"Lidojumu smagā ēna"

86 atbildes [Pēdējā ziņa]
ievainais
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/03/2010
Ziņas: 22
Manīts: pirms 4 ned

"Tiek lēsts, ka aviācija rada 5% no visām cilvēces emisijām(...), 2017. gadā lidmašīnās, lai lidotu ārpus savas valsts robežām, sēdās tikai 3% pasaules iedzīvotāju, bet vispār lidmašīnu no iekšpuses ir redzējuši tikai 18% cilvēku. Tātad 3% cilvēku gada laikā rada 5% emisiju". http://www.videsvestis.lv/lidojumu-smaga-ena/

Komentāri/Viedokļi? Nākotnes prognozes?

 

I.

orsons21
Tiešsaistē
Kopš: 04/01/2009
Ziņas: 10486
Manīts: pirms 4 min
Kur:

Nu, slinkums meklēt ciparus, bet vari pats piemest - cik procentu no pasaules iedzīvotājiem dzīvo ASV, un cik procentu no visām emisijām tie rada? Un ko mums ar to darīt?

orsons21
Tiešsaistē
Kopš: 04/01/2009
Ziņas: 10486
Manīts: pirms 4 min
Kur:

Kam nav alerģija pret cehs.lv garadarbiem, var palasīt šo:

https://www.delfi.lv/news/versijas/cehslv-drizuma-varam-sagaidit-aplikac...

Protams, diezgan truls sarkasms (un nav gluži par lidošanu, bet par tēmu gan), bet man arī nav saprotams, kāpēc lai cilvēks savā dzīvē smagi un daudz strādātu, ja lidot ir dabai nedraudzīgi, braukt ar savu auto, it īpaši vienam, arī ir pē, dzīvot privātmājā vai lielā dzīvoklī vispār ir ārprāts (ziemā taču jāpiekurina, un vispār, cik daudz materiālu izšķērdēts) u.t.t., u.t.jpr. Labāk jau pārvācamies tad visi atpakaļ uz alām un dzīvojam ideālā saskaņā ar apkārtējo vidi!

Māris
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/04/2009
Ziņas: 3822
Manīts: pirms 3 d

Manai gaumei tās videsvestis sen jau ir pārāk piesātinātas ar visādu ezotērisku, antizinātnisku ļurināšanu. Bija tik labs žurnāls, bet nez, kas tur notika.

trafs
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/05/2017
Ziņas: 955
Manīts: pirms 1 st

Ar Videsvēstīm sen vairs nav nekādas darīšanas, bet konkrētais raksts ir visai pragmatisks un balstīts uz cipariem (lai gan tur no laika gala apgrozījusies publika, kas "staigā pa jumtiem"). Man, kā cilvēkam, kurš piedalījies 0. numura izdošanā, arī tagad sirdsapziņai mierīgāks šķiet autobusa maršruts Rīga-Birži, nevis Londona. Lai gan biļeti reizēm var dabūt par līdzīgu naudu.

Modernais vegāns, kurš brauc ar velosipēdu visu gadu, ievēro "zero waste", lepojas ar savu zaļumu visos tīklos, un visu ietaupījumu "nodedzina" vienā garajā lidojumā - to varētu saukt par liekulību?

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 19900
Manīts: pirms 15 st
Kur: RIX

Cilvēki no iepazītām ērtībām atteiksies tikai galējas katastrofas gadījumā.

Daudz rezultatīvāk par kaunināšanu un prasībām būt askētiskiem ir atrast veidus, kā cilvēkam nodrošināt to pašu baudījumu videi draudzīgākā veidā. Piemēram, mūsdienu iekšdedzes dzinēji ir desmitiem reižu efektīvāki par tiem, kas pirms 100 gadiem. Elektroauto nākotne potenciāli neemitēs neko (kad elektrību pilnībā iegūs no atjaunojamiem resursiem).

Tāpat vegānu piketiem un protestiem rezultāts ir tuvu nullei, īstie varoņi dzīvnieku ciešanu mazināšanā būs zinātnieki/inženieri, kas izstrādās tehnloģijas gaļas audzēšanai laboratorijā (un pēc tam rūpnieciskos mērogos). Domāju, ka 99% cilvēku nebūs iebildumu ēst tādu steiku, ja cena un garša neatšķirsies.

