Tā kā daudzi ceļakājieši drīz dosies uz Honkongu, saņēmos un uzrakstīju pirmo apraksto šo, kaut vēl rindā gaida šis tas no Indijas, kā arī ceļojuma divas pirmās daļas - Guandžo un Makau. Kā vienmēr, visas bildes bildējis jeecha, vēl aptuveni 50 bildes www.sapnumedniece.lv
Kas ir Honkonga? Viena no pasaules metropolēm, kurā būs interesanti katram, vai tu būtu dabas vai pilsētu cienītājs. Izklaides iespējas šeit ir neierobežotas – Āzijas, Eiropas ēdieni un to sajaukums, milzīgas celtnes un vēsturiskas vietas, kā arī ārkārtīgi skaista daba. Savulaik Honkonga uzskatīta arī par lētas iepirkšanās vietu tās nodokļu sistēmas dēļ.
Lasot ceļvežus par Honkongu, tā vien šķiet, ka tos visus vieno vajadzība izcelt kādu vienu aktivitāti kā īpaši Honkongu raksturojošu. Ja neesi izbraucis ar divstāvu tramvaju/uzbraucis The Peak/apēdis dim sum/izbraucis ar Star Ferry /(kā arī neskaitāmas citas versijas) tu neesi bijis Honkongā! Izlasot vairākus ceļvežus rodas iespaids, ka pat tie, kas dzīvo Honkongā, visdrīzākais, vairs nekvalificējas kā tur bijuši, jo viens cilvēks to visu vienkārši nav spējīgs pagūt apskatīt! Šoreiz Honkongas apmeklējumam mums bija divas ar pusi dienas, kas ne tuvu nebija pietiekoši, tādēļ šis ieskats noderēs tiem, kas Honkongā ir caurbraucot vai ir steigā! Man šķiet, ka šajā megapolē būtu iespējams pavadīt vairākas nedēļas, un tāpat nepagūt to izjust pilnā krāšņumā. Honkonga ir viena no pilsētām, par kuru jau vairākus gadus zināju, ka turp noteikti aizbraukšu un tagad nepamet sajūta, ka noteikti tur kādu dienu atgriezīšos.
Mēs Honkongā ierodamies no Makau - ar kuģīti, kas maksā aptuveni 18 eiro cilvēkam (un brauciens ilgst nepilnu stundu) un ierodamies China Ferry Terminal, kas atrodas Kowloon pusē. Kas ir Kowloon? Honkongai ir vairākas daļas – Honkongas sala, ar daudzajiem slavenajiem debesskrāpjiem un The Peak; Kowloon pussala (kur dzīvojam mēs, kas kādreiz it kā ir skaitījies vairāk guļamrajons, taču paskatoties uz daudzajiem veikaliem, viesnīcām, debesskrāpjiem tā vis vairs neliekas) kā arī vairākas citas salas, no pārējām speram kāju tikai uz Lantau, jo tur atrodas lidosta, taču ceļotājiem ar vairāk laika noteikti būs ko apskatīt arī tajā! Kādā no nākošajiem braucieniem noteikti apskatīsim arī citas salas, jo mazliet pabraucot ārpus pilsētas centra jau paveras gluži cits skats.
Tā kā Honkonga iekrīt mūsu ceļojuma beigās (šoreiz rakstu ne hronoloģiskās secībā, jo uz Honkongu atbraucam no Makau, kur, savukārt ierodamies no Guandžo), tad cenšamies to vairāk baudīt un mazāk skriet, bet tāpat beigu beigās pamatā pārtiekam no proteīna batoniņiem un ātrajām uzkodām, jo apsēsties vienkārši nav laika, tā kā gribas redzēt visu un pagūt visur!
Atbraukšana
Robežkontroles punktā mums nejautā pilnīgi neko, tikai apskata pases un iedot atbraukšanas lapiņu (vīza nav nepieciešama). Diemžēl, zīmogi pasē netiek spiesti, tāpat kā Makau, tāpēc paliekam bez jauna tetovējuma pasē. Lai izkļūtu no ostas, izejam cauri lielveikala labirintam un esam uz ielas, kur uzreiz arī ieraugam milzīgu divstāvīgo autobusu, kas šeit gan nav ekskursiju autobuss, bet visparastākais sabiedriskais transports. Viesnīcai nevajadzētu būt tālu, tādēļ dodamies turp ar kājām. Veikalu skatlogi, milzīgas reklāmas un debesskrāpji – ja piever acis uz hieroglifiem, man ir sajūta, ka esmu mazliet tīrākā Ņujorkā vai Londonā, pat iedzīvotāju skaits šeit ir līdzīgs – 7,5 miljoni. Vietējo iedzīvotāju šeit ir daudz, tūristu arī, un es nejūtos ka es ar kaut ko atšķirtos no apkārtējiem un tūristiem neviens īpaši uzmanību nepievērš.
