Nokavēt lidmašīnu savas vainas dēļ — ir kādam gadījies? :D
- pieslēdzies vai reģistrējies, lai pievienotu komentārus
Piedzīvojot šādu situāciju, izdomāju uztaisīt tēmu, manuprāt, varētu būt interesanti stāstiņi. 
Sākšu ar savējo:
Pirms nedēļas pirmo reizi mūžā nokavēju lidmašīnu. Sāpīgi un smieklīgi vienlaikus. Jo es biju laikā gan lidostā, gan pie geita. Bet neiekāpu. Lidoju kopā ar draudzeni uz Londonu, Ryanair vakara lidojums, un tā bija n-tā reize. Iespējams, tieši tāpēc arī sanāca, kā sanāca, jo viss taču tik pierasts un zināms. It kā. Kā vienmēr apsēdāmies nedaudz nost no geita (lidojām no c20, sēdējām aiz c16), pirms tam aizgāju paskatīties, kas notiek pie c20. Ekrānā rādījās "iekāpšana", bet cilvēku rinda stāvēja aiz Ryanair lentas, paskatījos, ka līdz geita slēgšanai vēl 20min, pa logu Ryanair lidmašīnas ārā nebija, c18 (kurš atrodas kopā ar c20) ekrāns tukšs, attiecīgi nospriedu, ka rinda, kas stāv aiz šīm lentām, ir uz c20 un mierīgi aizgāju gaidīt. Sēžot un pļāpājot, vienlaikus vaktējām rindu, kura kā nekustējās, tā nekustējās. Nekādu paziņojumu par pēdējo aicinājumu uz STN nebija, un tā arī aizpļāpājāmies, jo rinda taču stāv kā stāvējusi. Paskatoties pulkstenī, sapratām, ka ir tā kā jau par traku (20min. pēc plānotā izlidošanas laika) un gājām skatīties, kas notiek. Ejot uz c20, aptvērām, ka nu jau ir vairākas rindas - gan uz c16, gan c18 un pārņēma nelāga sajūta, ka mēs kaut ko esam palaidušas garām. Tomēr cerība mirst pēdējā un, virzoties uz c20, jautāju cilvēkiem tajās divās rindās, uz kurieni viņi gaida. Bet neviena atbilde nebija tā, kuru mums vajadzēja. Kad cauri visam tam milzīgajam cilvēku baram beidzot tikām līdz c20 un saņēmām paziņojumu, ka lidmašīna ir aizlidojusi, sajūta bija briesmīga. Jo nu TIK stulbi un muļķīgi tas notika. Bet nu bija, kā bija un devāmies vien prom. Drošības kontroles puiši teica, ka mēs neesam vienīgās, kas sajauc rindas un tādēļ nokavē lidmašīnu, esot cilvēki, kas pat čārterus šādi nokavē, bet tobrīd tas nebija nekāds mierinājums. Tā kā opciju kancelēt braucienu pat neizskatījām, atlika vien cerēt, ka jaunas aviobiļetes nemaksās pārāk dārgi. Gala rezultātā nopirkām online Wizzair lidojumu uz 6iem no rīta par 49.99eur + 10eur maksāja jauna autobusa biļete no lidostas uz Londonas centru. Tā ka principā tikām cauri diezgan lēti, konkrēti šajā situācijā tas viss finansiāli varēja būt daudz sliktāk. Ryanair nākamā rīta lidojumu varēja nopirkt lidostā (online vairs nē) par 35eur, bet tā kā Ryanair lido tikai 11os no rīta, izlēmām par labu Wizzair, lai nezaudētu vēl vairāk laika, jo tie 15eur uz priekšu vai atpakaļ konkrētajā situācijā tāpat vairs neko nemainīja, bet laiks bija ļoti svarīgs. No rīta aizlidojām veiksmīgi, un paradoksāli, ka no tieši tā paša geita, no kura neizlidojām iepriekšējā vakarā. Un jā, nu jau mēs sēdējām pie paša geita, kur, protams, bijām ļoti laicīgi, un jā, īstā rinda uz c20 arī no rīta stāvēja aiz lentām tur, kur sākas c18, tikai šoreiz nevis Ryanair zilajām, bet Wizzair rozā, tāpēc domāju, ka to pirmo reizi es visu nočekoju pareizi, tikai, sēžot nostāk, palaidu garām, ka rinda, kas nekustās, jau ir cita rinda, nevis mūsējā. Šī bija ļoti laba mācība un pieredze, lai cik arī stulba un muļķīga. Palikšu pie ticības, ka vajadzēja tā notikt, lai kaut kas tamlīdzīgs nākotnē neatgadītos, lidojot uz kādu ne tik lētu un biežu reisu galamērķi, jo, protams, šobrīd man šis gadījums ir psiholoģiska trauma un es 1) turpmāk vairs nekad nesēdēšu nekur nost no geita, tikai tur, kur to pilnībā pārredzu un 2) sākumā visu noskaidrošu no lidostas darbiniekiem, pirms izdarīt savus "loģiskos" secinājumus, vienkārši aplūkojot geita apkārtni, jo "estačuzinukāparastivissnotiekunkāpēclaišīreizebūtusavādāka". 
