašnāvībai izmisumā esošu puisi "izlaboja" kāda meitene. 

Par to es cepos -ka šāda pusaudžu smadzeņu čakarēšana tikai ies plašumā.