Pirms reģistrēšanās viesnīcā (Panorama Hotel by Rhombus) vēl domāju vai palūgt īpašāku numuru vai tomēr palikt pie “parastā” club harbour view, beigās sakautrējos, nepajautāju un tieku blakus numuriņā slavenajam 2713, kurā itkā guļot vannā varot redzēt visu ostu. Mēs redzam līci no istabas, vannas istabā ir duša, taču numuriņš citādāk ir patīkams. Nav īpaši lēti arīdzan, taču esmu nolēmusi, ka pēdējās divas atvaļinājuma naktis jāpavada pa smalko un nedaudz arī palīdz aptuveni 60 eiro atlaide, kas iegūta kāda portāla kuponos.
Honkongas parks un Edward Youde Aviary
Viena no obligātajām lietām manā Honkongas sarakstā bija Edward Youde putnu māja Honkongas parkā. Tā kā atbraucam tikai pēcpusdienā un kamēr sakrāmējamies doties uz pilsētu, jau tuvojas pievakare, diezgan tempā skrienam uz putnu māju, jo tai drīz jau jāveras ciet. Izvēlamies pāri līcim braukt ar metro, kas strādā nevainojami. Biļetes var nopirkt vienam braucienam (tikai jārēķinās, ka biļešu automāti nepieņem liela nomināla banknotes, kuras, savukārt mīl izdot bankomāts) vai arī izmantot Octopus karti (kuru savukārt pieņem teju visur – pat saldējuma mašīnas uz ielas). Metro satiksme Honkongā ir viegli saprotama, par pieņemamām cenām un visa nepieciešamā informācija ir pieejama šeit: http://www.mtr.com.hk/en/customer/tourist/index.php
Beidzot nokļūstam līdz Honkongas parkam, un sākam pa to klejot, lai atrastu putnu māju. Kā beigās izrādās ar lielu līkumu, tomēr nokļūstam putnu mājā pirms slēgšanas (ieeja ir bezmaksas) un skatam paveras desmitiem putnu, kas sēž zaros, ēd kukurūzu no barotavām, skraida pa zemi un izklaidē tūristus lēkājot pa margām. Ja pirms brīža biju raižu pārņemta par jaunas pilsētas apgūšanu – vai pareizi saprotu, kur brauksim, vai esam īstajā vietā? Tad putnu mājā vienā mirklī viss satraukums pāriet un es baudu putnu sabiedrību. Putnu māja ir ļoti tīra, ik pa pāris minūtēm darbinieki (ģērbušies hūtēs un lietusmēteļos) rūpīgi noslauka un pat nomazgā visus netīrumus. Šeit dzīvo 80 sugu 600 putni, kas pārstāv Dienvidaustrumu Āzijas, Indonēzijas un Jaungvinejas reģionus. Krāsaini un ne tik ļoti, lieli un mazi, lidojoši, skraidoši, baloži, fazāni un daudzi citi, te būs interesanti gan pieaugušajiem, gan bērniem. Putnu māja mums iepatīkas tik ļoti, ka tajā atgriežamies arī pēdējā brauciena dienā, un, ieraugam daudzus tādus putnus, kurus pirmajā reizē nepamanījām!
The Peak
Turpat blakus parkam ir slavenā vagoniņa pietura, kas aizved uz The Peak jeb skatu punktu, no kura paveras visa Honkonga. Naivi priecājamies, ka pagūsim izstāvēt rindu līdz saulrietam! Diemžēl rinda, ko izstāvam stundā, ir tikai uz biļešu kiosku, lai iekāptu vagoniņā, ir jāstāv vēl tikpat un laukā jau satumst. Iespējams, biļetes var iegādāties arī iepriekš, taču izskatījās, ka tiem, kam tādas jau bija, tāpat bija jāstāv kopējā rindā. Lai būtu virsotnē saulrietā, būtu jāierodas divas, iespējams, pat trīs stundas pirms saulrieta. Lai redzētu skatu visā krāšņumā, jāpērk Sky Pass biļete, kas maksā 83 HK$ (ar vagoniņu arī atpakaļceļam un ieejas biļeti terasei, 1 HK$ ir aptuveni 0,12 eur). Labākais skats paveras vagoniņa labajā pusē.