Arī ar lidojumiem — mērķtiecīgāk ir meklēt veidus, kā tos padarīt mazāk kaitīgus, nevis mēģināt cilvēkus atrunāt no ceļošanas. Manuprāt tuvāko 10 gadu laikā būs regulārie lidojumi ar elektrolidmašīnām (īsos attālumos).

trakulis
Lietotāja trakulis attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/10/2011
Ziņas: 1981
Manīts: pirms 42 ned
Kur: RIX

Elektrības ieguvi jau arī šobrīd var organizēt pietiekami tīru un zaļu. Elektromobīļu problēmas ir riepas un akumulatori. Akumulatoros tiek izmantotas vairāk kā 100 gadus vecas tehnoloģijas un līdz šim neviens neko radikāli labāku nav izdomājis. Kad izdomās, kā uzkrāt pietiekami daudz enerģijas videi draudzīgā veidā, tad arī būs labi.

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 19900
Manīts: pirms 15 st
Kur: RIX

trafs rakstīja:

Modernais vegāns, kurš brauc ar velosipēdu visu gadu, ievēro "zero waste", lepojas ar savu zaļumu visos tīklos, un visu ietaupījumu "nodedzina" vienā garajā lidojumā - to varētu saukt par liekulību?

Lufthansas CEO arī uzlēcis ekozirgā — pārdot biļetes par 10 EUR esot «ekoloģiska bezatbildība». Smile Izcila spēja pasniegt realitāti tādā gaismā, ka prasīt 10x augstāku cenu par līdzīgu produktu ir labāk un atbildīgāk. Grin

https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-07-14/lufthansa-ceo-slams-i...

Runājot par Tavu vegānu — nē, manuprāt tā nav liekulība, viņš vienalga ir sniedzis savu ieguldījumu, noplicinot šo planētu mazāk kā tāds, kas arī lido, bet ikdienā ievēro «maximum waste».

orsons21
Tiešsaistē
Kopš: 04/01/2009
Ziņas: 10486
Manīts: pirms 4 min
Kur:

Juris rakstīja:

Tāpat vegānu piketiem un protestiem rezultāts ir tuvu nullei, īstie varoņi dzīvnieku ciešanu mazināšanā būs zinātnieki/inženieri, kas izstrādās tehnloģijas gaļas audzēšanai laboratorijā (un pēc tam rūpnieciskos mērogos). Domāju, ka 99% cilvēku nebūs iebildumu ēst tādu steiku, ja cena un garša neatšķirsies.

Domāju, tieši pretēji, 99% būs iebildumi. Protams, masas ēdīs, ja tāda "gaļa" būs būtiski lētāka par īsto. Un ja vēl labi apstrādā ar garšas pastiprinātājiem, aromatizatoriem un konservantiem (turēsies svaiga kādu pusgadu), tad vispār noiets būs lielisks. Bet tik un tā cilvēku, kas vēlēsies ēst normālu tradicionālu ēdienu būs krietni vairāk par 1%. 

Varu pat piedāvāt analoģiju. Šodien lielveikalos vienā plauktā stāv sviests un augu tauku masa tādās pašās paciņās (t.i., būtībā mākslīgais sviests - nejaukt ar margarīnu, tas ir drusku no citas operas). Cik cilvēku pērk sviestu, un cik to masu, lai gan pēdējā ir krietni lētāka?

 

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 19900
Manīts: pirms 15 st
Kur: RIX

trakulis rakstīja:

Akumulatoros tiek izmantotas vairāk kā 100 gadus vecas tehnoloģijas un līdz šim neviens neko radikāli labāku nav izdomājis.

Nu Tu dod, litija jonu baterijas ir pieejamas mazāk kā 30 gadus.

propers
Tiešsaistē
Kopš: 19/06/2014
Ziņas: 3183
Manīts: pirms 5 min

Laikam doma bija ka elektrībai ir jau 100 gadi un nekas cits nav izdomāts.

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 19900
Manīts: pirms 15 st
Kur: RIX

orsons21 rakstīja:

Varu pat piedāvāt analoģiju. Šodien lielveikalos vienā plauktā stāv sviests un augu tauku masa tādās pašās paciņās (t.i., būtībā mākslīgais sviests - nejaukt ar margarīnu, tas ir drusku no citas operas). Cik cilvēku pērk sviestu, un cik to masu, lai gan pēdējā ir krietni lētāka?