Tāpat arī es ticu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu un, iespējams, kaut kādu iemeslu, par kuriem zina tikai kosmoss, dēļ mums nevajadzēja lidot ar to reisu un nonākt Londonā iepriekšējā vakarā. <-- šī metode, starp citu, pašiedvesmai un mierinājumam ļoti labi strādā arī vispārīgi pie neveiksmēm dzīvē (ne tikai šīs).
Es parasti prasu rindā stāvošajiem, uz kuru lidmašīnu šie stāv, jo gandrīz vienlaicīgi ar vakara STN reisu izlido arī citi FR reisi (pm., Dublina un Mančestera), kuri arī "pietauvojas" NON SHENGEN zonā.
Man tik eksotiski piedzīvojumi nav bijuši - ja neņem vērā nesavienoto reisu nokavēšanu (vismaz trīsreiz), tad esmu tikai nokavējis sastrēgumu dēļ Maskavā. Vienreiz Rīgā paspēju pēdējā brīdī, jo mans pasūtītais taksis savāca kaimiņus.
Mjā ... sava maciņa satura dēļ es parasti šādas ēverģēlības nemaz nevaru atļauties (kur nu vēl lidojumi, kas nav tādā tramvaja režīmā kā Rīga-Londona). Plānošanas un "force majeure" dēļ gan pāris reizes esmu bijis uz robežas nepaspēt, pēdējo reizi nesen SXF, iebraucis ar vilcienu S-bāni stacijā nepaspēju noķert, bet RE bija ~20 minūšu kavēšanās (jau ar abiem šiem laikā būtu bijis lidostā nosacīti par vēlu). Nu ko, teritorija zināma, ātrā solī uz drošības kontroli, tur paprasījos nedaudz rindai priekšā, ātri augšā pa kāpnēm, pa citām lejā, un rindai uz iekāpšanu bija vēl pagara aste terminālā iekšā.
Izlidošana nav nokavēta, taču divas reizes esmu pie geita konstatējis, ka pazudusi iekāpšanas karte. Turklāt vienu reizi viss skaidrs - paša nevērība, atstājot uz soliņa, bet otru reizi Manilā bija mistiskāk, jo stingri turēju rokā un pēkšņi secinu - nav, par laimi personāls izdrukāja jaunas un zudušo bagāžas talonu arī nevajadzēja izmantot.
pēdējo reizi nesen SXF, iebraucis ar vilcienu S-bāni stacijā nepaspēju noķert, bet RE bija ~20 minūšu kavēšanās (jau ar abiem šiem laikā būtu bijis lidostā nosacīti par vēlu).
Tieši Berlīnē līdzīga situācija bija. Laika it kā pietiekami, bet tad izrādās, ka līniju uz SXF izdomājuši aiztaisīt, un rekomendētais ceļš ar trīs pārsēšanām un vēl pamatīgām pauzēm ceļā, bet nu 40 min. pietika, lai no stacijas aizskrietu līdz lidostai, izietu drošību un tiktu pie geita vēl pirms sākta iekāpsāna. Kopš tā laika mani vairs nepārliecina stāsti par "punktuālajiem", "pedantiskajiem" vāciešiem
Njā, man vienmēr no šī ir bijis bail, ka nesajaucu rindas. Es parasti vai nu nosēžos tā, lai var redzēt geitu, vai nu tādā mērenā paranojā ik pa 5 minūtēm aizeju nočekot, vai nav sākusies slepena iekāpšana.