Uzbraucot augšā (un atkal izejot cauri milzīgam lielveikalam) man tā arī netapa skaidrs vai bez terases ieejas biļetes ir iespējams kaut kur redzēt skaisto skatu vai nē. Patiesībā, ja vien mums būtu vairāk laika, mēs noteikti meklētu alternatīvu vietu, kur vērot pilsētu no augšas, jo terasē ir pamatīgi pūļi un šķita, ka no tālāk esošajiem parka celiņiem skats varētu būt labāks. Vējainā dienā terasē ir pavēsi, tāpēc noderēs vēl viena jaka. Jaka arī ļoti noderēs vagoniņa gaidīšanai atpakaļceļam, jo tur jau atkal ir rinda.
Sai Kung East parks
Nākošajā dienā nolemjam, ka jāapskata daba. Lai arī bija apņemšanās celties agri un braukt uz parku vēl pirms 9 no rīta, esam pārguruši un beigu beigās iztaisāmies diezgan vēlu un parkā esam tikai ar vieniem. Nokļūšana parkā ir sarežģīta. Vispirms braucam ar zaļo metro līniju līdz Choi Hung pieturai un izejam pa C izeju. Ārpusē ir mazie zaļie autobusiņi, iekapjam 1A, maksā 8.40 HK$ (iemet kastītē pie šofera, atlikumu nedod, var maksāt arī ar Octopus karti). Braucam līdz pat Sai Kung pilsētiņai, kura izslavēta ar jūras produktiem. No turienes kursē autobuss 29R (diemžēl darbdienās tik reti, ka izvēlamies braukt ar taksometru) un braucam līdz Sai Wan Pavillion. No kurienes tad ejam ar kājām uz Sai Wan. Vairākos ceļvežos lasīju, ka Sai Wan un Ham Tin Wan pludmalēs pieejamas laivas, ar kurām pēc tam atgriezties atpakaļ Sai Kung. Iespējams, vasarā vai brīvdienās tādas tiešām ir, taču mēs pārliecinājāmies par to neesamību pārgājiena beigās, neilgi pirms saulrieta. Iešana atpakaļ līdz Sai Wan pavillion neko nedotu, jo pēdējais autobuss jau sen bija aizgājis un vakarā taksometri cilvēkus uz turieni nepieved – tāpēc tāpat būtu jāiet vēl pāris kilometri ar kājām.
Parkā ir ārkārtīgi daudzas skaistas takas, un nebija viegli izvēlēties vienu (beigās nācās noiet vēl divas neesošo laivu dēļ), taču te var iet gan visu dienu, gan tikai dažas stundas, aizet līdz dambim vai doties pretējā virzienā meklēt tukšās pludmales. Daba šeit ir fantastiska! Zili zaļš ūdens, tukšas, smilšainais pludmales, klintis, krūmi un putni. Pat savvaļas govis vienā no pludmalēm!
Takas ir betonētas, visur ir kāpnes, laikam vienīgā nekoptā taka bija uz ūdenskritumu, kurš arī nebija pārāk ievērības cienīgs sausuma dēļ. Tomēr esam fotografēšanai visnepiemērotākajā dienas vidū, tādēļ šoreiz var noteikti teikt, ka dzīvē tur ir skaistāk, īpaši, ja atbrauc pareizajā dienas stundā.