Būtiska atšķirība — nevis organisku vielu maisījums līdzīgā sastāvā un proporcijā, kā Tavā piemērā, bet tas pats muskulis, tikai audzis bez piestiprinātas atlikušās govs / cūkas / vistas.

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 19900
Manīts: pirms 15 st
Kur: RIX

propers rakstīja:

Laikam doma bija ka elektrībai ir jau 100 gadi un nekas cits nav izdomāts.

Tad jau var teikt, ka 13,8 miljardu gadu vecas tehnoloģijas, un neko citu slinkie zinātnieki neizdomā. Grin

orsons21
Tiešsaistē
Kopš: 04/01/2009
Ziņas: 10486
Manīts: pirms 4 min
Kur:

Juris rakstīja:

Būtiska atšķirība — nevis organisku vielu maisījums līdzīgā sastāvā un proporcijā, kā Tavā piemērā, bet tas pats muskulis, tikai audzis bez piestiprinātas atlikušās govs / cūkas / vistas.

Labi, analoģija varbūt neprecīza. Mēģināšu vēl. Kāds ir pieprasījums pēc mākslīgiem dimantiem, salīdzinot ar dabiskiem (ķīmiskais sastāvs pilnīgi identisks)? Pēc fermās audzētām pērlēm salīdzinot at dabiskos apstākļos augušām? 

Domāju, ka izaudzēt gaļu bez klāt piestiprinātās govs vai cūkas nav iespējams bez gēnu inženierijas. Un ģenētiski modificēti produkti jau šobrīd ir liels klupšanas akmens pārtikas industrijai, to ietekme uz veselību ilgtermiņā nav skaidra. Ja vien neieslēdzas cenas faktors, tad vairums cilvēku izvēlēsies dabiskus produktus. Es nesaku, ka tā laboratoriski audzētā gaļa nebūs, būs, un kā vēl, bet tas tomēr būs nabagu un neizglītoto ļaužu produkts. Ja izdosies cenu nodzīt zem īstās gaļas cenas. Ja nē, tad nevienam tā nebūs vajadzīga.

Bzh
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/12/2012
Ziņas: 1528
Manīts: pirms 45 min

Juris rakstīja:

Daudz rezultatīvāk par kaunināšanu un prasībām būt askētiskiem ir atrast veidus, kā cilvēkam nodrošināt to pašu baudījumu videi draudzīgākā veidā. Piemēram, mūsdienu iekšdedzes dzinēji ir desmitiem reižu efektīvāki par tiem, kas pirms 100 gadiem. Elektroauto nākotne potenciāli neemitēs neko (kad elektrību pilnībā iegūs no atjaunojamiem resursiem).

Interesanti, vai aprīkojuma (turbīnas, dambji, stabi un vadi, utmldz Smile) ražošana, lai elektrību vispār iegūtu, patērē vairāk enerģijas, nekā ar to tiks saražots vai mazāk? Smile Pagājušajā gadsimtā fiziķi bija vienojušies, ka mūžīgais dzinējs neeksistē. Vai tiešām šis būs lūzuma punkts zinātnē? Smile

Principā augšminētais paziņojums ir kaut kas līdzīgs kā Rīgas Satiksmes paziņojums par bezmaksas biļetēm. Vidējam rīdziniekam skan labi, bet patiesībā pakalopojums izmaksātu 2x vairāk (esmu optimists) Smile

Šis viedoklis ir mans un attiecas uz mani, pat, ja reizēm tas ir uzrakstīts vispārējā formā :)

gklavs
Nav tiešsaistē
Kopš: 24/01/2017
Ziņas: 1929
Manīts: pirms 3 st

trakulis rakstīja:

Elektrības ieguvi jau arī šobrīd var organizēt pietiekami tīru un zaļu.

Tīru varbūt- bet vai zaļu?

Es redzu trīs avotus "tīrai"elektrībai.