Pats īsti neesmu kavējis, bet ICE vilciens no Ķelnes uz FRA kavēja ~30 minūtes un kad izkāpām lidostā pa matjugaļņiku jau sauca mūsu uzvārdus. Bagāžu, protams, nepaspēja pārkraut un tā lidoja caur parīzi- Kopenhāgenu, kamēr pusnaktī atveda mājās!
Ar visu to, ka pieturos pie principa, ka labāk pasēdēt lidostā, nekā stresot paspēs / nepaspēs, Berlīnē biju ļoti tuvu nokavēšanai. No Berlīnes centra sarēķinājām, ka iizbraucot 3 stundas pirms reisa ir atliektiem galiem, izrādījās, ka var arī nepietikt. Vispirms netikām iekšā autobusos, kas pieturā pienāca papilni. Nu tā, ka ar somām pagrūti nolikties un vēl kādu laiciņu braukt. Kad pēc 2 (ik pa 10 min) sapratām, ka iekšā netiksim, bet laika vēl diezgan, ātri aizkātojām uz galapunktu. Laimīgi tikām iekšā, bet izklaides turpinājās, katrā pieturā autobuss nevarēja aizvērt durvis, jo bija par daudz ļaužu. Nezinu, vai viņiem dikti jūtīgi sensori, bet tikko kā pie durvīm stāvēja apzīmētajā zonā, atskanēja skaņas signāli un durvis ciet neturējās. Un tā katrā pieturā, jo cilvēki taču arī redz, ka teorētiski iespiesties autobusā vēl var un to arī dara, lai tiktu uz lidostu, bet durvis netaisās ciet. Šoferis un pasažieri mēģināja pārliecināt izkāpt dažus, citi izkāpj, citi spiežas dziļāk. Nu tā tas ceļš laika ziņā nozīmīgi pagarinājās. Un pilnai laimei vēl avārija uz ceļa, kas uztaisīja lielu sastrēgumu. Pa autobusa logu lidostu tālumā redzi, bet saproti, ka korķis turpinās, ar kājām neaizskriesi, taksi arī tur nedabūt...) Tā, kā lidostā, nekad mūžā nebijām skrējuši. Paveicās - vieni no pēdējiem iekāpām. Tādu stresu nevienam nenovēlu
Helsinki - lidojums pa dienas vidu. Laicīgi lidostā, apskatos geitu. Līdz lidojumam gandrīz 2 stundas, klīstu pa veicīšiem, jo laiks jau kaut kā jānosit (vēl ar sevi padiskutēju, ka apsēstība būt ļoti laicīgi lidostā šoreiz šitā iegriezusi). Pēc kāda brīža dzirdu final call ar manu vārdu. Kā??? Līdz reisam vēl stunda. Atkal sprints, tikai šoreiz bez pozitīva iznākuma. Izrādās, no Helsinkiem lidmašīnas kā autobusi - 2 reisi ar 30 min starpību lido un mans reiss bija tas pirmais. Diemžēl uz otro arī vairs nepaspēju biļeti dabūt, bet par laimi vēl viens reiss bija vēlu vakarā. Izklaides ap 180 eur un tagad vienmēr nočekoju ne tikai lidojuma pilsētu, bet arī reisa numuru...
Berlīnē 3 stundās nepaspēt ar busu lidostu, gandrīz nepaspēt!!! To vajag mācēt! Nekā personīga, bet no galapunkta, pieļauju, ka ZOO, pat divi maršruti uz TXL!
Pats īsti neesmu kavējis, bet ICE vilciens no Ķelnes uz FRA kavēja ~30 minūtes un kad izkāpām lidostā pa matjugaļņiku jau sauca mūsu uzvārdus. Bagāžu, protams, nepaspēja pārkraut un tā lidoja caur parīzi- Kopenhāgenu, kamēr pusnaktī atveda mājās!
Bagāžu FRA no vilciena pārkrāva uz lidmašīnu? Kad braucu QDU-FRA-RIX, tad no vilciena čemodāns pašam bija jānes uz pieņemšanas punktu lidostas stacijā.