Aizejot gan līdz Sai Wan, gan līdz Ham Tin Wan pludmalei un saprotot, ka laivas te tiešām nav, domājam, ko darīt. Griezties atpakaļ vai iet pa Pak Tam Au taku? Satiekam citu pārgājiena grupu, kundzes jau nedaudz gados, viena no Taizemes, viena no Beļģijas un viena amerikāniete (visas ļoti brīnās par vārdu “Latvija”) un viņas saka, lai dodamies ar viņām, jo drīz satumsīs! Kā reizi ir ceļā uz autobusa pieturu un šodien jau ir pārgājienā septīto stundu. Lai arī kundzes gados, tempu uztur tādu, ka mēs ar slapjām mugurām knapi tiekam līdzi gan augšā kalnā, gan lejup. Diemžēl ceļš uz pieturu nav īpaši interesants, skatam paveras tikai zaļi biezokņi abās ceļa pusēs un kāds pamests zvejnieku ciemats, no kura arī tālumā ieraugam kuģīti, kurš kursē pa iekšējo līcīti... Neskatoties uz zīmju trūkumu vairākos taku krustojumos, laimīgi nokļūstam līdz autobusa pieturai piecas minūtes pirms autobusa un braucam atpakaļ uz pilsētu. Diemžēl gan saulriets, gan “zilā stunda” jau ir krietni pāri, jau atkal nokavēta un atliek vērot tumšās debesis un spilgtās neona gaismas.
Star Ferry
Star Ferry ir kuģītis, kas brauc gan no Honkongas uz Kowloon, gan arī citos maršrutos un ļauj vērot pilsētu no ūdens. National Geographic Traveler to sauc par labāko Honkongas atrakciju, citviet raksta neiztrūkstošo “ja nav braukts ar Star Ferry, nav būts Honkongā”, bet vēl citos ceļvežos, ka šis varētu būt labākais cenas/piedāvājuma kruīzs pasaulē. Par biļeti no Honkongas salas uz Kowloon samaksājam 2 HK$ katrs (kas ir lētāk nekā ar metro).
Brauciens nav ilgs, vakarā gribētāju nav pārāk daudz un varam vērot gan sarkano buru Aqua Luna kuģi, gan gaismas šovu uz debesskrāpjiem. Uz viesnīcu ejam ar kājām, metot līkumu Avenue of Stars, jo to šobrīd remontē. Patiesībā, Kolwoon piekraste man šķiet daudz interesantāka un no tās paveras labāks skats nekā no Honkongas puses krastmalas. Tā droši vien domā arī daudzie fotogrāfi, kurus tur redzam piedāvājot savus pakalpojumus, kā arī neskaitāmie fotoentuziasti, kas pēdējā mūsu ceļojuma dienā šeit pulcējas saulrieta laikā.
Pēdējā diena Honkongā
Nākošo dienu atkal pavadam blandoties pa pilsētu, ko var labi pārskatīt no daudzajām estakādēm, kas atvērtas arī gājējiem. Izstaigājam centru, Wan Chai rajonu, kurā kontrastam var vērot gan pavisam mazus, teju brūkošus namus, gan milzu debesskrāpjus; vēlreiz izstaigājam abas krastmalas un satiekam skolēnu grupu, kas “uz mums” pilda angļu valodas mājasdarbu. Skolēni arī ļoti vēlas ar mums nofotografēties tāpēc, ka esam krietni garāki par vidējo Honkongas iedzīvotāju. Tuvojoties vakaram apskatam arī izslavēto Temple Street Market, kur var iegādāties ķīniešu ražotās somiņas, maciņus un nieciņus. Tās pašas preces, ko pirms nedēļas redzējām Guandžo, tikai dārgāk. Īstu mantu cienītājiem šeit darīt nebūs ko, ja vien nav sapnis par viltotu somiņu ar lielu uzrakstu.
Dienas beigās vēl mazliet atpūšamies viesnīcas lounge zonā un tad dodamies meklēt Kowloon stacijas bezmaksas shuttle autobusu, kas piestāj blakus viesnīcā. Stacijā samaksājam 90 HK$ no personas par lidostas ekspresi, nododam somas turpat stacijā un pēc divdesmit minūtēm esam jau lidostā.
Kopsavilkumā
Iespējams, pēc Indijas apmeklējuma man tagad viss liekas tīrs, smaržīgs un pūkains. Taču mani pārsteidz, ja cilvēki uz autobusu stāv rindā un ka metro iekāpšana vagonā notiek uz zemes uzzīmētu bultiņu virzienā un sabiedriskajā transportā ir stingri aizliegts ēst vai dzert. Apkalpošana visur ir laipna, vairums vismaz nedaudz runā angļu valodā (lai arī sliktakā, nekā gaidīju) un pilsētā satiksme šķiet ļoti labi organizēta un saprotama.