1. Saule

2. Vējš

3. Ūdens

pārdomas

3- vidi un dabu neatgriezeniski deformējošs (kaut vai Staburags)

2. It kā jauks, bet īsti nezinu, ko zinātnieki saka, ja katrā sētā būs pa  vairākiem lielajiem ventilatoriem- vai visi kopā nevar "nobremzēt "zemeslodes griešanos? Smile

1. Jā labs- tur kur IR saule. Mūsu platuma grādos var stāstīt daudz, ka baterijām tiešu sauli nevajag utt. paskatāmies uz ielu apgaismojumiem pagastos ar saules baterijām, un pārbaudam , vai rīta krēslā kaut kas tiek apgaismots.

Un elektrībai atšķirībā no naftas produktiem ir ļoti sarežģīta loģistika.

Kaut kā nav dzirdēts, par elektrības pārvadi no saules pārbagātajām zonām uz  piemēram Lapzemi, vai tālāk.

Naftu var iekraut kuģī un aizvest tur kur var aizkuģot. Degvielu no uzpildes stacijas kaut vai spainī var aiznest uz lauku māju, kurā Latvenergo atsakās ievilkt gaisa līniju.  

Ak jā, vēl ir iespēja ražot elektrību no zaļajiem resursiem. Nebūtu OIK, gan jau neviens to kukurūzu zemē nesētu, jo dīzeļdegviela ir ļoti daudz jāpatērē zemes aršanai, novākšanai utt. 

p.s un par "zero  waste" televīzijas zvaigžņu piemēros - vispār negribu izteikties. Manā uztverē , tā nav tikai  publiska atkritumu šķirošana un iešana uz veikalu ar savu personīgo maisiņu...

2020. RIX, VIE, PRG, LCA.
2019. RIX, ARN, EWR, DEN, CPH, SXF.
2018: RIX, SXF, BGY, CGN, ARN, CPH, YYZ, DEN, FRA, TSF, MLA, CTA.
2017. RIX, VNO, MUC, DEN, FRA, BRE.

trafs
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/05/2017
Ziņas: 955
Manīts: pirms 1 st

Lai attīstītos tehnoloģijas, ir vajadzīgs pieprasījums. Lielā aviācija pagaidām ļoti labi iztiek ar naftas produktiem - spēj piedāvāt labākas cenas nekā dzelzceļš un auto. Un piedāvā noietu naftas industrijai, kompensējot vēja un saules enerģijas izmantošanu elektrības ražošanā. Tā kā būtiskas izmaiņas var negaidīt ne pēc 10, ne 100 gadiem.

Ja nu vienīgi sabiedriskā doma uzspiedīs izmaiņas, līdzīgi kā ar elektroauto, kuri, būsim godīgi, pagaidām ir pilnīgi mēsli un nerisina nevienu problēmu, bet pēc gadiem tur varētu kas sanākt (neesmu gaišreģis, neminēšu cik gadiem, un kas tur sanāks).

Un tieši visādas publikācijas un "vegānu aktivitātes" veido sabiedrisko domu. Un sabiedrības domu vajag, lai valdības subsīdiju veidā ieguldītu milzīgus līdzekļus tehnoloģiju attīstībā.

p.s. Es to ceļojošo vegānu nenosodu, viņš visu gadu krāj savu "ekoloģisko uzkrājumu", lai pāris reizes gadā palidotu.

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 19900
Manīts: pirms 15 st
Kur: RIX

orsons21 rakstīja:

Labi, analoģija varbūt neprecīza. Mēģināšu vēl. Kāds ir pieprasījums pēc mākslīgiem dimantiem, salīdzinot ar dabiskiem (ķīmiskais sastāvs pilnīgi identisks)?

Pēc sintētiskajiem dimantiem pieprasījums ir milzīgs visās ne-zīmēšanās jomās (lāzeros, abrazīvajos materiālos utt), jo labāka gan cena, gan fizikālās īpašības. Cenas dēļ sintētiskie dimanti sāk iekarot arī rotaslietu jomu, kura ir stipri iracionāla gan cilvēku psiholoģijas, gan De Beers ietekmes dēļ. Pārtikas tirgus manuprāt ir lidzīgāks industriālajam dimantu tirgum, ne luksusa rotaslietām.

orsons21 rakstīja:

Pēc fermās audzētām pērlēm salīdzinot at dabiskos apstākļos augušām?