Mana pieredze par Tongu. Bija diskusija, cik agri jāierodas lidostā (lidosta maza, vakarā vienīgais reiss uz AKL), bijām 2h pirms izlidošanas. Nodevām bagāžu, vēl 1h 30 min. - sākas iekāpšana?? Izlidoja 30 min pirms paredzētā laika!!
Mēs iečekojāmies jau Ķelnes stacijā Lufthanzas birojā un tur arī bagāžu nodevām. Viņiem tāda fīča "lidojums ar vilcienu", viss vienā biļetē.
Nu re - mums arī tā likās. Vēl jo vairāk, cik bieži busi tur kursē. Bet kaut kā viss tā sastājās, ka vienu brīdi jau nolemti sevi mierinājām - varbūt tā ir zīme, ka uz šo reisu nav jāpaspēj...
Mēs iečekojāmies jau Ķelnes stacijā Lufthanzas birojā un tur arī bagāžu nodevām. Viņiem tāda fīča "lidojums ar vilcienu", viss vienā biļetē.
Nu man jau arī bija viss vienā. Bet sākums Diseldorfas stacijā, kur nav Lufthansas biroja, tādēļ soma jānes pašam. Un, pretēji stereotipiem, vilcienu kavēšanās Vācijā ir ierasta lieta.
Nokavējusi neesmu(tpu,tpu,tpu) ,bet 2 x mūžā ir saukts final call ar manu vārdu! Abas reizes RIX un abas reizes BT reisi, kādas 20-30 min. pirms izlidošanas laika un pie geita tik tiešām neviena vairs nebija!Bet protams,ka lidostā abas reizes biju laicīgi,laikam tas ir pie vainas,ka centos sevi izklaidēt un kavēt laiku vazājoties pa veikaliem.
Paldies llbb par tēmu,jo ,vismaz man, ik pa laikam vajag paklausīties šādos piedzīvojumos,lai pati būtu uzmanīgāka!
Man vienīgā reize tuvu nokavēšanai arī tieši SXF. Laicīgi izbraucām, bet kaut kas bij greizi ar vilcieniem, daudzi atcelti.. rezultātā pārsēšanās stacijā 50 min gaidījām vilcienu. Kas vēl beigās izrādījās neiet līdz lidostai, lai gan uz tablo rādija, ka iet. Knapi paspējām pārsēsties pa vidu. Lidostā jau skriešus. Par laimi bijām ar 2 maziem bērniem. Vispirms bez priority biļetēm piegājām pie priority loga paprasīt ratiem uzlīmi. Gariem zobiem iedeva. Pie parastajiem lodziņiem bija milzīgas rindas. Nekad iepriekš tur nebiju tādas redzējis. Pie drošības kontroles arī pūlis. Bet tur mūs arī palaida pa citiem vārtiem bērnu dēļ. Beigās paspējām.
Gadus 15 atpakaļ nācās daudz lidot dara darīšanās. RIX pārzināju visus tips&tricks, un tā kā mani neuzrunāja katru reizi pavadīt ilgu laiku lidostā gaidot lidmašīnu, tad lidostā ierados tā lai nodotu bagāžu un ietu uzreiz uz iekāpšanu (tajos laikos bagāža bija iekļauta un reģistrācija bija lidostā ). Visbiežāk lidoju ar BT vai SU. Personīgais rekords bija ierasties lidostā ~20 minūtes pirms reisa, vēl nodot bagāžu un aizlidot. Bet nu tas bija iespējams tajos laikos, tagad diez vai tā izdotos. Toreiz gan pašam jau bija stress
Tad nu lūk, bija pienācis laiks izmēģināt lidot FR. Ierados RIX sev netipiski agri - až veselas 38 minūtes pirms reisa Mierīgi pieeju pie reģistrācijas, bet tur mani mierīgi pasūta trīs mājas tālāk. Redz, reģistrācija beidzoties 40 minūtes pirms reisa, bet tagad esot 38 minūtes. Es tur mēģinu apelēt pie savas BT/SU pieredzes, ka varu aizlidot arī iečekojoties 20 minūtes pirms reisa, bet nu nekādi neizdodas pierunāt. Tā nu pirmo reizi mūžā biju nokavējis, lai gan tieši tad domāju ka esmu ieradies ļoti laicīgi Kopš tās reizes cenšos ierasties nedaudz laicīgāk, bet nu noteikti ne 2-3 h pirms reisa. Tagad cenšos būt ~1h pirms reisa, vienmēr esmu aizlidojis
Nokavējusi neesmu(tpu,tpu,tpu) ,bet 2 x mūžā ir saukts final call ar manu vārdu! Abas reizes RIX un abas reizes BT reisi, kādas 20-30 min. pirms izlidošanas laika un pie geita tik tiešām neviena vairs nebija!Bet protams,ka lidostā abas reizes biju laicīgi,laikam tas ir pie vainas,ka centos sevi izklaidēt un kavēt laiku vazājoties pa veikaliem.