Ne brīdi nešķita, ka šeit kaut kas mūs apdraud, vai tie būtu kabatzagļi vai kas sliktāks. Tikai pastaigājoties pa Nathan Road mums piesējās neskaitāmi viltotu Rolex pulksteņu tirgotāji, citādāk pilsēta bija neuzbāzīga, nešķita tik tūristu pārblīvēta kā Makau un pēc tās apmeklējuma palika sajūta, ka viss šeit vēl nav redzēts, tā turpina piesaistīt! Honkonga ir pilsēta, kurā būs ko darīt katram – iepirkties, pastaigāties, baudīt ēdienu vai fotografēt. Lai arī šķiet, ka pasaules metropolēs viss notiek ātrā tempā, īsi pirms Ziemassvētkiem Honkonga šķita ļoti mierīga – cilvēki pa ielām iet pastaigu solī, runājoties un pētot izkārtnes. Nākošajā reizē mēs noteikti darīsim tāpat!
Linca, cilvēki baidās atbildēt! Tikai es! Nais!
Taisnīgs jautājums pirms J.G. Ja Tu (ar kompašku) izkļūsti no All Inclusive? Tad ir vāks! Jeb ceļojums turpinās? Nekā personīga, es tik Jurim palīdzu moderēt textus!
Uzberzīšu kaleideskopu, ar kuriem gribētu braukt kopā, ar kuriem nē! Daži pipari ir un dažas piparenes ar!
Juri, bliez ārā, no problemos!
Interesanti būs paklausīties Lincu pēc one 'quarter of 100 gadi vēlāk!
Ja pareizi sapratu jautājumu, tad tas ir par to vai mēdzu ceļot ārpus AI? Jā, mēdzu, lielākoties mani ceļojumi ir kā reizi bez AI. Visi Amerikas ceļojumi bija ar palikšanu mazos ceļmalas moteļos (kopumā kādas 12 nedēļas vismaz tur savācas), Seišelās tikai kāzu daļa bija pa smalko (un, starp citu, HB nevis AI!), pārējais bija Agodā atrodamie namiņi, stāstīju arī toreiz Takā, ka neskatoties uz to, ka Seišelas, var dabūt arī par $50 kur nakšņot un pat ar brokastīm. Makau paliku pavisam mazmazītiņā viesnīciņā, kur numuriņš mazāks nekā mana Padomju laiku virtuve. Indijā nebiju stāvā sajūsmā par dabas parka eco-village, bet kaut kā iztiku. Man patīk, ja viesnīcā ir duša un gultā nav kukaiņi. Brokastis arī ir forši, jo es esmu no tiem, kas pamostas vienmēr pilnīgā badā. Ja viesnīcā nav brokastu, man vienmēr ir līdzi proteīna batoniņi, jo es nekad nevaru sagaidīt, kad iesim ēst. Man liekas, ka pēdējā viesnīca, kur man bija iekļautas pusdienas bija Tunisijā 2007? gadā. Un tā kā man alkohols negaršo, tad rezervēt AI nez vai vispār sanāk izdevīgi
Man žēl, ja kādam tiešām liekas, ka visi mani braucieni ir tikai iekšpus viesnīcas žoga, neizejot no viesnīcas teritorijas, jo patiesībā tieši cenšos pazīstamos cilvēkus aģitēt nebaidīties un nebraukt tikai organizētās grupās, kur ved pie rociņas, bet plānot pašam un redzēt to, ko gribas, nevis obligātās bodes utml.
Tas tā, ja pareizi iztulkoju jautājumu.
Ir, ir pareizi! Varbūt daudzi kautrējās pajautāt!
Nebūšu greizais! Prasītājs.
Vienmēr cenšos sevi savaldīt ar jautājumu: vai tu spētu pavadīt kopā ilgstošu ceļojumu ar A. vai B.?
Nez, kāpēc man šķita, ka Tu&Co bliez pa All. Paldies par izskaidrojumu.
Sanāk tā: kamēr neesi vismaz 3 dienas iepazinis cilvēku daļēji kritiskās situācijās, tad nedrīkst pārliecinoši spriest par aktualitātēm?