Ui, šī analoģija gan nenāk par labu Tavam uzstādījumam… Pēc kā lielāks pieprasījums, dabiskos apstākļos augušām vai fermas cūkām?… Grin

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 19900
Manīts: pirms 15 st
Kur: RIX

gklavs rakstīja:

Un elektrībai atšķirībā no naftas produktiem ir ļoti sarežģīta loģistika.

Tāpēc to maz kur izmanto?… Smile

gklavs rakstīja:

Kaut kā nav dzirdēts, par elektrības pārvadi no saules pārbagātajām zonām uz  piemēram Lapzemi, vai tālāk.

https://www.theguardian.com/environment/2019/jul/14/just-a-matter-of-whe...

Elektrības pārraides problēma ir atrisināta, zudumi ir 3-5% uz 1000km, ja pareizi atceros datus.

gklavs
Nav tiešsaistē
Kopš: 24/01/2017
Ziņas: 1929
Manīts: pirms 3 st

Juris rakstīja:

Ui, šī analoģija gan nenāk par labu Tavam uzstādījumam… Pēc kā lielāks pieprasījums, dabiskos apstākļos augušām vai fermas cūkām?… Grin

Es veikalā gaļu vairāk nepērku - dabiskos apstākļos augušai ir cita kvalitāte Smile

p.s tieši mājlopu izdalītās gāzes (purkšķi) ir viens no zaļo jājamzirdziņiem, ko tagad varētu izmantot, lai samazinātu CO emisiju Smile

2020. RIX, VIE, PRG, LCA.
2019. RIX, ARN, EWR, DEN, CPH, SXF.
2018: RIX, SXF, BGY, CGN, ARN, CPH, YYZ, DEN, FRA, TSF, MLA, CTA.
2017. RIX, VNO, MUC, DEN, FRA, BRE.

bagatibu_sala
Nav tiešsaistē
Kopš: 06/01/2015
Ziņas: 191
Manīts: pirms 6 ned

Ja elektroauto būtu krietni lētāki par parastajiem, iespējams, to būtu pilnas ielas. Kāpēc elektroauto nemaksā lētāk kā parastie, bet otrādi? Neesmu eksperts, nav mans pienākums noteikt. Bet puslīdz skaidrs, ka runāšana par "klimata pārmaiņām" praksē atduras pret tādu elementāru un manuprāt ļoti pārvaramu šķērsli kā nejēgā dārgi elektroauto.

Vispār jau "3% rada 5% piesārņojuma" ir tāda ļoti nedramatiska tēze. "0.3% rada 50% piesārņojuma" - tur būtu ko aizdomāties.

Aviopārvadājumu izaugsme varētu atdurties pret pārpildītu debesu problēmu. Jau tagad Eiropas lielākajās pilsētās lidmašīnai pietiek nokavēt savu "izlidošanas slotu" un uz nākamo gaidīt stundu. Tādos brīžos, salonā sēdēdams, sev par paŗsteigumu sāc domāt vai lēta un plaši pieejama lidošana ir maz tik laba. Ņemot vērā rakstā pieminēto, ka busa transfērs no lidostas uz pilsētu reizēm ir lidojuma biļetes cenā. Būtībā lētās aviobiļetes ir mārketinga triks, kas cilvēkiem bieži vien liek aizbraukt un iztērēt naudu tur, kur viņi citādi nemaz negribētu braukt.

bagatibusala.wordpress.com

orsons21
Tiešsaistē
Kopš: 04/01/2009
Ziņas: 10486
Manīts: pirms 4 min
Kur:

Juris rakstīja:

orsons21 rakstīja:

Labi, analoģija varbūt neprecīza. Mēģināšu vēl. Kāds ir pieprasījums pēc mākslīgiem dimantiem, salīdzinot ar dabiskiem (ķīmiskais sastāvs pilnīgi identisks)?

Pēc sintētiskajiem dimantiem pieprasījums ir milzīgs visās ne-zīmēšanās jomās (lāzeros, abrazīvajos materiālos utt), jo labāka gan cena, gan fizikālās īpašības. Cenas dēļ sintētiskie dimanti sāk iekarot arī rotaslietu jomu, kura ir stipri iracionāla gan cilvēku psiholoģijas, gan De Beers ietekmes dēļ. Pārtikas tirgus manuprāt ir lidzīgāks industriālajam dimantu tirgum, ne luksusa rotaslietām.

orsons21 rakstīja:

Pēc fermās audzētām pērlēm salīdzinot at dabiskos apstākļos augušām?