Paldies llbb par tēmu,jo ,vismaz man, ik pa laikam vajag paklausīties šādos piedzīvojumos,lai pati būtu uzmanīgāka!
Man šādi bija CPH lidostā, ar kompāniju jau pie geita 1h pirms lidojuma sēdējām, tad izdomāju aiziet nedaudz pa veikaliem. Itkā tikai 3 veikalos, bet tad ar pārdevēju nedaudz aizrunājos un nākot ārā no veikala,draugs ,nezinu kā atrada ,saka ka visi jau lidmašīnā un mani jau sauc pa mikrafonu. Aizskrējām un iekāpām,bet vēl bija 20 min. pirms lidojuma...viss notika tik ātri,ka nepaspēju pat satraukties. Protams ātrāk jau tāpat neizlidojām un tās 20.min sēdējām lidmašīnā. Bet nu māciba tagad ir.
Paldies, ka dalāties. Interesanti palasīt arī citu piedzīvojumus + arī no citu stāstiem var kaut ko iemācīties, lai arī saka (un parasti jau tieši tā arī ir), ka cilvēks mācās tikai no savām kļūdām. Kaut kas jau tomēr aizķeras prātā no citu neveiksmēm arī. Sevišķi par šo tēmu, kad kļūda 99% gadījumu visticamāk maksā ļoti dārgi. Man nav gluži tā, ka lieki izdevumi 60Eur apmērā likās patīkami, tomēr konkrētajā situācijā priecājos, ka tie bija tikai 60Eur, nevis vairāk un ka nākamais lidojums bija iespējams jau 6os no rīta.
Par vārda saukšanu uz iekāpšanu - līdz šim gadījumam es to nezināju (un arī tāpēc nebiju pietiekoši uzmanīga, jo tā uzvārdu saukšana man vienmēr savā ziņā bijusi kā drošības spilvens, ja nu kas, tad to taču, ka sauc manu uzvārdu, 100 punkti dzirdēšu ), tagad zinu - ja nav iečekota bagāža, vārdos diemžēl nesauc. Tā mūs informēja, kad izmisumā lūdzām, lai palaiž uz lidmašīnu. Teicām, ka nebija final call paziņojuma (kura, ja godīgi, arī tāda kopējā, bez uzvārdiem, nebija, mēs būtu dzirdējušas. Bet nu varbūt vnk viss tā salikās, ka pļāpājot arī to nedzirdējām, nezinu ) un visu laiku bijām turpat netālu no geita. Ja lidmašīna nebūtu jau aizlidojusi, man šķiet mūs aiztransportētu uz viņu, tā meitene lidostā pie geita izskatījās ieinteresēta palīdzēt un mēs droši vien izskatījāmies nožēlojami, bet viņa apskatījās kaut kādā ierīcē, ka lidmašīna jau ir gaisā un teica, ka diemžēl vairs neko palīdzēt nevar. Mācība tiešām skarba, bet laba, jo nākotnē šādas kļūdas vairs nekad nepieļaušu. It kā jau saka - "nekad nesaki nekad", bet nu par šo es gribētu tomēr teikt, ka nekad vairs. Protams, var gadīties nokavēt (labāk jau ne, bet nu mazums) objektīvu iemeslu dēļ (nesavienotie lidojumi un kavēšanās, sastrēgumi, kkādi force majeure apstākļi u.tml.), bet sava stulbuma un neuzmanības dēļ točna vairs netaisos neiekāpt lidmašīnā.
"Njā, man vienmēr no šī ir bijis bail, ka nesajaucu rindas. Es parasti vai nu nosēžos tā, lai var redzēt geitu, vai nu tādā mērenā paranojā ik pa 5 minūtēm aizeju nočekot, vai nav sākusies slepena iekāpšana."