Man patīk ceļot divatā ar vīru. Viens no galvenajiem iemesliem tāds, ka mums perfekti saskan intereses un tad es nejūtos arī kā grupas vadītājs (kā ir kad ir vairāk cilvēki, jo visi gaida, ka es pateikšu, kur jāiet tālāk). Plus vēl, ņemot vērā bildēšanu, mums ir krietni lēnāks temps (5 min fotogrāfijām un skrienam tālāk!!! mums neder). Ja es esmu pieradusi, ka divas stundas pavadam ar statīvu bildējot pilsētu saulrietā/zilajā stundā, tad vairumam cilvēku tas ir par ilgu un garlaicīgu. Un lai arī citi varbūt saka "nekas, nekas, mēs pagaidīsim", tāpat sejā var redzēt kā ir patiesībā Un foršāk ir, kad neviens negaida.
Plus ir iespēja no rīta pamosties un izdomāt - ai, šodien guļam un nekur nebraucam. Ko ir mazliet grūtāk noorganizēt, ja cits kāds jau ir sataisījies un gaida, kur nu mēs vedīsim
Cerēju, ka sagaidīšu šo Tavu ceļojuma atskaiti līdz prombraukšanai. Paspēji! Paldies, Tev liels.
Irrite - kad brauc?
Paldies, atskaite ljoti laba un peec meenesha noderees...
Paldies par iedvesmu un skaisto ieskatu Honkongā. Āzijā neesam bijuši tieši 9 gadus, nevaru saņemties kaut vai tā iemesla dēļ, ka esmu galvenā ceļojuma plānotāja un ceļojumu uz ASV un Eiropu liekas daudz vienkāršāk saplānot. Laikam jau vaina darīšanā - jāķeras klāt, paldies!
Foršs apraksts. Tagad gaidu, ka parādīsies Guandžo stāsts.
Linca, lidojam ārā 4. janvārī.
Arviic - paldies! Ja kādi jautājumi, droši prasi, centīšos palīdzēt. Ne uz kādu ekspertu gan nepretendēju, biju tikai vienu reizi un īsu brīdi, te jau ceļakājā daudzi, kas krustu šķērsu to pilsētu izbraukājuši!
Debesmann - man šogad Āzijas gads, vispirms Indija, tagad Ķīna (+Makau, Honkonga). Un kaut kā liekas, ka nupat jau visu var izdarīt Līdz šim biju bijusi tikai ar kuģīti pāri Bosfora šaurumam un Maldīvās, tā ka pieredzes nebija. Man jau liekas, ka ja esi bijusi Āzijā un viss veiksmīgi pirms tiem 9 gadiem, tad jau mūsdienās viss sanāks!
Gatisk - vispirms laikam beidzot jāpabeidz Indijas daļa ar Deli/Agru, un jau uzrakstīts, bet vēl nelielikts Amsterdamas apraksts stāv. Par to vispār kauns, biju oktobrī un rakstīju par rudeni varbūt jāliek pēc gada Par Guandžo īsumā - ja tur nebūtu gaisa piesārņojums un visi nepīpētu, es tur varētu dzīvot. Man sen nebija tāda sajūsma par kādu vietu kā par šo pilsētu. Ārkārtīgi patika!
Irrite - tad jau tiešām pēdējā brīdī paspēju
Ar nepacietību gaidu aprakstu par Amsterdamu! nevajag gaidīt gadu
Linca, minēji par statīvu. Ja var vaicāt, kādu statīvu izmantojiet savos ceļojumos? Tā kā parasti ceļoju tikai ar rokas bagāžu, man tas vienmēr ir sagādājis problēmas - aizņem parasti daudz vietas. Bet nakts bildēm bez tāda grūti, ja nav kādas malas, vai cita priekšmeta, uz kura "nosēdināt" kameru.
Linca, minēji par statīvu. Ja var vaicāt, kādu statīvu izmantojiet savos ceļojumos? Tā kā parasti ceļoju tikai ar rokas bagāžu, man tas vienmēr ir sagādājis problēmas - aizņem parasti daudz vietas. Bet nakts bildēm bez tāda grūti, ja nav kādas malas, vai cita priekšmeta, uz kura "nosēdināt" kameru.