Ui, šī analoģija gan nenāk par labu Tavam uzstādījumam… Pēc kā lielāks pieprasījums, dabiskos apstākļos augušām vai fermas cūkām?… Grin

Kā jau pats minēji analoģijā ar dimantiem, noteicošais ir cena. Tehnoloģiskās iekārtas ir viena lieta, juvelierizsrtrādājumi - kaut kas cits. Rotaslietas no mākslīgajiem dimantiem vairāk vai mazāk uzskatāmas par bižutēriju, tie, kas līdzekļos nav īpaši ierobežoti, izvēlēsies dabiskos.

Tas pats ar cūkām. Es labprāt ēstu mežacūku, nevis fermā audzētu, bet nav lāga piedāvājuma, un, ja ir, tad cena nepatīk Smile. Un, protams, labāk izvēlētos zināmā zemnieku saimniecībā audzētu mājas cūku, nevis sazin kur audzētu no lielveikala. 

Lei Fengs
Lietotāja Lei Fengs attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 26/07/2013
Ziņas: 6077
Manīts: pirms 1 st

 Omnia rerum principia parva sunt. Cicerons jau senos laikos skatījās nākotnē! Un te nu mēs esam....

 Vajadzētu aizrakstīt kolektīvu vēstuli naftas šeihiem, lai nekavējoties samazina melnā zelta ieguvi! Šo vēstuli nosūtīsim no Suntažu pasta nodaļas, tādējādi uzsverot Cicerona un Latvijas domu pārmantojamību. (pēdējais vārds Cicerona k-gam ir Suntažu saīsinājums).Smile

 

 

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 19900
Manīts: pirms 15 st
Kur: RIX

gklavs rakstīja:

Es veikalā gaļu vairāk nepērku - dabiskos apstākļos augušai ir cita kvalitāte Smile

Jā, piemēram šis kvalitātes indikators… Smile https://en.wikipedia.org/wiki/Trichinella

gklavs
Nav tiešsaistē
Kopš: 24/01/2017
Ziņas: 1929
Manīts: pirms 3 st

Juris rakstīja:

gklavs rakstīja:

Es veikalā gaļu vairāk nepērku - dabiskos apstākļos augušai ir cita kvalitāte Smile

Jā, piemēram šis kvalitātes indikators… Smile https://en.wikipedia.org/wiki/Trichinella

Ir tāda iespēja, kā analīzes.

Un nopirkt veikalā gaļu, kurā ir antibiotiku kokteilis, vai olas ar krāsoto dzeltenumu, vai dāņu lasi ar krāsoto gaļu?

Man Latvijā noķertais garšo labāk, lai arī "zinātnieki" brēc par dioksīniem.

2020. RIX, VIE, PRG, LCA.
2019. RIX, ARN, EWR, DEN, CPH, SXF.
2018: RIX, SXF, BGY, CGN, ARN, CPH, YYZ, DEN, FRA, TSF, MLA, CTA.
2017. RIX, VNO, MUC, DEN, FRA, BRE.

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 19900
Manīts: pirms 15 st
Kur: RIX

bagatibu_sala rakstīja:

Aviopārvadājumu izaugsme varētu atdurties pret pārpildītu debesu problēmu. Jau tagad Eiropas lielākajās pilsētās lidmašīnai pietiek nokavēt savu "izlidošanas slotu" un uz nākamo gaidīt stundu.

Tā jau vairāk lidostu ietilpības problēma kā debesu. Labojama vaina.

infests
Nav tiešsaistē
Kopš: 24/05/2011
Ziņas: 3578
Manīts: pirms 4 d
Kur: Stokholma

orsons21 rakstīja:

Kā jau pats minēji analoģijā ar dimantiem, noteicošais ir cena. Tehnoloģiskās iekārtas ir viena lieta, juvelierizsrtrādājumi - kaut kas cits. Rotaslietas no mākslīgajiem dimantiem vairāk vai mazāk uzskatāmas par bižutēriju, tie, kas līdzekļos nav īpaši ierobežoti, izvēlēsies dabiskos.