Māris - Es turpmāk būšu tieši tāda, kā Tu!
Par vārda saukšanu uz iekāpšanu - līdz šim gadījumam es to nezināju (un arī tāpēc nebiju pietiekoši uzmanīga, jo tā uzvārdu saukšana man vienmēr savā ziņā bijusi kā drošības spilvens, ja nu kas, tad to taču, ka sauc manu uzvārdu, 100 punkti dzirdēšu ), tagad zinu - ja nav iečekota bagāža, vārdos diemžēl nesauc. Tā mūs informēja, kad izmisumā lūdzām, lai palaiž uz lidmašīnu.
Te nu gan Tev sastāstīja nepatiesību. Ir citas lidostas, kuras sevi sauc par silent-airport, kur vispār nekas netiek saukts - katram pašam ir jāizseko savam iekāpšanas statusam monitoros. Bet tas nav RIX gadījums. RIX tiek saukti vārdos arī pasažieri bez bagāžas. Konkrēti zinu piemēru, kad tā bija 02.2019., lidojot ar WizzAir.
Vairāķas reizes ir bijis tā uz minūtēm, tāpēc mēģinu ierēķināt lieku stundu. Viena lieta, kas var gadīties arī citiem: ceļojot ar auto pa ASV neierēķināju, ka 3 ar pus stundu attālumā ir laika joslu maiņa. Kārtājā stresainā reize...... Vēl neticiet visam, kas rādās ekrānā: Dublinā mūsu lidojumam rādījās go to gate. Lēnā solī ejam, bet pie geita jau savelk gala ciparus. Nebijām vienīgie, kas kavējās, tad nu negribīgi ielaida.
Man bija gadījums kādus 9 gadus atpakaļ Stanstedas lidostā. Draugs, kurš tobrīd strādāja UK, veda mani uz lidostu no Lesteras un kādā ceļu krustojumā kaut kā nokļūdījās ar ceļu, aizbraucot pa nepareizo. Dabūjām braukt milzu līkumu, kas kritiski samazināja laiku līdz lidojumam. Lidostā atvainodamās, līdu visiem garām. Mērfija likums, ka geits atradās pašā tālākajā galā. Slapju muguru un izkaltušu muti skrēju, skrēju, un kad nonācu līdz geitam un ieraudzīju, ka pēdējie pasažieri vēl kāpj iekšā, biju tik laimīga!
Otrs gadījums bija Milānā (Bergamo). Izbraucām no Milānas laicīgi ar autobusu, bet pa ceļam bija lieli sastrēgumi. Lidostā skriešus cauri visām kontrolēm un rezultāts tāds pats - vēl pēdējie pasažieri kāpa lidmašīnā. Paspējām.
No personiskās un dažādu forumu pieredzes - tablo ir tikai orientējoša nozīme un uz šī informācijas absolūtu ticamību nevajag paļauties, tai skaitā uz geita numuru, jo var gadīties, ka dabā nomainīts uz geitu citā lidostas galā un lidosta pat ļoti nav tik maza kā RIX (un tas bez ekstrēmiem variantiem, kad uz to citu geitu starpā vēl kāda drošības kontrole).
Man biežāk kavēšanās transporta no pilsētas, ne garlaikošanās lidostā dēļ. Ja esmu šeit rakstījis STN piedzīvojumu - biļete uz busu bija laicīgi iepirkta, bet bez nozīmīgas laika rezerves lidostā. Pēc pusstundas pieturā, kad buss neparādās, komunicēju ar pārējiem gaidošajiem, izrādās, vēl 2 busi pirms manējā nav bijuši, bet man jau sāk degt (maciņš pilnīgi noteikti neļauj nonākt mājās jebkādā veidā, ja nokavēju šo reisu). Beidzot piebrauc NE buss, bet īzī biļetes neakceptē (tad vēl veda ar oranžajiem mikriņiem), man tik daudz mārciņas vēl bija aizķērušās, bet cilvēki, kas tās jau bija iztērējuši (kartes un eiro šoferis neņēma) palika pieturā (bankomāts gan ir aiz stūra, bet patālu). Lidostā viss gāja nonstopā - reģistrācija, bagāža, drošība, geits brīdī, kas sākas iekāpšana. Labi, ka lidosta bija ne pirmo reizi, attiecīgi bez došanās neceļos.