Zinu, ka jautājums nebija adresēts man, bet atļaušos izteikties. Zinu, ka Linca ar Jeechu līdzi ved ko nopietnāku (bet arī smagāku), rokas bagāžai man ir Velbon Ultra Maxi L. Labākais, ka sver tikai 1kg un salokās līdz pat 36cm garumā (mierīgi ielien rokas bagāžā). Bet esmu novērojis, ka gandrīz nekad neņemu viņu līdzi, jo tāpat gribas taupīt uz svaru un vietu. Manā pieredzē grūtāk ir kameru nolikt pareizajā leņķī nevis atrast, kur to nosēdināt Tāpēc esmu diezgan sajūsmā par Joby izgudrojumiem - Joby Micro Tripod (pavisām mazām kompaktkamerām) un Joby Micro Hybrid (M34 un zemākā līmeņa spoguļkamerām). Labākais, ka šo statīvu var visu laiku atstāt uz kameras un tas nemaz netraucē. Tāpēc atkrīt ņemšanās ar katru reizi, kad tas jāskrūvē klāt. Ja paskatās galeriju, var labāk saprast, ko es ar to domāju: http://joby.com/gorillapod/micro-tripods/micro. Ražotājs ir tas pats, kas Gorillapod.
Linca, paldies par aprakstu un bildēm, bet jums tik tiešām vēl būs jāatgriežas Honkongā, jo tur darīt vēl ir daudz ko. Paši pavadījām Honkongā 8 dienas un Makau 2 dienas, un nemaz nelikās, ka būtu visu apskatījuši. Pašam Honkonga ir īpaši palikusi atmiņā, tāpēc arī pats tur noteikti vēl atgriezīšos un visdrīzāk arī nepaskopošos viesnīcas numuriņam ar Harborview, tas bija tas, kas pagājušajā reizē pietrūka. Ideāli jau būtu Intercontinental Hong Kong, bet tad jau redzēs
Kā jau teicu seminārā, lielo statīvu (Induro CT-314) ceļojumos vairs līdzi neņemu. Izņēmums varētu būt vienīgi kāds road-trip ar mašīnu, kad tas nav visu laiku jānēsā līdzi. Tā vietā izmantoju tā "mazo brāli" - Induro CLT-104, kas salocīts ir krietni mazāks un vieglāks, bet protams ne tik stabils un augsts. Lidmašīnā pārvadāju iečekotajā bagāžā, jo rokas bagāžai vajadzētu kautko vēl mazāku un tik lielam augstuma un stabilitātes kompromisam es neesmu gatavs. Tāpat ir diezgan pretrunīga informācija par to vai vispār rokas bagāžā statīvu drīkst pārvadāt. Dažas aviokompānijas saka, ka tas ir atļauts, citas saka kategorisku nē. Pašu ceļotāju stāsti internetā arī ir visnotaļ pretrunīgi. Pēc būtības statīvs ar galvu ir vālei līdzīgs priekšmets, un kāds drošībnieks tajā mierīgi varētu saskatīt potenciālu ieroci.
Tagad par alternatīvām. Ja atmetam visu kas principā ir lielāks vai mazāks statīvs, bet joprojām gribam kautko bildēt ar ilgāku ekspozīciju, tad atliek tikai palīdzlīdzekļi, kas ļaus stabilāk novietot kameru uz zemes, soliņa, margām utml. Principā ir šādi varianti:
1) Kāds no mikro statīviņiem, kā Joby Micro vai Gorillapod. Jāņem vērā cik lielu kameru šāds pļurķis spēs noturēt. Ražotāji, it īpaši lēti pakaļdarinātāji, kravnesību krietni pārvērtē;
2) Bean/Sand bag. Maiss, kuru piepilda ar pupām, rīsiem, smiltīm vai kas nu ir pa rokai. Ļauj nedaudz mainīt formu, tādējādi ļaujot atstutēt kameru kā nu tas ir vajadzīgs;
3) Apavi, akmeņi, pirksti, telefons, maks un viss cits, kas ir pa rokai un ko var izmantot lai kameru nostellētu vajadzīgajā leņķī.
Dažas aviokompānijas saka, ka tas ir atļauts, citas saka kategorisku nē.