Nemaz nerunājot par to, ka visa dimanta rotaslietu padarīšana kā tāda ir viens no visu laiku lielākajiem scamiem.

No sākuma De Beers mēģināja cīnīties pret "viltotajiem" dimantiem:

https://www.scmp.com/news/hong-kong/society/article/2174827/de-beers-fig...

Bet...

First of all, lab-grown diamonds are not fake. They’re the real deal. In terms of physical and chemical composition, they’re the same as mined diamonds. These are not Swarovski crystals.

Tagad paši D Beers mēģina pārņemt "viltoto" dimantu tirgu:

https://www.reuters.com/article/us-anglo-results-de-beers/de-beers-says-...

orsons21 rakstīja:

Tas pats ar cūkām. Es labprāt ēstu mežacūku, nevis fermā audzētu, bet nav lāga piedāvājuma, un, ja ir, tad cena nepatīk Smile. Un, protams, labāk izvēlētos zināmā zemnieku saimniecībā audzētu mājas cūku, nevis sazin kur audzētu no lielveikala. 

Es neēdu meža gaļu, jo nevēlos sastapties ar jau Jura pieminēto trihinellu un citiem parazītiem.

vinzinis
Nav tiešsaistē
Kopš: 30/11/2010
Ziņas: 317
Manīts: pirms 4 st

infests rakstīja:

orsons21 rakstīja:

Kā jau pats minēji analoģijā ar dimantiem, noteicošais ir cena. Tehnoloģiskās iekārtas ir viena lieta, juvelierizsrtrādājumi - kaut kas cits. Rotaslietas no mākslīgajiem dimantiem vairāk vai mazāk uzskatāmas par bižutēriju, tie, kas līdzekļos nav īpaši ierobežoti, izvēlēsies dabiskos.

Nemaz nerunājot par to, ka visa dimanta rotaslietu padarīšana kā tāda ir viens no visu laiku lielākajiem scamiem.

No sākuma De Beers mēģināja cīnīties pret "viltotajiem" dimantiem:

https://www.scmp.com/news/hong-kong/society/article/2174827/de-beers-fig...

Bet...

First of all, lab-grown diamonds are not fake. They’re the real deal. In terms of physical and chemical composition, they’re the same as mined diamonds. These are not Swarovski crystals.

Tagad paši D Beers mēģina pārņemt "viltoto" dimantu tirgu:

https://www.reuters.com/article/us-anglo-results-de-beers/de-beers-says-...

orsons21 rakstīja:

Tas pats ar cūkām. Es labprāt ēstu mežacūku, nevis fermā audzētu, bet nav lāga piedāvājuma, un, ja ir, tad cena nepatīk Smile. Un, protams, labāk izvēlētos zināmā zemnieku saimniecībā audzētu mājas cūku, nevis sazin kur audzētu no lielveikala. 

Es neēdu meža gaļu, jo nevēlos sastapties ar jau Jura pieminēto trihinellu un citiem parazītiem.

Meža cūkas gaļai jau var veikt te pieminētās analīzes Smile

vinzinis

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 19900
Manīts: pirms 15 st
Kur: RIX

gklavs rakstīja:

Un nopirkt veikalā gaļu, kurā ir antibiotiku kokteilis, vai olas ar krāsoto dzeltenumu, vai dāņu lasi ar krāsoto gaļu?

Man Latvijā noķertais garšo labāk, lai arī "zinātnieki" brēc par dioksīniem.

Interesants uzstādījums, ka par dioksīniem ir 'brēkšana', bet par antibiotikām ir leģitīms uztraukums. Smile

vinzinis
Nav tiešsaistē
Kopš: 30/11/2010
Ziņas: 317
Manīts: pirms 4 st

Man vienmēr patīk salīdzināt cilvēka dzīves ilgumu. Pirms 100 gadiem, gaiss bija tīrāks, nebija antibiotiku, utt... , bet cilvēki dzīvoja īsāku mūžu, nekā tagad, kad ir tik daudz ķīmijas produktu. Nekā personīga, tikai tīra statistika.

vinzinis

k
Nav tiešsaistē
Kopš: 30/10/2008
Ziņas: 1860
Manīts: pirms 4 st
Kur: Rīga

ievainais rakstīja:

"Tiek lēsts, ka aviācija rada 5% no visām cilvēces emisijām(...), 2017. gadā lidmašīnās, lai lidotu ārpus savas valsts robežām, sēdās tikai 3% pasaules iedzīvotāju, bet vispār lidmašīnu no iekšpuses ir redzējuši tikai 18% cilvēku. Tātad 3% cilvēku gada laikā rada 5% emisiju".