Es nezinu, vai to var pieskaitīt pie nokavēšanas, bet biju sakārtojis ļoti izcilu atgriešanos mājās, izmantojot vilcienus, autobususu un lidmašīnu, taču... dienu agrāk, nekā ielidoju sākuma stacijā Vienkārši nebiju pierēķinājis +1 dienu pie atgriešanās, sakarā ar laika zonu maiņām.. Par laimi to pamanīju vienu dienu agrāk un paspēju, izmantojot slepenā foruma tips&tricks, nopirkt pēdējā brīža biļeti par salīdzinoši saprātīgu cenu
Tajā pašā Londonā esam sarēķinājuši, ka laika ir gana, vēl var to veikalu, vēl šito, bet.... atjēdzamies, ka līdz lidmašīnai ir palikušas 2h, bet mums vēl nav autobuss, kas ved no Viktorijas stacijas. Par laimi nebija nozīmīgi sastrēgumi un lidostā nokļuvām 30min pirms reisa. Nododamo bagāžu Wizzair nepieņēma (kaut kāda akcija, kur to bagāžu varēja bez maksas pievienot ), bet sagadījās, ka šķidrumi nebija, tādēļ ļāva somu iznest cauri drošībai.. Paspējām uz pēdējiem cilvēkiem un meitenes pie geita par manu somu pat neinteresējās
Vēl ir gadījies, ka no lounge dodies uz iekāpšanu 20min pirms izlidošanas un esi pēdējais, kuru meitenes jau meklē.. Izrādās, viņi ir nolēmuši 15min agrāk izlidot. Kopš otrā tāda gadījuma vienmēr eju uz paredzēto boarding sākuma laiku
Aizvakar palaidu garam savu lidojumu, labi ka vareju uz sodienu nopirkt par labu $$ (pec 2 dienam pec noguleta). Pirmo reizi dzive.
Stulbākais gadījums bija, kad ierados lidostā ļoti laicīgi pirms biļetē norādītā laika, bet meitene pie check-in pateica, ka mana lidmašīna jau sen aizlidojusi. Tas laiks, ko biju apskatījies, bija savienotā reisa izlidošanas laiks no CPH uz galamērķi, nevis RIX izlidošanas laiks. Nācās atcelt lidojumu pavisam un biļetes mana stulbuma dēļ nonāca miskastē. Bet tāda vieglprātība laikam saistās tieši ar to, ka bija jau iestājusies rutīna, jo uz šo galamērķi lidoju toreiz ~1x mēnesī.
Kopš lietoju checkmytrip aplikāciju, ar papīra biļetēm nekrāmējos. Viss smuki un nepārprotami pārskatāms aplikācijā.
Es no paranoiķiem. Ierodos vismaz 1h 50min iepriekš ja ir nododamā bagāža, ja rokas bagāža-tad 1h 20-1h 30min iepriekš, rindā uz lidmašīnu gan neskrienu, bet sēdu vietā, kur redzu “savas” rindas galu. Kad rindā paliek 7-10 cilvēki, eju uz rindas galu.
Nokavēt nekad nav nācies, bet braucot ar šatlu no Paddingtonas uz Stanstedu, šoferis meitai atbildēja, ka nebrauc uz Stanstedu, pēc tam kad visi sakāpa, mēs kā mulķes stāvam un gaidām savu autobusu-izlemjam pārjautāt kādam pasažierim-jā, esot uz Stanstedu. Lieki teikt, ka mēs ar nebūtu tikušas uz lidostu gaidot savu autobusu vēl ilgi.
Pats neesmu nekad nokavējis, bet sieva vienreiz sēžot pie geita un gaidot iekāpšanu, aizmiga un nogulēja iekāpšanu. Pārāk ilgi neaizmiga, nu tā, lai pamostos un vēl redzētu lidmašīnu aizbraucam prom no stāvvietas.
Njā, redzot tādu skatu, tā noteikti bija Pamošanās ar lielo burtu
LGW un LHR sogad gate nr parada 3 min pirms final call. Pec tam 40 min. visi druzmejamies pa nakopilniku (tiem, kas vel atceras