Droši vien pareizāk būtu teikt, ka dažās lidostās saka, ka tas ir atļauts, bet citās saka kategorisku nē. Jo drošības pārbaudes jau nodrošina lidostas, nevis aviokompānijas. Diez vai vienā lidostā ar vienu aviokompāniju ļaus lidot ar statīvu, bet ar citu aviokompāniju neļaus. Nav dzirdēts, ka lidostu drošībniekiem interesētu, ar kādu aviokompāniju pasažieris lido, un izejot no tā tie izlemt ko var vest un ko nē
Edzus - ir jautāts tieši aviokompānijām, jo pārvadājumu nodrošina tās. Un man ir rakstiskas atbildes no vairākām, ka nē, nedrīkstēs vis vest kā rokas bagāžu. Tas, ka pat ja aviosabiedrība pasaka ok, bet beigās ir drošībnieks, kurš neļauj, ir vēl viens arguments kāpēc vedam nododamajā bagāžā.
infests - jūs 8 dienas ari Disnejlendu & co vai tikai pilsētu un citas vietas? Bet jā, Honkonga ir ta vērta, lai tur aizbrauktu vēl un uz garāku laika sprīdi Makau man gan ar 2 naktīm/1 dienu bija sajūta, ka pietiek un vairāk negribas. Nebijām gan pa Taipas zvejnieku ciematiem, bet vismaz pēc centra palika sajūta, ka pilsēta šoreiz nav mūsējā.
infests - jūs 8 dienas ari Disnejlendu & co vai tikai pilsētu un citas vietas? Bet jā, Honkonga ir ta vērta, lai tur aizbrauktu vēl un uz garāku laika sprīdi Makau man gan ar 2 naktīm/1 dienu bija sajūta, ka pietiek un vairāk negribas. Nebijām gan pa Taipas zvejnieku ciematiem, bet vismaz pēc centra palika sajūta, ka pilsēta šoreiz nav mūsējā.
Mēs tās 8 dienas pavadījām pa Honkongas salu, Kowloon un Lantau salu, uz pārējām salām vai dziļāk mainlaind nemaz nebijām, tāpēc būs noteikti jāatgriežas vēl. Disnejlendu neapmeklējām, jo bijām jau bijuši Parīzes un Orlando Disnejlendās, nelikās, ka ieraudzīsim ko jaunu Par Makau piekrītu, mums arī ar divām pilnām dienām (divas naktis) likās, ka pilnīgi pietiek.
@infest un jeecha, paldies par pieredzi un ieteikumiem!
infests - es gribētu tā mierīgāk kādreiz atgriezties Honkongā. Citādāk tāds baigais skrējiens šoreiz bija. Nebija laika pabaudīt garšīgus ēdienus un lēnu pēcpusdienas tēju, vienmēr visi braucieni dikti tempā. Lai gan, nesen man par ASV roadtripu viens cilvēks uzdeva jautājumu, un viņiem plānā mūsu 2,5 nedēļu maršrutu izbraukt nedēļā. Varbūt es pārvērtēju kas ir "tempā"
Nu mēs pusi no laika veltījām pārgājieniem dabā, kuras, pretstatā manam priekšstatam pirms tam, tur netrūkst, klīdām pa Kowloon mazajām ieliņām, uzkāpām Victoria peak augšā ar kājām (brauc ar mid levels escalators līdz pusei un tad iet taka līdz pat augša), visu lēnām un nesteidzīgi, tāpēc laikam arī tik daudz ko vēl nepaguvām apskatīt.
Paldies par aprakstu un bildēm!
Linca, raksti vēl! Tev labi sanāk!
Paldies Es arī rakstu ) Šodien gada kopsavilkuma rakstu ieliku: http://sapnumedniece.lv/15-skaistakas-vietas-2015-gada-celojumos/
Tik gribēju piebilst tīri tehniskas lietas par HKG.
1. Octopusu ir vērts ņemt tik tad ja plāno vismaz 3-5 braucienus ar sabiedrisko transportu. Jo Atgriežot Octopus karti mazāk kā 90 dienu laikā kopš viņas iegādes brīža, tiek piemērota 9HK$ komisija.
2. Ar bērnu (līdz 11 gadu vecumam) Octopusa karti brauciens Airpot Expresī ir par velti. Akcija līdz 14. februārim.
3. Zvaigžņu galerija Kowloonā ir slēgta. Laikam līdz martam.
3. Zvaigžņu galerija Kowloonā ir slēgta. Laikam līdz martam.
Līdz 2018. gada beigām...
Avenue of Stars in Tsim Sha Tsui is closed for repair and improvement works, which are expected to be completed around the end of 2018.
Jā, par Avenue of Stars rakstīju: "metot līkumu Avenue of Stars, jo to šobrīd remontē"
Garden of Stars gan ir vaļā, kur ir tie plaukstu nospiedumi.