Matemātiski aplams pieņēmums. Jo šie 3% nepavada visu dzīvi, ne ēduši, ne dzēruši, lidojot lidmašīnās. Viņi arī brauc ar sporta mašīnām, apkurina vai dzesē lielus apartamentus, rij steikus, maina drēbes katru sezonu, katru dienu vismaz reizi iet dušā vai vannā, pērk jaunākos gadžetus nezin cik kārtās plastikas iepakojumu, peldas koraļu rifos, noziedušies ar kilogramiem saules krema, u.t.t. Domāju, ka viņi rada vairāk kā 15% emisiju.

orsons21 rakstīja:

Domāju, ka izaudzēt gaļu bez klāt piestiprinātās govs vai cūkas nav iespējams bez gēnu inženierijas. Un ģenētiski modificēti produkti jau šobrīd ir liels klupšanas akmens pārtikas industrijai, to ietekme uz veselību ilgtermiņā nav skaidra. 

Pats fakts, ka produkts ir ģenētiski modificēts, problēmas nerada. Jebkura fermas govs ir ģenētiski modificēta, ne laboratorijā, bet selekcijas ceļā. Dabā izdzīvot viņa nevarētu. Problēma ir citā - gēnu inženierija tiek izmantota, lai augu padarītu noturīgu pret ķimikālijām, kuri nemodificētus augus iznīcina. Šo ķimikāliju ietekme uz cilvēku ir strīdīga.
Ja ar gēnu inženieriju izdotos radīt Jura aprakstītā fileju audzētavas, tās varētu pielāgot visaugstākajām veselīguma un garšas prasībām. 

Es gan domāju, ka pareizais ceļš ir pilnīgi uz otru pusi. Cilvēks šobrīd ir visai nožēlojams izstrādājums. Tas spēj eksistēt tikai noteikta spiediena, diezgan precīza sastāva gāzu maisījumā. Gravitācija arī nedrīkst būt ne par leielu, ne par mazu. Ķerneņa temperatūras svārstības nedrīkst pārsniegt 1 grādu.  Lai orientētos apkārtnē un sazinātos, atkal ir vajadzīga gāze un noteikta spektra starojums. Un tā tālāk. Pilnīga nevarība.

Visi centieni pēc super-puper medicīnas, ideālas pārtikas, "sakārtota" ūdens, tikai veicina, ka cilvēku populācijā uzkrājas mutācijas, ar kurām normālas dabīgās atlases apstākļos indivīds līdz reproduktīvam vecumam nenodzīvotu. 

Izeja ir mainīt nevis vidi, bet cilvēku, lai tas spētu izdzīvot praktiski jebkuros apstākļos, pārtiekot nevis no steikiem, bet no elektrības un saules gaismas. Tātad pārvietojot cilvēka apziņu uz neorganiska sastāva mašīnu.  Atliek filozofiskais jautājums - kāda dārzeņa pēc cilvēkam vispār visā visumā būtu jābūt?

orsons21 rakstīja:

Varu pat piedāvāt analoģiju. Šodien lielveikalos vienā plauktā stāv sviests un augu tauku masa tādās pašās paciņās (t.i., būtībā mākslīgais sviests - nejaukt ar margarīnu, tas ir drusku no citas operas). 

Nu re, pats piesaki nejaukt ar margarīnu, kurš arī ir ķimijas industrijas  produkts Grin Ļoti labi atceros tos laikus, kad margarīnu sludināja veselīgāku par sviestu esam. Tad lauksaimniekiem parādījās lielāks piķis un viņu reklāmas nolika pie vietas margarīnu. Tagad ir pamiers, viens otru neķengā un cilvēki pērk to, kas viņuprāt labāks (veselīgāks?, vieglāk smērējams, garšīgāks).